Nezinu, kā būtu tagad, bet ilgu laiku arī satiksmes troksņi man šķita nomierinošs fons, jo pirmos dzīves gadus pavadīju Rīgas centrā. Vienīgi nevarēju izturēt asfalta urbšanas troksni, bet tad es vēl biju bērns un negāju skolā. Kad vēlāk atgriezos Rīgā, likās nomierinoši, ka pēc tramvaja skaņām varēja pateikt, ka sācies rīts tumšajās ziemās.

(Reply to this) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)