Aufklärung's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Aufklärung's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Friday, March 15th, 2019
    9:00 pm
    Pirms pusotra mēneša nomira mana, mana brāļa un mana tēva krievu valodas skolotāja Tamāra Vladimirovna Šabanova. Viņai nebija pēcnācēju un piederīgo, visu piederošo mantu atstāja skolniekiem. 40 dienas dzīvoklī nedrīkstēja iet (pareizticīgo paraža).
    Tētis vakar bija aizbraucis uz dzīvokli. Paņēmis:
    trīs pārus baltu sieviešu vasaras cimdiņu, mežģīņu un zīda; divas brokāta dāmu somiņas, vienu melnu, vienu smalki izšūtu; milzīgu gliemežnīcu; Puškinu.
    12:30 pm
    Hannibals (no Ziemeļāfrikas) 218. gadā p.m.ē. ar saviem kaujas ziloņiem (!) ziemas laikā, bez takas, pavadoņiem un kartes šķērsoja Alpus, lai uzbruktu Romas impērijai.

    Tikmēr Romā (Tits Līvijs, XX grām., Gustava Lukstiņa tulk., saglabāta interpunkcija):

    Ziņoja, ka sakņu tirgū kāda Romas pilsoņa sešus mēnešus vecais bērns kliedzis: "Triumfs!" - vēršu tirgū govs pati, neviena nevesta, uzkāpusi trešajā stāvā un, sabijusies no iedzīvotāju kliegšanas, nogāzusies zemē; pie debesīm parādījušies spoži kuģu tēli; Cerības templī, kas atrodas sakņu tirgū, iespēris zibens; Lānūvijā sakustējies šķēps Junonas rokā, viņas templī ielaidies krauklis un uzmeties uz dieves sēdekļa; Amiternas novadā vairākās vietās no tālienes redzēti cilvēki baltās drānās, kas atkal noslēpumaini pazuduši; Pikēnā lijis akmens lietus; Gallijā vilks izrāvis sargkareivim zobenu no maksts un ar visu aizbēdzis.
    Par citām zīmēm decemviriem deva rīkojumu meklēt norādījumus Sibillas grāmatās, bet Pikēnas akmens lietus dēļ noteica deviņdienu upurēšanu.
    Izlīdzināšanas upurēšanā pēc Sibillas grāmatu norādījumiem bija aizņemta gandrīz visa valsts. Vispirms jau pilsēta tika šķīstīta. Norādītajiem dieviem upurēja pieaugušus dzīvniekus, Junonai aizsūtīja dāvanu uz Lānūviju - četrdesmit mārciņas zelta - un Aventīna templī viņai veltīja bronzas tēlu. Romā Juventai sarīkoja pacienāšanu un aizlūgumu pie Hērakla tempļa. Pilsētas sarggaram upurēja piecus pieaugušus upurlopus, un pretors Gājs Atīlijs Serrāns valsts uzdevumā deva dieviem svinīgu solījumu, kas bija izpildāms, ja pēc desmit gadiem Roma vēl atradīsies tajā pašā stāvoklī.
    [nostrādāja, bet čakars ar kartāgiešiem ievilkās uz padsmit gadiem]
    Thursday, March 14th, 2019
    10:12 am
    Ir lietas, kas man ir svarīgas, bet kaut kā pilnīgi paslīd garām (dzīvoju mucā, barojos pa spundi).

    Piemēram, ka 2013. gadā apgāds "Jumava" ir izdevis Karla fon Klauzevica "Par karu", Arņa Terzena tulkojumā (543 lpp., 30 eiro). Es to nejauši uzzināju, kad pusi dienas meklēju Klauzevica pētnieku un fanu lapas, lieliskās clausewitz.com ieteikto, vienīgo, ko viņi uzskata par tiešām labu, 1946. gada tulkojumu angliski (under no conditions use the modern Penguin translation, kura ir nopērkama "Valtera un Rapas" lielajā grāmatnīcā "Spicē"; labi, ka nenopirku); tas laikam nav pārizdots un ir iegūstams tikai sofisticētos amerikāņu antikvariātos par aptuveni 110 eiro + piegāde.

    Upd. Napoleona karagājienu laiks. Tas atstāja milzīgu iespaidu uz laikabiedriem un arī atnesa ļoti daudz ciešanu; literatūra, kas sarakstīta šo ciešanu iespaidā, sasniedza augstākās virsotnes; piem., Stendāla "Parmas klosteris" (ar nabaga Napoleona karavīru, kuram zābakiem bija noplīsušas zoles un tās bija piesietas pie pēdām ar aukliņām, tā ka viņš, nonācis dāmu salonā, slēpa kājas zem galdauta), Tolstoja "Karš un miers"; apskaužu docentus, kas pasniedz šo materiālu; tur ir tik daudz, kur izvērsties; pagājšreiz, kad biju Viļņas valsts muzejā, tur bija izstāde vai drīzāk kaktiņš par nesen uzietajiem Napoleona karavīru masu kapiem pie Viļņas; zilajos plānajos mundraciņos, sasviesti bedrē, visiem katastrofāli slikts veselības stāvoklis no nepietiekamas pārtikas; nabaga franči. Bet Klauzevics uzskatītu, ka jūtas jāliek pie malas un jādara tas, kas jādara.
    Wednesday, March 13th, 2019
    5:42 pm
    Iedama uzgāju mazu veikaliņu, kurā var nopirkt dāvanas (vienmēr grūti izdomāt). Dažādus akmeņus. Kalnu kristālus, ametistus, izcirstus ar visu pamatni no kaut kādām alām, zaļus akmeņus, klintsgabalus ar ziliem ielaidumiem, lavas gabalus, pumeku. Minerāļus, īsi sakot. Visu šo krāsainību un daudzveidību, kas atrodas latīniski "scala naturae", angliski "the great chain of being", latviski nezinu, pašā apakšā, ļoti zemu zem cilvēka. tieši virs mums ir eņģeļi un dēmoni, as everybody knows. pārdevēja akmeņus katru atsevišķi ietina saņurcītā avīzē, nedaudz nobrīnījos, ka itāļu. Tik daudz dziļdomīga skaistuma jau pašā apakšā. Bērni bija sajūsmā, ņēma pa nakti līdzi gultā.
    2:03 pm
    #darbs #sarakste #pēcviņas

    Labdien! Nosūtu Mamfordu.

    1. Lūdzu, atstājiet "Aristotels" (nevis Aristotelis); man Tīrons un arī Hansons pirms pāris gadiem "atļāva" tā rakstīt.
    2. Lūdzu, lai paliek "spējības" kā dynameis tulkojums (šis risinājums ir jau iestrādāts vairākos manuskriptos un tiek lietots LU lekcijās, ko lasa Rotkale). Arī aizgājusī literāte Neiburga man pagājšvasar pēc vieniem lasījumiem "atļāva" šo vārdu ieviest.
    3. Ir viena dzeltena piezīme pie "hjūmiskās superveniences"; es mēģināšu no Rotkales šodienas laikā izspiest piezīmi latviski.
    4. Ja, jūsuprāt, ir nepieciešamas piezīmes vēl kaut kur (piemēram, pie "Hjūma kompatibilisma"), dodiet ziņu.
    5. Ir dažās vietās atstāti dzelteni angļu izteikumi tekstā, lai jūs redzētu, kā mēs latviskojam. Tos beigās vajadzētu nodzēst.
    6. Ja ir nopietni labojumi vai īsinājumi, mēs labprāt redzētu gala versiju.

    vienmēr jūsu,
    ...
    Thursday, March 7th, 2019
    2:32 pm
    es pēdējā laikā ne tikai darba devējam meloju, ka strādāju, t.i., neko nestrādāju (lai gan darba devējs man arī nemaksā, jo izbeigušies līdzekļi, tā ka varētu teikt, ka tas ir qui pro quo), bet vēl arī *darba dienas laikā* skatos vistrulākās romantiskās komēdijas, no 1990.ajiem. pašas dumjākās. tādas, kur bučojas un precas smukās kleitās un viss grozās ap dabūšanos. tikko noskatījos "my best friend's wedding". ja ir vēl kaut kas pa šo līniju, iesakiet, rīt taču arī būs darba diena un man arī kaut ko vajadzēs skatīties. kaut kā taču jāpavada dienas.

    Upd. Liels paldies, biedri, te man rītdienai nosegts.
    Friday, March 1st, 2019
    8:43 am
    "Nothing is so difficult as not deceiving oneself."
    Wittgenstein
    Wednesday, February 27th, 2019
    7:32 pm
    "It is a sad irony that a newly resurgent left, rather than aiming outward to redress the world’s evils, instead directed its energies almost entirely inward in a misguided attempt to achieve ideological hegemony in a small university enclave."
    Monday, February 25th, 2019
    3:30 pm
    "I think of Steve Jobs in hell being pursued relentlessly, for eternity, by demons who want a selfie."
    Jim Carrey
    1:43 pm
    Tas, ka hierarhiski organizēta baznīca, kurā tomēr ir sakārtota atbildību sistēma, šobrīd sabiedrībai neko, pilnīgi neko nesaka par priestera Pāvela Zeiļas nodošanu kriminālvajāšanai un anonīmo liecību publicēšanu, ir, nu... nepareizi visos aspektos.
    Vai tiek veikta iekšējā izmeklēšana, es nezinu, varbūt tiek veikta. Es esmu arī vairākkārt dzirdējusi, ka citi priesteri šim stāstam vienkārši netic. Jo Zeiļam tiešām esot bijusi nevainojama reputācija. Bīskaps Bulis caur puķēm arī nodeva ziņu, ka viņam pirms vairākiem gadiem veikta tāda veida operācija, laikam vēža dēļ, kuras rezultātā viņš nemaz nevarētu, es atvainojos, kādu penetrēt. Es nezinu.
    Nepareizums visā šajā nekomunicēšanā ir arī tajā, ka tieši šobrīd pāvests Francisks Vatikānā šos jautājumus vēlreiz mēģina risināt. Var piesieties, ka tas tiek darīts lēni, smagnēji vai vēl kaut kā nepilnīgi, bet tas tiek darīts. Anglosakšu katoļu plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli par šo tēmu ārdās ārprātīgi - bez pārtraukuma, nu jau vairākus gadus. Ārprātīgi ārdās. Viss mans reliģiskais tīkls, ko es ikdienā lasu un kas nav tīrā teoloģija, 80% ir ārdīšanās par nepareizu politiku baznīcas attīrīšanā no liekuļiem, meļiem un noziedzniekiem.
    Par ko es vēl pārdzīvoju: Imants Medveckis tieši ir no Mariāņu kongregācijas, un arī semināra rektors, un arī gudrs, patīkams cilvēks, labs sprediķotājs. Kāpēc viņš klusē, es nesaprotu. Varēja pateikt vienu teikumu, kaut vai neveiklu, vienalga, kādu. Nobirdināt vienu asaru.
    Un vēl ir tā, ka, ja nepareizi komunicē vai, vēl sliktāk, nekomunicē vispār, tas ārkārtīgi traumē ticīgos. Viņi tajā brīdī paliek bez gana. Ja viņi paliek bez gana un saprāta balss, sākas šķelšanās, sazvērestības teorijas. Ja viņiem neko nesaka, viņi sadomājas visļaunāko, turklāt, atkarībā no personas, vienā vai otrā galējībā: "visi ir liekuļi meļi noziedznieki, viss ir sapuvis" versus "ļaunie spēki uzbrūk svētiem cilvēkiem un svētam namam".
    Turklāt šis ir tieši gads, kurā notiek aizlūgšana par jauniem aicinājumiem un baznīcas atjaunošanos. Slikts gada sākums.

    blessings
    Thursday, February 21st, 2019
    10:45 am
    "Being human is a team sport" (c)
    Wednesday, February 20th, 2019
    8:06 pm
    Breivīka tiesa un pēc-tiesas gaitas parādīja Norvēģijas vājumu – un varbūt pat lielākā nozīmē, nekā viņš bija cerējis.
    Iedomājieties, jau trīs reizes ieslodzītais tiesājas par tiesību pārkāpumiem ieslodzījumā, auksta kafija, neļauj spēlēt jaunākās datorspēles, konfiscē vēstules, nav pietiekami labs skats pa logu, utt. Viņš nenoliedzami izjūt baudu, intervijās runājot par "cietsirdību", "cilvēktiesību pārkāpumiem". Un to visu sīki apraksta plašsaziņas līdzekļi. Viņam veltītie šķirkļi dažādu valodu vikipēdijā varētu būt paši izvērstākie no visiem norvēģu valstsvīriem, zinātniekiem un kultūras darbiniekiem veltītajiem. Viņš regulāri izsaka savus viedokļus un vērojumus par dažādām politiskām partijām un ideoloģiskajiem strāvojumiem. Ir iznākušas vairākas grāmatas par šo personu un tās manifestu.
    Nē, es neatbalstu nāvessodu (lai gan varētu būt arī izņēmumi, Hanna Ārente katrā ziņā dažus izšķīra, Edvards Fēzers izšķir vēl vairāk), bet man ir žēl, ka neesam no romiešiem mantojuši dažas labas lietas: viņiem bija damnatio memoriae likums – par noteikta veida noziegumiem un valsts nodevību cilvēku, vienalga, dzīvs vai miris, vienkārši aizliedza pieminēt. Simboliski izsvītroja no kopienas atmiņas.
    (Neatceros, kā sauca, bet bija arī viens otrās vai trešās paaudzes pītagorietis, kas nopietni pārkāpa zvērestu neiznest uz āru kaut kādas svētās mistērijas vai slepenās zināšanas; viņu sodot, viņam, vēl dzīvam esot, pilsētā uzcēla kapa pieminekli un uzrakstīja virsū viņa vārdu.)
    Tuesday, February 19th, 2019
    6:19 pm
    Dienas doma: Whig teleology
    Monday, February 18th, 2019
    11:30 am
    Vecs, bet joprojām brīnumains projekts:

    http://www.philosophicallexicon.com

    carnap, n. (1) A formally defined symbol, operator, special bit of notation. "His prose is peppered with carnaps" or "the argument will proceed more efficiently if we introduce a few carnaps." n. (2) Loss of consciousness while being taken for a ride.

    deweyite, adj. Full of vague and impractical but well-intentioned ideas.

    frege, n. (only in the idiom, to beg the frege) To acknowledge the inconsistency of one's position but maintain it anyway.

    hume, pron. (1) Indefinite personal and relative pronoun, presupposing no referent. Useful esp. in writing solipsistic treatises, sc. "to hume it may concern." v. (2) To commit to the flames, bury, or otherwise destroy a philosophical position, as in "That theory was humed in the 1920s." Hence, exhume, v. to revive a position generally believed to humed.

    ludwig, n. A small beetle that looks exactly like an earwig, but is invisible.

    marcuse, v. To criticize vehemently from a Marxist perspective. "Je marcuse!" - J. P. Sartre.

    noam, n. Unit of Resistance. "Hilary is a popper noam."

    nozick, n. (from nostrum + physick) Political snake oil, a patent medicine, esp. a cathartic or purgative. "Waste not logick, not yet strong physick, on the Leviathan; serve it nozick, and stand back." - Hobbes

    rawl, n. A fishing line, baited with a few apparently innocent intuitions about fairness, but capable of bringing in such big fish as Pareto optimality and God knows what else. "But some who use a rawl are only fitching." Hence rawl, v. "When he rawled that slender line in, I could hardly believe my eyes."

    voltaire, n. A unit of enlightenment. Hence voltairage, as in the warning to would-be purveyors of superstition and tyranny: "Danger: high voltairage in this vicinity."
    Thursday, February 14th, 2019
    10:48 am
    Ievērojot, ka TV kanāla STV, pieteikta kā "pirmā, īstā, vienīgā televīzija sievietēm" (!), radījuma vadītāji ar diplomētu psiholoģi, "ģimenes terapeiti" (!) Ainu Poišu priekšgalā par Valentīna dienas mīlestības simbolu (!) ir izvēlējušies Andri Kiviču un Lieni Skulmi, sāku domāt, ka antiliberāļi, kas '68 seksuālo revolūciju vaino pie graujošas morāles normu, godaprāta un pat elementāras empātijas vājināšanās attīstītajos Rietumos, savās analīzēs un brīdinājumos ir bijuši nevis pārsteidzīgi, bet, tieši pretēji, ārkārtīgi piezemēti.
    10:25 am
    kladzinot no šausmām
    “Angāros, kurus no augšas apgaismoja jaudīgas halogēnās lampas, mitinājās tūkstošiem vistu. Viņas mēģināja izdzīvot – tādā saspiestībā, ka nevarēja pakustēties, lai nesaskartos ar citām; tur nebija būru, šie skaitījās “brīvās turēšanas” apstākļi; viņas bija pilnībā pazaudējušas spalvas, izkāmējušas, viņu āda bija iekaisusi un sarkano ērcīšu nosēta; viņas dzīvoja starp trūdošiem citu vistu līķiem un pavadīja visus savas īsās, augstākais gadu ilgās eksistences brīžus, kladzinot no šausmām. Un tā tas bija arī labāk uzturētās audzētavās. Pirmā lieta, kas, angārā ienākot, jūs satrieca, bija šī nepārtrauktā kladzināšana, šis nepārejošas panikas pilnais skatiens, kuru vistas jums uzmeta, šis panikas un neizpratnes pilnais skatiens; viņa neprasīja žēlastību, uz to viņas nebūtu bijušas spējīgas, bet viņas nesaprata, viņas vienkārši nesaprata apstākļus, kādos viņām lika dzīvot.”

    Mišels Velbeks, "Serotonīns" (2019)
    Saturday, February 2nd, 2019
    9:20 pm
    When I was in graduate school, I recall hearing “One starts as a materialist, then one becomes a dualist, then a panpsychist, and one ends up as an idealist”. I don’t know where this comes from, but I think the idea was something like this. First, one is impressed by the successes of science, endorsing materialism about everything and so about the mind. Second, one is moved by problem of consciousness to see a gap between physics and consciousness, thereby endorsing dualism, where both matter and consciousness are fundamental. Third, one is moved by the inscrutability of matter to realize that science reveals at most the structure of matter and not its underlying nature, and to speculate that this nature may involve consciousness, thereby endorsing panpsychism.
    Fourth, one comes to think that there is little reason to believe in anything beyond consciousness and that the physical world is wholly constituted by consciousness, thereby endorsing idealism. Some recent strands in philosophical discussion of the mind–body problem have recapitulated this progression: the rise of materialism in the 1950s and 1960s, the dualist response in the 1980s and 1990s, the festival of panpsychism in the 2000s, and some recent stirrings of idealism. In my own work, I have taken the first two steps and have flirted heavily with the third. In this paper I want to examine the prospects for the fourth step: the move to idealism.

    David Chalmers
    https://philpapers.org/archive/CHAIAT-11.pdf

    Kaitinoši, kad filozofijā runā par "modi" un "trendiem", bet lielākoties tas tā arī ir.
    Tuesday, January 29th, 2019
    8:50 pm
    Notre Dame Philosophical Reviews nomira dibinātājs un redaktors, un viņi "paņēma" mēnesi klusuma. Mēnesi klusuma šajā trokšņainajā laikmetā, imagine that.

    ***
    Gary Gutting
    1942-2019
    Funeral
    February 1, 2019, 3:30pm
    Basilica of the Sacred Heart
    Notre Dame, Indiana

    * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * *
    Publication of reviews will resume in March.
    Thursday, January 24th, 2019
    9:53 pm
    Nokavēju uz vakara aizlūgumu, jo nebija iespējams atrauties no Velbeka "Serotonīna".
    Wednesday, January 16th, 2019
    5:50 pm
    Kamēr es biju Izraēlā, apskatīju Mozus tabernākulu, staigāju pa tuksnesi un dažādi garīgi, miesiski un prātnieciski bagātinājos, kāds ir atmūķējis mājas durvis un nozadzis vācu valodas mācību grāmatas un burtnīcas (pieķēpātas). Neko citu nav ņēmis, tikai tās. Nu saki viens cilvēks!
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba