Aufklärung's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Aufklärung's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Thursday, June 15th, 2017
    10:19 pm
    Saeimas balsojuma afterparty. Silts un atšālējies šampanietis. Grillēti baklažāni un pipari. Jūnija vakara saule.
    Jautāju Aivaram: "Vai tu esi laimīgs?" - "Šodien esmu."
    Friday, June 2nd, 2017
    11:27 am
    Zobus griežot un lamas apspiežot, nobalsoju par Vienotību (Rīgas pašvaldībā). I know you feel my pain.

    (Vēlēšanas gan vienmēr patīk. Patīk, ka ir tāda diena, kad tev ir nepastarpinātas attiecības ar valdošo iekārtu, tu aizej uz īpaši iekārtotu vietu, kur tevi vairākas reizes pārbauda un instruē, un veic rituālu darbību būcenītī īpaši pacilātā nopietnības atmosfērā, un par to nav jāmaksā - ļoti netipiski tirgus ekonomikai, faktiski pēdējā īstā antīkās, kolektīviski ievirzītās, tautvaldības palieka.)
    Saturday, May 13th, 2017
    8:11 am
    Paprasīju vācietei, lai izstāsta kādu vācu anekdoti (šo to par vāciem zinām, bet anekdotes nevienas). Izstāstīja (angliski). Liela dienas laikraksta pēdējā lapa, kur normalerweise joki ("Fun page"). Lapā rakstīts: THERE IS NO FUN IN GERMANY. GO BACK TO WORK.
    Friday, April 21st, 2017
    6:28 pm
    Kurzeme
    Pirmdien ap kādiem pusseptiņiem no rīta būšu Nāceretē. Piecās dienās, cerams, aiziešu līdz Galilejas jūrai un augšā līdz Kapernaumai. Pirmo reizi Izraēlā. Gribēju pārlasīt visu par Kānaānu senākajos avotos, bet ātri sapratu, ka tas ir neiespējami, jo pārāk daudz. Savukārt pati Ābrahāmam apsolītā zeme, kā 1911. gadā savā ievadā par Veco Derību bezkaislīgi atzīmē Salgales mācītājs H. Grīners un Ventspils mācītājs T. Grīnbergs, "pēc izmēra ir tik liela kā Kurzeme".

    Tikko uzzināju, ka arī elektrības štepseļi viņiem ir H tipa, t. i., trīsžuburu, "used exclusively in Israel and Palestine". Pareizi dara, es viņu vietā arī nelietotu tādus štepseļus kā Jafeta un Hāma pēcteči. ("Type H plugs are among the most dangerous ones in the world.")

    (Šībrīža lasījumā, nelietojot nekādu profesionālu eksaģēzi: no trim Noas dēliem JHWHe pievērsās tieši Šema (no kā arī cēlušies semīti) pēctečiem, un par pārējiem - Jafeta dēliem, kas sanāk eiropiešu senči, un Hāmas dēliem, kas laikam sanāk Āfrikas tautu priekšteči, - mēs neko vairs neuzzinām tāpēc, ka tieši Šema dzimtā gadījās viens tāds Ābrams (vēlāk pārdēvēts par Ābrahāmu), kurš bija "taisns" un paklausīja, vispār nesaprotot, ko no viņa grib (sal., piemēram, vēlāk ar Jonu, kurš trīs reizes mēģināja atkratīties no uzdevuma būt par pravieti, kamēr beigās viņu aprija tā zivs), kā arī ir aizdomas, ka pēc Bābeles krišanas visi "jau kalpoja elkiem". Citiem vārdiem sakot, semītus izvēlējās apstākļu sakritības dēļ, savukārt Kānaāna, "kur piena un medus upes tek", gan JHWHem patika - ļoti jūtams, ka viņš grib, lai tieši tur nonāktu pareizie cilvēki.

    Dažas Mozus grāmatu I-II iezīmes (tālāk, vēstures grāmatās, parādās arī jauni elementi):
    - centrā cilvēks, JHWH faktiski ir viņa kalps, kurš izmisīgi mēģina cilvēku piedabūt par savu sabiedroto, neskatoties uz visu krišanu un apgrēcību;
    - pirms-likumdošanas posms, kas nozīmē - nav vēl zaudēta cerība, ka cilvēks pats sapratīs un atzīs labo, bez priekšrakstīšanas, bez morāles kodeksa;
    - gandrīz visi patriarhi ir cilvēki ir nepilnībām (Noa dzēra; Jēkabs izkrāpa no tēva Īzaka pirmdzimtā svētību; Mozus bija bailīgs, ar zemu pašapziņu un nemācēja skaidri izteikties);
    - sievietes ģimenēs vai nu dominē, vai ir līdzvērtīgā pozīcijā (tipiski nomadiem);
    - visiem patriarhiem nopietnas problēmas ar bērnu audzināšanu;
    - nepamet sajūta, JHWHem kopā ar cilvēku ir kaut kāds liels darāms darbs - kaut kas uzceļams, kaut kas izveidojams, bet nav īsti saprotams, kas;
    - ļoti liela nestabilitāte, contingency, acīmredzami - cilvēka brīvās gribas dēļ; laime ir, bet sīka, rūgta un ātri zūdoša. un nākotne - nezināma;
    - līdz ar Ījaba grāmatu parādās "dzeja ar alkām pēc transcendences", vēlme apturēt šo bezjēdzību, cīņu un skriešanu uz nāvi, kas spēcīgi parādās praviešos, jo īpaši Elijā un Isajā, sajūgta ar niknāko reliģisku organizāciju un institūciju kritiku, kāda jebkad uzrakstīta, un psalmos, līdz - no, protams, ļoti biased kristiešu viedokļa - tā beigās sasniedz savu loģisko un vēsturisko apogeju galdniekā no Nāceretes, kurš sacīja: "debesu valstība ir jūsos", "pirms vēl Ābrāhams bija, ES ESMU".)

    Upd. Speciāli aizbraucu uz Stabu ielu pie krusttēva (kurš ir luterāņu mācītājs, visu dzīvi nokalpojis Elzasas draudzēs, dzīves beigās pārcēlies uz Rīgu), lai aizņemtos kādas grāmatas par vēsturisko Galileju, bet viņam gandrīz nekā nebija, prasīju - "Vai tu nekad neesi gribējis uz Izraēlu aizbraukt, apskatīties?"
    "Nē", viņš teica, "Laikam nē. Mana apsolītā zeme bija Latvija."
    Wednesday, March 22nd, 2017
    11:51 am
    KB vēstnesis, anekdote marta numurā:

    Pie apustuļa Pētera debesīs nonāk biezais, bet tāds labais biezais, kas dzīves laikā deva nabagiem, invalīdiem, finansēja skolas utt. Svētais Pēteris paņem viņa CV, šķirsta, šķirsta. Uz vienu pusi, uz otru pusi. Biezais jau sāk dīdīties. Beigās Pēteris saka: "Nu labi, tad uz elli!" Biezais: "Kā uz elli?? Es sportistiem iedevu naudu, es apģērbu nabagus, atbalstīju invalīdus!" Pēteris: "Ā, jūs par naudu? Naudu mēs jums atdosim."
    Friday, March 17th, 2017
    11:23 am
    Pravietoju, ka pa reliģisko līniju šajā gadsimtā vēl daudzi brīnumi notiks. Piemēram, tikko Jaunzēlandē (un tiešām, ar ko tad tavs pasaulsuzskats būtu pareizāks par māori?):
    https://www.theguardian.com/world/2017/mar/16/new-zealand-river-granted-same-legal-rights-as-human-being

    Gerrard Albert said all Māori tribes regarded themselves as part of the universe, at one with and equal to the mountains, the rivers and the seas.
    The new law now honoured and reflected their worldview, he said, and could set a precedent for other Māori tribes in New Zealand to follow in Whanganui’s footsteps.
    “We can trace our genealogy to the origins of the universe,” said Albert. “And therefore rather than us being masters of the natural world, we are part of it. We want to live like that as our starting point. And that is not an anti-development, or anti-economic use of the river but to begin with the view that it is a living being, and then consider its future from that central belief.”
    Financial redress of NZ$80m is included in the settlement, as well as an additional NZ$1m contribution towards establishing the legal framework for the river.
    Wednesday, March 15th, 2017
    12:18 pm
    Viena no pēdējām "cerībām", kas tur pie dzīvības šajā pasaulē, starp citu, ir tieši skaistie cilvēki (vakar pabeidzu tulkot interviju ar Liku Brisonu, kur atkal tiek cilāta šī Platona "Dzīru" tēmu, tas ir kaut kas nenovecojošs). Jā, jā. Gudrība tam pietuvojas, bet tā ir ļoti reti sastopama, un dažos brīžos skaistums, kas parādās kā tāda pēkšņa dāvana nez no kurienes, to tomēr pārtrumpo. Un novecojot šī fascinācija ar skaistumu (ar skaistiem ķermeņiem, bļin) kaut kā pieaug, - bet tā nav seksuāla tajā primitīvajā nozīmē, kādā šajā civilizācijā par to visu laiku tiek runāts, - tāpēc man šķiet, ka es aizvien labāk saprotu, ap ko 'Dzīres' grozās, kas tur tiek svinēts.

    Piemēram, Marija. Viņa ir bērnu dārza audzinātāja praktikante. Līdzko viņa ierodas, visi bērni ap viņu aplīp. Tajos rītos, kad Marijas nav, viņi nevēlas iet iekšā grupiņā. Abu dzimumu bērni. Es nekādus pārmetumus par to izteikt nevaru, jo, ja es ietu tajā dārziņā, es domāju, ka es rīkotos tieši tāpat - es visu dienu karātos pie Marijas. Un būtu greizsirdīga uz tiem citiem, kas arī grib karāties pie Marijas. Mums katru dienu būtu šitās milzīgās drāmas. Šajā drāmu procesā, ja paveiktos, mēs lēnām transcendētu, bļin, savu un citu cilvēku ķermeniskumu, tas būtu pat romantiski, bet romantikai vienmēr nāk līdzi kaut kādas ciešanas, vai esat ievērojuši?

    Un arī tās acis viņai ir tādas, kā bildēs, - milzīgas, zilas, ar tādām kā spīdīgām pilītēm.
    https://www.facebook.com/marija.satalova
    Friday, March 3rd, 2017
    3:30 pm
    Izlasīju Marinas Lepenas programmu.
    https://www.marine2017.fr/wp-content/uploads/2017/02/projet-presidentiel-marine-le-pen.pdf

    Vispār - oho! Obligātās skolas formas, obligātais militārais dienests, izstāties no NATO, Eiropas Savienības, Šengenas, ieviest atpakaļ franku. Visas valsts militarizācija (+ ieroču nēsāšana pašaizsardzības nolūkos), vietas cietumos palielināt par 40 000, žandarmu skaitu reģionos par 15 000 un piešķirt tiem militāru statusu, masīva iekšējo izlūkdienestu spēcināšana, atbrīvot policistus un žandarmus no "nevajadzīgiem" administratīviem pienākumiem, pārkāpumus izdarījušu pusaudžu vecākiem atņemt sociālos pabalstus par nemācēšanu audzināt, tikai nacionāla un nacionālas vērtības stiprinoša kultūra, stingrs ekonomisks protekcionisms - "ekonomiskais patriotisms" (šis uzsvērts gandrīz katrā lappusē), par sveštautiešu pieņemšanu darbā darba devējam jāmaksā īpašs nodoklis, renacionalizācija (šoseju, laikam arī banku, ēku ar kultūras pieminekļa statusu utt.), nācijas identitāti stiprināt ar "nacionālo romānu" (nesapratu, kas tas ir), masīva lokālās amatniecības balstīšana reģionos, stingri meritokrātiski principi visās jomās, sākot ar skolu, stiprināt sadarbību ar tautām, kuras runā franciski.
    Nekļuva gan skaidrs, par kādu naudu to visu varētu ieviest.

    Viscaur lasot jutu tādu kā garīgu pacēlumu, it kā arheologi būtu atklājuši vērtīgu papirusu ar nosaukumu "Maķedoniešu valsts iekārta" no IV gadsimta p.m.ē. un iztulkojuši franciski.
    Wednesday, March 1st, 2017
    1:47 pm
    Dzīve džungļos. Meita, kad slima, pārvēršas par pērtiķēnu, kas visu diennakti karājas pie mātes. Staipīt pa māju mātei nav spēka, tāpēc tā guļ blakus. Meita parūpējas, lai pēc iespējas lielāka ķermeņa plakne būtu piespiesta - vai nu visa mugura, vai vēders. Visu diennakti. Ja mātei nepieciešams aiziet līdz virtuvei vai vannasistabai, pērtiķēns ir jānes līdzi ķermenim piespiestā stāvoklī. Pārējā laikā ir jāguļ ar seju pret viņu un jātur virsū roka. Ēst atsakās, dzer tikai ūdeni. Žalūzijas nolaistas, dienasgaisma tik tikko iespīd biezoknī. Notiek straujas izmaiņas apziņā, lēcienveidīga atgriešanās pirmatnējo cilšu intuīcijās, totēmos un tabū. Vējā dzinkst un šūpojas slimību izsvēpētāji amuleti, kurus virs mums izstiepušas pirmmāšu aprepējušās rokas. Mūs vairs neapdraud ne kari, ne nāve, ne citu cilvēku bardzība, ne bažas par nākotni, naudu vai nepadarītajiem darbiem.
    Šī terapija ir ļoti efektīva.
    Pāris diennaktis un jau atgriežamies apolloniskajā modernitātē un mežonīgajā individuālismā.
    Thursday, February 23rd, 2017
    2:36 pm
    Kafkas mazā formāta darbi angļu tulkojumā: http://zork.net/~patty/pattyland/kafka/
    Nocitēšu divus no "Līdzībām un paradoksiem"

    The Green Dragon

    The door opened and what entered the room, fat and succulent, its sides voluptuously swelling, footless, pushing itself along on its entire underside, was the green dragon. Formal salutation. I asked him to come right in. He regretted he could not do that, as he was too long. This meant that the door had to remain open, which was rather awkward. He smiled, half in embarrassment, half cunningly, and began:

    "Drawn hither by your longing, I come pushing myself along from afar off, and underneath am now scraped quite sore. But I am glad to do it. Gladly do I come, gladly do I offer myself to you."

    Couriers

    They were offered the choice between becoming kings or the couriers of kings. The way children would, they all wanted to be couriers. Therefore there are only couriers who hurry about the world, shouting to each other--since there are no kings--messages that have become meaningless. They would like to put an end to this miserable life of theirs but they dare not because of their oaths of service.
    Thursday, January 26th, 2017
    11:39 am
    There are these two young fish swimming along, and they happen to meet an older fish swimming the other way, who nods at them and says, "Morning, boys, how's the water?" And the two young fish swim on for a bit, and then eventually one of them looks over at the other and goes, "What the hell is water?"
    Wednesday, January 25th, 2017
    2:04 pm
    brothers Americans
    Vēl viena piezīme par jauno ASV ēru (atvainojos par pesimismu un katastrofismu; es ceru, ka es smagi pārspīlēju un kļūdos, stabili turpinot savu kļūdīšanās maratonu pēc Brexit un Clinton versus Trump, kā arī dažās privātās lietās pagājšgad).

    Tūkstošiem cilvēku soctīklos un mediju portālos šobrīd ir kā no ķēdes norāvušies kucēni, sacenzdamies, kurš jauno prezidentu un viņa komandu asāk izķēmos un trāpīgāk kariķēs. Jo ir nobijušies un tādā veidā mēģina atrīt iekšējo saspīlējuma kamolu, tas ir saprotami. To, protams, vārdu neslēpjot, dara arī cilvēki, kuri tajā pašā ASV dzīvo un strādā vairāk vai mazāk labos vai sliktos darbos. Viņi nav A klases aktieri vai mūziķi, kuriem dažādos pasaules nostūros būtu villas un privāti lidaparāti. Bet jaunais prezidents un viņa komanda ir ļoti izlēmīgi un rīcībspējīgi cilvēki, un es esmu diezgan droša, ka šie prezidenta Trampa nicinātāji ātri sapratīs, ka ir notikusi varas maiņa visos tajos līmeņos, kurus vērts pieminēt (bbc.com: Badlands on Twitter: US park climate change tweets deleted), un ka viņi pavisam reāli riskē zaudēt darbu vai finansējumu saviem projektiem. Tad, kad viņi to sapratīs, viņi savus soctīklu kontus patīrīs. Tā pat nebūs "gļēvulība" vai kažoka apmešana, tā vienkārši būs reālā dzīve. Pat ja tev nav ģimenes, bērnu un/vai mājdzīvnieku, kurus katru mēnesi jāpabaro.
    Es lasu, kā cilvēki ar lielu entuziasmu sludina, ka viņi rīkos masu protestus. Ļoti jauki. Man viņiem gribas pajautāt: cik masu protestus jūs dzīvē esat sarīkojuši? Ja jums priekšā ir četri protestēšanas gadi, cik ilgi jūs izvilksiet, ar kādiem rīkiem jūs mobilizēsiet šīs darbaļaužu masas? Jūs tās mobilizēsiet pirmdienu rītos, kad ir jāved jaunākais bērns pie logopēda? Otrdienu pēcpusdienās, kad ir jābrauc pie slimās mammas? Trešdienu rītos, kad ir peldēšana (jo trešdienās ir atlaide)? Ja jūs domājat, ka vidējais protestētājs pēc sava psiholoģiskā profila ir tāds cilvēks kā tas vīrs, kas Sarkanajā laukumā pienagloja sēkliniekus pie bruģa, jūs sagaida smaga vilšanās.
    Vēl es lasu, ka tagad ļoti tiesāšoties. Mēģināšot atgūt visas apdraudētās vai jau zaudētās brīvības ar tiesu palīdzību. Ļoti jauki. Jūs kādreiz dzīvē esat tiesājušies, jūs vispār saprotat, kas tas ir? Ja cilvēkiem vai institūcijām, ar kurām jūs mēģināt tiesāties, ir pieejami lielāki finansiālie līdzekļi (un es pat nerunāju par slavenajiem nedeklarētajiem tīklveida miljardiem) nekā jums, jūsu nelokāmība jums maz palīdzēs pat tādās relatīvi brīvās Eiropas valstīs kā Latvija. Līdz tai tiesu zālei, kurā jūs domājat daiļrunīgi uzstāties (kā dižāko Holivudas filmu paraugos) un visai pasaulei pamatot, ka jums ir taisnība! un jūs ciešat no netaisnības!, jūs pat netiekat, jo pretējās puses advokāti superīgas kvalitātes uzvalkos jūs gadiem ilgi čakarē ar to, ka lapas iesniegumam nebija pareizi saskavotas un tā tālāk. Runāju no pieredzes (sīkās lietās).

    (Un pēdējais, ja jau esmu te ieskrējusies. Viena no sliktākajām lietām, kas pēdējā gada laikā, manuprāt, ir notikusi, ir "liberālisma" un "liberāļu" (no latīņu liberalis, 'izrietošs no vai saistīts ar brīvību') padarīšana par pretīgākajiem lamu vārdiem, tā ka tos vispār gandrīz vairs nevar lietot, tostarp šajā blogu vietnē. Liberālismam nav nekāda sakara ar kaut kādiem "sarkanajiem marksistiem", "radikālajiem kreisajiem", kā te desmitiem reižu bez jebkāda pamatojuma ir ticis rakstīts. Jā, jā, jo pamatojuma nepieciešamība un precīzas terminoloģijas lietošana, lai pārliecinātu par savu nostāju, pagaidām vēl nav atcelta.
    Liberālisms ir politiska filozofija.
    Par to ir pieejams liels daudzums kvalitatīvu tekstu, ja vien kāds vēlētos tos lasīt.)
    Tuesday, January 24th, 2017
    6:38 pm
    Atzīstos, ka sen neesmu bijusi tik nobijusies kā pēdējās dienās, kopš jaunais ASV prezidents ir sācis rīkoties.

    Neatkarīgās Latvijas ārējās drošības dēļ. Un klimata pārmaiņu dēļ.
    (Pārējais viss - konservatīvāka, protekcioniskāka politika - labi, lai būtu, vēlētāji paši izvērtēs.)
    Bet šīs divas lietas.
    Friday, January 20th, 2017
    11:26 am
    It takes a long time to understand nothing. (c)anonymous
    Thursday, January 12th, 2017
    2:38 pm
    [T]he idea of a natural sympathy between the deepest truths of nature and the deepest truths of the human mind, which can be exploited to allow gradual development of a truer and truer conception of reality, makes us more at home in the universe than is secularly comfortable.

    Thomas Nagel, The Last Word
    10:25 am
    A standard history of political philosophy goes like this. First, political philosophy before 1971 was boring, very abstract, concerned with definitions (bad). Then, in 1971 Rawls made it relevant to practice (good), though he did so by eliminating politics and seeing everything in ethical terms (bad). Finally, since 1971, political philosophers have realised that political philosophy should deal with politics (good).
    Friday, January 6th, 2017
    1:26 pm
    Elder Paisios of the Holy Mountain says that if a spiritual person trusts his thoughts - that is already the beginning of delusion.
    Wednesday, January 4th, 2017
    3:11 pm
    Sometime later, he learned that "Reasons and Persons" was being memorized and chanted, along with sutras, by novice monks at a monastery in Tibet.
    Sunday, December 25th, 2016
    11:09 am
    Noslaucīja, ietina autiņā, pielika pie pupa
    pēc tam bija miegains, nebija gultiņas, iekārtoja silē uz salmiem
    tā nogulēja visu ganu nākšanas un brīnīšanās laiku

    tas viņai bija pirmais bērns un vēl puika

    puiku ļoti mīlēja
    Thursday, December 22nd, 2016
    4:57 pm
    la vie humble aux travaux ennuyeux et faciles

    Verlaine
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba