Aufklärung's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Aufklärung's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Monday, February 17th, 2020
    4:45 pm
    "He whom the heavens cannot contain the womb of one woman bore. She ruled our ruler; she gave milk to our bread; she carried him in whom we are."

    Augustine
    Friday, January 31st, 2020
    4:54 pm
    "The growing good of the world is partly dependent on unhistoric acts; and that things are not so ill with you and me as they might have been, is half owing to the number who lived faithfully a hidden life, and rest in unvisited tombs."
    George Eliot, Middlemarch

    no kurienes: filmas "A Hidden Life" nosaukums.
    Wednesday, January 29th, 2020
    10:58 am
    Vāgners
    par dažām lietām, ko dara man objektīvi tuvi cilvēki, tuvību ar kuriem es objektīvi neesmu izvēlējusies, es izjūtu tīru, ne ar ko nesajauktu lepnumu, un šīm lietām no manas puses ir simtprocentīgs atbalsts. simtprocentīgs. vakar Bundestāgā tika prezentēts Vāgnera teātra atjaunošanas projekts un makets. lai aiztransportētu milzīgo maketu (kurā visos stāvos var iedzēst gaismiņas un var arī ieslēgt mūziku), izgatavoja īpašu melnu koferi, kuram var atlocīt malas. trīs koncertzāles, muzejs. ar visām lustrām un sienu gleznojumiem. pats makets izskatās kā artefakts no 19. gadsimta, kā no Balzaka muzeja – visi tie jumta spāru izgrebtie spraislīši, mazie cilvēciņi sarkanos krēsliņos, vesela komanda to visu taisīja ar rokām vairākus mēnešus (šajā mūsu datorvizualizāciju laikmetā, you know). Bundestāgā, jo līdzekļus restaurācijai mēģinās savākt Vācijā, Latvijā tam nav naudas.
    daudzi, šķiet, nezina, cik būtiska Vāgnera karjerā bija Rīga. viņš strādāja par šī teātra māksliniecisko vadītāju un tajā eksperimentēja ar savām agrīnajām Gesamtkunstwerk idejām, kuras vēlāk pilnīgoja Baireitā. bēgot no Rīgas un parādu piedzinējiem (izšķērdīgs dzīvesveids, hroniska dzīvošana pāri saviem līdzekļiem), viņš iekūlās vētrā, kuras pārdzīvojums vēlāk veidoja pamatu operai "Klīstošais holandietis".
    Vāgneram Latvijas posms bija daudz, daudz nozīmīgāks nekā Latvijas posms citiem lielajiem vārdiem, ar kuriem mēs mēģinām lepoties, – Jesajam Berlinam vai Markam Rotko. Rīga ir Vāgnera pilsēta.

    "Rienci" uvertīra, komponēta Rīgā* (noklausieties pirmās 6 minūtes, c'est magique)
    https://www.youtube.com/watch?v=URIwWtwn6qA

    *iespējams; ticami. "Rienci" viņš iesāka Rīgā, bet pārstrādāja un pabeidza Vācijā (cenšos neizplatīt feikņūzu, bet ir kārdinājums piepušķot).
    8:35 am
    pat vienas mazas mušiņas
    Vakar bija sv. Akvīnas Toma piemiņas diena un svētki. Viņš arī visu skolu un augstskolu aizbildnis.
    "Our manner of knowing is so weak that no philosopher could perfectly investigate the nature of even one little fly."
    Sunday, January 26th, 2020
    7:55 pm
    Irākas karš (backstage view)
    Meklējot kaut ko citu, gandrīz nejauši izlasīju kādas amerikāņu žurnālistes grāmatu; viņa mēģināja izmeklēt veidu, kā ASV armija izmeklē slepkavības savu karavīru un veterānu vidū
    (Cilla McCain, Murder in Baker Company)
    Uzzināju daudz jauna par Irākas karu no armijas iekšpuses:
    1 Armijai bija nopietnas problēmas ar rekrutēšanu, attiecīgi uz karadarbības zonu tika nosūtīti cilvēki no tipa meksikāņu ielu bandām, t.i., cilvēki, kuriem nevajadzētu vispār atrasties armijā, kur nu vēl saņemt ieroci un doties misijā (citētas liecības, kā Vjetnamas kara veterāni bijuši šokēti par to, cik zemu nolaisti psihiskās veselības, rakstura noturības, cilvēka ētisko standartu u.tml. kritēriji, pēc kuriem rekrutē aktīvai karadarbībai)
    2 Narkotikas Austrumos; endēmiska smago narkotiku lietošana un dīlošana militārajās bāzēs
    3 Kareivjiem pirms misijas profilaksei tika izsniegtas pretmalārijas zāles, ar instrukciju, kas norāda, ka tās jālieto precīzi reizi nedēļā noteiktā dienā; uzskata, ka daudzi karavīri nespēja ievērot šo precīzo lietošanas kārtību, iedzēra zāles tad, kad atcerējās, un tad arī ierāva divas, bieži pārdozēja. bet pretmalārijas zāļu psihotiskās blaknes ir ļoti labi zināmas un tās ir nozīmīgas. ir teorija, ka augstais agresijas līmenis pašu ASV karavīru vidū varētu būt saistīts ar šo zāļu izsauktām blaknēm, t.i., armijas vadība pati pie tā negribot bija vainīga.
    4 Sabiedrisko iepirkumu problēma! ēdināšanas uzņēmums, kas uzvarēja konkursā (iespējams, korumpētā veidā) par visas Irākas misijas dalībnieku apgādi ar pārtiku, esot piegādājis ārkārtīgi sliktas ēdiena kastītes. krāpšanās ar olbaltumvielu daudzumu, ar porciju izmēru, ēdiens pretīgs un negaršīgs u.tml. attiecīgi karavīri nebija paēduši un bija izteikta tendence vazāties ārā no bāzēm, meklēt ciematos ēdienu; no kā arī izrietēja dažādas jauna veida problēmas.
    5 Un, protams: tā kā pati misija un pats Irākas karš sabiedrībā un ASV politiskajā ārēnā bija tik strīdīgs un šaubīgs, armija burtiski darīja visu iespējamo, lai pretotos godprātīgai šo problēmu un savu kļūdu izmeklēšanai, godīgai noslepkavoto karavīru piederīgo informēšanai utt. Melīgu izziņu par nāves cēloni izrakstīšana esot bijusi norma. ģenerālštābs vainu noliedza, no preses baidījās kā no uguns, visu paslaucīja zem paklāja.
    Un šī skaitās pasaules jaudīgākā armija.
    Arī šāds atgādinājums: tā sauktais "cilvēciskais faktors", cilvēku sagatavotība, disciplīna, organizācija, ētiskie standarti ir daudz, daudz nozīmīgāki par finansiālajiem resursiem, karaspēka skaitlisko izmēru un pieejamajām tehnoloģijām. (Un tas viss stāv vēl pirms debates par to, vai konkrēta militāra misija vispār ir vajadzīga un taisnīga.)
    Friday, January 24th, 2020
    7:33 pm
    filmas (4) (5)
    Jaunākais brālis man uztaisīja pieeju netflix un es nejauši burtiski pēc kārtas noskatījos divas filmas par indēšanu ar sēnēm. nu, ir taču jābūt sakritībai! pirmajā filmā viens džeks iekūlās sieviešu pansionātā (laikam kaut kad 1880. gados), nepietiekami novērtēja reliģiskā pansionāta iemītnieču mērķtiecību un rakstura stingrību, un iedomājies, ka varēs vienlaicīgi, atvainojos par izteikumu, pakniebties ar vairākām – jo vairākas arī pašas bija gribošas –, stipri pārrēķinājās attiecībā uz tā sauktā vājā dzimuma spējām, kā rezultātā sievietes savam viesim vispirms nozāģēja kāju un pēc tam, vīrieša histērijas un lustras sadauzīšanas trokšņa nepatīkami uzbudinātas, noindēja viņu ar suņusēņu mērci un līķi izmeta aiz vārtiem. otrajā filmā savukārt viens darbaholiķis modes mākslinieks kaut kad 1950.-ajos savu mūzu, mīļāko, modeli un vēlāk arī laulāto draudzeni tik reti aplaimoja ar uzmanību, maigiem vārdiem, glāstiem un pagatavotā ēdiena nekritizēšanu romantiskās vakariņās, ka jaunajai sievietei nācās meklēt ilgoto tuvību, gaileņu mērcei regulāri pievienojot arī dažas dzeltenas suņu sēnes, kas vīrieti darbaholiķi vismaz uz pāris dienām izrāva no karjerisma neprāta un noveda atpakaļ kārotajā slima aprūpējama bērna stāvoklī.
    spriežot pēc šiem diviem piemēriem, rodas kārdinājums teikt, ka amerikāņu kinematogrāfā nācis modē dinamiski dialektiskāks skatījums uz starpdzimumu pāru attiecībām!

    *The Beguiled. *Phantom Thread.
    Thursday, January 23rd, 2020
    10:20 am
    Bērni:
    * vēl vairākus gadus pēc dzimšanas un runasspēju iegūšanas nepazīst to, ko pieaugušie sauc par "kauna jūtām", bet kas drīzāk ir tieksme, nereti uzskatīta par nozīmīgu tikumu, visās mīlestības attiecībās kritiski uzlūkot savas ķermeniskās personas objektīvo "piedāvājumu" un ar iejušanās palīdzību mēģināt noteikt, cik šis "piedāvājums" otrai pusei varētu būt saistošs. vienkāršāk izsakoties: kad durvis pēkšņi atveras un pa tām ienāk bērna mīļotais cilvēks, savukārt viņš tai laikā sēž uz poda, viņš priecīgi slejas kājās un, bikses nepaceļot, kakai attiecīgi ielīpot starp dibena vaigiem, steberē pretī mīļotajam cilvēkam, lai to apkamptu.
    * salīdzinoši vēlu un ļoti vēlu, ja ir vienīgie bērni ģimenē, iemācās patiesības noklusēšanas un melu sociālo nozīmību. drīzāk nevis no vecākiem, bet no brāļiem un māsām iemācās, ka pārkāpuma vai kļūdas izdarīšanas neatzīšana īstermiņā ir ārkārtīgi izdevīga. viņu dzīvēs ir laiks, kad viņi vispār nemelo – tas vecākus ļoti aizkustina –, un tad ilgāks laiks, kad melo daudz, melo muļķīgi un nesakarīgi. savukārt ilgtermiņa perspektīvu – piemēram, ka melošana sagandē mīlestības atmosfēru ģimenē, ka tā atsvešina cilvēkus un rada citas negatīvas sekas, – bērni apgūst ļoti, ļoti lēni. viss šis process ir sarežģīts un ērkšķains. šķiet, ka pilnvērtīga patiesības teikšanas deontoloģiskā principa apgūšana nevar notikt bez mērķtiecīgas morālizglītības, kuru noteikti neveic tikai vecāki un kurā ir būtiskas intelektuālas sastāvdaļas un pietiekami izkopta kritiska sevis apzināšanās spēja. tas droši vien izskaidro, kāpēc šī principa nozīmību nesaprot un attiecīgi nepielieto (esmu stipri pārliecināta, ka Sokratam (Platons, Protagors) bija taisnība: krietnums ir zināšana, tāds stāvoklis, kad tu zini, un akrāzija jeb gribas vājums nav iespējams) tik daudzi pieaugušie, un meļu un krāpnieku īpatsvars sabiedrībā – visās sabiedrībās, visos laikos – ir nemainīgi augsts.
    * jau skolā ejot, joprojām nesaprot nozīmīgo asetu – naudu. arī šis vecākus ļoti aizkustina. katram no bērniem jau ir savs maciņš un katrs arī kaut kam "krāj", un visā visumā saprot, ka nauda, faktiski visos analīzes līmeņos, spēj sniegt gan brīvību (no citiem, no vides), gan varu (pār citiem, pār vidi). bet vienlaikus to tomēr nesaprot. viņiem kāds radinieks uz svētkiem uzdāvina pa naudas zīmei, viņi nopriecājas, bet tad to nomētā starp citiem papīriem vai izkrāso ar zīmuļiem. monētas ir cietākas un spīdīgas, tās viņiem šķiet vērtīgākas par volatilajiem papīrīšiem (šeit viņi iekšēji cīnās ar kognitīvo disonansi: kā tas var būt, ka kaut kāds netīrs papīrīts ir vērtīgāks par veselu kaudzi spīdīgu, šķindošu, cietu lietu). vecāki viņiem piedāvājas kaut ko izmaksāt, bet viņi lepni atsaka, jo pašiem vēl maciņā palika savi santīmi. ļoti aizkustinoši, izraisa vieglu dūrienu krūšu rajonā, acu kaktiņu aizmiglošanos un apspiestu nopūtu.
    Tuesday, January 21st, 2020
    4:06 pm
    janvāra sleja "Katoļu Baznīcas vēstnesī", varbūt kādam noder (viegli rediģēta; numurs jau sen iznāca).

    Prāts un nemirstība
    ... tālāk ... )
    Thursday, January 16th, 2020
    11:15 am
    Sērijā intelektuālās biogrāfijas (the steep and arduous road to classical theism):
    http://edwardfeser.blogspot.com/2012/07/road-from-atheism.html

    I was on my way to seeing it, however. Several crucial background elements were in place by the late 90s. Fregean and related arguments had gotten me to take very seriously the idea that something like Platonic realism might be true. (I would later see that Aristotelian realism was in fact the right way to go, but the basic anti-naturalistic move had been made.) The arguments of Searle and others had shown that existing versions of materialism were no good. Russellian arguments had shown that modern science and philosophy had no clear idea of what matter was in the first place. Whatever it was supposed to be, though, it seemed it was not something to which one could assimilate mind, at least not if one wanted to avoid panpsychism. Naturalism came to seem mysterious at best. Meanwhile, Aristotelian ideas had a certain plausibility. All that was needed was some systematic alternative to naturalism.
    Monday, January 13th, 2020
    10:37 am
    oh god

    Brennan argues that Rawls's theory - and by extension what has come to be known as "high liberalism" is illiberal. Given that Rawls himself is entangled in the definition of liberalism itself (A definition of liberalism must pick up Rawls or else it is a bad definition), one needs to find a neutral definition to arbiter. In a magnificent move, Jason Brennan (2004) does this and lets Benito Mussolini, Adolf Hitler, Marx, and G.A. Cohen define what liberalism is. Liberalism is what they do not defend, or they do criticise. By this criteria, Rawls is illiberal.

    https://nintil.com/rise-and-fall-of-rawlsianism/
    Wednesday, January 8th, 2020
    8:17 pm
    Par rakstnieka Gabriela Macnefa skandālu Francijā
    https://fr.wikipedia.org/wiki/Gabriel_Matzneff

    Būtu ērti sacīt, ka pedofilijas aizstāvība un bērnu izmantošanas trivializācija bija ilggadīga un pretīga franču intelektuālās elites problēma, saistīta ar franču "kreisajiem", 1968. gada bērniem, vai franču eksistenciālistiem vai poststruktuālistiem (atklāti pedofiliski vai efebofiliski teksti ir gan Židam, gan Reno Kamī, gan Bartam, par Fuko aizraušanos ar zēniem nemaz nerunājot). Un ka tagad tā beigsies, jo mērs, tā teikt, "ir pilns".

    Īstenībā mēs vienkārši salīdzinoši maz par to zinām, jo tad vēl nebijām dzimuši vai bijām pārāk jauni, un par šo trivializāciju un nespēju pasargāt upurus esam iemācījušies domāt tikai zemisko priesteru-pedofilu kontekstā.
    Tuvāk patiesībai ir, ka 1970.-1990. gados pedofiliju tiešām daudzi vai pietiekami daudzi psihologi skatīja kā seksuālu orientāciju, un tolaik nopietni sprieda par to, ka pusaudžu attiecības ar maigiem pieaugušajiem viņiem nāk par labu vai vismaz nekaitē. Neaizmirsīsim, ka Nīderlande tolaik pat samazināja piekritības seksuālām attiecībām vecumu līdz 12 gadiem (!).
    https://en.wikipedia.org/wiki/Ages_of_consent_in_Europe#History_17

    Skat., piemēram, šo publikāciju, kuru tolaik atzina arī American Psychiatric Association (kas šobrīd, ja pareizi saprotu, ir labojusi pati savus manuāļus; viņi par to taisnojās presē).

    Rind, B., Tromovitch, P., & Bauserman, R. (1998). A meta-analytic examination of assumed properties of child sexual abuse using college samples. Psychological Bulletin, 124(1), 22–53.

    https://psycnet.apa.org/doiLanding?doi=10.1037%2F0033-2909.124.1.22
    No kopsavilkuma:
    "Many lay persons and professionals believe that child sexual abuse (CSA) causes intense harm, regardless of gender, pervasively in the general population. The authors examined this belief by reviewing 59 studies based on college samples. Meta-analyses revealed that students with CSA were, on average, slightly less well adjusted than controls. However, this poorer adjustment could not be attributed to CSA because family environment (FE) was consistently confounded with CSA, FE explained considerably more adjustment variance than CSA, and CSA-adjustment relations generally became nonsignificant when studies controlled for FE."

    Tas, kā pakāpeniski notika sabiedrības nostājas maiņa, piecos etapos:
    1) vispasaules tīmeklis deva iespēju liecināt upuriem (lielākoties pieaugušiem cilvēkiem, kas reflektēja par savas bērnības pieredzi). Es pati 2000. gadu sākumā atceros lasījusi kādu franču anonīmo forumu veselības jautājumiem veltītajā portālā Doctissimo; tie stāsti bija ārprātīgi, un tajos bieži figurēja jautājums: "kāpēc mani vecāki neiejaucās, viņi taču droši vien nojauta, ka vīrieša interese par mani nav normāla."
    2) vispasaules sabiedrības vidū uzsprāga priesteru skandāls, "baznīca - altārzēnu izvarotāja". Antikatolicisms, kas pavadīja daudzus no pamatoti sašutušajiem nosodījumiem, bija ārkārtīgi vērtīgs, jo ļoti palīdzēja šo lietu sabiedrības acīs padarīt par vienu no pašiem smagākajiem noziegumiem, apkarojamu visiem spēkiem. atceraties nelaiķa Hitčensa mēģinājumu iesūdzēt starptautiskajā tiesā Romas pāvestu Benediktu XVI par noziegumu pret cilvēci piesegšanu? Tas ietilpa Hitčensa stratēģijā "reliģijas = root of all evil", bet viņa zvērīgais antikatolicisms palīdzēja visai lietai globālā plāksnē. Tādā ziņā: a good move, smarter than he knew.
    3) vispasaules sabiedrības vidū uzsprāga vēl vairāki skandāli ar pedofilu piesegšanu, šoreiz ne no baznīcas vides. Piemēram, leģendārais BBC darbinieks https://en.wikipedia.org/wiki/Jimmy_Savile ar vairāk nekā 300 upuriem. Sal. ar Džefriju Epstīnu. Skandālā atkārtojās tie paši elementi: kolēģi, draugi un piederīgie gadiem ilgi zinājuši, kas notiek, bet neko nav darījuši. kāpēc? viņi paši nespēj atbildēt! bija it kā sajūta, ka "tā darīt nav smuki", bet tā laika zinātne un gudrie cilvēki to īsti neatbalstīja. trūka "intelektuālo autoritāšu" un "nozares profesionāļu" viennozīmīga nosodījuma.
    4) nāk gaismā ziņas par līdzīgu problēmu bērnu namos, sociālās aprūpes centros, sporta programmās jauniešiem, vasaras nometņu pusaudžiem organizācijās, bērnudārzos, skolās, slimnīcās.
    5) izrādās, ka ne tikai mazie, nespēcīgie cilvēki nodarbojās ar latentu piesegšanu un acu pievēršanu. to darīja arī liberālie izdevumi, tādi kā "Le Monde" Francijā, kas 1977. gadā publicēja uzsaukumus pret pedofilisku tekstu cenzūru un aicināja liberalizēt dzimumattiecības ar pusaudžiem. Skat. intelektuāli iespaidīgo teksta parakstītāju sarakstu!
    https://en.wikipedia.org/wiki/French_petition_against_age_of_consent_laws
    Ja tāda bija lielāko sabiedrības autoritāšu nostāja, tad ko tur varēja pasākt mazais cilvēks, kurš onkulim, kas lien pie viņa dēla, draud ar policiju? Un, kā jau sacīju, šāda morālā atmosfēra nevaldīja tikai Francijā, tā valdīja visā Rietumu kultūras areālā.

    Šobrīd universālais dzimumattiecību ar nepilngadīgajiem nosodījums ir viena no retajām īstajām morālajām uzvarām, kas panākta burtiski dekādes laikā.
    Cheers.
    Tuesday, January 7th, 2020
    9:04 pm
    Vēl padomju laikos saglabājās kārtība aizguvumus no svešvalodām nelatviskot ar garumzīmēm. Lūk, viens debišķīgs piemērs no, šķiet, 1960. gadu tulkojuma:

    "apslēpti jutekliski moralas dabas cēloņi"

    [ārsta komentārs piederīgajiem par Kitijas Ščerbackas slimību]
    Monday, January 6th, 2020
    11:46 pm
    Blessed Sister Maria Kafka was a Franciscan nun & nurse. She was arrested by the gestapo & executed for refusing to remove crucifixes from her hospital & for dictating a poem mocking Hitler. In prison she wrote: “It does not matter how far we are separated from everything.”

    Viņai taisnība, it doesn't.
    Sunday, January 5th, 2020
    7:05 pm
    Jaungada apņemšanās: tikt pilnībā ārā no google.
    Monday, December 23rd, 2019
    4:45 pm
    Ir pārizdota latviski (labā, skaistā tulkojumā) bīskapa Teofana Vientuļnieka grāmatiņa "Neredzamā cīņa" (visās lielajās grāmatnīcās, kur ir "reliģijas" sadaļa, aptuveni 6 eiro). Starp citu, labs konfesionālās sadarbības piemērs: pamatteksts ir no 16 gs., tā autors ir katolis Lorenco Skupoli; simts gadus vēlāk Atona kalna askēts Nikodēms tekstu adaptēja grieķiski; 19. gs. Teofans Vientuļnieks to iztulkoja slāvu pareizticīgajiem; latviski tā tulkota no krievu valodas, ar Svētmocekļa Rīgas Jāņa Pareizticīgo biedrības un Sieksātes luterāņu draudzes atbalstu (tur mācītājs Jānis Bitāns ceļ klosteri luterāņiem; pareizāk - divus klosterus, vienu sievietēm, vienu vīriešiem; viņš nesen Liepājā izvadīja manu vīramāti, joprojām esmu Bitānam ļoti pateicīga par katru vārdu un žestu tajā dienā).

    Nocitēšu jums vienu gabaliņu (282.-283. lpp.):

    "Pastāstīšu tev kādu gadījumu, ko dzirdēju no kāda dievbijīga vīra. "Es dzīvoju," viņš teica, "ne visai pareizi; taču Dievs apžēlojās par mani un deva man grēku nožēlas garu. Tas bija gavēņa laikā. Es visādi pūlējos, lai panāktu sevī stingru apņemšanos laboties, īpaši pirms grēksūdzēm ilgi lūdzos Dievmātes ikonas priekšā, lūdzot arī, lai Viņa izlūgtos man tādu apņēmību. Pēc tam grēksūdzē es visu vaļsirdīgi izstāstīju. Garīgais tēvs neko neteica; bet, kad dzirdēju virs savas galvas grēku piedošanas lūgšanu, manā sirdī iedegās salda uguntiņa. Šī sajūta ir līdzīga tai, kad apēd kaut ko neizsakāmi garšīgu. Šī uguntiņa tā arī palika manā sirdī, un man likās, it kā kāds mani turētu aiz sirds. Kopš tā laika es tikai lūdzu un savu uzmanību koncentrēju tur, kur bija šī sajūta, rūpējos tikai par to, lai tā neizzustu. Un Dievs man palīdzēja. Par Jēzus lūgšanu es neko nezināju; bet, kad uzzināju, tad sapratu, ka notiekošais manī ir tieši tas, ko meklē ar šo lūgšanu." Es tev to pārstāstu tāpēc, lai tu no tā saprastu, kas tiek meklēts lūgšanu procesā un pēc kādām pazīmēm var uzzināt, ka meklētais ir atrasts."
    Sunday, December 22nd, 2019
    8:09 pm
    No komentāriem:

    Philosophy always seems to end in some kind of skepticism---ephectic (suspension of judgement), zetetic (engaged in seeking), aporetic (engaged in refutation)----so one might well wonder whether it is a waste of time for the average citizen, who, as Socrates discovered, dislikes being questioned and is always ready to persecute questioners. What is mind? Never matter. What is matter? Never mind. That is how Bertrand Russell's parents summed up all the questions of philosophy.
    12:23 pm
    As Leo Strauss used to tell his students, all political action is concerned with change or preservation. When it is concerned with change it is concerned with change for the better. When it is concerned with preservation it is concerned with preventing change for the worse. But the concepts of better and worse imply a concept of the good. Therefore, all political action is concerned with the good.

    Strausa lekcijas par Platona Menonu (1966):
    https://archive.org/details/PlatosMeno1119660503
    Tuesday, December 17th, 2019
    5:19 pm
    filmas (3)
    Hānekem bija nozīmīga filma "Baltā lente", kuras stāsts, ja pareizi atceros, bija izdomāts, bet kas, izvairoties no vispārinājuma, šķita ticams. 1930. gadu sociālās un ideoloģiskās destruktīvās parādības tas skaidroja vai vismaz mēģināja skaidrot, vai vismaz sasaistīja ar to, ka "statistiski" nozīmīga tā laika eiropiešu daļa bija auguši, audzināti un dzīvoja perversi iegrozītās varas attiecībās un bija visi gandrīz bez izņēmuma cietuši no vardarbības, kā arī nebija psiholoģiski apmācīti ar to tikt galā un attiecīgi ļoti bieži bija vardarbīgi pret citiem (saviem bērniem, ģimenes locekļiem, padotajiem darbā). Bet, kad mēģina noskaidrot "vai tas tā bija?", izrādās, ka tas ir ļoti grūti. Arhīvi, annāles, noziedzības veidu analīze, kaut kādi tā laika ārstu vai mācītāju pārskati?
    Man gadījās tieši vienlaikus pie rokas daiļliteratūra no tā laika un par to laiku, tā sauktajā sociālā reālisma stilā. Un tā ir nepārvarami pretrunīga. Piemēram: no Žorža Bernanosa (FR), kurā ir daudz autobiogrāfisku elementu, varētu secināt, ka jā, morālā un psihiskā atmosfēra 1920.-1930. gados bija tiešām smacējoša. Piem., nebija neparasti, ka, ja tev nepatika kaimiņš, tu viņam sabojāji ražu vai aizdedzināji šķūni. Bērnus par sliktām atzīmēm skolā pēra līdz asinīm, un tad viņi, savukārt, spīdzināja dzīvniekus un tā tālāk. Cilvēku pašizziņas un godīguma pret sevi trūkuma, kā arī ētisko normu vājināšanās, liekulības un divkosības radītās psihozes, pēc Bernanosa spriežot, bija tiešām milzīgas. Bernanosā tā laika atmosfēra ir zīmēta tik apokaliptiska, ka Bernanoss gandrīz izklausās pēc pravieša, kurš raksta, juzdams, kas notiks 1940-1945.
    No otras puses, skat. E.M.Remarku (DE). Viņš rāda pilnīgi citu ainu: pirmā pasaules kara ciešanu veicinātu solidaritāti starp izdzīvojušajiem, pieticību, vienkāršus tikumus, laipnību nabadzībā, eksistenciālas pievērstības radītu vēlēšanos satuvināties (tipisks piemērs: Drei Kameraden, 1936). Lai gan viņš raksta par lielpilsētām (pamatā Berlīni), savukārt Bernanoss - par laukiem (jā, bet ko tas maina?). Lūk, kārtējā "burbuļu" problēma. Turklāt tā ir tikai daiļliteratūra, lielas cerības uz to nedrīkst likt. ("Deviņpadsmito gadsimtu tādu, kā jūs to iedomājaties, izgudroja Balzaks" (c) Oskars Vailds).
    3:49 pm
    Links no Braiena Laitera bloga, sērijā "vecā kaluma liberāļiem uzraujas kreisā uzacs" / "what could go wrong?" / "respect for democratic institutions meets a new low":
    https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/05568641.2019.1585203 (peer reviewed, no Philosophical Papers, 48, 2019), kur tiek aprakstīts scenārijs globālam despotismam, kā pēdējai iespējai izvairīties no "cilvēces bojāejas klimata maiņu rezultātā", ANO Drošības komitejai piespiedu kārtā demilitarizējot visas valstis un likvidējot nacionālās robežas un pašnoteikšanos:

    The window of opportunity is closing quickly, regardless in which form disaster first appears to us. I now put my hope, as a last resort, in an enlightened despotism. Some global authority will initiate a coup d’état and, usurping the existing global anarchic world order, create a global one in its stead. It will certainly not be democratically elected. (..) It is of note that, if such a coup takes place and succeeds, it means a kind of existential leap; the nations brought together through the coup has no interest, when it is a fact, to try to escape from its rule. This is so because of the simple fact that now they do not exist any more. (..) Some politicians may want to reinstate the sovereign nation states, but the global authorities will not allow this to happen. There is no manner that the players can ‘buy new lives’. A global government, established in order to handle pressing global problems, will not allow any free-riding from anyone. There will be no right to secession from the newly established global order.
    Sunday, December 15th, 2019
    6:34 pm
    Ziema ir mans mīļākais laiks baznīcā. Pirmkārt, visur šitā nenormālā salšana! (Šodien dežurēju adorācijas laikā nedaudz ilgāk par stundu, adītā jakā un mētelī, bet izsalu līdz kaulam.) Nekur jau nevienam nepietiek naudiņas, lai piekurinātu. Otrkārt, fakts, ka tur tomēr ir mazliet siltāk nekā ārā, kā arī pirmssvētku laika labdarbības agapes diezgan regulāri tiek rīkotas, kur par brīvu var dabūt tēju ar cepumiem Selga, uz baznīcām, kā likums, atved visādus pauniniekus, bezpajumtniekus, politiskos aģitatorus un žūpas. Gandrīz visi smird, bet katrs smird nedaudz savādākā veidā. Vesels leģions bezzobainu smirdētāju. Lielisks laiks! Laiks pirms piedzimšanas starp govju pļekām un māvieniem, vidēja izmēra zīdītāju bioloģiskajā kontinuumā (jaunavai Marijai drīz jau notecēs ūdeņi). Laiks, kas aprāda visiem karstgalvjiem vēlreiz, cik cilvēce ir nabadzīga, kādi mēs esam vārguļi, netīreļi, dzērāji. Zagļi un meļi. Pauninieki. Muļķība un nezināšana, negribēšana zināt ir vēl viena no nabadzības izpausmēm. Vienaldzība. Virspusība. Visa šī plātīgā gvelšana. zaimošana, piesmiešana, ķermeņa apgānīšana. Un arī dusmošanās uz smirdētājiem un uz muļķiem, protams, ir nabadzības izpausme. Vienu nabadzības formu privileģēšana pār citām nabadzības formām ir nabadzība. Konģenētiska, konstitutīva (con-stituere) cilvēces nabadzība. Īsi sakot, ecce homo. Please humbly accept my meagre blessings.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba