but a paradise, still [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 30th, 2014|10:10 pm]
Lasot prātā virpināju visādus izsakošus viltīgus apzīmējumus, sākot no žuļavska Fidelite līdz Bukowskim, māmiņas, sievietes, literatūras kanoni, dvēseles, nacionalitātes u.tml.
bet, nu, lasiet paši. Man šķiet, ka lasīšu vēlreiz. nekas īpašs varbūt, bet

otra literatūra ir stāsts par Tolstoju ģimenes karu. Sofija un Ļevs. Es nemaz nezināju. tik jocīgi. zināju par mendelsonu, kurš cīši runājis ar savas māsas vīru, lai šis pievalda savu sievu, lai šī savukārt neapkauno ģimeni ar saviem muzikālajiem izklupieniem. Vai Polu Klodēlu un viņa māsu. u.c., u.c.
linkpost comment

kinožurnāli un burbons [Oct. 29th, 2014|10:50 pm]
nu, kā tur sanāk, vai "Who Framed Roger Rabbit?" ir jāpaliek bērnības zelta fondā, vai arī var mēģināt vēlreiz?
link2 comments|post comment

[Oct. 28th, 2014|01:51 pm]
priekšvēlēšanu laikā partijām ir gana daudz līdzekļu "uzrunāt" cilvēkus-tautu-vēlētājus, no reklāmām, plakātiem, radio džingliem un personalizētiem epastiem stāstīt par savu skaistās nākotnes vīziju un ko tieši viņi grasās darīt, lai to vestu šurp. Būtu jauki, ja arī cilvēkiem the parastajiem būtu tādi paši līdzekļi uzrunāt savus valstsvīrus un sievas. Piemēram, visu kvartālu līdz Saeimai noklāt ar plakātstendiņiem: "Hei, Vienotība, vai tu zini, ka šī bija tava pēdējā iespēja?" u.tml. Jo kaut kā gribētos darīt, piemēram, Vienotībai, zināmu, ka par viņiem var gadīties, ka balsoja nevis tāpēc, ka viņu politika būtu superīga, bet gan tāpēc, ka visi pārējie bija vēl lielāki sūdvarianti un šie vismaz bija bijuši pie valdīšanas un atkārtota ievēlēšana bija sava veida "stabilitāte". Lielākoties Dombrovska pelnīta. Bez Dombrovska Vienotība izskatās pēc tikpat liela sūdusūda kā visi pārējie. Līdz ar ko, ja kaut kas radikāli neaizies uz jēgpilno pusi, tad nākamajās vēlēšanās Vienotība var gatavoties iet pa Latvijas Ceļu. un ne jau piektās krievu kolonnas dēļ.
link9 comments|post comment

Rīga - vēmēju galvaspilsēta [Oct. 27th, 2014|02:16 pm]
Pieturvietās nākas laipot starp bļurkšķu pleķiem, bļurkšķu pleķi ik pa simts metriem vecrīgas bruģī; stāv ārzemju tūrists, gados, kaunīgi pārlaiž pār lūpu, mēģinot trāpīt miskastē.
linkpost comment

[Oct. 20th, 2014|01:36 pm]
"Par kapitāla izvešanas mēģinājumu aizdomās tiek turēti vairāku komercfirmu vadītāju un divu Maskavas finanšu iestāžu bijušie un pašreizējie vadītāji, teikts ministrijas paziņojumā..

Pēc izmeklēšanas datiem, aizdomās turētie slēguši fiktīvus līgumus ar ārvalstu kompānijām par ceļu būvniecības kvalitātes kontroles ierīču piegādēm un pēc tam pārskaitījuši naudu uz nerezidentu kontiem Latvijas un Igaunijas bankās. Savukārt apmaksātā prece Krievijas teritorijā nav ievesta.." no sūdīga avota, bet tomēr.

cerams, ka laika rāmis sakrīt ar kaut kāda Šlesera būšanu par ceļu satiksmes ministru. Kā nekā visa ciešā valsts iestāžu kā Latvijas Pasts u.c. sajūgšanās ar Parex banku notika tieši viņa laikā...
linkpost comment

piezīme sev [Oct. 19th, 2014|06:32 pm]
John Bishop.
Mīlīgi un no sirds. Par vīru, tēvu, ģimenes, novecošanas tēmām, ne tikai zemjostas hihihi.

Frankie Boyle.
Joki sūruma pakāpē sacenšas ar Džimiju Karru, var izrādīties pat sūrāki, jo maniere, kādā tiek pateikti, izklausās ļoti personiski uzbraucoši. Situācijās, kurās jāreaģē un jāimprovizē - ekselents, arī nu jau šatdaunotajā šovā; standupi - nu tā.

un, protams, bezjēdzīgie šovi un spēles: Argumental
linkpost comment

[Oct. 18th, 2014|01:58 pm]
reāli, reāli, reāli besī, kā tiek atspoguļots Ukrainas konflikts. Lielākoties saistībā ar "Austrumi - Rietumi" sparingu, kura ietvaros visa teritorija no bijušās Austrumvācijas (hehe, varētu ieradināties Vāciju dēvēt par "Bijušo Rietumvāciju", nu, tīri tā, iekļaujoties stilā) līdz Krievijas robežai ir kaut kāda aramzeme, kurā tagad lielais brālis Austrenis un Rietenis stīvējas, vai sēs labību vai stādīs kartupeļus. Un tas vairs nav par Ukrainu. Tas ir simptoms. Tā, it kā šajā teritorijā, kurā ir arī Polija, Ungārija un kaut vai tā pati "Austrumvācija", kura pirms 25 gadiem, es atļaušos piebilst, bija nosacīta Krievijas daļa, ja, vispār neeksistētu. Rietumu universitātes lepojas ar kritiskās domāšanas attīstīšanu savos studentos un blablabla, taču tiklīdz studentiem, kuri ieņem siltas vietiņas, jāpāriet no runāšanas pie darbiem, tā vecais labais koloniālisms, imperiālisms etc. no kritizējamas teorijas pārvēršas pašu praktizētā praksē.

A Broken Promise? What the West Really Told Moscow About NATO Expansion By Mary Elise Sarotte
link1 comment|post comment

[Oct. 15th, 2014|01:33 pm]
Nauda, kur tu esi?
link7 comments|post comment

[Oct. 15th, 2014|10:39 am]
māksla ir sūds un viss ir sūds, bet, ja gribas paklikšķināt podziņas, ieklikšķiniet, jūsuprāt, smukāko TE
link5 comments|post comment

[Oct. 15th, 2014|10:19 am]
Ak, dievs, jūs esat redzējuši šī gada LP pastmarku konkursu? Es saprotu, ka pēdējie Dziesmusvētki varēja apšķebināt tikai uz nacionālpatosīgiem virstoņiem īpaši jūtīgas dvēseles, bet nu te taču ir kā ar Kārļa Ulmaņa Latgales krēslu* pa pieri!


* amatnieku darināts goda krēsls vadonim, kas tika iedāvāts tam pašam vadonim Latgales rūpniecības un tirdzniecības izstādes svinīgā atklāšanā. Būtībā, ja jūs vēlaties to redzēt, tad rēķinieties, ka tā ir pēdējā lieta, ko jūs savā mūžā redzēsiet, jo acis to uzskatot vnk izasiņos no pieres laukā.
linkpost comment

[Oct. 13th, 2014|02:37 pm]
sievišķība vispārākajā pakāpē.
linkpost comment

[Oct. 13th, 2014|01:43 pm]
ja domā par emigrēšanu un ja domā par drošām valstīm, tad Austrāliju it kā drīkstot no listes svītrot laukā. Gana ilgi dīkā stāvējuši, visjaunākās, visai 'patriotiski' noskaņotās valdības vadībā Austrālija bruņojas, kasās ar 'imigrantiem' un citiem 'ne-dzimtajiem austrāliešiem' (nedomājot, protams, aborigēnus), kā arī visai bravūrīgi izsakās par visādām karstām tēmām, tajā skaitā Ukrainu.
(Vietējie austrālieši sūdzas, ka, pēdējā laikā pieņemto policejisko ierobežojumu dēļ, Austrālija sāk atgādināt Putina Krieviju.)
link2 comments|post comment

[Oct. 12th, 2014|10:01 am]
Eu,eu, kuram no jums ir ta magiska abolkukas recepte, kur saber abolus, uzlej miklu un cep gatavu. Sada peleka, lietaina rita, kad ara var iet tikai ar skafandru, vieniga iespejama opcija skiet kanelaina, cukuraina abolaina platsmaize.

paldies visiem par receptēm!
link12 comments|post comment

[Oct. 10th, 2014|10:44 pm]
Kad nedelu esi nonemies ar abnormali agru mosanos uz darbu komplekta, ko pagada jerinu naktis ar slimojosu bernu, tad zhanrlikumiskakais, kas 5dienas vakara var notikt, ir dabut auto preti gulamistabas logiem, kuram nostrada signalizacija un turpina stradat nu jau 40to minuti un neizrada sesanas pazimes. Ja es aizietu un vismaz ar lakatinu apklatu tos midzhinosos lukturus, tas tach nebutu nekads noziegums, ne? Vai ari cibas labakajas tradicijas man jasakopo visa energija uz 'bla,pideri,nehuj ar masinu apgadaties,ja nejedz sev privatmaju ar pazemes garazu pirms tam dabut'
link6 comments|post comment

[Oct. 9th, 2014|06:30 pm]
Laikam vajadzēs likties mierā ar saviem kristiešu draugiem. Nu, draugiem nosacīti, bērnības biedriem, ar kuriem aiz kaut kāda bērnības biedrīguma uzturas vēl kaut kādas attiecības. Pēc šīs dienas FB ziņu šērošanas par Igaunijas jauno likumu, kas man šķiet ļoti, ļoti, ļoti labs un beidzot, virkne biedru ir aizskārušies. Viņi nav domājuši, ka es tāda. Nezinu, nekad neesmu īpaši slēpusi, nu, protams, nedaudz rāmāk viņu klātbūtnē, lai netīšām nenomītu pūcītei kāju, bet visādi citādi tam laikam laikam bija jānāk, kad mūsu ceļi šķiras, jo es neredzu neko nepareizu tajā, ka cilvēki paši var sev noformulēt veidu, kādā viņi vēlas būt kopā ar citiem cilvēkiem.

p.s. viena igauņu biedrene nekavējoties "saderinājusies" ar savu draudzeni. Man ir patiešām žēl, ka es visu šo laiku nezināju, ka viņai ir draudzene, nevis draugs, un patiešām prieks, ka tagad es to zinu un varu apsveikt.
link3 comments|post comment

[Oct. 9th, 2014|04:21 pm]
kā lai to labāk noformulē. tas noteikti nav izsmiekls. un es pieļauju, ka šī tēma ir sen jau apdomāta, izsecināta un atmesta kā lieka. bet brīžos, kad kārtējo reizi lasu par kādu solīti tuvāk gaišajai tālei, kurā cilvēka mūžs būs bezgalīgs, smadzenes pārlādējamas čipā, locekļi kibordzīgi nomaināmi vai vienalga, nevilšus sapriecājos, ka šī attieksme paģēr kaut kādu pozitīvismu, ka visa šī dzīve, eksistence, cilvēce/planēta vienalga ir tā vērta. Nu, ka būt par cilvēku, eksistēt te un tagad ir kaut kas tāāāds, ko būtu superīgi pavilkt garāku un varbūt pat bezgalīgu. Nez, varbūt, šāds jauns statuss pavērtu apvāršņus, par kuriem ļaudīm šobrīd maza jausma (nevarētu teikt, ka es būtu daudz par to domājusi) un tāpēc īsti vēl nenovērtē, bet visādi citādi ne šī zeme, ne būšana par cilvēku vismaz man nešķiet nekas tāds, pēc kā es īpaši skumtu, gadījumā, ja tas viss beigtos. Nē, nu, ir savi prieki, ir savas bēdas, kopumā viss kārtībā un pat diezgan jauki, bet, ja tā reāli paskatos apkārt un pasaku, ka es gribētu, lai viss šitas mūžīgi, tad, nē, paldies, varat uz mani ietaupīt kādu čipu, stikla aci un titāna stilbu.
link9 comments|post comment

[Oct. 6th, 2014|11:50 am]
kāds zina kaut ko sīkā par šo: http://labb.lv/

labdarība, tas ir labi, varētu pat lūkot līdzēt, bet, cik pamatoti un legāli šitas viss ir, vai arī kaut kāds kaktu kantoris, kas savāc ziedojumus un izčib tālēs zilajās? Jocīgi arī, ka nav latv. val. (tikai soc.portālos gabaliņi iztulkoti)..
link5 comments|post comment

[Oct. 4th, 2014|10:52 am]
[Tags|]

Kādu laiciņu atpakaļ domāju, ka vispārākais vietējo cilvēku idiotisms izpaužas gadījumos, kad izkāpšanas platformas sabiedriskajos transportos ir pārbāztas stāvgrūdām pilnas tā, ka pieturās stāvošie cilvēki ir spiesti gaidīt nākamo transportu, jo attiecīgajā iestūķēties iekšā nav vairs iespējams, taču vienlaicīgi salonā ir salīdzinoši brīvs un pat atrodas dažas brīvas sēdvietas.
Izskatās, ka tas ir nevis cilvēku idiotisms, bet gan mana iztēle, kas ir ar robežām. Šodien kundzīte stāvēja pie brīvas sēdvietas, vairākkārtīgi atteicās no piedāvājuma ieņemt brīvo vietu, taču tas viņu netraucēja brīdi vēlāk sākt izteikt piezīmes, ka blakus sēdvietā sēdošajam bērnam vispār vajadzētu stāvēt kājās, nevis aizņemt sēdvietu, ka, ja bērns vēlas sēdēt, tad vecākiem tas būtu jāņem klēpī*, ka šādi, lūk, izlaiž bērnus un "kādi vecāki, tādi bērni" un tālāk jau pa loģisko ķēdīti par apdraudēto nācijas diženumu, izsīkstošo patriotismu u.t.t.
Tā kā cibas bērnu nīdējiem, lūk, ir vēl pulka kur augt.


*
1) vecākiem tajā brīdī klēpī bija somas un iepirkumu maisi
2) neaizņemot atsevišķu sēdvietu (sēžot vecākiem klēpī) bez maksas sabtransā braukāties var bērni līdz 7 gadiem, pēc 7 gadu vecuma sasniegšanas ir jāiegādājas braukšanas biļete un ar iegādātu braukšanas biļeti drīkst aizņemt arī atsevišķu sēdvietu.
3) salonā bija atsevišķas brīvas sēdvietas.
4) salons bija pārbāzts ar cilvēkiem, līdz ar ko vēl viens stāvošs cilvēks apstākļos, kad ir brīvas sēdvietas, ir absurds.
linkpost comment

[Oct. 2nd, 2014|05:18 pm]
vecāku mirstīgums bija viena no trim eksistenciālajām šausmām, ar ko sastapos bērnībā. Kopš tā laika ik pa brīdim meditējot uz šo tēmu, esmu, šķiet, pieņēmusi to, ka mana māte un tēvs mirs un kādreiz es dzīvošu pasaulē bez viņiem. Tiesa, cits jautājums ir, vai viņi paši ir to pieņēmuši. Piemēram, mans tēvs visu dzīvi ir dzīvojis "like there's no tomorrow", un tad, kad tur tiešām vairs nav "tomorrow", viņš pēkšņi ir šokā un nespēj tikt ar to galā. Es arī nē, jo biju gatavojusies uz savu vecāku nāvi, nevis to, ka viņi nebūs uz to sagatavojušies.
link2 comments|post comment

kurš ir tā lampiņa? [Oct. 2nd, 2014|01:23 pm]
Mani aizrauj šis te apskats par ņujorkā šobrīd notiekošu "arābu pasaules" valstu laikmetīgās mākslas izstādi. Gan tāpēc, ka bezgalīgi daudz citi apskati un recenzijas, protams, ir slavinošas, kā jau tas pienākas laikmetīgās mākslas liekulības tirgū, kad tiek cilāti ekzōtiski temati, gan tāpēc, ka šī vairāk kā tādas piezīmes uz lappuses malām un "piezīmes uz lappuses malām" ir mans mīļākais žanrs, gan arī tāpēc, ka pieskaras saistošajam jautājumam par mākslas un naudas attiecībām. Lūk, un tur arī mans viedoklis. Ka ir svarīgi tomēr zināt, kur, no kā, kāpēc un kāda nauda nāk. Tas gan nenozīmē no tās atteikties (nu, atkarībā no katra paša morālās latiņas kādos brutālākos gadījumos), bet tas viennozīmīgi nozīmē ar skaidru prātu apzināties 'cenu' jeb, kas tiks prasīts pretī - ne jau tiešā veidā, protams - un nenodarboties ar pašapmānu, ka tas viss tikai gara gaismas vārdā.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]