but a paradise, still [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

kultūras darbiniekiem [Nov. 25th, 2014|11:26 pm]
dzīve ārpus darba neeksistē.
Man šķiet, ka sadaļa: "Flexibility to work overtime and weekend hours when necessary" drīkstētu eksistēt tikai ārstiem, ugunsdzēsējiem un katastrofu seku likvidētājiem, par 10kāršu samaksu. Visu citu profesiju sakarā tam būtu jābūt aizliegtam ar likumu. (un vēl ar likumu vajadzētu noteikt, ka darba nedēļa ir 3-4 darba dienas gara)

Sotheby's New York
Administrator & Department Assistant- Russian Works of Art & Paintings

... tālāk ... )
link3 comments|post comment

Latvijas vēsture, ka es saku. [Nov. 24th, 2014|04:01 pm]
šodien bildēs redzēju Staburagu. nevis pastkartēs, bet fotogrāfijās. Staburags ar bērziem, jau apgrauzts Staburags ar dažiem bērziņiem, iespaidīga Daugavas ainava, uzņemta no Staburaga; strūdzinieks, kurš uz plosta pār Daugavu ceļ mikroautobusus 'Latvija'; Kokneses pilsdrupas ar šoseju, kas aizlīkločo pa leju, Kokneses pilsdrupas un pretējais krasts jau līdz pusei ūdenī, Koknses pilsdrupas ūdenī, pretējā krasta - kāds tas bija - vairs nav.

Tad es vēl redzēju visādus ļeņina pieminekļus procesā, sastatnes meža vidū, pusuztaisīts akmenī cirstais vaigs u.t.t. zini vai mini sadaļā būtu jautājums, kurā (visai populārā vietā) atradās ļeņins ar šapku ušanku galvā?
linkpost comment

[Nov. 24th, 2014|09:34 am]
šodien no rīta darba pastā iekritusi sekojoša vēsts:

"Godājamie Rīgas jauniešu centru, sporta skolu un vidusskolu direktori!

Mēs, Latvijas vecāki, kuri apvienojās organizācijā "Mūsu bērni"
uzskatām par nepieciešamu izteikt savas bažas sakarā ar ES un Pasaules veselības organizācijas pieņemtiem "Seksuālās izglītības standartiem", kuri nosaka bērniem sniegt sekojošu informāciju:

0 – 4 gadi
informācija par prieka un apmierinājuma sajūtu, kas rodas, pieskaroties savam ķermenim; info par masturbāciju agrīnā vecumā; grūtniecība, piedzimšana un jaundzimušie – runāt par šīm tēmām, ieaudzinot viņiem pareizu terminoloģiju; fakts, ka baudas gūšana no fiziskas tuvības ir katra cilvēka normāla dzīves sastāvdaļa; no kurienes rodas bērni; bērniem jāpalīdz veicināt dažādu dzīvesveidu pozitīvu uztveri;
... tālāk ... )


Vai ir kāda organizācija, izņemot Mozaīku, caur kuru varētu tā organizēti paust pretēju viedokli. Uzrunāt skolu direktorus, deputātus un valsts prezidentu un darīt zināmu, ka ir arī alternatīvs viedoklis? Tā, lai, pieņemot kaut kādus valstiskus lēmumus, nevarētu atsaukties uz "tautas balsi", kura savukārt būtu izskanējusi tikai no šādas, nebrīnītos ja NA vai tml.iestāžu atbalstītas organizācijas. Cibā dirst nav malku cirst, pati arī droši vien nekādu organizāciju nedibināšu šai vajadzībai, bet labprāt pieslietos kādai jau eksistējošai. vēlams "ģimenes par līdztiesību" variantā, lai nevar piešūt kaut kādu "geju interešu bīdīšanu".

 photo closet_zps8ad3cf41.jpg
link9 comments|post comment

[Nov. 23rd, 2014|11:01 am]
pirmo reizi mūžā sastapu personu, kuras dzīvesstāstā ir epizode, kad, vienam no vecākiem nomirstot, otrs no vecākiem nav juties, ka var uzņemties atbildību, un pašrocīgi nodevis savu bērnu bērnunamā.
link4 comments|post comment

vairot izpratni [Nov. 21st, 2014|10:34 pm]
Sakiet, lūdzu, vai cibā gadījumā nav kāds cilvēks no ceļpolicijas? es gribētu pieteikties darbā - par nelielu, bet taisnīgu samaksu pastaigāties atstarojošajā vestē pa neapgaismotām ceļu nomalēm, lai līdzcilvēkus pieradinātu pie domas, ka lietot atstarojošu vesti neapgaismotās ceļu nomalēs nav tas pats, kas būt baltam valim, melnadainai lezbietei invalīdei vai sifilītiķim, kuram gāžas nost deguns, pirksti un viss cits, kamēs mēs te tā runājam. šīsdienas cirslīgais izgājiens ar sabtransu - kopumā trīs epizodēs - beidzās ar attapšanos Rīgas pierobežā ar viesmīlīgi tālāk aicinošo Stopiņu novada ceļazīmi. Iemēģināju vesti un atklāju daudz jauna. par sevi, dzīvi Rīgā un līdzpilsoņiem. Taču tas mani neattur, pat vairāk - jūtu sevī briestam pilsoņa pienākumu ziedot (par taisnīgu samaksu gan) daili un pašcieņu līdzcilvēku drošības vārdā.

nē, nu, ja negribat šo, tad varbūt gribat uz Ziemassvētiem uzvest ludziņu par Parīzes Dievmātes katedrāli? Domāju, ka varētu pieteikties zvaniķa lomai, ja vien ļausiet apaut vesti pār slāņuslāņos saģērbtiem rudens mēteļiem un ar sparģeļiem pietūcītu mugursomu.
link3 comments|post comment

[Nov. 17th, 2014|03:09 pm]
par skapjiem un iznākšanu no tiem :)
link2 comments|post comment

[Nov. 8th, 2014|01:19 pm]
Roma. Lai arī šāda veida mūzika mani atstāj visai vienaldzīgu (lai neteiktu - besī), klips ar zelta kurpēs dejojošu romanu korovinu mīlīgs.
link2 comments|post comment

[Nov. 7th, 2014|05:50 pm]
Laimonis Stīpnieks ir vēl dzīvs. Jūs saprotat. Latvijas zelts, izcilība, talants. cilvēks, kura sakarā trūkst epitetu. tieši tāpat, kā sāpīgi trūkst viņa bilžu kopotie raksti (tā būtu skaistākā Latvijas vēsture) (plauktiņā kopā ar Latvju Dainu sējumiem).

link11 comments|post comment

[Nov. 7th, 2014|04:07 pm]
tik aizkustinoši, kā trīc mazu bērnu mazi pirkstiņi, kad tie drudžaini skaita naudiņu, lai izdotu tad, kad lielas tantes ir piegājušas iegādāties tos cienastus, ko nu viņu māmiņas (un, es ceru, arī tētiņi) tur sacepušas vakar naktī, jo šodien dienā ir mazi tirgus svētki-zaļumballe, kur mazi cilvēciņi trīcošām rokām skaita un ir tik pārņemti, tik laimīgi, ka pie viņiem pienāk sveši lieli ļaudis un pērk, un viņi var
link6 comments|post comment

[Nov. 6th, 2014|10:24 am]
mans lielais darbs, mans lielais darbs. domāju par tevi rītu un vakaru. briest, briest, bet vēl ne līdz galam. Lai gan cerīgāk jau
link1 comment|post comment

[Nov. 3rd, 2014|09:47 am]
radio Klasika no rīta laiž tik maigus un mīlīgus džeziņus, ka, ja nebūtu vecais grozāmais aparāts, varētu iestatīt modinātāja vietā. tāda klusa, dudinoša nina simone, kura ieaijā nomodā. Tikai nesaprotu, kāpēc vakarā tiek likti dramatiski, gruzījoši un smadzeni mežģījoši gabali. Skolas biol.stundās atminos, stāstīja par laiku ap 20/22:00, kad organisma bioķīmija izpildoties veidā, kas liek ļaudīm kļūt melanholiskiem, tāpēc attiecīgajā brīdī vēlams nebūt vieniem un/vai nedarīt lietas, kas stāvokli padziļina. Klasika, lūdzu, ņem to vērā! man vakaros vienai mājās ir bail uz tualeti aiziet, ja radio ir ieslēgts.
link2 comments|post comment

[Nov. 2nd, 2014|02:08 pm]
daudzas lietas es mācos. no savām kļūdām vai citu. bet ir divi grābekļi, uz kuriem es kāpju un kāpju un parasti vēl pasaku, āā, redz, kur ir tas grābeklis, uz kura parasti es uzkāpju, varbūt neuzkāpt šoreiz? nāāā, davaj, kāpjam.
Viens ir došanās uz kādu jaunu vietu, adresi - kad es izpētu ceļu kartē, bet pēc tam paļaujos uz izjūtu un pa ceļam kāpju iekšā neplānotos transportos. rezultāts, protams, ir sūdīgs.
un tikpat sūdīgs rezultāts ir, kad virtuvē nodarbojos ar improvizāciju. Piemēram, tieši šobrīd sutinās toveris sabojātu spārniņu. uzdeva man uzdevumu. izdomāju, ka varētu pamēģināt šitā. padomāju, padomāju un radās nojauta ka dažādu iemeslu dēļ nebūs lāga. bet pamēģināt ta gribējās. Pirmajos mēģinājuma akordos jau kļuva skaidrs, ka tomēr nav lāga. un pats lābākais ir, ka šādu ar improvizāciju sabojātu ēdienu gadījumā "mēģinājums glābt" lietu noved pie vēl šaušalīgākām drausmām.
link3 comments|post comment

[Nov. 2nd, 2014|01:09 pm]
riebjas, riebjas, riebjas tā doma, ka jāved bērns uz skolu. Kad e tagad 4 nedēļas pavadīja mājās ar plaušu karsoni, bija tik normāli. Mājas darbus izpildījām kopā un pārpildījām normas, bērns pats mācījās un bija gana daudz laika arī rotaļām. viss rāmi, viss mierīgi. un tagad atkal sāksies - kašķi, ņemtne, ar katru dienu bērns būs grūtāk pamodināms agrajā rītā un ar katru dienu no skolas mājās nāks nervozāks un nervozāks. skola jau it kā jauka, audzinātāji, mācību programma visai viegla, metodoloģija rotaļīga, bet kaut kā tā visa sistēma kopā - agrie rīti, saraustītās dienas, puse uz pusi viduvējas zināšanas ar pamatīgu psih stresu, prasība pēc nedalītas uzmanības un dalītas uzmanības sniegšana pretī, sodīšana, u.t.t., u.t.jp.
link13 comments|post comment

[Oct. 30th, 2014|10:10 pm]
Lasot prātā virpināju visādus izsakošus viltīgus apzīmējumus, sākot no žuļavska Fidelite līdz Bukowskim, māmiņas, sievietes, literatūras kanoni, dvēseles, nacionalitātes u.tml.
bet, nu, lasiet paši. Man šķiet, ka lasīšu vēlreiz. nekas īpašs varbūt, bet

otra literatūra ir stāsts par Tolstoju ģimenes karu. Sofija un Ļevs. Es nemaz nezināju. tik jocīgi. zināju par mendelsonu, kurš cīši runājis ar savas māsas vīru, lai šis pievalda savu sievu, lai šī savukārt neapkauno ģimeni ar saviem muzikālajiem izklupieniem. Vai Polu Klodēlu un viņa māsu. u.c., u.c.
link1 comment|post comment

kinožurnāli un burbons [Oct. 29th, 2014|10:50 pm]
nu, kā tur sanāk, vai "Who Framed Roger Rabbit?" ir jāpaliek bērnības zelta fondā, vai arī var mēģināt vēlreiz?
link2 comments|post comment

[Oct. 28th, 2014|01:51 pm]
priekšvēlēšanu laikā partijām ir gana daudz līdzekļu "uzrunāt" cilvēkus-tautu-vēlētājus, no reklāmām, plakātiem, radio džingliem un personalizētiem epastiem stāstīt par savu skaistās nākotnes vīziju un ko tieši viņi grasās darīt, lai to vestu šurp. Būtu jauki, ja arī cilvēkiem the parastajiem būtu tādi paši līdzekļi uzrunāt savus valstsvīrus un sievas. Piemēram, visu kvartālu līdz Saeimai noklāt ar plakātstendiņiem: "Hei, Vienotība, vai tu zini, ka šī bija tava pēdējā iespēja?" u.tml. Jo kaut kā gribētos darīt, piemēram, Vienotībai, zināmu, ka par viņiem var gadīties, ka balsoja nevis tāpēc, ka viņu politika būtu superīga, bet gan tāpēc, ka visi pārējie bija vēl lielāki sūdvarianti un šie vismaz bija bijuši pie valdīšanas un atkārtota ievēlēšana bija sava veida "stabilitāte". Lielākoties Dombrovska pelnīta. Bez Dombrovska Vienotība izskatās pēc tikpat liela sūdusūda kā visi pārējie. Līdz ar ko, ja kaut kas radikāli neaizies uz jēgpilno pusi, tad nākamajās vēlēšanās Vienotība var gatavoties iet pa Latvijas Ceļu. un ne jau piektās krievu kolonnas dēļ.
link10 comments|post comment

Rīga - vēmēju galvaspilsēta [Oct. 27th, 2014|02:16 pm]
Pieturvietās nākas laipot starp bļurkšķu pleķiem, bļurkšķu pleķi ik pa simts metriem vecrīgas bruģī; stāv ārzemju tūrists, gados, kaunīgi pārlaiž pār lūpu, mēģinot trāpīt miskastē.
linkpost comment

[Oct. 20th, 2014|01:36 pm]
"Par kapitāla izvešanas mēģinājumu aizdomās tiek turēti vairāku komercfirmu vadītāju un divu Maskavas finanšu iestāžu bijušie un pašreizējie vadītāji, teikts ministrijas paziņojumā..

Pēc izmeklēšanas datiem, aizdomās turētie slēguši fiktīvus līgumus ar ārvalstu kompānijām par ceļu būvniecības kvalitātes kontroles ierīču piegādēm un pēc tam pārskaitījuši naudu uz nerezidentu kontiem Latvijas un Igaunijas bankās. Savukārt apmaksātā prece Krievijas teritorijā nav ievesta.." no sūdīga avota, bet tomēr.

cerams, ka laika rāmis sakrīt ar kaut kāda Šlesera būšanu par ceļu satiksmes ministru. Kā nekā visa ciešā valsts iestāžu kā Latvijas Pasts u.c. sajūgšanās ar Parex banku notika tieši viņa laikā...
linkpost comment

piezīme sev [Oct. 19th, 2014|06:32 pm]
John Bishop.
Mīlīgi un no sirds. Par vīru, tēvu, ģimenes, novecošanas tēmām, ne tikai zemjostas hihihi.

Frankie Boyle.
Joki sūruma pakāpē sacenšas ar Džimiju Karru, var izrādīties pat sūrāki, jo maniere, kādā tiek pateikti, izklausās ļoti personiski uzbraucoši. Situācijās, kurās jāreaģē un jāimprovizē - ekselents, arī nu jau šatdaunotajā šovā; standupi - nu tā.

un, protams, bezjēdzīgie šovi un spēles: Argumental
linkpost comment

[Oct. 18th, 2014|01:58 pm]
reāli, reāli, reāli besī, kā tiek atspoguļots Ukrainas konflikts. Lielākoties saistībā ar "Austrumi - Rietumi" sparingu, kura ietvaros visa teritorija no bijušās Austrumvācijas (hehe, varētu ieradināties Vāciju dēvēt par "Bijušo Rietumvāciju", nu, tīri tā, iekļaujoties stilā) līdz Krievijas robežai ir kaut kāda aramzeme, kurā tagad lielais brālis Austrenis un Rietenis stīvējas, vai sēs labību vai stādīs kartupeļus. Un tas vairs nav par Ukrainu. Tas ir simptoms. Tā, it kā šajā teritorijā, kurā ir arī Polija, Ungārija un kaut vai tā pati "Austrumvācija", kura pirms 25 gadiem, es atļaušos piebilst, bija nosacīta Krievijas daļa, ja, vispār neeksistētu. Rietumu universitātes lepojas ar kritiskās domāšanas attīstīšanu savos studentos un blablabla, taču tiklīdz studentiem, kuri ieņem siltas vietiņas, jāpāriet no runāšanas pie darbiem, tā vecais labais koloniālisms, imperiālisms etc. no kritizējamas teorijas pārvēršas pašu praktizētā praksē.

A Broken Promise? What the West Really Told Moscow About NATO Expansion By Mary Elise Sarotte
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]