Aufklärung's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Aufklärung's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Thursday, March 26th, 2020
    1:05 pm
    Sirds tīrības paraugi (aplami dēvēti par sirdsšķīsta naivuma paraugiem! vēl aplamāk dēvēti par nonkonformisma vai īpaša heroisma paraugiem):

    * Gandija komentārs Bagavadgītai
    * Minhenes Universitātes studentu brālīša un māsiņas Šollu dibinātais pagrīdes grupējums "Baltā roze", kas 1942.-1943. gadā izplatīja ielās skrejlapas, apelējot pie vāciešu sirdsapziņas Hitlera jautājumā ar citātiem no Augustīna, Aristotela un Novalisa
    * jebkas, ko uzrakstījis Lorēns no Augšāmcelšanās (Laurent de la Résurrection: https://en.wikipedia.org/wiki/Brother_Lawrence), virtuves strādnieks franču karmelītu klosterī, 17. gs.
    12:12 pm
    No kāda komentāra pie tikai-draugiem ieraksta:
    Eiropas Parlamenta plenārsesija notiek tiešsaistē, deputāti balso pa e-pastu. Būtiskākais tiks pieņemts, Eiropas likumdošana neapstājas, bet ietaupās aptuveni 700X323EUR X 4 dienas dienasnauda EP deputātiem, kas strādā katrs no savām mājām, 2000 vilciena biļetes personālam uz Strasbūru (katra ap 200 EUR), nemaz nerunājot par viesnīcām utt.

    Dažāda veida grupējumi varētu sākt strādāt pie pieminekļa metu konkursa pateicībām koronavīrusam.
    Extinction Rebellion, Grēta utt.

    Sliktajās ziņās: laulātais mani visu dienu terorizē, ka es pa māju nestaigāju maskā (t.i., nevadu tās 4 stundas mājmācības un tā tālāk). Dienas laimīgākais brīdis: vakarā var apsēsties blakus uz dīvāna, ievērojot drošu attālumu, un, uzmanīgi noliecoties, neuzkrītoši uzlikt galvu sakramentālajam draugam uz pleca.

    Labajās ziņās (arī šis manā pieredzē nekad nav noticis, jo mēs visu laiku esam pārāk aizņemti ar nezin ko): sv. Alberta draudze saorganizējusi lūgšanu stafeti, katram diennaktī viena stunda. visi ar prieku piesakās. man: Kurzemes slimnīcas. it's a bliss.
    9:24 am
    Sāku saprast dažu dziļdomīgu cilvēku, lielākoties literatūras sholāru, sajūsmu par itāļu baroku kā augstāko mākslas formu. Piem., par Bernīni.
    8:58 am
    "There is a venerable tradition going back to Plato which states that progress in philosophy may not mean answering questions, but instead clarifying why they cannot be answered."
    Thursday, March 19th, 2020
    11:25 am
    Reģionu ziņās:
    Rojas pagastā izskalots ronēns, jau pūku pa pusei nometis, bet ar iesnām un pūžņojošām acīm. Rūca un šņāca. Vēl nebija mirējs, bet tāds, kuram vajadzētu palīdzību.
    Atkāpušies drošā attālumā, noturējām ar bērniem aizlūgumu par visiem slimajiem. Sv. Franciska garā. Lai Dievs un viņa eņģeļi palīdz ronēnam. Dēls uzzīmēja smiltīs lielu krustu un vidū sirsniņu. Tad ķērāmies pie eņģeļu palīdzēšanas darbiem: piezvanījām dabas aizsardzības dienestam. Inspektori jau ceļā. Stay healthy. Amen.
    Wednesday, March 18th, 2020
    11:40 am
    Preses relīze 2
    Elzasā (FR) steigā tiek būvēts kara hospitālis pļavā, jo visas slimnīcas pārpildītas. Ar helikopteriem evakuē tos, kuriem nepietiek vietas, - uz reģioniem, kur vēl ir brīvas slimnīcas. Atkārtojas Uhaņas scenārijs, jo valdība un attiecīgi iedzīvotāji noreaģēja ļoti vēlu. Atgādinu, ka ashōls (kā sc lietotājs 'extranjeru' reiz precīzi izteicās) Nassims N. Tālebs & Co. par pandēmiju, atšķirību starp sistēmiskiem un idiosinkrātiskiem riskiem, eksponenciālo pieaugumu u.tml. auroja un ārdījās jau janvārī.

    BBC kaut kur starp satrauktiem rakstiem par gaidāmo ekonomisko bedri ir iejucis mazs rakstiņš par to, kā vajagot katru dienu vairākas reizes dezincifēt visas virsmas, mainīt dvieļus u.tml.
    Tie cilvēki, kas inficējās Austrijā vai Itālijā, nebrauca tur bučoties ar slimajiem; viņi, visdrīzāk, inficējās no tualešu durvju rokturiem, restorānu galdu virsmām, naudas zīmēm, pēc tam ar netīrām rokām vai slēpošanas cimdiem paberzējot seju.

    Par iepirkšanos:
    Pērciet visu vakuuma iepakojumā vai plēvē, nekādas salātlapas no tirgus. Nomazgājiet katru priekšmetu (plēvē iepakotās preces, burkas, pudeles utt.) ar siltu ūdeni un ziepēm (beziepakojumu kustības aktīvisti: sorī). Priekšmetus, kurus nevar nomazgāt, neaiztikt 3 dienas. Iepirkumu maisu pēc iztukšošanas izmest, miseni iznest, kārtīgi nomazgāt rokas.

    Nevajag psihot un krist panikā, vienīgi būt saprātīgiem.
    Tuesday, March 17th, 2020
    1:07 pm
    Starp citu, varbūt kādam nav, kur izolēties vai karantinēties, vai ir spiests dzīvot saspiestībā, vai jūtas nelaimīgs un pazudis. Varu piedāvāt debišķīgi skaistu dzīvokli tuvajā Pārdaugavā, bezmaz par komunālo maksājumu cenu. Atsevišķa ieeja, vārtiņi, atslēga pastkastītē. Divas guļamistabas, ideāli pārim ar 2-3 bērniem.
    Tur dzīvoja itāļi (lol), kas bija atbraukuši uz kaut kādu konferenci, viņi devās prom pirmdien; trīs dienas tur neviens neies (tik ilgi vīruss, pēc jaunākajiem datiem, paliekot uz virsmām), tad visas virsmas dezinficēs, tad būs pieejams, t.i., no ceturtdienas.
    agn_gai@yahoo.com
    Monday, March 16th, 2020
    12:45 pm
    Preses relīze
    Francija. Šķiet, nebūs pārspīlēti teikt, ka tā vīrusa problēmai nopietni sāka pievērsties tikai šorīt. Vismaz pēc preses spriežot. Vakar bija pašvaldības vēlēšanu pirmā kārta, un uz kādiem 130 000 iecirkņu pārvietojās cilvēki. Fotoattēlos redzu, ka iecirkņos nebija nekāda sanitārā kordona, pildspalvu dezinficēšanas, sejas masku, pilsoņu retināšanas rindās, nekā tāda. Parīzes mēre Anne Idalgo vakar savā tviterī pateicās vēlētājiem, kas par viņu atdeva balsi, par to, ka viņi, citēju, "spītējot sarežģītajiem apstākļiem", devušies pie urnām. Vēlēšanu dienā un pirms tās noritēja vairāki daudzskaitlīgi piketi, kā pierasts, jo īpaši saistībā ar cerētām politiskām pārmaiņām valstī. Parīzē piketēja "dzeltenās vestes". Aplūkojot fotoattēlus, redzams, kā tūkstošiem cilvēku sadrūzmējušies milzīgā kolonnā, kuru no malām vēl ciešāk bīda policisti ciešās rindās. Turklāt šī vēlēšanu diena, visticamāk, bija pilnīgi bezjēdzīga, jo, lai vēlēšanas nobeigtu, ir nepieciešama otrā kārta un ir kaut kāds konstitūcijā noteikts ilgums starp kārtām. Karantīna šajā laika lodziņā var neiekļauties.
    Lielie muzeji, kā Luvra, ir slēgti, tomēr, baudot saulaino laiku, zālājos pie tiem atpūšas un pikniko ļaužu bariņi. Bāru, kinoteātru un restorānu slēgšanas brīdis bija noteikts pusnaktī uz pirmdienu. Portālā LeMonde var skatīt, kā pilsētu ielās noritējis pēdējais priecīgais ietusēšanas vakars - apkampieni pie bāriem, dejas, drosmīgi iedzērušu jauniešu uzsaucieni "Mēs visi mirsim!", kabernē soviņons, trūcīgākajiem - lētais sidrs. Solidāri grūtībās franči saspiežas ciešāk.
    Šorīt šajos pašos ziņu portālos gandrīz bikli tika ziņots, kā klājas slimnīcām. Dažām piezvanīja, pajautāja. Vairāku ārstniecības profesionāļu balsīs ieskanējās izmisums un niknums. Milzīgajā Strasbūras universitātes slimnīcā Elzasā ir 100 reanimācijas gultu un tās visas *jau* esot pilnas - puse ar COVID pacientiem. Un skaitās, ka slimība līdz Francijai vēl vispār nav atnākusi vai, pareizāk, atnāca šonakt un tāpēc šonakt arī pieņēma nopietnus mērus. Pārpildītas esot arī Kolmāras un Milūzas slimnīcas, viņi ziņo par "ļoti smagiem" darba apstākļiem, bet, piemetināja, šobrīd vēl neesot spiesti atteikt elpināšanu veciem cilvēkiem iekārtu trūkuma dēļ. Visas šīs pilsētas ir tā dēvētajā Le Grand-Est, Francijas austrumos, tuvu pie Vācijas, Šveices un Austrijas robežas; tur kaut kur ir izveidojies slimības perēklis.
    Epidemiologu grupa pirms kāda laika prezidentam Makronam iesniedza paredzamu slimības progresa simulāciju (balstoties uz Ķīnas un Itālijas piemēriem) sastatījumā ar ārstniecības pakalpojumu pieejamību. Ja neko nedarīšot, paredzamais nāves gadījumu skaits Francijā sliktākajā gadījumā varot sasniegt pat 500 000 (!).* Prezidenta birojs šos skaitļus nosauca par pārspīlētiem.** Kaut nu tā būtu.
    Tajā pašā publikācijā tikpat bikli kāds piemetināja, ka, ja gadījumā Francijas izvēlētā taktika ir nogaidīt, nepanikot (kā uzsvēra prezidents Makrons, pirms nedēļas ar savu laulāto draudzeni apmeklējot teātri), "ļaut izslimot", kas implicīti nozīmē tūkstošiem cilvēku nāvi no nosmakšanas, tad varbūt būtu bijis pareizi par šo taktiku informēt pilsonisko sabiedrību, jo īpaši pirmsvēlēšanu laikā; galu galā taču dzīvojam demokrātijā.

    *https://www.lemonde.fr/planete/article/2020/03/15/coronavirus-les-simulations-alarmantes-des-epidemiologistes-pour-la-france_6033149_3244.html?forecast_method=widget&forecast_data=top_article_list

    **Francijā ir 5000 reanimācijas gultu un 7364 intensīvās aprūpes gultu. Pieņemsim, ka tās ir tukšas un brīvas. Uz 66 miljoniem iedzīvotāju. Ja saslimst, teiksim, 60% iedzīvotāju, no kuriem 20% vajadzīga slimnīca un 5% vajadzīga intensīvā aprūpe ar elpināšanu un arī tad no šiem 5% puse nomirst, *lai gan tiek elpināti* [šādi, ja pareizi saprotu, tiek iegūta tā vidējā letalitāte labos tehniskos apstākļos: 2-3%], un nomirst faktiski visi, kuriem ir vajadzīgi, bet nepietiek elpināšanas aparātu, var ātri saprast, kā epidemiologi nonāk pie garastāvokli bojājošiem skaitļiem.
    Friday, March 13th, 2020
    12:59 pm
    Ābrahamiskais monoteisms, ienākdams hellenizētajā Eiropā, būtībā neizdarīja neko citu, kā vien iedeva jaunu, labāku, dzīvelīgāku platformu aristoteliskā versus platoniskā "absolūts-pastāv,-mums-ir-kaut-kāda-saikne-ar-to,-jā,-bet-kāda?" izdebatēšanai.

    No kāda raksta, nedaudz papildināju (Scotism - pēc Dunsa Skota, c.1266-1308, vārda):

    The difference between Thomism and Scotism could be expressed by saying that, while both derive from Arabic Neoplatonized Aristotelianism, Thomism is closer to the orthodox Aristotelianism of Maimonides, Averroes and Avicenna, while Scotism reflects the Platonizing tendency going back through Proclus to Plotinus to Plato.
    11:25 am
    Lai atsūtītu mazu grāmatiņu (spāņa Leonardo Polo "Ethics" tulkojumu angliski, maksā 11$) no Makati pilsētas Filipīnās, kur atrodas izdevniecība (izskatās, ka kaktu), DHL prasa 108$, savukārt parastais pasts 77$.
    Tā iet, kad nemācās spāņu valodu, visu laiku tikai ciešanas un izdevumi.

    https://en.wikipedia.org/wiki/Leonardo_Polo, kurš gandrīz nemaz nav tulkots citās valodās, zināmās akadēmiskās aprindās tiek emfātiski un ditirambiski dēvēts par 20. gs. nozīmīgāko spāņu domātāju.

    Vai kāds nav Filipīnās un nevar man atvest (caursitot karantīnas, ar salto pārvarot robežpunktus, grāmatiņa azotē, un tā tālāk)? [joks, joks]
    Tuesday, March 10th, 2020
    8:46 pm
    Beidzot ir iespējams piedzīvot nopietnu gavēni, bez blefošanas un izrādīšanās. Romas diecēzē atceltas visas sv. Mises un jebkāda reliģiska pulcēšanās, ieskaitot bērēs. "Lai miroņi aprok savus miroņus." Dievkalpojumus var paskatīties pa televīzoru, tiešraidi no pāvesta kapelas. Ielas tukšas. Visi savās cellēs. Pie sausas maizes un makaroniem. In spiritu humilitatis et in animo contrito suscipiamur a te, Domine.
    Tuesday, March 3rd, 2020
    11:02 am
    Balzaks pie miršanas esot sievai prasījis, lai pasauc tādu un tādu ārstu. Tas esot pats labākais un tas vienīgais viņu izdziedināšot. Adrešu grāmatiņā viņa vārdu un uzvārdu nevarējuši atrast, apjautājušies citiem, neviens tādu ārstu nezinājis; tad sapratuši, ka tas ir ārsts no viņa paša "Cilvēciskās komēdijas". Un pareizi jau arī ir – šis ārsts no romāniem tajos romānos viņu arī ir izglābis.
    Ja atstāj pēc sevis kādu veikumu, kādu rakstu galiņu, glezniņu, kaut vai mazu dzejolīti, kaut vai žogu salabotu, tad, ja vispār kaut kur, tur jau arī paliek, tur jau palicēji arī var tevi satikt. Pārējais viss – pārejoši.

    Saldus sapņus, skuka.
    Friday, February 28th, 2020
    10:00 am
    "Man nav nekā, esmu parādā daudz, atlikušo novēlu nabagiem."

    Rablē testaments (visdrīzāk, feiks)
    Tuesday, February 25th, 2020
    12:04 pm
    Saistoša un būtiska publikācija, iesaku izlasīt (man neizdodas piereģistrēties portālā ar e-pastu, lai izteiktu atzinību)
    https://satori.lv/article/visai-pilsetai-bija-neerti

    Vēlreiz par to, ka, pirms uzsvērt latviešu līdzdalību ebreju iznīcināšanā un vienaldzībā pret viņu likteni (kā rūgti dokumentēts Valentīnas Freimanes "Atlantīdā" un daudzās citās grāmatās), ir vērts aprunāties arī ar aculieciniekiem. Paslēpt pieaugušus cilvēkus bija ārkārtīgi grūti un prasīja īpašas un reti sastopamas rakstura īpašības (kā Lipkem), bet bērnus, jauniešus šad tad varēja, un to arī darīja. Gandrīz katrā ciemā bija šādi piemēri. Es to saprotu tā: bērni bieži vien nebija šāvēju sarakstos un uzskaitē, tāpēc to slēpēji tik ļoti neriskēja. Paslēpa puiku pie kaimiņienes, kurai mamma pēc tam pateicās, uzdāvinot servīzi. Gandrīz vai ikdienišķi izpalīdzīgi. Šiem piemēriem vienkārši nav tādas šindleriskās vai lipkiskās žilbas un intrigas, tāpēc mēs par tiem lielākoties neuzzinām.
    Rakstā minētais filmas "Šoa" autors, nesen mirušais Klods Lancmans piekristu: iedomas, ka vietējie iedzīvotāji vācu okupācijas laikā būtu varējuši masveidā pretoties ebreju iznīcināšanai, kooperēties, lai to darītu, turklāt ar reālām izredzēm uz sekmēšanos, ir tieši tas – iedomas, kuru avots ir izpratnes trūkums par vēsturisko situāciju. Un es to saku, galvā dunot Mohandasa Gandija vārdiem, kaut kad kara sākumā tas varēja būt (?), ka viņš varētu aizbraukt uz Vāciju un vienkārši pamācīt cilvēkiem nevardarbīgo pretošanos nacismam, jo viņi acīmredzot nesaprot, kas ir Patiesība [citāta beigas].

    Upd. Mans laja viedoklis par publikācijas kontekstu. Vai holokausta pētniecību Latvijā lielā mērā baro un veicina ārvalstu, lielākoties ES organizācijas? Jā, kā par to liecina arī linkotais raksts. Vai tas ir "slikti"? Nē. Vai Latvijā pastāv/atdzimst antisemītisms? Nē. Tad kur rodas problēma? Tikai tur, ka ārvalstnieki, organizācijas no attīstītajām zemēm otrpus dzelzs priekškara lielākoties nesaprot un arī īsti nespēj saprast, ka LV holokausta pētniecību prioritāšu un emocionālo resursu sarakstā nedaudz bremzē tas, ka vietējā tauta 20. gadsimtā pamatā ir cietusi no padomju varas, no tieši šiem ziņotājiem, izsūtīšanām un arī šaušanām (kā mana vīra ģimenē, piemēram). Tāpēc sāpīgā brūce (ar visām vainām un līdzvainām) ir šī, nevis nacistu okupācijas laika notikumi. Rietumos tā nav, tādēļ viņu fokuss ir cits. Savukārt padomju okupācijas noziegumus šobrīd ir grūti izmeklēt, jo bieži gan pastrādātāji, gan līdzskrējēji, gan vajātie vēl aizvien ir dzīvi; tas viss ir pārāk svaigs.
    Monday, February 17th, 2020
    4:45 pm
    "He whom the heavens cannot contain the womb of one woman bore. She ruled our ruler; she gave milk to our bread; she carried him in whom we are."

    Augustine
    Friday, January 31st, 2020
    4:54 pm
    "The growing good of the world is partly dependent on unhistoric acts; and that things are not so ill with you and me as they might have been, is half owing to the number who lived faithfully a hidden life, and rest in unvisited tombs."
    George Eliot, Middlemarch

    no kurienes: filmas "A Hidden Life" nosaukums.
    Wednesday, January 29th, 2020
    10:58 am
    Vāgners
    par dažām lietām, ko dara man objektīvi tuvi cilvēki, tuvību ar kuriem es objektīvi neesmu izvēlējusies, es izjūtu tīru, ne ar ko nesajauktu lepnumu, un šīm lietām no manas puses ir simtprocentīgs atbalsts. simtprocentīgs. vakar Bundestāgā tika prezentēts Vāgnera teātra atjaunošanas projekts un makets. lai aiztransportētu milzīgo maketu (kurā visos stāvos var iedzēst gaismiņas un var arī ieslēgt mūziku), izgatavoja īpašu melnu koferi, kuram var atlocīt malas. trīs koncertzāles, muzejs. ar visām lustrām un sienu gleznojumiem. pats makets izskatās kā artefakts no 19. gadsimta, kā no Balzaka muzeja – visi tie jumta spāru izgrebtie spraislīši, mazie cilvēciņi sarkanos krēsliņos, vesela komanda to visu taisīja ar rokām vairākus mēnešus (šajā mūsu datorvizualizāciju laikmetā, you know). Bundestāgā, jo līdzekļus restaurācijai mēģinās savākt Vācijā, Latvijā tam nav naudas.
    daudzi, šķiet, nezina, cik būtiska Vāgnera karjerā bija Rīga. viņš strādāja par šī teātra māksliniecisko vadītāju un tajā eksperimentēja ar savām agrīnajām Gesamtkunstwerk idejām, kuras vēlāk pilnīgoja Baireitā. bēgot no Rīgas un parādu piedzinējiem (izšķērdīgs dzīvesveids, hroniska dzīvošana pāri saviem līdzekļiem), viņš iekūlās vētrā, kuras pārdzīvojums vēlāk veidoja pamatu operai "Klīstošais holandietis".
    Vāgneram Latvijas posms bija daudz, daudz nozīmīgāks nekā Latvijas posms citiem lielajiem vārdiem, ar kuriem mēs mēģinām lepoties, – Jesajam Berlinam vai Markam Rotko. Rīga ir Vāgnera pilsēta.

    "Rienci" uvertīra, komponēta Rīgā* (noklausieties pirmās 6 minūtes, c'est magique)
    https://www.youtube.com/watch?v=URIwWtwn6qA

    *iespējams; ticami. "Rienci" viņš iesāka Rīgā, bet pārstrādāja un pabeidza Vācijā (cenšos neizplatīt feikņūzu, bet ir kārdinājums piepušķot).
    8:35 am
    pat vienas mazas mušiņas
    Vakar bija sv. Akvīnas Toma piemiņas diena un svētki. Viņš arī visu skolu un augstskolu aizbildnis.
    "Our manner of knowing is so weak that no philosopher could perfectly investigate the nature of even one little fly."
    Sunday, January 26th, 2020
    7:55 pm
    Irākas karš (backstage view)
    Meklējot kaut ko citu, gandrīz nejauši izlasīju kādas amerikāņu žurnālistes grāmatu; viņa mēģināja izmeklēt veidu, kā ASV armija izmeklē slepkavības savu karavīru un veterānu vidū
    (Cilla McCain, Murder in Baker Company)
    Uzzināju daudz jauna par Irākas karu no armijas iekšpuses:
    1 Armijai bija nopietnas problēmas ar rekrutēšanu, attiecīgi uz karadarbības zonu tika nosūtīti cilvēki no tipa meksikāņu ielu bandām, t.i., cilvēki, kuriem nevajadzētu vispār atrasties armijā, kur nu vēl saņemt ieroci un doties misijā (citētas liecības, kā Vjetnamas kara veterāni bijuši šokēti par to, cik zemu nolaisti psihiskās veselības, rakstura noturības, cilvēka ētisko standartu u.tml. kritēriji, pēc kuriem rekrutē aktīvai karadarbībai)
    2 Narkotikas Austrumos; endēmiska smago narkotiku lietošana un dīlošana militārajās bāzēs
    3 Kareivjiem pirms misijas profilaksei tika izsniegtas pretmalārijas zāles, ar instrukciju, kas norāda, ka tās jālieto precīzi reizi nedēļā noteiktā dienā; uzskata, ka daudzi karavīri nespēja ievērot šo precīzo lietošanas kārtību, iedzēra zāles tad, kad atcerējās, un tad arī ierāva divas, bieži pārdozēja. bet pretmalārijas zāļu psihotiskās blaknes ir ļoti labi zināmas un tās ir nozīmīgas. ir teorija, ka augstais agresijas līmenis pašu ASV karavīru vidū varētu būt saistīts ar šo zāļu izsauktām blaknēm, t.i., armijas vadība pati pie tā negribot bija vainīga.
    4 Sabiedrisko iepirkumu problēma! ēdināšanas uzņēmums, kas uzvarēja konkursā (iespējams, korumpētā veidā) par visas Irākas misijas dalībnieku apgādi ar pārtiku, esot piegādājis ārkārtīgi sliktas ēdiena kastītes. krāpšanās ar olbaltumvielu daudzumu, ar porciju izmēru, ēdiens pretīgs un negaršīgs u.tml. attiecīgi karavīri nebija paēduši un bija izteikta tendence vazāties ārā no bāzēm, meklēt ciematos ēdienu; no kā arī izrietēja dažādas jauna veida problēmas.
    5 Un, protams: tā kā pati misija un pats Irākas karš sabiedrībā un ASV politiskajā ārēnā bija tik strīdīgs un šaubīgs, armija burtiski darīja visu iespējamo, lai pretotos godprātīgai šo problēmu un savu kļūdu izmeklēšanai, godīgai noslepkavoto karavīru piederīgo informēšanai utt. Melīgu izziņu par nāves cēloni izrakstīšana esot bijusi norma. ģenerālštābs vainu noliedza, no preses baidījās kā no uguns, visu paslaucīja zem paklāja.
    Un šī skaitās pasaules jaudīgākā armija.
    Arī šāds atgādinājums: tā sauktais "cilvēciskais faktors", cilvēku sagatavotība, disciplīna, organizācija, ētiskie standarti ir daudz, daudz nozīmīgāki par finansiālajiem resursiem, karaspēka skaitlisko izmēru un pieejamajām tehnoloģijām. (Un tas viss stāv vēl pirms debates par to, vai konkrēta militāra misija vispār ir vajadzīga un taisnīga.)
    Friday, January 24th, 2020
    7:33 pm
    filmas (4) (5)
    Jaunākais brālis man uztaisīja pieeju netflix un es nejauši burtiski pēc kārtas noskatījos divas filmas par indēšanu ar sēnēm. nu, ir taču jābūt sakritībai! pirmajā filmā viens džeks iekūlās sieviešu pansionātā (laikam kaut kad 1880. gados), nepietiekami novērtēja reliģiskā pansionāta iemītnieču mērķtiecību un rakstura stingrību, un iedomājies, ka varēs vienlaicīgi, atvainojos par izteikumu, pakniebties ar vairākām – jo vairākas arī pašas bija gribošas –, stipri pārrēķinājās attiecībā uz tā sauktā vājā dzimuma spējām, kā rezultātā sievietes savam viesim vispirms nozāģēja kāju un pēc tam, vīrieša histērijas un lustras sadauzīšanas trokšņa nepatīkami uzbudinātas, noindēja viņu ar suņusēņu mērci un līķi izmeta aiz vārtiem. otrajā filmā savukārt viens darbaholiķis modes mākslinieks kaut kad 1950.-ajos savu mūzu, mīļāko, modeli un vēlāk arī laulāto draudzeni tik reti aplaimoja ar uzmanību, maigiem vārdiem, glāstiem un pagatavotā ēdiena nekritizēšanu romantiskās vakariņās, ka jaunajai sievietei nācās meklēt ilgoto tuvību, gaileņu mērcei regulāri pievienojot arī dažas dzeltenas suņu sēnes, kas vīrieti darbaholiķi vismaz uz pāris dienām izrāva no karjerisma neprāta un noveda atpakaļ kārotajā slima aprūpējama bērna stāvoklī.
    spriežot pēc šiem diviem piemēriem, rodas kārdinājums teikt, ka amerikāņu kinematogrāfā nācis modē dinamiski dialektiskāks skatījums uz starpdzimumu pāru attiecībām!

    *The Beguiled. *Phantom Thread.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba