Aufklärung's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Aufklärung's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Monday, December 16th, 2019
    12:01 pm
    Šie laikapstākļi atgādina Viduseiropu ziemā. Pirms nedēļas nogriezu pēdējās ziedošās rozes (noderīgi Adventes vainagu dekorēšanai, nav jāpērk). Aiz loga izlīduši pirmie puķīšu asni, centimetri divi trīs.
    Sunday, December 15th, 2019
    6:34 pm
    Ziema ir mans mīļākais laiks baznīcā. Pirmkārt, visur šitā nenormālā salšana! (Šodien dežurēju adorācijas laikā nedaudz ilgāk par stundu, adītā jakā un mētelī, bet izsalu līdz kaulam.) Nekur jau nevienam nepietiek naudiņas, lai piekurinātu. Otrkārt, fakts, ka tur tomēr ir mazliet siltāk nekā ārā, kā arī pirmssvētku laika labdarbības agapes diezgan regulāri tiek rīkotas, kur par brīvu var dabūt tēju ar cepumiem Selga, uz baznīcām, kā likums, atved visādus pauniniekus, bezpajumtniekus, politiskos aģitatorus un žūpas. Gandrīz visi smird, bet katrs smird nedaudz savādākā veidā. Vesels leģions bezzobainu smirdētāju. Lielisks laiks! Laiks pirms piedzimšanas starp govju pļekām un māvieniem, vidēja izmēra zīdītāju bioloģiskajā kontinuumā (jaunavai Marijai drīz jau notecēs ūdeņi). Laiks, kas aprāda visiem karstgalvjiem vēlreiz, cik cilvēce ir nabadzīga, kādi mēs esam vārguļi, netīreļi, dzērāji. Zagļi un meļi. Pauninieki. Muļķība un nezināšana, negribēšana zināt ir vēl viena no nabadzības izpausmēm. Vienaldzība. Virspusība. Visa šī plātīgā gvelšana. zaimošana, piesmiešana, ķermeņa apgānīšana. Un arī dusmošanās uz smirdētājiem un uz muļķiem, protams, ir nabadzības izpausme. Vienu nabadzības formu privileģēšana pār citām nabadzības formām ir nabadzība. Konģenētiska, konstitutīva (con-stituere) cilvēces nabadzība. Īsi sakot, ecce homo. Please humbly accept my meagre blessings.
    Thursday, December 12th, 2019
    11:07 am
    Romāna "Lēdijas Čaterlejas mīļākais" recenzija medību un makšķerēšanas jautājumiem veltītajā britu žurnālā (dibināts 1896. gadā) "Field and Stream" (Novembris, 1959), recenzijas autors Eds Cerns:

    "This fictional account of the day-to-day life of an English gamekeeper is still of considerable interest to outdoor minded readers, as it contains many passages on pheasant raising, the apprehending of poachers, ways to control vermin, and other chores and duties of the professional gamekeeper. Unfortunately, one is obliged to wade through many pages of extraneous material in order to discover and savor these sidelights on the management of a Midlands shooting estate, and in this reviewer's opinion this book cannot take the place of J. R. Miller's Practical Gamekeeping."
    Wednesday, December 11th, 2019
    12:03 pm
    Parenting fuck-up example:

    Ludwig Wittgenstein's father, Karl, a friend of Johannes Brahms, was the most acute industrialist in the Austrian steel industry; he made the family the Austrian equivalent of the Carnegies or Rothschilds. He had five sons and three daughters by a Roman Catholic wife, and baptized all of them into the Catholic faith. He set out to educate the sons in a very severe regime which would turn them into captains of industry. He did not succeed. Three of the sons committed suicide; the fourth, Paul, became (despite the loss of an arm in World War I) a concert pianist; the fifth, the youngest child, born in Vienna in 1889, was a philosopher.

    Fuck-up continues in school:

    Wittgenstein attended the Realschule in Linz, where he was a contemporary of Adolf Hitler. He was a poor scholar, teased by his peers. At school he also lost his faith. The major intellectual influences on him in his youth, apart from the philosophical works of Schopenhauer, were the physicist Ludwig Boltzmann (suicide 1906) and the psychologist Otto Weininger (suicide 1903).
    Tuesday, December 3rd, 2019
    2:56 pm
    1219. gads
    Mana decembra sleja "Katoļu baznīcas vēstnesim". Atļaušos te ielikt, varbūt kādam interesē. Par "aktuālo" (jo visu laiku tagad grāmatas par to iznāk) Krusta karu jautājumu. Visas savas zināšanas par Asīzes Franciska misiju un to laiku es ņemu no Andrē Vošē (Vauchez) -- viduslaiku garīguma vēsturnieku no CNRS, tulkotu arī angliski (manas pēdējā laika mīļākās grāmatas; jo, jā, hagiogrāfiju par tāda līmeņa personām kā Francisks ir ļoti daudz, bet ar tām jāuzmanās).

    ... tālāk ... )
    Friday, November 22nd, 2019
    10:21 am
    Par aktuālo:
    daudzi "humanitārie" vienkārši pilnīgi neko nesaprot no ekonomikas. Vispār neko. Attiecīgi, es pat nespēju izlasīt un saprast, kas katoļiem ir atļauts, kas aizliegts. Pareizais skaidrojums par augļošanu esot šis:
    http://schnecke.bombcar.com/random/usury.pdf (143 lappuses)
    Jautājumi:
    vai man drīkst būt kredītkarte? vai es drīkstu aizņemties no bankas naudu? (ja ir tik slikti, ka man vispār nedrīkst būt konta bankā, jo tādējādi es sadarbojos ar augļotājiem, tad man jāsaprot, kā es varu, piemēram, saņemt algu no darba devēja)
    vai es drīkstu (piemēram, ceļojot uz Svēto Zemi) bankā vai citā valūtas maiņas punktā samainīt eiro uz šekeļiem?

    Tiktāl, cik es to saprotu:
    kategoriski aizliegts spekulēt ar valūtām (nāves grēks)
    nedrīkst pelnīt no aizdošanas un ļaut citiem pelnīt no aizdošanas (ja ir nepieciešama nauda mājas remontam, tā jāaizņemas no draugiem bez procentiem)

    Starp citu, kāds varētu aiziet pie Reiņa Rubeņa (vakar satiku teātrī), kurš vada Svedbanku, bet kurš senāk visu laiku staigāja apkārt ar Kirkegoru padusē un sludināja no reformātu kanceles, un ar Bībeles pantu palīdzību viņam kārtīgi piedraudēt ar degšanu ellē [joks, joks]
    Thursday, November 21st, 2019
    1:35 pm
    filmas (2)
    Noskatījos vēlreiz vācu filmu "Hannah Arendt" (2011) – ne tāpēc, ka tā būtu laba, bet pamatā tāpēc, lai besītos, ka diskursīva tipa filmās grūti uztvert vācu vervelēšanu viņu mātes valodā.

    Iespējams, ka Ārentes līdz pat draudiem nogalināt nonākušais konflikts gan ar visu politisko paveidu ebrejiem, holokaustā izdzīvojušajiem, gan arī ar vairumu "The New Yorker" lasošo lielpilsētu izglītoto eliti pēc "Eihmaņa Jeruzalemē" publicēšanas filmā ir nedaudz pārspīlēts kinematogrāfiskos nolūkos. Varbūt nedaudz pārspīlēta ir arī viņas pilnīgā intelektuālā izolācija – tādā nozīmē, ka arī tie, kuriem "patika" grāmata, tā "patika" pilnīgi nepareizu iemeslu, proti, viņu pašu latentā antisemītisma dēļ, un ka Ārenti viņas aizstāvji naturāli stūma priekšā kā tēzes "ebreji paši vainīgi" atbalstītāju. Lai gan viņa to ne tikai neteica, viņa arī nedeva nekādu mājienu virzienā, ka to tā varētu saprast. Zīmīgs ir arī viņai vairākkārt izteiktais pārmetums "augstprātībā" un "neiejūtībā" pret citu ciešanām. Un vēl bonusā: tieši pēc teksta publicēšanas žurnālisti uzraka biogrāfijas faktu, kuru viņa būtu gribējusi noslēpt, – viņas jaunības sakaru ar Heidegeru.
    Piecdesmit gadus vēlāk – kas no tā visa ir palicis?
    Vēsturiskās detaļas, kas ir grāmatā, vēsturnieki šur tur ir apstrīdējuši un pieprecizējuši jaunāku dokumentu un liecību gaismā, bet šīs trīs pamata tēzes nav apgāztas. Viena: ka vairums no "galējā risinājuma" organizatoriem paši nebija antisemīti tādā nozīmē, ka viņi fanātiski ienīstu vienas noteiktas tautas pārstāvjus; daži no viņiem pat šad tad kādu personīgi pazīstamu vai saimniecībā noderīgu izglāba, piemēram, izsvītrojot no saraksta (visa Herberta Cukura lieta, kas ik pa brīdim Latvijā tiek kurbulēta, grozās ap šo šķietamo paradoksu), un pēc tam tiesā mēģināja no tā izkarot sev alibi.
    Otra, būtiskākā: nacisms (ģeneriskā nozīmē; jo arī fašisms, jo arī viss tas vājprāts, kas notika Japānā) kaut kādā, ne līdz galam saprotamā, bet dēmoniskā veidā, korumpēja, samaitāja visus, gandrīz pilnīgi visus tā laika cilvēkus. Ne tikai slepkavas un vajātājus, bet arī upurus. Šo morālo samaitātību var just, piemēram, viņas citētajā pēckara gadu banalitātē, ka, lūk, cik šausmīgi tomēr, ka krāsnīs sadedzināja tik daudz labu zinātnieku, tik daudz labu vēsturnieku, labu mākslinieku, redz kāds valstij zaudējums; nu jā, – bet arī mazo Moiši ar netīriem nagiem no kaimiņu pagalma; tikai mazā Moišes bojāeja šajā nožēlā kaut kā neierakstās.
    Un trešā: viņa ļoti labi noformulēja, pat pārformulēja (uz aristoteliskas bāzes, bet ar jūtami heidegeriskiem akcentiem) domāšanas radikālo nozīmību būšanā par personu; vērtību relativātes noraidījumu; šo divu punktu savienojumu: godīga pašizziņa plus spēja atšķirt labo no ļaunā, skaisto no neglītā. Tas ir tas, kas cilvēku padara par cilvēku. Un, jā, arī šāds vēl atgādinājums: par šī darba veikšanu labos laikos jūs tikai saņemsiet nāves draudus, bet sliktos laikos jūs visdrīzāk nogalinās ļoti sāpīgā veidā.
    10:22 am
    Viena no spēcīgākajām PurePassion intervijām (23 minūtes), iesaku apskatīties (brīdinu neticīgos bloga lasītājus: tekstā tiek aizstāvēta ortodoksālā (t.i., viena vienīgā un nemainīgā) kristīgā seksuālā morāle, LGBT+ kustība tiek traktēta kā sātana darbs):
    https://www.youtube.com/watch?v=uQGA-n4JyOY&list=PLpmLkDnZUbzw1BEYc8iVfkrcp-5nUUg0D&index=2
    Tuesday, November 19th, 2019
    6:36 pm
    Par laimi, man salūza telefons, un, par laimi, ir iespēja konstatēt savu nepatīkamu pieķeršanos šim aparātam. Es viņu visu laiku apgrābstu, it kā nebūtu, kur rokas likt. Viens mans labs draugs arī bija šo problēmu konstatējis un pārgāja atpakaļ uz veco zilo nokiju, ar podziņām. Mierīgs, nosvērts, gaišs. Strādā, mācās, vēro rudeni.
    Saturday, November 16th, 2019
    6:03 pm
    Džemma arī šodien bija ļoti skaista.
    Wednesday, November 13th, 2019
    2:21 pm
    Pasūtīju no uzņēmuma un uzņēmumam vienu priekšmetu no Francijas ražotavas, dibinātas 19. gs. sākumā, tradīcijām un pieredzes bagātas, bet man radās iespaids, ka viņi (fonā nopaukšķ atdzesēta baltvīna pudeles korķis) paši īsti nesaprot, kas ir rēķins (facture), un tā vietā atsūtīja pasūtījuma izdruku pakotājiem noliktavā. Par ko es Jānim sūdzējos: "Kā lai es viņiem paskaidroju, ka man Laila [grāmatvede] šito nepieņems?", uz ko viņš man atbildēja: "A tu viņiem tā arī aizraksti: "Laila man šito nepieņems"."
    Tuesday, November 12th, 2019
    3:06 pm
    Vecs, jauki paškritisks raksts par izglītoto, radošo, brīvi un vērienīgi dzīvojošo, laikrakstam "The New Yorker" rakstošo amerikāņu parādiem un naudas trūkumu: my-misspent-youth.
    Par pazīstamo "jūs visu laiku sūdzaties par naudas trūkumu, bet katru vakaru dzerat Rīgas centra krogos."
    Ja šajā vāveres ritenī -- man jāpelna vairāk, lai atdotu parādus, bet, veiksmīgas darbības dēļ vairāk pelnot, man rodas jaunas, dārgākas vēlmes, kas vairo manus parādus, -- pārāk dziļi iestieg, tas var novest pie reālām eksistenciālām un attiecīgi garīgām krīzēm, no kurām tad ir kārdinājums meklēt izeju frīgānismā, ēšanā no miskastes, komunisma manifesta idejās, apreibinošās vielās, ašramos, antikapitālismā, ubagotāju brāļu ordeņos, kā arī šeit (es šo visu bez ironijas un zināmā mērā arī par sevi):

    The days when I can pretend that money is “only money” are growing farther and farther apart. I have friends who are almost as badly off as I am, and who compulsively volunteer for relief work in Third World countries as a way of forgetting that they can’t quite afford to live in the First World.
    Monday, November 11th, 2019
    11:02 am
    filmas (1)
    Ja ir brīva nakts vai brīvas sešas stundas, var noskatīties dokumentālo filmu par tā sauktās neo-advaitas skolotāju, nu jau mirušo Ošo -- "Wild Wild Country". Dokumentālais kino laikam šobrīd tiešām piedzīvo atdzimšanu, jo šis ir piemērs filmas veidotāju godprātīgai ieinteresētībai visu baisajā Oregonas štata konfliktā iesaistīto, arī kriminālnoziedznieku, vīzijai, nostājai, atmiņām, jūtām. Un cita starpā šī jaudīgā reliģiskā kustība pārsteidz arī ar to, ka Ošo, pēc manām domām, bija visvājākais no 20. gs. jaunadvaitas. Es viņā nevaru atrast pat vienu sev interesantu teikumu. Un viņš, lai arī no Indijas, manuprāt, nonāca nepatīkamā rietumu dzīvesziņas haotisko gudrību jūgā. Viņa laikabiedrs Krišnamurti bija daudz spēcīgāks, dziļāks, arī Mooji, kurš darbojas šobrīd, ir daudz labāks. Nemaz nerunājot ar Sri Nisargadatta un dažiem citiem, kas tulkojumu veidā ienāca anglosakšu pasaulē. Bet filma ir laba arī ar to, ka tā vispār neanalizē reliģisko saturu -- tikai to, kādu ietekmi šī persona atstāja uz citiem.
    Sunday, November 10th, 2019
    6:42 pm
    Viens jezuīts Betānijas dominikāņu māsu klosterī sestdien lasīja lekciju par Rietumu garīguma vēsturi un sāka ar anekdoti. Tātad jezuītu anekdote, trāpīgi par tēmu, izstāstīšu:

    Restorānā pie galdiņa savu pasūtījumu tikko ir saņēmis kāds vīrs, bet viņš vēlreiz pasauc viesmīli un saka: "Te ir pārāk karsti. Ieslēdziet, lūdzu, gaisa kondicionieri šajā zālē." Viesmīlis pakalpīgi paklanās un iziet no zāles. Pēc kāda brīža klients atkal pamāj tam pašam viesmīlim: "Tagad te ir pārāk auksti. Jau sāk salt! Pagrieziet, lūdzu, kondicioniera temperatūru uz siltāku." Viesmīlis atkal padevīgi paklanās un iziet no zāles. Pēc brīža viņu vēlreiz pasauc tas pats klients: "Ziniet, vienalga nav labi. Tomēr vajag aukstāku! Grieziet to kondicionieri uz nedaudz aukstāku, vēsākā gaisā būs vieglāk ēst." Viesmīlis atkal pamāj, pieklājīgi paklanās un dodas ārā no zāles.
    Pie durvīm viņu aptur kāds cits restorāna klients un līdzjūtīgi saka: "Jums gan ir grūts darbs, jūs te dzenā šurpu turpu." Uz ko viesmīlis atbild: "Man jau nekas. Bet šī klienta gan ir žēl! Šajā restorānā nav kondicioniera."
    Sunday, November 3rd, 2019
    1:55 pm
    a famous historian once said that we learn history to keep us from taking the present too seriously
    Monday, October 21st, 2019
    11:23 am
    Oh wow

    "Once again I succeeded in denying myself: and the rooster inside me crowed happily. When I am especially strongly he who I am, I succeed in saying that I am not he who I am.”

    Peter Handke, Geschichte des Bleistifts
    Friday, October 18th, 2019
    9:33 am
    Ioannes Climacus, saukts Jānis Pakāpnieks (6. gs.): ja ļaunie gari tevī iedveš vēlmi kļūt par bīskapu, abatu vai skolotāju, atsakies, "jo nav viegli patriekt suni no miesnieka letes".
    Wednesday, October 16th, 2019
    9:16 pm
    Senatores boni viri senatus mala bestia.
    "Senatori – krietni vīri, senāts – nejauks zvērs"

    (piedēvēts Ciceronam)
    Sunday, October 13th, 2019
    7:46 pm
    Pie iepriekšējā ieraksta:
    vajag spēt nošķirt ētiskas/morālfilozofijas problēmas no politiskām problēmām un no reliģiskām problēmām (pēdējās šeit ir vispār nerelevantas; embrija morālajam "statusam" nav nekāda sakara ar reliģiskajām antropoloģijām; embrija statusa filozofiskā problēma rodas 1) faktā, ka augļa attīstība no zigotas šķelšanās un blastocistas līdz pilniem 9 mēnešiem un dzemdībām ir līdzens, vienmērīgs process bez asiem pārrāvumiem un lēcieniem un ka tā beigās būtne visās savās spējībās un kognīcijā ir identiska jaundzimušajam, kā arī spētu izdzīvot ārpus dzemdes 2) tēze, ka būtne, ja tai ir morālais "statuss", automātiski zaudē šo statusu tāpēc, ka atrodas svešā teritorijā, t.i., sievietes ķermenī, nedarbotos nevienā citā gadījumā [piem., es neiegūstu tiesības tevi nogalināt tāpēc, ka tu esi ienācis manā rudzu laukā].).
    Par embriju morālo "statusu", tiesiskumu/beztiesiskumu:
    imho labākā grāmata, kas aizstāv to, ko jūs vairumā uzskatāt par pareizo viedokli, ir Būnins:
    David Boonin, A Defense of Abortion
    https://www.amazon.com/Defense-Abortion-Cambridge-Studies-Philosophy-dp-0521520355/dp/0521520355/ref=mt_paperback?_encoding=UTF8&me=&qid=1570979203
    Es iesaku to izlasīt, jo tas ir labākais mūsdienu iztirzājums monogrāfijas garumā un to sarakstījis cilvēks, kurš ļoti labi izprot pretējo viedokli un argumentus. Būnins arī kaut kur ievadā raksta, ka, lai arī viņš uzskata, ka grūtniecei pirmajos mēnešos ir "morālas tiesības" augli iznīcināt, viņš uzskata, ka šo tiesību pārspēks/preeminence pār augļa tiesībām uz dzīvību ir tik plāna un neliela, ka šī rīcība ir un paliek "morāli kritizējama".
    Monogrāfijas apjoma Deivida Būnina atspēkojums, nedzimušo aizstāvība tajā pašā analītiskajā tradīcijā ir šis:
    Christopher Kaczor, The Ethics of Abortion. Women's Rights, Human Life and the Question of Justice.
    https://www.amazon.com/gp/product/041573293X/ref=dbs_a_def_rwt_bibl_vppi_i2

    Viena no labākajām antoloģijām, kurā ir pro un contra nostājas labākajās to iterācijās (bez reliģiskajām, protams) ir Dvaijere/Feinbergs. Lieliska grāmata:
    Susan Dwyer, Joel Feinberg, The Problem of Abortion
    https://www.amazon.com/Problem-Abortion-Susan-Dwyer/dp/0534505147/ref=sr_1_1?keywords=abortion+feinberg&qid=1570979495&sr=8-1
    Grāmatā ir laba apakšsadaļa ar feministisko traktējumu, arī pro un contra. 1980. gados bija tāds neliels feminisma apakšvilnītis, kas no sievietes skatu punkta kritizēja filozofijas apsēstību ar "tiesībām", "statusiem", "definīcijām" (t.i., vispirms nodefinēsim pēc pašu izvirzītiem kritērijiem, kurš ir "persona", "subjekts", un tad lemsim, palīdzēt viņam vai nē) un uzsāka "the ethics of care" (ir arī tāda grāmata) - kaut ko, kas, kā tika rakstīts, sievietēm esot dabiskāk: rūpēties, nesamīt vājāko. grāmatā ir analizēti arī mūsdienās joprojām spēcīgie (skat. Satori, piemēram) "līdztiesības", "iekļaušanas" uzstādījumi saistībā ar embriju statusa problēmu (puse no iznīcinātajiem embrijiem ir meitenes agrīnos attīstības stāvokļos).

    Viens no slavenākajiem, visvairāk citētajiem 20. gs. rakstiem morālfilozofijā:
    Don Marquis, "Why Abortion is Immoral"
    http://faculty.polytechnic.org/gfeldmeth/45.marquis.pdf [pilns teksts, iesaku izlasīt]
    Tas ir tā sauktais "future like ours" arguments; Markīzs jautā: "kāpēc nogalināt ir slikti? kas ir tas, ko es tev atņemu, ja es tevi nogalinu?" nogalināšanas ļaunums nav sāpēs, ko es tev nodaru, jo es varētu tevi nogalināt arī atsāpinot; tas nav arī tavas apziņas pārciršanā, jo tu nāves brīdī varētu būt bezsamaņā vai miegā; tas, ko es tev atņemu nogalinot, ir tava nākotne, tas, kas tu varētu būtu bijis, varētu būt kļuvis, ja vien būtu dzīvojis.

    Var pašķirstīt arī Abby Johnson, Unplanned (ir tagad arī filma, bet esot slikta).
    Džonsone 8 gadus vadīja Planned Parenthood klīniku Teksasā. viņa apraksta, kā nicināja un izsmēja prolaifistus, kas katru dienu stāvēja pie sētas - līdz dienai, kad viņai kaut kādas aizvietošanas dēļ palūdza ienākt zālē un paturēt ultrasonogrāfijas aparāta galu, lai mediķis savu sūkni un ķeksi var trāpīt pareizajā vietā tām 12 nedēļas vecajām "šūnām", - un tad raudādama izskrēja ārā uz ielas.

    Viena lieta ir abstrakti atzīt tiesības uz abortu, pieprasīt, lai visur valstī visu laiku tiek nodrošināts šāds "serviss" kā daļa no veselības aprūpes paketes. pavisam cita lieta ir būt tam ārstam, kas to dara, un tam medicīnisko atkritumu savācējam, kas mazgā un skaita ķermeņa daļas, vai visas rociņas, kājiņas iznāca (viss process ir aprakstīts grāmatā).

    Daudziem, man šķiet, kas no neitralitātes, kā manā gadījumā, vai pro-abortion pāriet uz pro-life un sāk stāvēt pretējās puses piketos, nospēlē arī kaut kādā mērā savu paša bērnu faktors. piemēram, kā es pamatošu savam bērnam, ka es to aizstāvu? ka es balsoju par partijām, kas to aizstāv? nē, ne tev, bērniņ, es to aizstāvu, bet citām sievietēm, ar citām grūtniecībām. "šis izskatās pēc cilvēka, bet nav cilvēks", "pirmajos dzīves mēnešos tavai dzīvei nav vērtības, tā parādās tikai grūtniecības otrajā pusē, kad tavus spērienus jau sajūtu"?

    Latvijā nav, vispār nav, cik mani zināms, pro-life feminisma [kā Feminists for Life (feministsforlife.org), New Wave Feminism, Feminists for Non-Violent Choices]. mums šis zars vispār nav pārstāvēts. mums nav arī feministiskā natālisma, piemēram. mums pamatā ir tikai nacionālistiskais un utilitārais natālisms, kuru es neatbalstu ("vajag daudz dzemdēt, citādāk nebūs, kas maksā nodokļus"). mums daudz kā nav. Pirms LV radās "Dzīvnieku brīvība", kas sastāvēja no dažiem FilFaka studentiem, kas pie Arta Sveces bija nedaudz palasījuši Singeru, Rēganu, Frensioni, par ētiskajiem veģetāriešiem/vegāniem šeit principā tikai ņirgājās, pie katras cibas komentāru apmaiņas atgādinot, ka "burkānam arī sāp". grāmatas nelasošu un nedomājošu cilvēku (lai arī dažkārt pat Filozofijas fakultātes beidzēju) impulsīvās banalitātes.
    Saturday, October 12th, 2019
    9:41 am
    Kāds nevar aiziet manā vietā šodien uz piketu "40 dienas par dzīvību"? Es netieku.
    12os ir tikšanās sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, tad pastāvēšana. Tas viss ir nenormāli mīļi. Mūsu mīļumiņi no sv. Alberta baznīcas to paši organizē un paši faktiski vienīgie arī piedalās. Dos tējiņu utt. Trīs rožukroņi, viens žēlsirdības kronītis, pārējā laikā skaita tēvreizi. nekāda prese nenāk, nekādas intervijas nav jāsniedz. Ir kaut kādi plakāti, bet nav pārāk labi, ar kaut kādiem citātiem par cilvēka cieņu un dzīvības neaizskaramību no Satversmes. (Es biju piedāvājusi izgatavot: "mīlēja, mīl, mīlēs", "ķermeņi nepieder ķermeņiem", "esi pret vardarbību? nu tad esi principiāls", "go vegan, go prolife").
    pirms trīs nedēļām pārdzīvoju, ka tik ilgai akcijai (12 stundas dienā 40 dienas) vajag sekulāro spārnu vai kāju, vajag izķidāt kaut kādos portālos teh abortion debate, visu to izklāstīt un noformulēt. bet es tad būtu tas galvenais darītājs, taču esmu slima, pārstrādājusies un man šobrīd ir grūts periods dzīvē. tāpēc ir tikai lūgšanu pasākums. bet varbūt tā arī ir ļoti labi, tā arī vajag darīt, lūgšana taču ir pārdabisks līdzeklis, turklāt, ja tiešām nāk tas pasaules gals, tad tas ir pats pareizākais, ko darīt. uz mazajām zīlītēm: "Viņa rūgto ciešanu dēļ / esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei", "Viņa rūgto ciešanu dēļ / esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei"
    blessings

    Upd. Kāds cilvēks, kas man kādreiz bija draugs, bet vairs negrib būt mans draugs, man reiz stāstīja par vienu vīrieti, kas kaut kur Lielbritānijā viens pats personīgi gadiem stāvēja pie kaut kāda kažokādu veikala ar savu personīgo plakātu. divas stundas pirms darba ir brīvas, atnāk un pastāv, pēc tam saloka savu plakātiņu un dodas uz darbu. un tā gadiem. tā piketēšanas pieredze, jo īpaši būšanas par minoritāti pieredze ir tāda, ko katram vajadzētu iegūt, vismaz vienreiz. bet vēl būtiskāka, iespējams, ir apkaunojuma pieredze, ko iegūsti, stāvot un baidoties no cilvēkiem, kas nāk tev klāt, vilšanās pieredze - vilšanās citos, cilvēcē un arī sevī, protams. atceraties Gēriju Jurovski un viņa slaveno "tavas dzīves nozīmīgāko" lekciju? Gērijs tomēr bija jaudīgs džeks, un viņš tomēr salūza. viņš nonāca pilnīgā mizantropijā. izdzēsās no visiem soctīkliem, pārtrauca rakstīt savu lapu, pārtrauca publisku dzīvi vispār. viņš smagi vīlās, pieredzot, ka vairums vegānu nemaz nav nevardarbīgi cilvēki, kā viņam bija šķitis, liels solis uz labāku nākotni, taisnīgāku, mīlošāku cilvēci. nē, nav. tāpēc es jums saku, apzinoties, ka tas ir privāti un tikai no manas subjektīvās pieredzes un spējām - jūs nevarēsiet visu šo darīt bez reliģijas vai "reliģijas", bez metafiziskas un ētiskas sistēmas, kas transcendē jūsu personu, jūsu dzīves nepiederēšanu jums, jūsu ķermenisko lejupslīdi, jūsu absolūto nespēju jebko kontrolēt, vadīt, virzīt, paredzēt. jūs nevarēsiet to izturēt. jūs nevarēsiet to darīt. un nevarēsiet arī nedarīt! jūs būsiet vienās vienīgās ciešanās un jums nebūs, ar ko tās dalīt. viss jums slīdēs ārā no rokām. un jūs riskējat ar vājprātu.
    now let me bless you
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba