| paralēlie lipīdi |
paralēlie lipīdi | 3. Apr 2025 @ 10:43  |
|---|
Jautājums, "cik eņģeli var dejot uz adatas" rādās tomēr nelāgs joks, ko Apgaismības laikmeta protestanti esot lietojuši, lai izsmietu viduslaiku sholastus.
Cik nu vispār par sholastiku bija kādreiz dzirdēts, fona iespaids bija par loģiski piņķerīgu un sīkumos iegrimušu debašu/loģikas sistēmu, bet tagad uzmetot aci publiskajiem kopsavilkumiem rādās, ka tas var būt nepamatoti īgns skats.
Tomēr, pirmie iespaidi par sholastikas trūkumiem atgādina kaut ko ļoti mūsdienīgu:
1. Cik sapratu, sholasti lielā mērā paļāvās uz Aristoteļa, Baznīcas tēvu u.tml. darbiem kā galējo autoritāti.
2. Empīrisko metožu trūkums - sholastikas pamatā bija loģiska argumentācija un tekstu analīze; novērojumi un eksperimenti, izskatās, nespēlēja lomu.
3. Piesaiste kristīgajai doktrīnai -- idejas, kas bija pretrunā ar Baznīcas mācību, varēja un šķiet arī tika automātiski noraidītas.
Hmm. Ko tas man atgādina. |
Nu bet loģiski. Jebkura filozofija bez empīrikas kļūst vienkārši par noslēgtu sistēmu jeb spēli. To var lietot izklaidei, treniņam bet tam ir maz sakara ar esamību un tātad izpēti.
Minētos 3 punktus var piemērot teiksim šaha spēlei:
1. Spēles noteikumi (kā notiek gājieni, kā iet zirgs vai dāma) ir galējā autoritāte jeb aksiomu sistēma. 2. Ir loģika, var taisīt šaha partiju analīzi bet nav jēgas jautājumam `` kāopēc dāma nevar iet kā zirgs?`` 3. Ja kāds spēlēs šahu un teiks ka viņam dāma iet kā zirgs, viņa idejas noraidīs un viņu no sacensībām izmetīs.
...un nav nekā jauna šai pasaulē :)
Jā, sholastika ir interesanta. Atceros, kad pirmo reizi saskāros domāju, kur es biju visu šo laiku.
Ļoti labi.
Gaidīsim ziņu, kā tad bija.
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |