|
|
|
May 24th, 2012
12:54 pm
nu, mēs tomēr aizgājām uz ķini, un kāda jēga? uzreiz pēc pārtraukuma aizmigu un pamodos uz noslēguma kadenci. pēc tam taisnojos, ka vispār jau tas nav slikts sniegums, parasti pamostos no beigu titru mūzikas. "mjā, mīlulīt, vest tevi uz kino..." - "... zemē nomests laiks un nauda! bet man patika!" - "tas, ko tu redzēji, ja?"
|
May 22nd, 2012
02:29 pm
aizmirsu pierakstīt, ka nepamanīju zemestrīci, 5,5 balles ziemeļos un piekrastē. nu, nav brīnums, aizvakar aizmigu un nedzirdēju raihelu, lai gan skanēja tā, ka arī kalna galā un ar logiem uz otru pusi varēja vārdus saprast.
trešo dienu mēģinām saprast, kuru vakaru šonedēļ varētu aiziet uz vampīru džoniju depu. "atstāsim pagaidām zem jautājuma zīmes, labi?" es tikko teicu.
|
May 19th, 2012
10:13 am
tā es mēģinu atgriezties savā dzīvē. ceturtdien pēc lekcijas-grāmatnīcas-pasta gāju! mājās! un strādāju mājās! un lietderības koef., man liekas, nebija mazāks kā bibliotēkā, bet kaifs daudz lielāks. bet tā nebija stratēģija, stratēģiski es to sapratu tikai vakar, ņudzīgajā piektdienas tirgū apsēzdamās uz sakarsušas dzelzs letes ("sen neredzētā! kā tev klājas?"-"labi! es drusku paklausīšos, kā tu spēlē..."), kad vienam cirtainam cionistam bija jāatbild, kādēļ man, nejūdenei, patīk jeruzāleme. "dēļ šādām piektdienām tirgū..." bet saraksts jau ir garāks, sarakstā ir piektdienas brokastis (vai pusdienas, kā gribēja cits, bet ielūgums pienāca par vēlu) azūrā, kur visi zina, ko mēs ēdīsim (humusu! musaku!) un kur sēdēsim (ārā!), tur ir četros naktī iziet uzpīpēt un tad sēdēt ar kaimiņieni galerijā uz grīdas, un lai no puķukastes smaršo baziliks, tur ir garie, siltie vakari ar sausseržu un jasmīnu smaršu un tuksneša kalni, kas sākas uzreiz aiz universitātes. ka varētu neskriet tik briesmīgi, ka varētu ar to visu dzīvot.
|
May 16th, 2012
05:35 pm
draugs gedim. meilā niknojās uz amerikāņiem, kas bļaustās pa bibliotēkām. nu, bibliotēka ir tāda vieta. man garām ik pa brīdim aizrikšo rabīns ar sirmu bārzdu un hūti. viņam trakoti jāsteidzas no viena lielās zāles gala uz otru un atpakaļ, zābaki rībēt rīb bizojot. vēl viņam kabatā žvadz kāds simts elles vai paradīzes atslēgu, un telefons nemitīgi piegādā vēstis, droši vien par zudušo dvēseļu mokām. ā, vēl viņš katru vakaru vienu reizi nošķaudās kā rūkdams lauva, pat sienas nolīgojas.
aiz muguras onkulis lasa baruhu spinozu. nemitīgi nopūšas, vaid un puņķojas. nuja, ka grūti, es tak saprotu.
a manām desmit šekeļu austiņām viens vadiņš - nu, tas bija neizbēgami - atlocījies, skaņas mūri nevaru uzcelt. nupat neizturēju un kaut vienai ausij aizliku priekšā avišaju.
|
May 15th, 2012
04:40 pm
atkal stress, ja. naktī modos, liekas, ik pa stundai (stundas kopā bija 5, tātad tomēr biežāk), pa dienu moka nelabums, hm, domāju, varbūt tie par īresnaudu [pagājušā mēneša; šāmēneša īresnaudas dabā vienkārši nav] nopirktie salāti vainīgi, varbūt vienkārši pagaidām neēst, līdz īresnauda atkal būs īresnauda, nelabums no sirdsapziņas ēdām? vakarā neiešu iepazīties ar rakstnieku k. (45 šekeļi studenta biļete; "no otras puses, gan jau viņš mani uzaicinātu uz kafiju!"), jo tomēr esot jādzird jardēna jaunā grupa, jardēnam pašam patīkot, kā skan, "tu spēj iedomāties! jardēnam - un patīk!" labi, ja jādzird, tad jādzird. "mīlulīt, tu autobusā aizmigsi!" - "tas būtu mazākais ļaunums, sūdīgāk būs, ja apvemšos."
|
May 12th, 2012
May 10th, 2012
03:55 pm
teksta šausmas ir par lielu, kontrasts ar visai mīlīgo realitāti nepaciešams, meklēju atbalstu. izrādījās, ka naxos mūzikas bibliotēkā ir uzradies kamiljas žubranas makan. ļoti labi, īsti laikā. plosi sirdi, plosi stiprāk, mūzika.
|
May 9th, 2012
04:53 pm
rozes nobirst. zāle izkaltusi. sausserži vēl drusku zied. uz ziemeļiem tā arī neaizbraucu. toties ir šeseks, tirgū, kokos vēl nav.
vakar skatījos šo. - es neguļu! - protams, ar aizvērtām acīm ir daudz labāk skatīties...
|
May 7th, 2012
02:25 pm
uf, semināra papīrs ir priekšā celts un par spožu atzīts, vismaz tā nasta no kamiešiem nost. kazi, darba piedāvājums no "vispār" kļūs par "konkrēti", jautājums tikai, vai es gribu un kā es to taisos padarīt.
rīt stulps kontroldarbs ivritā. un mana arābu valoda pa šo laiku ir sagandējusies līdz [ļoti vienkāršu] ielas plāksnīšu lasīšanas līmenim. un grāmatiņai liktenīgā strīpa baisā tuvumā. tādēļ uz viki+bobi, kā šorīt aicināja meils, ni un ni. cita lieta, ka pirms gada būtu metusies palēkdamās, un lai tur viss plīst un šķīst. tagad otrgājējs ir drīzāk atturēšana, ne pamudināšana. lai gan uz teātri droši vien tomēr aiziešu, jo vairāk tāpēc, ka pēc nedēļas, varbūt tad arī bēdu leja izskatīsies cerīgāka.
|
May 1st, 2012
04:15 pm
lai gan draugs b., stiepdams manu grāmatām piekrauto somu, gandrīz novēlās gar zemi aiz smiekliem, kad es mēģināju uzdoties par proletārieti, tomēr, tomēr! ja darba cilvēks katru mīļu dienu lauza galvu, ēst vai dzert kafiju, viņš ir proletārietis. un tādēļ darbaļaužu solidaritātes dienā radio "hamsins" jums sveicieni no dena kāna un psoja koroļenko: vampirn
|
April 25th, 2012
06:42 pm
vēl ir kritušo zaldātu piemiņas diena, pēc stundas un piecpadsmit sāksies neatkarības diena. vakar uz 3 jaut., ko darīšu, 3 x atbildēju: "mācīšos".
kas aizķērās no avīžlasīšanas:
alekss e. feisbukā sauc boikotēt grāmatnīcu ķēdes.
izglītības ministrs atvainojas teātrim kameri par skolnieku idiotisko uzvedību, skatoties izrādi par konclāģeri.
aminadavs d. (ar kuru reiz sarakstījos un kuru mēģināšu jaunnedēļ pārtvert) sauc tautu par tumsonīgu, jo vēl aizvien nav pārtulkots viss, kam būtu jābūt; "ja telavivas mērs uz 4 gadiem atliktu 1 ielas remontēšanu un to naudu (500 000 šekeļu, man liekas, tā viņš teica) izdalītu rakstniekiem, lai tulko (sic!), visiem būtu labāk. man grūti iedomāties rajonu, kura iedzīvotājiem varētu būt iebildumi." izdevējiem arī tiek: "kad viņiem klājās labi, viņi man nemaksāja, kāpēc lai es tagad justos ar viņiem solidārs?" un vēl grandiozs fināls: "lai viņi (te domāts - visi) ļauj mums strādāt!" nu, tāds diezgan citāds piegājiens.
un liels raksts+intervija ar leģendārā paitana dāvida buzoglu dēlu meiru buzoglu. pooh, cik atšķirīga žurnālistika.
|
April 22nd, 2012
03:36 pm
bija tuksnesis - tuksnesis vēl zied! drusciņ -, bija nakts alā pie mazas uguntiņas, bija ātra rāpšanās pa tādām nogāzēm, no kādām lemurinkei melns griežas gar acīm, bet aiz tām (-ko tur dara teroristi? - priecājas par skatu! arī teroristi reizēm priecājas par skaistiem skatiem!) bija aiza ar vēsu ūdeni (- tev nešķiet, ka šī varētu būt paradīze? - šķiet...). pēc tam saldējums un sālsjūra, no kuras acis var atraut tikai milzīgā noguruma dēļ. - autobuss brauc iekšā visos dīvainajos apžogotajos ciemos, - ja viņš iebrauks vēl kādā mošavā, es kāpšu laukā un tālāk došos ar traktoru! - jā, lūdzu, lūdzu, dari tā! - un tad: - redzi? esam atgriezušies mājās! te ir auksti! - un mēs ejam ēst, bet paēduši skrienam prom, paskaidrojot bārmenim: - mēs aizmirsām izslēgt boileri! - jā, ar tiem boileriem ir baigas galvassāpes...
esmu cēlusies septiņos, jau paspējusi uzrakstīt kontroldarbu, izskaidroties ar birokrātiju, atraut kādu no putnu dziesmu datubāzes... - tikai neko par grēku hellēnistiskajā jūdaismā vēl neesmu sapratusi. sirds no espresso dauzās kā jukusi, aiziet. nākamā pietura astoņos vakarā. - nē! es neteikšu, kā viņu sauc!
|
April 13th, 2012
10:51 am
etiopi pa vecpilsētas ieliņām nes krustu, es jau vakar - kad atklājās, ka 00:45 ir vakarnakt un laiks mums nozog vienu dienu - zināju, ka negribēšu redzēt. un negribu, neko negribu. ko gribu, nezinu, labi, ka citi zina, daži, teiksim, pat piesūta listes. nu, aiziet, uz priekšu, tā, lai attaptos ceturtdien ģībstot.
[tikai viens lūgums: jā, atbrauc gan, volfgang.]
|
April 11th, 2012
12:24 am
īsi:
viss labi.
šodien:
grāmatnīca; zobārsts; kad līkņāju gar galdu, griezdama arbūzu, garām gāja kaimiņš ar suņiem un atvainojās, ka viņam nav naudas un man tādēļ nav (viņa) interneta.
vakar:
bērniņš pie n. lodēja mikroshēmas, es rakstīju paskaidrojumu. pēc tam lasīju apokripus (ō, atstāju) un pseudoepigrāfus, pirms pusnakts no zinātnes kūpēja galva, izgāju pastaigāties un atgriezos ap diviem caurcaurēm apmierināta.
aizvakar:
taisījām biezpiena bābu jeb pashu; pārstādījām piparmētru; bijām piknikā (hā, vienā sakerparka pusē gaļcepēji pie gaļcepējiem, otrā, kas blakus kristiešu svētvietai, tukša, mums atstāta. "viņiem kauns, ka piesituši krustā kristu, tādēļ viņi te necep!"), vispirms kokā kāpu es, tad bērniņš, bet trešais prasīja pudeli šampja; nedabūja un nekāpa, toties vakarā atgriezās ar mission impossible 3.
sestdien:
pie jūras. jafā jūdu lieldienu nav, tātad ir saldējums, divreiz, un beigeļi (drusku sasēdējās).
tālāk atpakaļ neatceros, un arī baterija beidzas. viss labi. rīt uz ako. inš'allā.
|
March 29th, 2012
10:13 am
vakar pēkšņi radās jautājums: kāpēc vajag slīcināt pirmos kucēnus? spriežot pēc manas internacionālās apkaimes lielā izbrīna, tā izrīkoties ar nevainīgiem dzīvnieciņiem ir ienācis prātā tikai latviešiem.
|
March 28th, 2012
05:35 pm
atcerējos. žanra ainiņa.
luo vorkšopā - ar bagua lielākoties nodarbojas fiziķi un matemātiķi, tas ir vispārzināms fakts. mūsu grupā, piem., ir 2 bijušie matemātiķi un 1 students (labi, anata ir grafiskā dizainere, eitans ir studējis filozofiju un ala... ē, es nezinu. bet aizvakar viņu negribēja laist iekšā: arābs, skaidra lieta, bīstams.) — vienas pauzes laikā bariņš manu cīņubiedru apsprieda viena un otra sava kolēģa izredzes dabūt nobeli. jauka tada kompānija.
|
12:05 am
es te atkal kā rotšilds, pašai garlaicīgi. redz, neizturēju un aizgāju pie zobārsta. zobārsts brīnišķīgs, tai ziņā kā reizi viss labi. ķeza ir ar manu pienācīgi nenormālo zobu - 80 min. krēslā ar vaļā muti, un jānāk vēlreiz, jo asiņoja un neparko nemitējās, - un ar nepilniem 3 tūkstošiem šekeļu, cik izmaksā šī izklaide.
jaunā mūsd. ivrita pasniedzēja ir briesmīga, viņa spiedz, koķetē, stulbus pauerpointus piedēj pilnus ar drukas kļūdām un, vismaz pagaidām, runā mulķības vai tādas lietas, no kurām pati neko nesaprot. nekas, beigsies ievadlekcijas, tad nesapratīšu es.
sāp galva, laikam drīz iešu gulēt. puškin, draugs, pa nakti kaut to korektūru uz priekšu palasi.
šausmīgi skumstu pēc mūzikas. kaut kā jau pāris nedēļas nekas nav īstais, tādēļ arī neko neklausos. tagad gan, tumsonības apkarošanas kampaņas rezultātā, ausīs džinkst siki siki baba.
un vēl briesmīgi gribas ietaisīt to puķu kasti pie loga. šķēršļi, liekas, ir divi: a) siltumnīcas ir 45 min. gājiena attālumā, t.i., nesasniedzami tālu; b) 3 tūkstoši šekeļu. bet gan es tomēr kaut kā.
|
March 25th, 2012
02:07 pm
man ir lieli zilumi uz abiem stilbiem, jo piektdien ar meistaru luo no rīta līdz vakaram nodarbojāmies ar speršanu un krišanu. kā jau vienmēr pēc tam, kad esmu spārdījusi lielus vīrus un kritusi drīz kaudzei augšā, drīz apakšā, esmu ietērpusies īsos [ruozā] svārciņos, jo gribas tak, lai smuki. sestdien uz vorkšopu neaizbraucu, jo piektdien pusi pusdienas pārtraukuma blenzu blociņā un mēģināju sabīdīt darbus tā, lai izskatās kaut cik reāli, hā, ko nu nevar, to nevar. bet tad vismaz to nakti izgulējos, aizmigu, kamēr holandieši nova zembla baidījās no leduslāča, un tā arī neredzēju, kā režisors noorgandizēja laimīgās beigas. šonakt atpakaļ ritmā, gulēt pustrijos, celties septiņos. aidā, nedēļa ir sākusies.
kopīgais paldies par sveicieniem te, bet būs arī atsevišķie:)
|
March 21st, 2012
March 19th, 2012
05:17 pm
tā arī uzrakstīju: ".. bija grīsts košām akmens plāksnēm." cik var tamborēt tālūk un šitālūk, ka tikai atkal neuzrakstītu ko tādu, ko neviens nesapratīs.
[burvīgais prof. šraga šodien skuma, ka ivritā faula atbilstošajā konjugācijā palicis vairs tikai viens nabaga יכול, pārējie vārdi mūsd. valodā izzuduši. es atkal domāju par to, kas liek aizmirst vārdus, un kā var būt, ka šraga, piemēram, atceras לקטון, vai es, piemēram, atceros 'grīst', bet šie vārdi vienalga skaitās izzuduši...]
|
|
|