bob, kastatas? [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Melnā zvīņbeka un raupjā tumšbeka [Feb. 23rd, 2012|12:10 am]
[Tags|]

un vēl man šķiet, ka man ir problēmas ar sēnēm. Nē, nu, ne tā. Bet man kaut kā ļoti velk un patīk sēņu "pasaule". Labrpāt iepazītos arī ar kādu zvērīgu sēņotāju, kas tāds ir, jo zina visu par sēnēm un zina, jo īstenībā ir kaislīgs biologs/biloloģe (mikologs, ja, tā tos sauc?). Šodien, piemēram, iegādājos grāmatiņu "Bekas". Esmu ļoti lepna par savu pirkumu. Katra lappuse tur ir prieks un laimība.
Pirms lasait tālāk, paskaitat galvā, cik beku veidus jūs varat nosaukt.

šīvakara Buiķismi turpinās te, klik )
link4 comments|post comment

[Feb. 22nd, 2012|11:54 pm]
[Tags|]

hhh, man patika tā epizode ar lācīti, nu, kur Tatjanai miegā ir sapnis par lācīti, kas ir arī kails vīrietis. Tagad nekad vairs nevarēšu uzlūkot Šiškina "Rīts priežu mežā" kā agrāk (joks, protams)..
Bet tas, ko uzreiz tā iedomājos (atzīstu, atzīstu, drausmīgi klišejiski un banāli), bija par "slāvu sievietes seksualitāti" (ak dievs, es neticu, ka saku kko tīīk tupu, atvainojos), kuras sakarā, nu, tur lācis vai "nevarēja atrast īstu vīrieti, tāpēc pagūlās zem vilciena". A kas paliek latvietēm? Tāda žēlsirdības versija ar tērēto Gatiņu vai mazohistiskā ar pļēguru Edgaru.

jāpatapina no blondullas tags 'durdomas'
link5 comments|post comment

Here be dragons [Feb. 20th, 2012|09:58 pm]
Labasnaktsmuzīka :*
link1 comment|post comment

[Feb. 20th, 2012|09:30 pm]
[Tags|]

tiem, kam apnikuši amīšu blokbāsteru, kriminālu drāmu un spriedzes filmu pifpafbūmōōō, visi dzīvi un šainī mašīnās varoņi, tad var pievērsties tikpat nepretenciozai un nesarežģītai Skandināvu produkcijai, kur visādu smukumu un specefektu vietā stājusies Vecās pasaules lietu kārtība - rāma, reālistiska, smieklīga un vienlaicīgi slēpti agresīva, tā, ka kino brāļi okeāna otrā pusē pūstu, elstu un aizzieģelētu to reitingos kā nepieejamu.

Blinkende Lygter - tēli sataisīti ideāli: pusmūža krīzes un eksistenciālu pārdomu mākts mafiozas šaikas boss ar komandu, kas sastāv no eksaltēta estēte-kokaīniķa (Festen Kristians tikai resns, plikpaurains un smieklīgs), romantiska Romeo un vnk psiha Mada Mikkelsena viņa pirms-Holivudas-spozmes laikā. Tur vēl ir arī ārsts, kas pret visu izraksta sāli un šmigu, to pēdējo gan pats izdzerdams, un daudz, daudz viss kas cits vājprātīgs.

Hodejegerne - vienkārši smieklīgi un izklaidējoši.
link6 comments|post comment

[Feb. 20th, 2012|08:04 pm]
pēdējā laikā esmu atklājusi divas ģeniālas ārstēšanās metodes, kas man šķiet tik simpātiskas un mīlīgas, ka varētu ne tikai ieteikt savām ezotēriku mīlošajām radu tantēm, bet arī pati nomēģināt ar viņām vienu reizi. Pirmā ir, ka pareizticīgo baznīcu zvanu skaņas iznīcina visas sliktās baktērijas un pat nešķīstus kukaiņus (LV), otrā ir, ka, ja noguļas uz dzelzceļa sliedēm, tad no tām var uzņemt pamatīgu enerģiju, kas dziedējot visādus reimatismus, savilktus krustus u.tml. (IN)
link6 comments|post comment

[Feb. 20th, 2012|10:14 am]
es apbrīnoju tos cilvēkus, kas kaut kādā brīdī bērnībā ir skaidri sapratuši, ka, lūk, grib nodarboties tieši ar šo (kādu) vienu lietu. Vismaz tā stāsta populārzinātniskos raidījumos un es ceru, ka tā nav tikai žanra specifikas noteikta naratīva būvešanas forma. Nu, visi tie, kaimiņš ierādīja, kā spēlēt šahu un kopš tā laika viņš visu savu brīvo laiku pavadīja, domās nogrimis un spēlējot (runa par n'kārtējo starptautisko lielmeistaru šahā), vai arī, mamma slepšus ar vienu biļeti ieveda savus 5 bērnus operā, kur viņi skatījās "Riekstkodi" un mazais X uzreiz saprata, ka, lūk, viņš grib dejot baletu un neko citu.
Fantastiski. Es zinu, ka bērnībā gribēju būt jebkas, ko redzeju televizorā, nu, tur daiļslidotāja, sarīkojuma deju čempione, operdziedātāja u.tml. Gribēšana tika realizēta kkādā vienas vai pāris dienu ilgos pašmācības "treniņos", līdz apziņā par nākamo iekāres objektu kļuva kāda cita aktivitāte un iepriekšējā nosēdās kkur apziņas tālākajā stūrī, paliekot kā 'gribama', bet nepraktizēta.
Tāpat arī tagad, es zinu, ar ko gribu nodarboties, bet, kā var izvēlēties, vai turēt galeriju, vai šiverēties pa kādu sociāli atbildīgu nvo, koverēt visas karstākās aktualitātes kādam medijam vai braukāt pa pasauli kūrējot, vai tusēties pa vienu muzeju visu mūžu, vai arī kā akadēmiķim sēdēt arhīvā. papildus vēl prātā virmu viss tas, ka vajadzētu apgūt friziera amatu, masāžu, juveliera amatu, nolikt braukšanas tiesības, atsvaidzināt tās daudzās svešvalodas, ko pusratā esmu apguvusi pa šiem gadiem, arī dziedāt korī u.t.t., u.t.jp. Tas viss taču ir interesanti un noderīgi!!! Beigās sanāk gluži kā tajā anekdotē par pērtiķi, kurš Lielajā Zvēru šķirošanā palika viens pats uz vietas, jo, redz, gan smuks, gan gudrs, viņam ko, uz pusēm plēsties?!
link14 comments|post comment

[Feb. 20th, 2012|02:23 am]
[Tags|]

Osama - nav nekas izcils, taču gana eksotiski.
linkpost comment

[Feb. 19th, 2012|09:27 pm]
[Tags|]

brīvdienas virtuvē. es gluži kā vecmāte dzemdībnamā, paveru durvis un ziņoju "nesanāca" vai "sanāca".
link2 comments|post comment

[Feb. 19th, 2012|07:58 pm]
es bieži vien baseinā nošokējos par to, ka tās bālās, stūraini puiciskās, visai neglītās sejas, kas peld baseinā, sieviešu gērbtuvēs, apģērbjoties un žāvējot matus, izskatās tomēr tik skaistas! Reizēm man šķiet, ka vizuāli tā starpība nav nemaz tik liela. Nu, starp puiku un meiteni. Tur vajag tikai sociāli aprobēto "ierāmējumu", kā, piemēram, gari vai īsi mati, ūdens noturīgā kosmētika, gurnos šūpīga gaita un pareizās drēbes, kas uzsver pareizās formas. Nē, nu, protams, ir kkāda bioloģija, nu, ko noteikts ķermenis atļauj vai neatļauj, kā "izjūt" sevi vai tml., bet tikpat daudz, manuprāt, ir šīs 'ierāmējums', kas pie noteiktas dresūras tomēr var arī nebūt tāds, kādam jābūt. Es zinu, ja man nogriež zēngalviņu, izsktos pēc Jura Millera vai tml ne visai glīta, memmīga puikas, "Queen" Rodžers iekš I want to break free ir viens klasisks zaķis u.t.t., u.t.jp.

Sieviete spēlē vīrieti:
Photobucket

Vīrietis spēlē sievieti:
Photobucket

Tāltālā nākotnē tas nozīmētu mazāk stresa homosex sakarā, nu, ka tu mīli vai iekāro cilvēku (īpašības, īpatnības, attieksmi, tikumus u.tml.), nevis formu. Neatkarīgi no formas.

upd.: visnoturīgākais varētu būt tas rāmis, kas nosaka, ka man nākotnē būs jāpatīk ļaudis ar platiem pleciem, bez krūtīm, zemu balsi, būs jāpatīk sajust diņķi dziļi iekšā u.tml. Bet, ja gadījumā arguments, ka arī vīriešiem mēdz būt smalkas balsis, vēders lielāks par pleciem un manboobs, nepārliecina, tad palīgā nāk pornoindustrija, kas pēdejās dekādēs ir papildinājusi ikdienišķo seksu ar tādu pozu, veidu un kinku daudzveidību, ka nav jābut lezbietei, lai tiktu pie palaizīšanas un nav jābut gejam, lai iespraustu kādā pakaļā..
link12 comments|post comment

[Feb. 18th, 2012|10:10 pm]
[Tags|]

Murder by death un Clue. Divas lieliskas, lieliskas filmas, kurās ļoti elegantā veidā tiek apsmaidīti klasikie detektīvžanra (īpaši noir) literatūras un kino paņēmieni, otrajā filmā vēl piedevās tiek apsmaidīta arī tā pirmā filma. pirmajā teksti vnk zelta fonds, spēlējam redzams pats Trūmans Kapote ar visu savu ņauņau manierīgo balstiņu. vienu vārdu sakot - āāāāā
linkpost comment

[Feb. 18th, 2012|06:54 pm]
[Tags|, ]

pēc garāka dialoga, kur E man vairākkārt norādīja "Tu būsi vainīga", man beidzot apnika runāt un koriģēt runu un es teicu, ka viņš nepareizi lieto vārdu "vaina", jo, acīm redzot, īsti līdz galam vēl nesaprot šī vārda nozīmi. Pēc pārdomu brītiņa E sapūties atbildēja: "Un tu domā, ka zini visu pasaulē?!"
link6 comments|post comment

[Feb. 18th, 2012|06:39 pm]
un otrs jautājums, kas man šķiet apdomāšanas vērts ir par to, kāpēc cilvēki, kuriem nav skaidras nostājas, vai arī, kam ir nostāja neiesaistīties, tomēr aiziet un ievelk krustiņu? protālā minētais "negribu justies kā baltais zvirbulis" ir ļoti brutāli sacīts, parasti - īpaši tiem, kas ikdienā apelē pie nepieciešamības "domāt", "argumentēt", būt lōģiskiem un spriestspējīgiem - ir kaut kādi obskūrāki argumenti. Mani vienmēr mulsina šis "zinu, kā ir labāk, bet daru pretēji, jo, nu...". Jo, Nu... - kāpēc? Parasti bērniem tā ir - kad grib mīlestību, kļūst kašķīgi un niķīgi. vai sievietes, kas saka "nē, nē, viss ir labi" un iekšēji trin nažus asiņainai atriebībai. Vai tā ir kaut kāda pasakās balstītā mītiskā domāšana, vai kas?
link6 comments|post comment

[Feb. 18th, 2012|06:18 pm]
kāpēc ir tā, ka uz parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu latviešu valodas kā vienīgās mācību valodas noteikšanu valsts un pašvaldību mācību iestādēs tik ļoti reti kāds gāja parakstīties, turpretī uz šo balagānu aiziet un bērnus vēl līdzi paķer? No vienas puses, protams, tur ir starpība, vai esam civilizēti un pieļaujam kaut kādas brīvības (kultūras, valodas, izglītības jomā), kas ir ļoti atšķirīgi no tā, vai cīnāmies pret barbarismu valstij iedot otru oficiālu valodu (atšķirīgi, jo šai valodai piedevās ir gara vēsturiska bārda, ja tādas nebūtu, stresa būtu tikpat daudz, kā akadēmiskajās aprindās gruzdošajam jautājumam par angļu valodas ieviešanu apritē līdzās LV).
No otras puses, pirmajā gadījumā mēs atpazinām neprātīgu provokāciju un tai nepiekritām, atpazinām, jo to rīkoja "neprātīgie mūsējie" pret citiem (varas pozīcijas saglabājās, neatkarīgi no tā, piekritām vai nē, tie bija "mūsējie" kacinātāji enīvej). Otrā gadījumā tādu pašu provokāciju rīkoja citējie pret 'mums', viņu neprātīgie, kas apdraudēja mūsu varas pozīcijas, tāpēc pavelkamies un reaģējam. lai gan reāla, lietojama satura daudzums abos gadījumos ir vienlīdz nekāds.

šajā gadījumā es nevienam neko nepārmetu un nekādas izvēles neapspriežu, man vairāk interesē mehānisms, kāpēc pašu rīkotas provokācijas atpazīstam kā tādas un neiesaistāmies, taču citu rīkotās provokācijās iekrītam, it īpaši, ja iesaistīšanās vai neiesaistīšanās nekas nemainās? Mēs drīkstam būt neprātīgi, jo tas jau nav nopietni, bet citiem nav tiesību uz savu neprātu un tas noteikti ir nopietns, liktenīgs un nāvīgs.

p.s. tālas pārdomas zilā vakarā izraisīja tas, ka mūsmājās radinieki visai nopietni piekodināja iet balsot un, ka pēcāk pases nočekošot, vai ir izdarīts. Tas nebija joks.
link4 comments|post comment

[Feb. 18th, 2012|11:56 am]
[..]Nedomāju, ka kāds apšaubīs, ka ideāli būtu, ja šajā referendumā nepiedalītos neviens. Pasākums atceltos pats par sevi, un mēs varētu mierīgi uzelpot. Zinu, mani tūliņ mēģinās apklusināt, sakot, ka tā jau nekad nenotiks, ka tas nav iespējams. Es apzinos, ka tā nebūs. Taču tad ir jāvaicā, kāpēc tas tā ir? Kas rada vēlmi un vieš pārliecību pilsoņiem doties pie urnām un mest tur papīrīti, uz kura rakstīts ir viens jautājums, taču balsots tiek (prātos, sirdīs, retoriski, utt utjp) pavisam par ko citu?
Krievi/krievvalodīgie taču saprot, ka uzvara šajā referendumā objektīvi nav iespējama. Viņi ir minējuši daudzus dažādus iemeslus balsojumam PAR. Un tā nav otra valsts valoda. Tāpat latvieši saprot (es tā vismaz ceru), ka PRET balsu skaits neietekmē referenduma iznākumu. [..] Par ko tad īsti ir balsojums? [..] Neviens to tā īsti neuzdrošinās pateikt (izņemot trakākos nacionālistus abos spārnos), taču vairumam, domāju, ir skaidrs — balsos krievi pret latviešiem un latvieši pret krieviem. Jā, būs atsevišķi izņēmumi, taču kopējais zemteksts ir tāds, un tādā plāksnē paredzama arī rezultātu interpretācija.
Tas ir traģiski. Tā tam nevajadzētu būt. Un tieši tāpēc es kā latvietis atsakos piedalīties šajā referendumā. Jo piedaloties es paziņotu, ka atzīstu šo demokrātijas ideju kropļojošo pasākumu par leģitīmu, ka atļauju politiķiem izmantot manu balsi savu politizēto rungu cīņā, saasinot naidu starp dažādām etniskajām, lingvistiskajām, kulturālajām grupām. [..] http://publikai.lv

Photobucket
link4 comments|post comment

šodien karnevāls! [Feb. 17th, 2012|09:46 am]
Photobucket
link11 comments|post comment

[Feb. 16th, 2012|11:03 am]
ōō, ōō, šodien kinogalerijā K.Suns 16:20 Romāna Polaņska filma, tā, kas par to pašu tēmu, par ko JRT izrāde "Slaktiņa dievs".
Kā arī 20:00 Redoviča lekcija par Lenijas Rīfenštāles Gribas triumfu un Olimpiju.

p.s. man ir ļoti žēl, ka K.Suns un kinoRīga neizveic tādas masīvas reklāmas kampaņas, kādas manā pastkastē pat pēc atreģistrēšanās birst no forumcinemas par viņu blokbāsteru sūdiem. Tās pirmās divas taču rāda normālas filmas! un izcilās ik pa brīdim arī, bet, lai uzķertu to brīdi, ir, bļe, jāapgrūtinās ar pastāvīgu sekošanu līdzi, kas ir diezgan apgrūtinoši, īpaši, ja tā ir tikai izklaide, nevis darbs :(
link12 comments|post comment

[Feb. 16th, 2012|10:09 am]
visi mani dakteri pazuduši. Zvanīju pieteikt savu regulāro vizīti pie endokrinoloģes, man pretī saka, piedodiet, bet viņa ir emigrējusi, viņas pacientus pārņem pāŗslogotā kolēģe, kurai varat zvanīt marta beigās/aprīļa sākumā un mēģināt dabūt pierakstu uz kādu nebūt brīvo logu pus gadu uz priekšu. Naiss, un šī man bija trešā endokrinoloģe divu gadu laikā; ne pēc manas izvēles trešā. Tagad laiks meklēt ceturto un savu ģimenes ārstes nosūtījumu varu ielikt "nerealizēto nosūtījumu" mapītē, kas man jau blīzt aizvien lielāka.
Tāpat izdomāju, ka varētu arī mutē uztaisīt kapitālo remontu, kāds gads, pusotrs nav būts (esmu džeremija klārksōna adepte, kas uzskata, ka zobārstniecības nozīmība tiek pārspīlēta, īpaši ņemot vērā izmaksas, kapitālistu konspirācija kārtējā, jā), jūs domājat, ka viņu var atrast? Vispirms iestāde ir pārvietojusies citur, nezin nekur; droši vien, ja es aizietu uz ēku, tad kaimiņu iestādejumi pateiktu priekšā, bet netā un pa telefōnu sūdu kāds zina (kas tas ir, ka iestādes www uzbliež, bet neuztur pēc tam! tā vien prasas kļūt par hakeri un vnk nafig visas deletēt, kas pēc 2009 nav atjaunotas), pēc ilgiem meklējumiem izdodas atrast iestādi, abet mana daktere diemžēl vairs nestrādā, kur viņu meklēt arī neviens nemāk pateikt. Tātad, dienas kārtībā arī atrast jaunu zobārstu/-i. Ģimenes ārstes praksē ir nomainīts viss māsu sastāvs (un iestāde uzreiz drūma kļuvusi, jo iepriekšējās, ilgtermiņa māsas bija tik foršas, šīs ir ļoti ignorantas, nemot vērā, ka tā ir pediatrijas prakse).
un visbeidzot medicīnas izglītību ieguvuši ļaudis, ar kuriem man nav nekādas dakterēšanās saskares, tās vnk ir labas paziņas: sieviete, kas ir specializējusies par bērnu aukli mazajiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pēc trīs mēneši ar savu vīru un bērniņu emigrē uz ASV, kur turpinās strādāt profesijā. Pusaudžu ginekoloģe ar specializāciju darbā ar no s. vardarbības cietušiem pusaudžiem emigrē kopā ar savu meitu (jo tētis, uzzinot par grūtniecību, pateica čau!) strādāt uz Itāliju (kur kādreiz stažējusies).

No vienas puses it kā labi, vairāk vietas "jaunajiem", kam, cik saprotu, vecajo ārstu ģedovščinas un vispār tās cunftes tikumu un likumu dēļ profesionālā dzīve nemaz tik salda nav, no otras puses, šīs aizbraukušās sievietes nebūt nav 60gadnieces, bet gan 30/40, kas ārstu gadījumā tomēr ir "jaunas" :(
linkpost comment

[Feb. 15th, 2012|10:55 pm]
meklēju divus labus specijālistus:

1) Frizieri. Nevis tādu, kas vienkārši māk nogriezt matus (jo to pa šiem gadiem es pati ļoti apmierinoši māku sev izdarīt vannas istabā virs izlietnes), bet gan tādu, kas prot izveidot griezumu. Tā, lai mati izskatās labi arī bez fēnošanas un pareizā diametra ķemmes lietošanas, geliem, fluīdiem un putām, kas iestīvina tos vienā, pareizajā formātā; un, pat, kas vēl svarīgāk - lai tie, augot garāki, turpinātu izskatīties labi (lūk, tā ir griezuma priekšrocība, iepretim nogriešanai).

2) Restauratoru. Tādu, kas prot darboties ar ādas un tekstila izstrādājumiem (īstenībā arī vajadzētu vienu, kas prastu tauku pleķi no vatmaņa izdabūt laukā, bet vienīgais papīrrestaurators, par ko varētu galvu likt ķīlā, vairs nestrādā LV). Man ir divas, lieliskas 70'/80' gadu ādas lādītes, kurām prasītos 1) notīrīt karmīnsarkano ādu no netīrumiem 2)aizdarināt ciet sīkos ādas virskārtas nobirumus un visbeidzot 3) iztīrīt audumu vāka virspusē, kas izskatās pēc austas vilnas šķiedras dažādās krāsās un ir pilns ar gadu gadiem iekrātiem putekļiem.

ā un vēl man vajadzētu restauratoru jūgenda lampai, kas sastāv no žaunu vākiem, svina stiegrojuma un krāsotas kokvlinas mezglojuma auklām. Tur vajadzētu tīrīšanu un vienā malā stiegru izlocīšanu pareizi, kā arī nomainīt auklas (vēlams vēsturiski pareizi), tā kā tas nu jau ir pārvērtušās putekļos.

Ja neviens nepieteiksies ar saviem pārbaudītajiem un drošticamajiem kontaktiem, tad meklēšu pati pēc mēģinājumu-kļūdu metodes. Paldies jau iepriekš.
link32 comments|post comment

[Feb. 15th, 2012|01:45 pm]
ā, starp citu, nu jau ze datums palaists garām, bet, lūk, novērojums dabā (viens otram blakus esošos iestādījumos):

... tālāk ... )
link2 comments|post comment

[Feb. 14th, 2012|09:11 pm]
[Tags|]

stundu stāvu domādama, vai man vajag pūderslotiņu un ēnu otiņu, uzacu ķemmīti un varbūt vēl kādu sūklīti kaut kam. It kā būtu jāpieaug un adekvāti jāizskatās (jātiek vaļā vismaz no pumpām, lol), no otras puses, apdzīvjoies ar šitādiem štruntiem, drīz arī stacionāra divguļamā laulībsgulta un traukmazgājamā mašīna uzradīsies un nebūs vairs kur sprukt no sīkburžuju paradīzes. No trešās puses, nopērc tādu santehniķa komplektu un miers, ģeldēs visās mūža dienās un nedienās. no ceturtās - tā jau tikai es, kas acu zīmuli vēl joprojām to lieto, ar ko pamatskolas beigās pirmo reizi acis uzzīmēt iemēģināja, kosmetoloģēm to teikt nedrīkst, viņas aģitēs, ka šādas lietas ir jāmaina un jāpērk pa jaunam gandrīz tikpat bieži, cik zobubirstes.
Vnk šodien man sazīmēja seju tādu visu smuku pri smuku, baigi fiksi vēl piedevām ar kkādām tikai pāris krāsiņām (minerālu pūderis toč ir vislabākais, ko kosmētiskā industrija ir dzemdinājusi pēdējā tūkstošgadē, vajadzēs kādu lirisku sāgu par šito sacerēt un vietā un nevietā izpildīt), no otras puses, atnākot mājās un visu nomazgājot nost, es sev arī tīri tā neko patiku.
link16 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]