Aufklärung's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Aufklärung's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Wednesday, January 16th, 2019
    5:50 pm
    Kamēr es biju Izraēlā, apskatīju Mozus tabernākulu, staigāju pa tuksnesi un dažādi garīgi, miesiski un prātnieciski bagātinājos, kāds ir atmūķējis mājas durvis un nozadzis vācu valodas mācību grāmatas un burtnīcas (pieķēpātas). Neko citu nav ņēmis, tikai tās. Nu saki viens cilvēks!
    Thursday, January 3rd, 2019
    9:43 am
    Tuesday, January 1st, 2019
    2:09 pm
    Portāla FirstThings pagājušā gada lasītākais raksts, ļoti spēcīgi:
    https://www.firstthings.com/article/2019/01/shame-storm
    Friday, December 28th, 2018
    7:29 pm
    Šeit viens puisis uztaisījis plānu, kā gada laikā izlasīt visu Šekspīru
    https://s3.amazonaws.com/first-things-resources/uploads/resource_5c1bb49ddaa24.pdf
    Nekas briesmīgs, vīkenda dienās tikai pa kādam sonetam vai dzejolītim.

    Pagājšgad apņēmos katru reizi, kad iepērkos vai par kaut ko norēķinos, kaut ko pasūtu, saņemu vai tml., ieskatīties acīs tam cilvēkam, ar kuru veicu šo darījumu. Īpaši par to jāpiedomā tajā brīdī, kad ņem preci, čeku, bankas karti vai naudu, jo parasti skatās tikai uz tām, pasaka "paldies" tukšā gaisā un dodas prom. Tātad: vispirms paņemt lietas, tad īss skatiens, tad "paldies", tad dodas prom.
    Thursday, December 27th, 2018
    11:44 am
    Tuesday, December 11th, 2018
    9:03 pm
    No budistu dzīvesstāstiem:

    The great India scholar-monk Asanga from the 5th century CE had been meditating in a cave for 12 years, unsuccessfully, in order to gain a vision of the Bodhisattva Maitreya, the future Buddha and the embodiment of loving kindness. One day he saw a stray dog afflicted with maggot infested sores. Fearing that pulling the maggots off the dog would harm them, he expended great effort to coax them off the sore and onto his tongue where they could feed on his own flesh. At this point, both the dog and the maggots disappeared, and a full and splendorous image of Maitreya appeared where the dog had once been.
    Monday, December 10th, 2018
    2:30 pm
    Tiem, kas nedaudz senāk komentāros gribēja lekciju par dzīvnieku aizstāvības ētiku: var atnākt parīt, trešdien, 18:30 un Žaņa Lipkes memoriālu. Es tur runāšu ne gluži par šo, bet prelimināri par jautājumiem, kas jāsakārto, lai līdz tam tiktu; ētika vs politika, kantiānisms vs konsekvenciālisms; otrajā lekcijas daļā par Pīteru Singeru (ar lielu cieņu). Tā būs 2. lekcija jau iesāktajā sērijā "Ētisku sistēmu vēsturiska izpēte" (pirmajā bija par Gandiju; trešajā būs par Bernardinu). Sīkākas ziņas Lipkes facebook lapā. Ieeja brīva. (Atvainojos par reklāmu; man nav citur, kur ierakstīt.)
    Sunday, December 9th, 2018
    12:01 pm
    "What is this sh*t about Bielefeld being non-existent?"

    Par to ir vesels šķirklis, kas tikai pastiprina aizdomas
    https://en.wikipedia.org/wiki/Bielefeld_Conspiracy
    Thursday, December 6th, 2018
    7:13 pm
    Pēc Kevina Speisija dramatiskās atmaskošanas un krišanas kaunā - gandrīz pat saviļņojoši paskatīties viņa vecās filmas (Seven; American Beauty)
    Sunday, December 2nd, 2018
    6:09 pm
    No telefona sarunām (pa garīgo līniju).

    - Nu čau, te Aivars, LSJK!
    - MM! Nu čau!
    - Man te teica, lai es tev piezvanu, ka tu nākamā paņemsi to ikonu. Bet es tev negribu viņu dot.
    - Es ceru, ka tas ir joks.
    - Es tev varu aizsūtīt bildīti, it kā viņa būtu bijusi pie tevis.
    - Man pašai ir bildīte! Saki adresi, rīt vakarā aizbraukšu pakaļ.
    - Nu labi, labi. Bet es jau biju noskaņojies, ka es tev šovakar vedīšu. Kāpēc tu šovakar negribi ņemt?
    - Nu, es te tikko atnācu no draudzes, pirmkārt, bērni visu māju izārdījuši, šobrīd tieši taisu ēst, un vīrs man, piemēram, guļ. Man te tagad nav tādi apstākļi, ka es varētu uzņemt. Es arī vēl neesmu izdomājusi, kur es viņu nolikšu. Es līdz rītdienai savākšos, sakārtošu māju un noskaņošos.
    - Nē, es tomēr negribu viņu dot prom...
    - Aivar!!


    Leiši nesen uzgleznoja Regina familiae franciscanae ikonu (pēc Žēlsirdības Dievmātes ikonu parauga), kas ceļotu pa visu pasauli, draudžu un grēcinieku stiprinājumam. Gleznojums ir labākajās ikonglezniecības tradīcijās, man ļoti patika, gluži kā no Atosa kalna, lai gan es vēl esmu redzējusi tikai bildīti. 18. novembrī ikonu padeva pāri leišu robežai latviešiem. Tur nāk līdzi bukletiņš ar lūgšanām. Lietuvieši bija sagatavojuši pavadmateriālus uz 30 lapām, tā, lai nebūtu mazuma piegaršas; mums bija laiks iztulkot tikai pašu svarīgāko. Ja ir kāds ticīgs un dievbijīgs cilvēks, kas gribētu ikonu uz pāris dienām uzņemt mājās, sazinieties, es palīdzēšu noorganizēt. Vai varbūt vajadzētu kādam slimam radiniekam katolim. Tieši tāpēc viņa ir atvesta. Būs līdz februārim.

    svētības
    Thursday, November 29th, 2018
    12:26 pm
    Pagājšsvētdien radu mājās aizmirsu celofāna kulīti ar mazu adventa vainadziņu no ķērpīšiem (par ko daži jau metās kritizēt, ka tas neesot nekāds "adventes vainadziņš", bet gan "kapu kronītis"); šodien gribēju vainadziņu paņemt un sākt jau uzstellēt, bet, izrādās, šitā arhitektu mafija vainadziņu atradusi, salauzusi, sagriezusi, izpostījusi un iestrādājusi kaut kādā maketā, jo "vajadzēja krūmiņus".
    12:22 pm
    Puisis, kad piedzima, pirms gandrīz septiņiem gadiem, bija ne tikai ļoti nosvērts un mierīgs, un neizrādīja izjutumus viņpus izdzīvošanai nepieciešamā, bet arī ķermeniski robusts, ne-trausls, tādā ziņā, ka noturīgs pret spēju temperatūras vai gaisa plūsmu maiņu, vai tamlīdzīgi; piemēram, ja viņam mazgājot nedaudz par siltu vai aukstu uzšāva ūdeni, viņš uz to balsiski nereaģēja, varbūt tikai savas tievās vardulēna kājeles pierāva tuvāk vēderam. Bet reiz, kad viņam bija -- es ceru, ka pareizi atceros, -- maksimums pusotrs mēnesis, drīzāk pat mazāk, es ar viņu kopā gāju vannā, pareizāk, dušas kabīnes vannītē, un turēju viņu puspieceltu ūdenī, par ko viņš neizrādīja ne interesi, ne emocijas. Bet tad viņa māsa iesteberēja vannas istabā, pierāpoja pie vannas, pieķērās ar rokām pie apmales, uzstutējās kājās un teica: "gu gu gu". Un vai nu tieši gadījās tā, ka meitenes līksmā seja bija tieši viņam pretī pareizā attālumā (jo zīdaiņi slikti redz), vai arī tieši tajā brīdī viņa smadzenēs jaunā konstelācijā saslēdzās mazi zibsnoši neironiņi, pēkšņi panākot strauju kvalitatīvu lēcienu viņa apziņas attīstībā, bet viņš reaģēja uz šo "gu gu gu" ar ekstātisku, hilarisku prieka saucienu "jīhā! jīhā! jīhā!" un, pats sava iepriecinājuma izbiedēts, ar kājām un rokām pliķēja ūdeni. "Sveika!!! Hej!!! Nu, čau!!!!! Beidzot!" -- tā tas izklausījās.
    #humans
    11:01 am
    oktobrī biju cēlonības metafizikas konferencē vācijā, starpbrīžos starp sesijām uzklausīju (saimniecībā noderīgus) jaunus jokus un asprātības:
    # Džonatans Lovs (Lowe) - diemžēl jau miris, bet ļoti ietekmīgs -, kad viņam prasījuši, ar ko jūs, ser, dzīvē nodarbojaties, teicis: "Pētu visa esošā pamatstruktūru", no kā attiecīgi starp mācekļiem ieviesies retoriskais jautājums: "How Lowe can you go?" (izrunā [lou]). šis ir ļoti asprātīgi, tieši caur to, ka pamatstruktūra it kā ir apakšas struktūra, kā arī tiek atdots gods Lova kā metafiziķa gigantiskajām ambīcijām un spējībām
    # vācu filozofijas studenti (aprunājos) tiešām Kantu lasa angļu tulkojumā, jo "nespēj uztvert sintaksi"
    8:56 am
    One of the more interesting rock groups of the 1990s was a trio called Morphine, which consisted of a drummer, a saxophonist, and a bass player named Mark Sandman. Sandman’s bass guitar had only two strings; when asked why he didn’t have a third string, according to a perhaps apocryphal story, Sandman replied, “I like to limit myself.”
    Thursday, November 8th, 2018
    11:14 am
    Chesterton – Gandhi link
    Vēl mazliet no izcilas publicistikas arhīva.
    Kāda Čestertona sleja maznozīmīgā avīželē "Illustrated London News" 1909. gada 18. septembrī. To nejauši izlasot, Mohandass Gandijs, pēc laikabiedru liecībām, esot bijis "thunderstruck" un sācis organizēt Indijas nevardarbīgo (ahimsa; satyagraha) atbrīvošanos no britu virsvadības. Iekopēju visu tekstu no American Chesterton Society mājaslapas. Manuprāt, graujoši talantīgi. (Visu laiku labākā grāmata par Akvīnas Tomu ir Čestertona mazā grāmatele, un visu laiku labākā grāmata par Asīzes Francisku ir viena cita Čestertona maza grāmatele; savukārt visu laiku labākā grāmata par Gandiju ir Čestertona prozas inficētā trapista Tomasa Mērtona maza grāmatele, utt.)

    It is this lack of atmosphere that always embarrasses me when my friends come and tell me about the movement of Indian Nationalism. I do not doubt for a moment that the young idealists who ask for Indian independence are very fine fellows; most young idealists are fine fellows. I do not doubt for an instant that many of our Imperial officials are stupid and oppressive; most Imperial officials are stupid and oppressive. But when I am confronted with the actual papers and statements of the Indian Nationalists I feel much more dubious, and, to tell the truth, a little bored. The principal weakness of Indian Nationalism seems to be that it is not very Indian and not very national. It is all about Herbert Spencer and Heaven knows what. What is the good of the Indian national spirit if it cannot protect its people from Herbert Spencer? I am not fond of the philosophy of Buddhism; but it is not so shallow as Spencer's philosophy; it has real ideas of its own. One of the papers, I understand, is called the Indian Sociologist. What are the young men of India doing that they allow such an animal as a sociologist to pollute their ancient villages and poison their kindly homes?... tālāk ... )
    10:22 am
    the warm, familiar chalk soil of Hampshire
    vēl viens izcils rakstītājs, brits
    (Hitčens recenzē Greja jaunāko grāmatu)

    As I think Gray understands very well, a good poem may describe more than it apparently expresses. This is not least because it will be concerned precisely with unimaginable reality. I considered that unimaginable reality recently as I looked down into a grave in the warm, familiar chalk soil of Hampshire in England, and contemplated the coffin, already half-covered with earth, of a good friend, younger than I am, who has just gone into eternity a little way ahead of me. And it was the profound poetry of monotheism, specifically that of the English Prayer Book, what Philip Larkin tried and failed to dismiss as a “vast moth-eaten musical brocade, created to pretend we never die,” that best enabled me to consider and respond to the unimaginable reality of the fact that in the midst of life, I was in death.

    https://home.isi.org/john-gray-spinoza-today
    Wednesday, October 31st, 2018
    5:06 pm
    programmātisks ieraksts:

    pieci gadi vegāniska dzīvesveida. par kādiem 98 varbūt pat 99%, varētu būt. dažos ārzemju ceļojumos, ārpuskārtas situācijās, svētceļojumos un īpaši dāvināta, saziedota vai saubagota, kā arī rituāli svētīta ēdiena gadījumos, ja nav citas izvēles iespējas vai ja tas kādu aizvainotu, ēdu veģetāru ēdienu. + dažreiz ēdu dzīvniekus, kuriem nav smadzeņu un centrālās nervu sistēmas, t.i., mīdijas un austeres.
    austeres, dear friends. jā, austeres.
    pirmais gads grūts, pēc tam pie visa pierod.
    kārdinājumi? nu, glazētais biezpiena sieriņš. cepta vistas gaļa. kefīrs.
    kefīrs.
    iespēja paēst ātri, lēti, sātīgi. paēst ceļmalā. poļu benzīntankā. no draudzenes ledusskapja. no šveices lielveikala. pie vecmāmiņas.
    ja es būtu stingrāka savā mesiānismā, es nopietnāk uzlūkotu prasību izvēlēties nabadzību. bet šis vismaz neliels pienesums, neliela rāpjus kustība. perpetuāls gavēnis. ja es "konvertētos" prom no vegānisma uz kaut ko citu, tas nebūtu "atpakaļ", tas varbūt būtu uz "ēšanu no miskastes", uz "tristamu stjuartu" vai tamlīdzīgi. nedaudz palieku par vecu priekš tā, bet nu.

    visumā: apģērbties man ir grūtāk nekā paēst, it sevišķi ziemā un it sevišķi, ja nepatīk sportiskas drēbes un apavi. pat zīmoli, kas īpaši specializējas vegānisku somu un kurpju, zābaku ražošanā, neražo labus. mākslīgās ādas apavos vasarā svīst un ziemā salst. mākslīgā āda ir trausla, slikti panes berzi, ātri aplūp. ir ļoti slikta izvēle sievietēm vecumā 40+. bet pie tā pierod.
    viss apģērbs, kas visos šajos gados tika pirkts bērniem, ir bijis vegānisks. tas nebija viegli. par kaut ko pārmaksā, bez kaut kā beigās iztiek. tā visa mana atbildība, tāpēc šeit to pierakstu.
    vai mani bērni izauguši būs vegāni? šaubos.

    citās ziņās: gari un garlaicīgi būtu rakstīt, bet -- nu, jaunās Progresīvo partijas sakarā -- biedrība Dzīvnieku brīvība, manuprāt, pielaiž to pašu, manuprāt, kļūdu, ko visas pārējās, es uzsveru, burtiski visas pārējās pasaules dzīvniektiesību organizācijas: tās orientējas tieši un īpaši uz kreisajiem, sociāli progresīvo sabiedrības daļu. uzskatot, ka tai pieder patiesība un nākotne. attiecīgi, konservatīvās un ortodoksāli reliģiskās kopienas automātiski paliek ārpus viņu radara un soctīklos simpatizētāju loka. taktiski to varētu aizstāvēt, jo minētā sabiedrības daļa ar dažiem izņēmumiem ir novecojoša un izmirstoša. vismaz lielākoties tā izskatās. no cita viedokļa: varbūt nav pareizi. man būtu gribējies, lai DzB būtu bijusi stingri neitrāla visos pārējos jautājumos, kas nav filozofiski pamatota dzīvnieku dzīvības un ķermeņa neaizskaramības principa aizstāvība. jo uz šī principa, kas ir diezgan labi aizstāvāms un daudziem cilvēkiem arī intuitīvi pievilcīgs, varbūt būtu varējusi izveidoties jauna, brīnišķīga koalīcija starp kopienām, kuras daudzkur ir ļoti dziļā opozīcijā. bet nu jau par vēlu.

    "savā ātri aizejošā dzīvē..." etc.

    blessings
    Wednesday, October 3rd, 2018
    11:07 pm
    Ne tikai tas, ka viņa grāmata par pāvestu bija ļoti laba, lai gan, cerams, viņš alojas, bet Ross Dauzats (Douthat) arī ir labākais NYTimes komentētājs:

    But people also need to recognize that the “profile” we’re being given of Kavanaugh — a creature of privilege who drank a lot in college and sometimes struck other people as a jerk — isn’t the narrow profile of a rapist, and isn’t even the somewhat more expansive profile of a particular kind of arrogant preppy. It’s a profile that fits many of the same people attacking him today — and so part of what we’re watching is one group of meritocrats returning to their undergraduate resentments and trying to pin on Georgetown Prep graduates the vices that define our entire depressing class.
    Monday, October 1st, 2018
    7:04 pm
    Wednesday, September 19th, 2018
    8:59 am
    Pāvestu gaidot, no jezuītu joku arhīva:

    ***
    What is similar about the Jesuit and Dominican Orders?
    --They were both founded by Spaniards, St. Dominic for the Dominicans, and St. Ignatius of Loyola for the Jesuits. They were also both founded to combat heresy: the Dominicans to fight the Albigensians, and the Jesuits to fight the Protestants.

    What is different about the Jesuit and Dominican Orders?
    --Well, have you met any Albigensians lately?

    ***
    A Greek Orthodox archaeologist, an Evangelical bible historian, and a Jesuit anthropologist were collaborating on an excavation just outside the walls of the Old City of Jerusalem. They slowly uncovered an entrance to what appeared to be an ancient tomb. Above it they saw an inscription in both Greek and Aramaic: "Here Jesus of Nazareth, who claimed he was King of the Jews, was laid to rest after he was executed at Passover under Pontius Pilate."
    Excited by this discovery, they hastened to clear the debris from the entrance, only to be stunned to find not an empty tomb but the skeletal remains of a human body.
    "Ohhhh," sighed the Greek Orthodox scholar, "the Church and all the good it does is based on a false event."
    "Ohhhh," moaned the Evangelical, "the New Testament, which has guided my life, is nothing but a lie."
    "Ohhhh," exclaimed the Jesuit, "there really was a Jesus!"

    ***
    There are three things that even God does not know about the Church:

    How many congregations of religious women there are.
    How much money the Franciscans have stashed away.
    What the Jesuits really think and what they are going to do next.

    ***
    A Franciscan and a Dominican were debating whose order was the greater. After months of arguing, they decided to ask God for an answer when they died. After much deliberation, God sent the following letter:

    My sons,
    Please stop bickering about such trivial matters. Both orders are equally great and good in my eyes.

    Sincerely,
    God, SJ
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba