Aufklärung's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Aufklärung's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Thursday, November 8th, 2018
    11:14 am
    Chesterton – Gandhi link
    Vēl mazliet no izcilas publicistikas arhīva.
    Kāda Čestertona sleja maznozīmīgā avīželē "Illustrated London News" 1909. gada 18. septembrī. To nejauši izlasot, Mohandass Gandijs, pēc laikabiedru liecībām, esot bijis "thunderstruck" un sācis organizēt Indijas nevardarbīgo (ahimsa; satyagraha) atbrīvošanos no britu virsvadības. Iekopēju visu tekstu no American Chesterton Society mājaslapas. Manuprāt, graujoši talantīgi. (Visu laiku labākā grāmata par Akvīnas Tomu ir Čestertona mazā grāmatele, un visu laiku labākā grāmata par Asīzes Francisku ir viena cita Čestertona maza grāmatele; savukārt visu laiku labākā grāmata par Gandiju ir Čestertona prozas inficētā trapista Tomasa Mērtona maza grāmatele, utt.)

    It is this lack of atmosphere that always embarrasses me when my friends come and tell me about the movement of Indian Nationalism. I do not doubt for a moment that the young idealists who ask for Indian independence are very fine fellows; most young idealists are fine fellows. I do not doubt for an instant that many of our Imperial officials are stupid and oppressive; most Imperial officials are stupid and oppressive. But when I am confronted with the actual papers and statements of the Indian Nationalists I feel much more dubious, and, to tell the truth, a little bored. The principal weakness of Indian Nationalism seems to be that it is not very Indian and not very national. It is all about Herbert Spencer and Heaven knows what. What is the good of the Indian national spirit if it cannot protect its people from Herbert Spencer? I am not fond of the philosophy of Buddhism; but it is not so shallow as Spencer's philosophy; it has real ideas of its own. One of the papers, I understand, is called the Indian Sociologist. What are the young men of India doing that they allow such an animal as a sociologist to pollute their ancient villages and poison their kindly homes?... tālāk ... )
    10:22 am
    the warm, familiar chalk soil of Hampshire
    vēl viens izcils rakstītājs, brits
    (Hitčens recenzē Greja jaunāko grāmatu)

    As I think Gray understands very well, a good poem may describe more than it apparently expresses. This is not least because it will be concerned precisely with unimaginable reality. I considered that unimaginable reality recently as I looked down into a grave in the warm, familiar chalk soil of Hampshire in England, and contemplated the coffin, already half-covered with earth, of a good friend, younger than I am, who has just gone into eternity a little way ahead of me. And it was the profound poetry of monotheism, specifically that of the English Prayer Book, what Philip Larkin tried and failed to dismiss as a “vast moth-eaten musical brocade, created to pretend we never die,” that best enabled me to consider and respond to the unimaginable reality of the fact that in the midst of life, I was in death.

    https://home.isi.org/john-gray-spinoza-today
    Wednesday, October 31st, 2018
    5:06 pm
    programmātisks ieraksts:

    pieci gadi vegāniska dzīvesveida. par kādiem 98 varbūt pat 99%, varētu būt. dažos ārzemju ceļojumos, ārpuskārtas situācijās, svētceļojumos un īpaši dāvināta, saziedota vai saubagota, kā arī rituāli svētīta ēdiena gadījumos, ja nav citas izvēles iespējas vai ja tas kādu aizvainotu, ēdu veģetāru ēdienu. + dažreiz ēdu dzīvniekus, kuriem nav smadzeņu un centrālās nervu sistēmas, t.i., mīdijas un austeres.
    austeres, dear friends. jā, austeres.
    pirmais gads grūts, pēc tam pie visa pierod.
    kārdinājumi? nu, glazētais biezpiena sieriņš. cepta vistas gaļa. kefīrs.
    kefīrs.
    iespēja paēst ātri, lēti, sātīgi. paēst ceļmalā. poļu benzīntankā. no draudzenes ledusskapja. no šveices lielveikala. pie vecmāmiņas.
    ja es būtu stingrāka savā mesiānismā, es nopietnāk uzlūkotu prasību izvēlēties nabadzību. bet šis vismaz neliels pienesums, neliela rāpjus kustība. perpetuāls gavēnis. ja es "konvertētos" prom no vegānisma uz kaut ko citu, tas nebūtu "atpakaļ", tas varbūt būtu uz "ēšanu no miskastes", uz "tristamu stjuartu" vai tamlīdzīgi. nedaudz palieku par vecu priekš tā, bet nu.

    visumā: apģērbties man ir grūtāk nekā paēst, it sevišķi ziemā un it sevišķi, ja nepatīk sportiskas drēbes un apavi. pat zīmoli, kas īpaši specializējas vegānisku somu un kurpju, zābaku ražošanā, neražo labus. mākslīgās ādas apavos vasarā svīst un ziemā salst. mākslīgā āda ir trausla, slikti panes berzi, ātri aplūp. ir ļoti slikta izvēle sievietēm vecumā 40+. bet pie tā pierod.
    viss apģērbs, kas visos šajos gados tika pirkts bērniem, ir bijis vegānisks. tas nebija viegli. par kaut ko pārmaksā, bez kaut kā beigās iztiek. tā visa mana atbildība, tāpēc šeit to pierakstu.
    vai mani bērni izauguši būs vegāni? šaubos.

    citās ziņās: gari un garlaicīgi būtu rakstīt, bet -- nu, jaunās Progresīvo partijas sakarā -- biedrība Dzīvnieku brīvība, manuprāt, pielaiž to pašu, manuprāt, kļūdu, ko visas pārējās, es uzsveru, burtiski visas pārējās pasaules dzīvniektiesību organizācijas: tās orientējas tieši un īpaši uz kreisajiem, sociāli progresīvo sabiedrības daļu. uzskatot, ka tai pieder patiesība un nākotne. attiecīgi, konservatīvās un ortodoksāli reliģiskās kopienas automātiski paliek ārpus viņu radara un soctīklos simpatizētāju loka. taktiski to varētu aizstāvēt, jo minētā sabiedrības daļa ar dažiem izņēmumiem ir novecojoša un izmirstoša. vismaz lielākoties tā izskatās. no cita viedokļa: varbūt nav pareizi. man būtu gribējies, lai DzB būtu bijusi stingri neitrāla visos pārējos jautājumos, kas nav filozofiski pamatota dzīvnieku dzīvības un ķermeņa neaizskaramības principa aizstāvība. jo uz šī principa, kas ir diezgan labi aizstāvāms un daudziem cilvēkiem arī intuitīvi pievilcīgs, varbūt būtu varējusi izveidoties jauna, brīnišķīga koalīcija starp kopienām, kuras daudzkur ir ļoti dziļā opozīcijā. bet nu jau par vēlu.

    "savā ātri aizejošā dzīvē..." etc.

    blessings
    Wednesday, October 3rd, 2018
    11:07 pm
    Ne tikai tas, ka viņa grāmata par pāvestu bija ļoti laba, lai gan, cerams, viņš alojas, bet Ross Dauzats (Douthat) arī ir labākais NYTimes komentētājs:

    But people also need to recognize that the “profile” we’re being given of Kavanaugh — a creature of privilege who drank a lot in college and sometimes struck other people as a jerk — isn’t the narrow profile of a rapist, and isn’t even the somewhat more expansive profile of a particular kind of arrogant preppy. It’s a profile that fits many of the same people attacking him today — and so part of what we’re watching is one group of meritocrats returning to their undergraduate resentments and trying to pin on Georgetown Prep graduates the vices that define our entire depressing class.
    Monday, October 1st, 2018
    7:04 pm
    Wednesday, September 19th, 2018
    8:59 am
    Pāvestu gaidot, no jezuītu joku arhīva:

    ***
    What is similar about the Jesuit and Dominican Orders?
    --They were both founded by Spaniards, St. Dominic for the Dominicans, and St. Ignatius of Loyola for the Jesuits. They were also both founded to combat heresy: the Dominicans to fight the Albigensians, and the Jesuits to fight the Protestants.

    What is different about the Jesuit and Dominican Orders?
    --Well, have you met any Albigensians lately?

    ***
    A Greek Orthodox archaeologist, an Evangelical bible historian, and a Jesuit anthropologist were collaborating on an excavation just outside the walls of the Old City of Jerusalem. They slowly uncovered an entrance to what appeared to be an ancient tomb. Above it they saw an inscription in both Greek and Aramaic: "Here Jesus of Nazareth, who claimed he was King of the Jews, was laid to rest after he was executed at Passover under Pontius Pilate."
    Excited by this discovery, they hastened to clear the debris from the entrance, only to be stunned to find not an empty tomb but the skeletal remains of a human body.
    "Ohhhh," sighed the Greek Orthodox scholar, "the Church and all the good it does is based on a false event."
    "Ohhhh," moaned the Evangelical, "the New Testament, which has guided my life, is nothing but a lie."
    "Ohhhh," exclaimed the Jesuit, "there really was a Jesus!"

    ***
    There are three things that even God does not know about the Church:

    How many congregations of religious women there are.
    How much money the Franciscans have stashed away.
    What the Jesuits really think and what they are going to do next.

    ***
    A Franciscan and a Dominican were debating whose order was the greater. After months of arguing, they decided to ask God for an answer when they died. After much deliberation, God sent the following letter:

    My sons,
    Please stop bickering about such trivial matters. Both orders are equally great and good in my eyes.

    Sincerely,
    God, SJ
    Thursday, September 13th, 2018
    11:47 am
    Kārtējo reizi cilāts Haidegera inputs
    http://ndpr.nd.edu/news/the-strauss-kruger-correspondence-returning-to-plato-through-kant

    For Krüger, Heidegger's re-raising the question of being pointed to the importance of ontology, which involved theological and moral as well as strictly philosophical issues. For Strauss, Heidegger's "destruktion" of the Western philosophical tradition had made it possible for the first time in centuries to perceive its true roots, and thus opened up the possibility of a genuine return to classical philosophy.
    Friday, September 7th, 2018
    12:04 pm
    No ebreju jokiem:
    If you ask five rabbis for an opinion, you get six opinions.
    Wednesday, September 5th, 2018
    9:05 am
    Agent: "Your name, sir?"
    Žižek: "Slavoj Žižek."
    Agent: "Bless you. And your name?"
    Tuesday, September 4th, 2018
    7:59 pm
    Mīļākais vinils no manas paaudzes, manu vienaudžu mūzikas -- varētu būt P.J. Harvey Let England Shake.
    Albūma saturiskais uzstādījums un teksti, un tekstu avoti jau vien ir -- kā patīkams pārsteigums, kā atgādinājums, kurš, gadiem ejot, kļūst saldāks -- kā cerība, kura gandrīz jau bija zaudēta.

    ...
    In the fields and in the forests,
    under the moon and under the sun
    another summer has passed before us,
    and not one man has,
    not one woman has
    revealed the secrets
    of this world.

    So our young men hid
    with guns, in the dirt
    Friday, August 31st, 2018
    1:55 pm
    Hermanis ‒ asprātīgs, maita

    Adamaite ("Kultūras diena", 23. aug.): Runājot par cilvēkiem svarīgām vērtībām ‒ vai arī šajā jomā nav vērojama izšķīšana, vismaz ārkārtīgi dažāda pieeja? Vai domā, ka zini, kas ir svarīgi JRT skatītājam?
    Hermanis: Ideja ir tāda ‒ lai ne visi simtprocentīgi, bet vismaz 80 procenti cilvēku ir spējīgi identificēties gan ar tematiku, saturu, gan arī teātra valodu. Tikko satori.lv redzēju interviju ar kādu Rīgas teātra festivāla vadītāju, kura mēģināja noformulēt savu konceptu kā cieņu pret baltajiem vīriešiem. Mēs nevaram atļauties būt tik radikāli un rasistiski, esam tomēr valsts teātris. Nodokļu maksātāji ir ļoti raiba publika, un mēs esam viņiem, nevis otrādi.
    12:32 pm
    superiority, embitterment, illusion
    No kādas recenzijas par Hafneru (Sebastian Haffner, Defying Hitler: A Memoir [nepabeigta grāmata, ko tagad publicējuši 1930. gados Vāciju pametušā, nu jau mirušā Hafnera pēcteči]):

    Haffner points out that, even among those who hated the Nazis, there were false “remedies.” Some, he says, especially the older generation, retreated into “superiority”: They mocked the childishness and stupidity of the regime. When the Nazis consolidated their power, and produced statistics about their success, many of these people collapsed.
    Another temptation is “embitterment”—becoming addicted to gloom and rage. For the embittered, “The dreadful things that are happening have become essential to their spiritual wellbeing. Their only remaining pleasure is to luxuriate on the description of gruesome deeds, and it is impossible to have a conversation with them on any other topic.” This can drive people to madness—or to a despairing surrender.
    A third temptation, which Haffner says was his own, is the opposite: to flee from embitterment into illusion. According to Haffner, German literature of the mid-to-late 1930s was dominated by nature writing, childhood memoirs, and family novels. “A whole literature of cow bells and daisies, full of children’s summer-holiday happiness, first love and fairy tales” accompanied the rallies, the violence, and the blare of propaganda. For most of these escapist writers, Haffner relates, it ended in mental breakdown.
    Thursday, August 30th, 2018
    1:37 pm
    Reliģiskajā anklāvā, "Benedikta izvēlē":
    nemitīgi slikto ziņu starpā viena laba (atceroties Jesaju B: "bet ezis zina tikai vienu lietu, toties lielu!") -- Ikšķiles baskāju karmelīšu sieviešu klosterī, kas darbojas pēc Avilas Terēzes 16.gs. uzlabotās rēgulas, beidzot, pēc daudzu gadu pacietīgas gaidīšanas, ir uzlikta klauzūra. Tur laikam nebija sasniegts minimālais māsu skaits, jo viena vai divas mācījās Vācijā, vai bija kaut kādas citas neatbilstības vai nepilnības.
    Tas ir, klosteris tagad ir noslēgts no ārpasaules un darbojas. T.i., faktiski visu diennakti karmelītes vai darīt savu darbu, t.i., neko citu, kā tikai aizlūgt - un pamatā par tās zemes iedzīvotājiem, kurā klosteris atrodas. Kā jau tālajos viduslaikos cilvēki bija ievērojuši: tais zemēs, kur nav kontemplatīvā klostera, tur "nekas labs nav gaidāms", jo ļaunie dēmoni lien iekšā teritorijā, utt. Tas ir pirmais kontemplatīvais klosteris Latvijā, un forši, ka "atveras" (t.i., "aizveras") tieši uz simtgadi.
    Turklāt piebilstu, ka karmelītes tur darbojas paaugstinātu grūtību apstākļos, jo klostera modernā ēka, kā jau ierasts, ir grūti izturami neproporcionāla un neglīta. Ņemot vērā, cik katoļiem ir svarīgi, lai būtu skaisti. (Arī ar reliģisko mākslu viss ir bedrē. Piemērs: Helēna Heinrihsone ir viena no labākajām dzīvajām latviešu māksliniecēm, un no visiem viņas daudzajiem darbiem man būtībā nepatīk tikai viens vienīgs - Kolkas lut. baznīcas altāra triptiha centrālais gleznojums ar Jēzu pie krusta. Tas nepatīk (jo īpaši Jēzus tukšā seja) arī kolkiešiem draudzes locekļiem, kurus (dažus, un arī mācītāju) vasarā satiku, lai gan pati baznīciņa un tās koka interjers ir skaisti un piemīlīgi. Bet tā nu tas ir.)

    Apciemoju eņģeli, kurš dzīvo pie manas krustmātes. Īsts eņģelis. Garš, kalsns un trausls, plāniem, izplūkātiem matiņiem. Miesas krāsas zeķubiksēs. Sēž, celīšus kopā saspiedis. Skatās tādām milzīgām apaļām acīm. Neko nesaka.

    Šobrīd ir tieši tas liturģiskais mēnesis, kad lasa no Ezēhiēla grāmatas (jā, jā, pārlasa un meditē par rakstiem pēc noteiktas kārtības - daudzi šo nezina, bet tā ir). Par ko es vienmēr atceros, ka jūdi, lūk, neļāva šo grāmatu lasīt, iekams nebija sasniegts 50 gadu vecums. Jo jaunāki cilvēki nav pietiekami nobrieduši, lai to grāmatu saprastu. Lūk, lūk. Platons un Aristotels šādiem spriedumiem pilnībā piekristu. Pašām svarīgākajām lietām, "pirmajām lietām", ir nepieciešams briedums, un arī tad nekādas garantijas neviena saprašanai netiek sniegtas.
    Un tad vēl ir tādi izcili džeki kā vecais Tūkidids, piemēram, kurš dzīvoja un nomira vispār bez jebkādas cerības. Bet tu te raudi, Jeruzaleme, tu vēl raudi.
    12:03 pm
    philosophical pathways
    I would propose that the first axiom (..) is the recognition that the main philosophical pathways of the twentieth century — analytic, continental, Marxist, Christian, etc. — are exhausted, at least in the sense of being filled out within the parameters these projects have set for themselves. Institutional, academic philosophy certainly seems on the precipice of a very rough ride, to say the least. Conceptually speaking, the problems are of neo-positivism and postmodernism: on the one hand, more than a hundred years of philosophers telling the world that we really only need philosophy to explain what science is doing (and, guess what? — administrators are now listening and figure this philosophical mediator isn’t worth the money); or, on the other hand, philosophers writing middling-to-bad poetry (in a world that has little use for good poetry) and sociologically tinged texts on how everything is power (“bodies and languages,” as Badiou puts it — except, he says, there are truths, and a truth is always the exception). This bifurcation into two dead-ends (..) has been caused by the modern trend whereby philosophy has been “sutured” to its conditions, for example to science in the case of Russell and Quine, or to poetry, in the case of Heidegger and arguably the later Wittgenstein.
    Wednesday, August 29th, 2018
    4:05 pm
    "All are drawn unwittingly into the structure of violent reciprocity -- which they always think they are outside of -- because they all initially came from the outside and mistake this positional and temporary advantage for a permanent and fundamental superiority."

    René Girard
    Tuesday, August 28th, 2018
    10:10 am
    “When savants have appeared, sages have become rare. For that frank, simple virtue has changed into hidden and crafty knowledge; we are taught how to debate, not how to live.”
    Seneca, Letters from a Stoic
    Saturday, August 25th, 2018
    1:51 pm
    Dienas doma: Ashkenormativity
    Friday, August 24th, 2018
    4:45 pm
    Bieži pārlasu gabalus no Raiņa, no dažādiem rakursiem un dažādām vajadzībām, un vienmēr ir kaut kādi jauni pārsteigumi - kas vispār ir iekšā tajās vecās grāmatās, in diesen alten Büchern, turklāt latviešu, tieši Rainī.

    MELNĀ MĀTE: Baltais tēvs, ko vērp nu viltus?
    Man ir teikta sena ziņa,
    Šonakt tēvs mirs trejiem dēliem,
    Jaunais galēs veco guļu,
    Mazais lielo, vājais stipro!

    NABAGS: Ha! ha! ha! - un veiks, kas zaudēs, -
    Ņems, kas atdos, - savs, kas cita, -
    Balts, kas melns, un mans, kas tavējs!

    MELNĀ MĀTE: Ko tu runā, viltus vērpējs?

    NABAGS: Ha! ha! ha! - Tā ziņa balta,
    Tici tai, tad es jau veicis.
    2:14 pm
    "epistemic protocols derived from Enlightenment schema for how to represent knowledge"
    Thursday, August 23rd, 2018
    9:08 am
    I'm reminded of Kierkegaard's saying his work was to make life hard again because life had become so easy for so many people they were desperate.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba