Aufklärung's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Aufklärung's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Saturday, August 19th, 2017
    12:17 pm
    When Geimer's mother met Polanski at a party and he asked to photograph her child, it just "never, ever" crossed her mind that he wanted to have sex with her. "You know, there's something about fame," writes Geimer. "There just is. I mean, think about the kids who had sleepovers at Michael Jackson's house and all the accusations that followed. Think about their parents. Were they bad or stupid people? No. They just wanted to believe that being famous made you good."
    Wednesday, August 16th, 2017
    1:58 pm
    Kādā vasaras pievakarē, grasoties šķērsot nomaļu Pārdaugavas ieliņu, mirklī, kad labā kāja vienu nejauši izvēlētu sekundes simtdaļu simboliski sastinga virs ielas braucamās daļas, lai tūlīt pret to atdurtos, pēkšņi neizturami spēcīgi sagribējās atsākt kolekcionēt pastmarkas.
    Tuesday, August 8th, 2017
    11:48 am
    Saiti vairs neatradīšu, bet bija video, kur kādas ortodoksālo jūdu kongregācijas rabīns skaidroja, ka jūdiem Tōra aizliedz vakcinēties un, protams, vakcinēt bērnus, jo ir aizliegta līķu apgānīšana (!) un kanibālisms (!).

    Re, kur ir tas arguments*.
    Stingrā nozīmē no tā izriet, ka minētās vakcīnas nedrīkstētu izmantot neviens no tiem, kas embrionisko cilmes šūnu izmantošanu uzskata par ētiski nepieņemamu (bet, ja spriežam tik principiāli, tad, piemēram, vegāni nedrīkstētu lietot gandrīz nevienas zāles - un arī nevienu vakcīnu -, jo visas ir izmēģinātas uz dzīvniekiem).
    Labās ziņas: izskatās, ka Dž. V. Buša savulaik uzliktie ierobežojumi embrionisko cilmes šūnu izmantojumam, par ko tik ārkārtīgi sašutuši bija "gaišie spēki" aka "izglītotā pasaules daļa", tik lielā mērā veicināja alternatīvu cilmes šūnu avotu meklēšanu, ka tās, spriežot pēc wiki šķirkļa, jau faktiski ir atrastas.

    *The human cell lines are used to make some vaccines. Specifically, the WI-38 cell line is a human diploid fibroblast cell line derived from a three month old fetus aborted therapeutically in 1962 in the US. Another cell line, MRC-5, was derived from lung fibroblasts of a 14 week old fetus in 1966 in the United Kingdom. These are currently the only fetal cell lines used to grow viruses for vaccines, with most other vaccines requiring cell lines from animals. In any case, the only commonly used vaccines in whose manufacturing these cell lines are utilized include:

    Hepatitis A vaccines [VAQTA/Merck, Havrix/GlaxoSmithKline, and part of Twinrix/GlaxoSmithKline]
    Rubella vaccine [MERUVAX II/Merck, part of MMR II/Merck, and ProQuad/Merck]
    Varicella (chickenpox) vaccine [Varivax/Merck, and part of ProQuad/Merck]
    Zoster (shingles) vaccine [Zostavax/Merck]
    There are more, but these are the main ones.

    /avots: sciencebasedmedicine.org/
    Friday, August 4th, 2017
    10:28 am
    Elons sanervozējies

    “I have exposure to the very cutting edge AI, and I think people should be really concerned about it,” the Tesla CEO Elon Musk said at the the National Governors Association summer meeting. “I keep sounding the alarm bell, but until people see robots going down the street killing people, they don’t know how to react, because it seems so ethereal.”
    Thursday, August 3rd, 2017
    5:19 pm
    c'est un humain un
    Dienas doma: Bagdādes aristotelieši.
    Arābiem ap X-XI gadsimtu aptuveni simts gadu laikā tika izstrādāti 6 (seši) Metafizikas tulkojumi, jo, redz, katram nākamajam tulkotājam bija licies, ka iepriekšējos ir būtiskas nepilnības un pārpratumi. iedomājieties, kāda abstraktās valodas bagātināšana šajā periodā ir notikusi.
    Salīdzinājumam: frančiem, kas ir 66 miljonu nācija des philosophes, pa visiem daudzajiem gadsimtiem Metafizika ir iztulkota tikai trīsreiz (jezuītu rokās atrodošās universitātes gan vēl līdz 19. gs. mācīja un lasīja latīniski, nevajadzēja viņiem franču) - 19. gs. beigās viens verbozs veidojums, Žana Triko dzejiskais 1933. gadā, kurš ļoti iedvesmo teologus (pat Latvijā), un 2008. gada, ko izstrādājušas divas sievietes Djuminila un Jolēna un kurš ir tik burtisks un kalkējošs, ka neiesvaidīts vidusmēra filozofijas students tur maz ko saprot (uz labu laimi atšķirot: En général, les choses dont l'intellection qui pense l'être ce que c'est est indivisible et qu'on ne peut séparer ni dans le temps ni dans le lieu ni dans l'énoncé, ces choses-là surtout sont une et en particulier toutes celles d'entre elles qui sont des substances, car, universellement, tout ce qui ne comporte pas de division est dit un en tant qu'il n'en comporte pas, par exemple si, en tant qu'être humain, cela ne comporte pas de division, c'est un human un. )
    (varētu attīstīt tēzi, ka 90% filozofijas problēmu ir sliktu kanona tekstu tulkojumu radītas problēmas)

    (apsvēru kādas piecas minūtes, ka varētu aiziet uz mūsu leģendāri slaveno Islāma kultūras centru, būtu diezgan komiski, tā un tā, mēs šādā lietā, mums te vajadzētu palīdzēt XII gs. avotos noorientēties, vismaz nosaukumus transkribēt pareizi, kādu bibliogrāfiju par Al-Fārābi - bet laikam pagaidām nē tomēr)
    (nopūta)
    Tuesday, August 1st, 2017
    11:09 am
    Mūsdienu profesionālie oinologi pievērsušies antīkajai dzeršanai un visu noskaidrojuši:

    •Could the delicious wine that Odysseus gave the Cyclops have really been simultaneously sweet and high-alcohol? (Answer: no.)
    •What is or are the Pramnian wines of Iliad 11 and Odyssey 10, and why are they served sprinkled with goat’s cheese, barley, and honey? (Answer: Like the colloquial use of the word champagne to describe almost any sparkling wine, “Pramnian” is a generic term for a type of high-alcohol wine, rather than the name of a wine that comes from a particular locale—but unlike Champagne, whose name memorializes its region of origin, Pramnian wines were produced in several different regions.)
    •If Hesiod knew the method of producing homemade sweet wine from grapes, how is it that—despite his poverty—he also drank imported biblinos wine, which came from Phoenicia or Thrace? (Answer: Actually, he was probably drinking homemade biblinos wine he produced himself from biblinos grapes growing on the slopes of Mount Helicon.)

    Stavroula Kourakou-Dragona, Vine and Wine in the Ancient Greek World. Athens: Foinikas Publications, 2015.
    Sunday, July 23rd, 2017
    4:52 pm
    jubilejas
    pieminot Oktobra revolūcijas simtgadi, pārlasu Dostojevska Velnus. drūmi un nepatīkami. visi šitie slāvu nihilisti, kas izzīmēti tik, tā varētu likties, pārspīlētiem, nereālistiskiem vaibstiem, visa tā personāžu, tā varētu likties, nepārliecinoši uzpūstā atkarība no viņu filozofiskajām apsēstībām, visa šitā tieksme personīgas kaislības un attiecību problēmas iznest un izspēlēt politiskā mērogā, iesaistot statistos tūkstošus un desmitus tūkstošu dvēseļu, pilnīgais varoņu paškritikas un pašironijas trūkums un tā tālāk (ja padomā pasaules attiecīgā perioda kontekstā - Prusts ir tikai kādus 30-40 gadu vēlāk, bet viņš nevienā no saviem sējumiem neizkāpj ārā no privātās savu varoņu pasaules, nozīmīgas galu galā tikai viņiem pašiem) - kas viss diemžēl izrādījās gandrīz simtprocentīgi pravietisks, ieskaitot to vienu rindu par plikpauraino vadoni ar pacelto dūri. izlasīju arī 1960. gados rakstītu kāda padomju kritiķa pēcvārdu par to, cik netaisns Dostojevskis te esot bijis pret t.s. "Krievijas atbrīvošanās kustību" un kā pārpratis "austošā komunisma ideālus" - galvā sāka klabēt riteņi garajiem vilciena sastāviem, kas izkustējās no Torņkalna stacijas četrdesmit devītajā. un galvenais - nekur nekļūst skaidrs, ko būtu vajadzējis darīt, kam būtu bijis jābūt savādāk, jo arī tas Dostojevska it kā piedāvātais "problēma ir ateismā" nevienu nepārliecina - izņemot varbūt, ja to pārformulē "problēma ir neticībā absolūtiem, nediskutējamiem morāliem standartiem" un arī tas pārliecinās tikai tos, kas jau ir pārliecināti, turklāt visi - kā Fjodors to ļoti labi parāda - tikpat ir pakļauti savām kaislībām, no kurām dažas kaut kādos brīžos kļūst iracionāli destruktīvas, iznīcina kaut ko vienkārši tāpēc, ka ir prieks iznīcināt (freidam, es baidos, bija ļoti daudz taisnības par šo -- aizmirsu, kā viņam sauca to vienu grāmatu). Tātad? Nu, nu? Nu neko.

    Pieminot Reformācijas piecsimto gadadienu un kādu pusgadu pacietīgi gaidot, ka man manā informācijas kapsulā sāks ieplūst attapīgas, izglītotas un pārdomātas analīzes, apaļie galdi, dokumentālas filmas, jaunu analītisku izdevumu preses relīzes un tamlīdzīgi par šo vienu no centrālajiem notikumiem rietumu ideju vēsturē ar milzīgām sociālām sekām, un to nesagaidot, iegādājos vairākas grāmatas, arī baznīcas vēsturi uz kādām 500 lapām, kuru diez vai izlasīšu. Draugs Gustavs savukārt saka, ka viņš jau ir pārgruzīts par Reformācijas tēmu un nez kā vispār novilks līdz rudenim (smiekli).

    ā, jā, vēl šogad aprit 180 gadi, kopš Rihards Vāgners ieradās Rīgā, kur pavadīja divus gadus, izcēlās ar pretīgu uzvedību, uzkomponēja pirmo Rienzi versiju un tad, bēgot no Rīgas un parādu piedzinējiem, iekūlās vētrā, kuras laikā aizdomājās par "Klejojošo holandieti". šis notikums savukārt manā šaurajā lokā šogad ir ticis ar vērienu atzīmēts jau divreiz (!), pēdējā reize bija pirms nedaudz mazāk nekā mēneša, kad izgatavoja Vāgnera bisti no ledus, ko turēja visu nakti ārā un daži ik pa laikam nolaizīja (ārprāts, cik vulgāri tas izklausās). Par Vāgneru runājot - man viņš vienmēr ir "riebies" (otrs, kas man vienmēr ir "riebies", ir Mālers, but wait) - dēļ visa tā patosa (kas tipiski - uz patosu un sakāpinātu emocionalitāti tendētiem cilvēkiem kaitina un nepatīk, ja citi tādi ir), dēļ tiem antisemītiskajiem traktātiem, dēļ Baireitas tusiņa (tas ir kaut kas nereāls, tur, piemēram, cilvēki visaugstākās kvalitātes smokingos nēsā ap kaklu zelta, dabīgi, ķēdītēs iekārtus gredzenus, lai simbolizētu savu pielūgsmi dievišķajiem Nībelunga gredzenam, kā arī, es neatceros, cik gadus vajadzēja cīnīties, lai "atļautu" tajā dārzā uzstādīt piemiņas plāksni ebreju izcelsmes dziedātājiem, kurus turpat no ģērbtuvēm paņēma un aizveda nach Dachau) -- tātad šādu anekdotisku, nepamatotu un bērnišķīgu iemeslu dēļ man viņš vienmēr bija "riebies" - līdz brīdim, kad sakarā ar svinību organizāciju noklausījos Rienzi, mazpazīstamu viņa jaunības operu, kas interesē tikai apmēram kādus trīs četrus latviešu amatiervāgneristus, - cik skaista, cik "dievišķi" skaista mūzika, un pavisam "ne par to", par kaut ko "pavisam citu". tā ka redziet, nav viss tikai slikti, notiek arī dažas labas lietas, nokrīt "zvīņas no acīm", citējot Vēstuli korintiešiem, un tamlīdzīgi (guldzošu smieklu putniņi aizspurdz siltā jūlija pēcpusdienā).
    Saturday, July 22nd, 2017
    12:53 pm
    No sarunām:

    - A kā jūs izcenojat savus tos pakalpojumus?
    - Nu, skatāmies arī pēc sejām. Piemēram, mums bija vieni, kas mūs ar Katju nosauca par "meitenēm", nu "mums tur meitenes tekstus lapai raksta", viņiem pie rēķina beigās plus trīsdesmit procenti klāt.
    - O, labs.

    - Ir tādi latviešu mēdiji, piemēram, Satori arī ir bijis, kam ir tendence pilnīgā beztēmā saukt cilvēku tautību. Piemēram, "latviešu dzejnieks Kārlis Vērdiņš" tur to un to... "Latviešu rakstniece Inga Ābele".
    - Jā.
    - Ir kaut kādi konteksti, kur cilvēka etniskā piederība ir svarīga, tāpēc vajag to pieminēt un nosaukt, bet ne jau automātā, jebkur, kur tiek..
    - Nu, latvieši vienkārši neapzinās šito. Pirms tu nepateici, es vispār par to nebiju padomājusi. Bet es tev piekrītu. Vispār varētu pajautāt, ko nozīmē "latviešu dzejnieks". Māte un tēvs dzejniekam ir latvieši? Dzīvo Latvijā? Raksta latviešu valodā? Vienkārši mums, latviešiem, gribās, lai mums ir kaut kādi savi dzejnieki, tāpēc mēs viņiem...
    - Jā.
    - Nu tur varbūt arī ir tā, ka pateikt vienkārši par cilvēku "dzejnieks" liekas kaut kā par pliku pateikts, gribās kādu apzīmētāju klāt...
    - Jā.
    - Un, piemēram, ja tev ir jāraksta tā preses relīze un tu sāc tur kaut ko murgot klāt, "romantiskais dzejnieks", "postmodernais dzejnieks", jūti, ka iebrauksi vēl dziļākās auzās kā ar to "latvieti"...
    - Jā.

    - Es izlasīju tajā žurnālā to interviju ar Martinu Balluhu...
    - Aha. Nu?
    - Nu, vispār tas čalis, kas viņu tur intervē...
    - Viņu neintervē "kaut kāds čalis"! Nu come on! Viņu intervē Arnis Rītups. Rītups ir Latvijā viens no bezmaz diviem cilvēkiem, kas vispār spēj analītiski...
    - Nu labi, labi. Okej.
    - "Kaut kāds čalis", bļaģ!
    Wednesday, July 12th, 2017
    11:10 am
    From the first moment his eyes met my wife's I saw that the animal in each of them, regardless of all conditions of their position and of society, asked, "May I?" and answered, "Oh yes, certainly."

    The Kreutzer Sonata
    Saturday, July 1st, 2017
    12:38 pm
    L.V. gan ir foršs džeks
    I was thinking of using as a motto for my book a quotation from King Lear: "I’ll teach you differences".

    "You’d be surprised" wouldn’t be a bad motto either.


    Wittgenstein
    Monday, June 26th, 2017
    2:37 pm
    A yeshiva student goes to his rabbi and says: "Rabbi, I had a dream last night that I was the leader of a Hasidic court and I had 300 followers." The rabbi: "When 300 Hasidim have a dream that you are their leader, come back and we’ll talk."
    Thursday, June 15th, 2017
    10:19 pm
    Saeimas balsojuma afterparty. Silts un atšālējies šampanietis. Grillēti baklažāni un pipari. Jūnija vakara saule.
    Jautāju Aivaram: "Vai tu esi laimīgs?" - "Šodien esmu."
    Friday, June 2nd, 2017
    11:27 am
    Zobus griežot un lamas apspiežot, nobalsoju par Vienotību (Rīgas pašvaldībā). I know you feel my pain.

    (Vēlēšanas gan vienmēr patīk. Patīk, ka ir tāda diena, kad tev ir nepastarpinātas attiecības ar valdošo iekārtu, tu aizej uz īpaši iekārtotu vietu, kur tevi vairākas reizes pārbauda un instruē, un veic rituālu darbību būcenītī īpaši pacilātā nopietnības atmosfērā, un par to nav jāmaksā - ļoti netipiski tirgus ekonomikai, faktiski pēdējā īstā antīkās, kolektīviski ievirzītās, tautvaldības palieka.)
    Saturday, May 13th, 2017
    8:11 am
    Paprasīju vācietei, lai izstāsta kādu vācu anekdoti (šo to par vāciem zinām, bet anekdotes nevienas). Izstāstīja (angliski). Liela dienas laikraksta pēdējā lapa, kur normalerweise joki ("Fun page"). Lapā rakstīts: THERE IS NO FUN IN GERMANY. GO BACK TO WORK.
    Friday, April 21st, 2017
    6:28 pm
    Kurzeme
    Pirmdien ap kādiem pusseptiņiem no rīta būšu Nāceretē. Piecās dienās, cerams, aiziešu līdz Galilejas jūrai un augšā līdz Kapernaumai. Pirmo reizi Izraēlā. Gribēju pārlasīt visu par Kānaānu senākajos avotos, bet ātri sapratu, ka tas ir neiespējami, jo pārāk daudz. Savukārt pati Ābrahāmam apsolītā zeme, kā 1911. gadā savā ievadā par Veco Derību bezkaislīgi atzīmē Salgales mācītājs H. Grīners un Ventspils mācītājs T. Grīnbergs, "pēc izmēra ir tik liela kā Kurzeme".

    Tikko uzzināju, ka arī elektrības štepseļi viņiem ir H tipa, t. i., trīsžuburu, "used exclusively in Israel and Palestine". Pareizi dara, es viņu vietā arī nelietotu tādus štepseļus kā Jafeta un Hāma pēcteči. ("Type H plugs are among the most dangerous ones in the world.")

    (Šībrīža lasījumā, nelietojot nekādu profesionālu eksaģēzi: no trim Noas dēliem JHWHe pievērsās tieši Šema (no kā arī cēlušies semīti) pēctečiem, un par pārējiem - Jafeta dēliem, kas sanāk eiropiešu senči, un Hāmas dēliem, kas laikam sanāk Āfrikas tautu priekšteči, - mēs neko vairs neuzzinām tāpēc, ka tieši Šema dzimtā gadījās viens tāds Ābrams (vēlāk pārdēvēts par Ābrahāmu), kurš bija "taisns" un paklausīja, vispār nesaprotot, ko no viņa grib (sal., piemēram, vēlāk ar Jonu, kurš trīs reizes mēģināja atkratīties no uzdevuma būt par pravieti, kamēr beigās viņu aprija tā zivs), kā arī ir aizdomas, ka pēc Bābeles krišanas visi "jau kalpoja elkiem". Citiem vārdiem sakot, semītus izvēlējās apstākļu sakritības dēļ, savukārt Kānaāna, "kur piena un medus upes tek", gan JHWHem patika - ļoti jūtams, ka viņš grib, lai tieši tur nonāktu pareizie cilvēki.

    Dažas Mozus grāmatu I-II iezīmes (tālāk, vēstures grāmatās, parādās arī jauni elementi):
    - centrā cilvēks, JHWH faktiski ir viņa kalps, kurš izmisīgi mēģina cilvēku piedabūt par savu sabiedroto, neskatoties uz visu krišanu un apgrēcību;
    - pirms-likumdošanas posms, kas nozīmē - nav vēl zaudēta cerība, ka cilvēks pats sapratīs un atzīs labo, bez priekšrakstīšanas, bez morāles kodeksa;
    - gandrīz visi patriarhi ir cilvēki ir nepilnībām (Noa dzēra; Jēkabs izkrāpa no tēva Īzaka pirmdzimtā svētību; Mozus bija bailīgs, ar zemu pašapziņu un nemācēja skaidri izteikties);
    - sievietes ģimenēs vai nu dominē, vai ir līdzvērtīgā pozīcijā (tipiski nomadiem);
    - visiem patriarhiem nopietnas problēmas ar bērnu audzināšanu;
    - nepamet sajūta, JHWHem kopā ar cilvēku ir kaut kāds liels darāms darbs - kaut kas uzceļams, kaut kas izveidojams, bet nav īsti saprotams, kas;
    - ļoti liela nestabilitāte, contingency, acīmredzami - cilvēka brīvās gribas dēļ; laime ir, bet sīka, rūgta un ātri zūdoša. un nākotne - nezināma;
    - līdz ar Ījaba grāmatu parādās "dzeja ar alkām pēc transcendences", vēlme apturēt šo bezjēdzību, cīņu un skriešanu uz nāvi, kas spēcīgi parādās praviešos, jo īpaši Elijā un Isajā, sajūgta ar niknāko reliģisku organizāciju un institūciju kritiku, kāda jebkad uzrakstīta, un psalmos, līdz - no, protams, ļoti biased kristiešu viedokļa - tā beigās sasniedz savu loģisko un vēsturisko apogeju galdniekā no Nāceretes, kurš sacīja: "debesu valstība ir jūsos", "pirms vēl Ābrāhams bija, ES ESMU".)

    Upd. Speciāli aizbraucu uz Stabu ielu pie krusttēva (kurš ir luterāņu mācītājs, visu dzīvi nokalpojis Elzasas draudzēs, dzīves beigās pārcēlies uz Rīgu), lai aizņemtos kādas grāmatas par vēsturisko Galileju, bet viņam gandrīz nekā nebija, prasīju - "Vai tu nekad neesi gribējis uz Izraēlu aizbraukt, apskatīties?"
    "Nē", viņš teica, "Laikam nē. Mana apsolītā zeme bija Latvija."
    Wednesday, March 22nd, 2017
    11:51 am
    KB vēstnesis, anekdote marta numurā:

    Pie apustuļa Pētera debesīs nonāk biezais, bet tāds labais biezais, kas dzīves laikā deva nabagiem, invalīdiem, finansēja skolas utt. Svētais Pēteris paņem viņa CV, šķirsta, šķirsta. Uz vienu pusi, uz otru pusi. Biezais jau sāk dīdīties. Beigās Pēteris saka: "Nu labi, tad uz elli!" Biezais: "Kā uz elli?? Es sportistiem iedevu naudu, es apģērbu nabagus, atbalstīju invalīdus!" Pēteris: "Ā, jūs par naudu? Naudu mēs jums atdosim."
    Friday, March 17th, 2017
    11:23 am
    Pravietoju, ka pa reliģisko līniju šajā gadsimtā vēl daudzi brīnumi notiks. Piemēram, tikko Jaunzēlandē (un tiešām, ar ko tad tavs pasaulsuzskats būtu pareizāks par māori?):
    https://www.theguardian.com/world/2017/mar/16/new-zealand-river-granted-same-legal-rights-as-human-being

    Gerrard Albert said all Māori tribes regarded themselves as part of the universe, at one with and equal to the mountains, the rivers and the seas.
    The new law now honoured and reflected their worldview, he said, and could set a precedent for other Māori tribes in New Zealand to follow in Whanganui’s footsteps.
    “We can trace our genealogy to the origins of the universe,” said Albert. “And therefore rather than us being masters of the natural world, we are part of it. We want to live like that as our starting point. And that is not an anti-development, or anti-economic use of the river but to begin with the view that it is a living being, and then consider its future from that central belief.”
    Financial redress of NZ$80m is included in the settlement, as well as an additional NZ$1m contribution towards establishing the legal framework for the river.
    Wednesday, March 15th, 2017
    12:18 pm
    Viena no pēdējām "cerībām", kas tur pie dzīvības šajā pasaulē, starp citu, ir tieši skaistie cilvēki (vakar pabeidzu tulkot interviju ar Liku Brisonu, kur atkal tiek cilāta šī Platona "Dzīru" tēmu, tas ir kaut kas nenovecojošs). Jā, jā. Gudrība tam pietuvojas, bet tā ir ļoti reti sastopama, un dažos brīžos skaistums, kas parādās kā tāda pēkšņa dāvana nez no kurienes, to tomēr pārtrumpo. Un novecojot šī fascinācija ar skaistumu (ar skaistiem ķermeņiem, bļin) kaut kā pieaug, - bet tā nav seksuāla tajā primitīvajā nozīmē, kādā šajā civilizācijā par to visu laiku tiek runāts, - tāpēc man šķiet, ka es aizvien labāk saprotu, ap ko 'Dzīres' grozās, kas tur tiek svinēts.

    Piemēram, Marija. Viņa ir bērnu dārza audzinātāja praktikante. Līdzko viņa ierodas, visi bērni ap viņu aplīp. Tajos rītos, kad Marijas nav, viņi nevēlas iet iekšā grupiņā. Abu dzimumu bērni. Es nekādus pārmetumus par to izteikt nevaru, jo, ja es ietu tajā dārziņā, es domāju, ka es rīkotos tieši tāpat - es visu dienu karātos pie Marijas. Un būtu greizsirdīga uz tiem citiem, kas arī grib karāties pie Marijas. Mums katru dienu būtu šitās milzīgās drāmas. Šajā drāmu procesā, ja paveiktos, mēs lēnām transcendētu, bļin, savu un citu cilvēku ķermeniskumu, tas būtu pat romantiski, bet romantikai vienmēr nāk līdzi kaut kādas ciešanas, vai esat ievērojuši?

    Un arī tās acis viņai ir tādas, kā bildēs, - milzīgas, zilas, ar tādām kā spīdīgām pilītēm.
    https://www.facebook.com/marija.satalova
    Friday, March 3rd, 2017
    3:30 pm
    Izlasīju Marinas Lepenas programmu.
    https://www.marine2017.fr/wp-content/uploads/2017/02/projet-presidentiel-marine-le-pen.pdf

    Vispār - oho! Obligātās skolas formas, obligātais militārais dienests, izstāties no NATO, Eiropas Savienības, Šengenas, ieviest atpakaļ franku. Visas valsts militarizācija (+ ieroču nēsāšana pašaizsardzības nolūkos), vietas cietumos palielināt par 40 000, žandarmu skaitu reģionos par 15 000 un piešķirt tiem militāru statusu, masīva iekšējo izlūkdienestu spēcināšana, atbrīvot policistus un žandarmus no "nevajadzīgiem" administratīviem pienākumiem, pārkāpumus izdarījušu pusaudžu vecākiem atņemt sociālos pabalstus par nemācēšanu audzināt, tikai nacionāla un nacionālas vērtības stiprinoša kultūra, stingrs ekonomisks protekcionisms - "ekonomiskais patriotisms" (šis uzsvērts gandrīz katrā lappusē), par sveštautiešu pieņemšanu darbā darba devējam jāmaksā īpašs nodoklis, renacionalizācija (šoseju, laikam arī banku, ēku ar kultūras pieminekļa statusu utt.), nācijas identitāti stiprināt ar "nacionālo romānu" (nesapratu, kas tas ir), masīva lokālās amatniecības balstīšana reģionos, stingri meritokrātiski principi visās jomās, sākot ar skolu, stiprināt sadarbību ar tautām, kuras runā franciski.
    Nekļuva gan skaidrs, par kādu naudu to visu varētu ieviest.

    Viscaur lasot jutu tādu kā garīgu pacēlumu, it kā arheologi būtu atklājuši vērtīgu papirusu ar nosaukumu "Maķedoniešu valsts iekārta" no IV gadsimta p.m.ē. un iztulkojuši franciski.
    Wednesday, March 1st, 2017
    1:47 pm
    Dzīve džungļos. Meita, kad slima, pārvēršas par pērtiķēnu, kas visu diennakti karājas pie mātes. Staipīt pa māju mātei nav spēka, tāpēc tā guļ blakus. Meita parūpējas, lai pēc iespējas lielāka ķermeņa plakne būtu piespiesta - vai nu visa mugura, vai vēders. Visu diennakti. Ja mātei nepieciešams aiziet līdz virtuvei vai vannasistabai, pērtiķēns ir jānes līdzi ķermenim piespiestā stāvoklī. Pārējā laikā ir jāguļ ar seju pret viņu un jātur virsū roka. Ēst atsakās, dzer tikai ūdeni. Žalūzijas nolaistas, dienasgaisma tik tikko iespīd biezoknī. Notiek straujas izmaiņas apziņā, lēcienveidīga atgriešanās pirmatnējo cilšu intuīcijās, totēmos un tabū. Vējā dzinkst un šūpojas slimību izsvēpētāji amuleti, kurus virs mums izstiepušas pirmmāšu aprepējušās rokas. Mūs vairs neapdraud ne kari, ne nāve, ne citu cilvēku bardzība, ne bažas par nākotni, naudu vai nepadarītajiem darbiem.
    Šī terapija ir ļoti efektīva.
    Pāris diennaktis un jau atgriežamies apolloniskajā modernitātē un mežonīgajā individuālismā.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba