Aufklärung's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Aufklärung's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Friday, November 11th, 2022
    7:51 pm
    I sat upon the shore
    Fishing, with the arid plain behind me
    Shall I at least set my lands in order?

    T.S. Eliot
    Saturday, September 17th, 2022
    5:13 pm
    Rimi briketes nepārdod, bet malku varēja dabūt, tādu maisiņu, kurā ir vidēji 10 resnas un īsas pagales, par EUR 8,99. Respektīvi, gandrīz viens eiro par pagali. Pirms divām nedēļām Itālijā, ciematā ar nosaukumu Vinči, biju Leonardo dzimtajai vietai veltītā muzejā, kur tieši nofočēju ar telefonu izrakstu no kāda klostera izdevumu kladītes, kur norādīts, ka kaut kādam jaunam māksliniekam Leonardam par pulksteņa uzgleznošanu uz sienas samaksājuši graudā "vienu žagaru saišķi un vienu lielu pagali".
    Thursday, June 23rd, 2022
    8:56 am
    Guamas salā savulaik nelaimīgi ar kuģiem tika ievazāta brūnā koku čūska, kura tur šaušalīgi savairojās un izēda gandrīz visus salas putnus, no kuriem virkne ir reti un aizsargājami. Var iegūglēt brown tree snake un aplūkot bildes, kā tas izskatās, kad ir 60 gabali čūsku uz hektāru: viņas atrodas arī zīdaiņu gultiņās, klozeta podos un dušas kabīnēs, jo patīk atpūsties vēsumā, utt. Amerikāņi par Guamas salas putnu likteni cēla paniku jau pirms vairākiem gadu desmitiem, ornitologu un reptilologu vadībā izveidojot aizsardzības sistēmu: putnu ligzdām un būrīšiem ierādīja vietu resnu, augstu un pilnīgi gludu cilindrisku metāla stabu galā ar domu, ka čūskas pa tādiem nespēs uzlīst.
    Rezultāts uz šo brīdi: 1:0 čūsku labā. Te var redzēt, kā viņas ir izdomājušas jaunu, līdz šim nezināmu vertikālās līšanas metodi, izmantojot laso satvērienu (uzmet savu ķermeni kā laso uz cilindra, aizāķējot astes galu, tad nospriego, tad cilpu pa maziem gabaliņiem bīda uz augšu): https://www.youtube.com/watch?v=_jhBkQrJSOI
    Saturday, June 11th, 2022
    2:50 pm
    One day aliens arrive on earth, and they're friendly. The earthlings welcome the aliens and begin showing them around. One of the aliens sees all the religious imagery and gets excited and asks: "Have you guys met Jesus too? We met Him like 6000 years ago on our planet. We gave Him cookies. Now every time He comes back, He brings the best cookies with Him. What did you guys do when He showed up?"

    #catholicjokes
    Wednesday, June 8th, 2022
    2:59 pm
    Saraksti:
    Deivida Finčera labākā filma, es uzskatu, Zodiaks, otrā vietā būtu Social Network, trešā Se7ev, ceturtā Fight Club;
    Lī labākā, gudrākā filma, ar lielu atrāvienu: Lust, Caution;
    Malika - The Tree of Life, iespējams;
    Skorsēzes - The Age of Innocence varbūt, bet pirmajā trijniekā es liktu arī Īru, dēļ izturētā tempa;
    Žaka Odiāra, labākā šobrīd dzīvā franču režisora, - De rouille et d'os (Rust and Bone);
    Sorentino - The Consequences of Love;
    P.T. Andersona - The Master
    Thursday, May 19th, 2022
    1:23 pm
    Johans Broce 1797. gadā apraksta Viļakas (Latgalē) sieviešu apģērbu [nopūta]:

    "Svētku dienās šejienes sievietes nēsā gaišzilas jakas, kas apšūtas ar sarkaniem valdziņiem un izrotātas ar zaļiem un dzelteniem pušķīšiem. Svārki gaišzili vai balti, ar dažādkrāsu dzīpariem izgreznoti. Kaklā dzeltenas, zaļas vai melnas stikla krelles pamīšus ar sīkiem gliemežvākiem, kurus Viļakas ezerā nevar atrast. Galvu sedz aube, kuras vīles apšūtas ar sarkanu, tai virsū uzmests lakats “pawoy” ar sarkanas krāsas izšuvumiem, no tā spraucas ārā zīda lakatiņš. Plecus apņem seģene, uzmetņa paveids, ko sauc par “paponna”; tā šūdināta no svītraina auduma. Augumu apjož melna siksniņa ar cinkotām sprādzītēm. Seģeni uz krūtīm satur liela sudraba sakta, no kuras stiepjas dažādkrāsu zīda lentītes. Jaunkundze kāzu dienā saņem sarkanu vadmalas cepurīti, ko lejas daļā apņem caunāda, virs kuras mirdz zelta uzšuve. Tādas cepurītes nēsā svinamās dienās. Ādas pastalu vietā, kas raksturīgas zviedru Inflantijas* latviešiem, te valkā pītas vīzes, ko pie kājām uz baltām zeķēm sien ar melnām platām lentēm.
    Meitenes matus pin vienā bizē, galvu rotā ar mākslīgu vai dabīgu ziedu vainadziņu, pie greznāka apģērba liek galvā kaut ko līdzīgu kronim – ap koka mizu apstieptu gaišzilu vadmalu, izrakstītu ar dzīpariem; no tās atdalās melna audekla gabals ar sarkanu apmali. Virspusi rotā spalvas vai sarkanas un zilas šauras vilnas strēmelītes. No kroņa uz pleciem bagātīgā skaitā krīt zīda un vilnas lentes. Auskaru vietā meiteņu vidū izplatītas ir savītas stikla šķiedras aukliņas, pie kurām piestiprina pāris vai vairāk sīku monētu. Kaklā spīguļo stikla kreļļu, gliemežvāku, lāgiem arī monētu virtenes. Apavi un baltais priekšauts ir tādi paši kā precētām sievām. Seģene lejasdaļā izšūta krāšņāk; virspus elkoņa to dažreiz viegli apjož uzmesta plata lente."

    * T.i., zviedru Livonijas (Vidzemes); Latgale = poļu Livonija.
    Friday, May 6th, 2022
    6:33 pm
    Neatceros, varbūt par šo jautājumu vienreiz jau izpaudos. Interesants fakts par Latviju: mūsu visu laiku labākais muzejs, arī vienīgais, kurā ir pasaules nozīmes artefakti, arī joprojām vienīgais, kurš ir starptautiski konkurētspējīgs, kā arī muzejs ar visdārgāko krājumu, ir Rīgas Motormuzejs.
    Tam būtu jābūt visos tūrisma ceļvežos pirmajā lappusē un pirmajā vietā. Masīvi reklamētam. "Rīgas dārgakmenim." "An absolute must-see."
    (Es braucu skatīties katru gadu, lai gan par mašīnām manas zināšanas ir līmenī "patīk fasons un krāsa".)
    Friday, April 8th, 2022
    2:25 pm
    Dokumentālā filma divās sērijās par seru Džimiju Savilu (Jimmy Savile: A British Horror Story, 2022) – diezgan laba (lai gan, manuprāt, ne tuvu tik laba kā analogā par Maiklu Džeksonu un zēniem, Leaving Neverland, 2019). Stāsts ir tik briesmīgs un kaitējuma apmēros tik vērienīgs, ka filmas veidotājiem nav pieticis spēka ne vēl papildus šokēties, ne dusmoties, ne izteikt nosodījumus, ne pieprasīt politisku atbildību; tāpēc visi iesaistītie un šokētie ir tikai nointervēti un materiāls samontēts ar izgriezumiem no milzīgā Savila BBC arhīva.
    Zīmīgi ir tas, ka viņš pats virkni reižu burtiski vai gandrīz burtiski bija atzinies – televīzijā, savu 40 miljonu skatītāju priekšā, vai plašai auditorijai publicētās intervijās, kā arī savā autobiogrāfijā. Piemēram, sakot, it kā joku "Ja es jums pateiktu patiesību, tie būtu 15 gadi cietumā" [bērnu un pieaugušo smiekli auditorijā]. Respektīvi, pat ja viņš 50 gadus būtu staigājis apkārt ar uzrakstu kaklā "esmu bīstams pedofils", tas neko nebūtu mainījis.
    Vēl zīmīgi ir tas, ka nevienam no analītiķiem tā arī neizdodas atrast Savilam atbilstošu apzīmējumu, tāpēc visi tikai saka "creepy", "a creep", kas latviski aptuveni būtu "nepatīkams dīvainis", bet nepavisam ne "deģenerāts" vai kas tamlīdzīgs. Filmā var daudz izbaudīt '60. un '70. gadu televīziju izklaides žanrā un kārtējo reizi secināt, ka tā bija tikpat pretīga un pat bīstami pretīga kā šodien.
    Lai gan: vārds "pretīga" atkal ir par stipru un drīzāk pauž personīgu, "moralizējošu" (kā mūsdienās moralizējoši mēdz teikt) attieksmi, kas vismaz daļēji ir saistīta ar gaumi; trūkst piemērota, pietiekami neitrāla apzīmējuma seksuālām divdomībām piebārstītiem sarunu šoviem, kurus vada pusmūža vīrieši sieviešu drēbēs vai ar atkailinātiem torsiem, par iekļūšanu televīzijā sajūsminātu, sapucētu un sagrimmētu jauniešu ielenkumā.
    Friday, April 1st, 2022
    9:04 pm
    Ir vismaz divas tiešām labas un, ņemot vērā žanra ierobežojumus un grūtības, manuprāt, nepietiekami novērtētas filmas par 2007.-2008. gada spekulāciju ar hipotekārajiem kredītiem izraisīto burbuli un attiecīgi tā plīšanu; Margin Call - dzejiski šekspīriskā versija (ar vienu izcilu ainu ar apkopēju liftā) un The Big Short - pantagrueliskā versija ar patīkamu, neuzmācīgu tikumaudzināšanu (smart people are virtuous; virtuous people are smart).
    Friday, March 18th, 2022
    10:06 am
    Ukraiņu kristiešiem Rīgā var piedāvāt: Ukraiņu grieķu katoļu (uniātu) draudzi ar dievkalpojumiem ukrainiski svētdienās 10:00, sv. Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas (blakus Prezidenta pilij) sānu kapelā, kas ir pagalmā pa labi (pa labi, stāvot ar seju pret centrālo ieeju). Bizantijas rits. https://www.facebook.com/ugkcriga
    Friday, March 4th, 2022
    10:57 am
    Viens no bērniem vakar, vannā sēžot, bija brālim teicis "Es vairs negribu dzīvot." Pārrunājām, nomierinājām, bet es to uztveru kā nopietnu brīdinājumu sev kā vecākam.
    Mazie - visur Latvijā un reģionā, un lielā daļā pasaules - ir divus gadus izmocīti ar pandēmiju un tās menedžmentu; tagad, kad gandrīz jau tikām ārā no maskām un iekšā atpakaļ spēļlaukumos un bērnu ballītēs, sākās drausmīgs agresijas karš un šo mazo cilvēku vecāki ir atpakaļ iekšā telefonos un nervozās sarunās piepaceltās balsīs. Pat pieaugušajiem ar viņu daudz lielākiem prāta, pieredzes un savaldības resursiem, var būt grūti "savākties", kur nu vēl bērniem, kas lielākoties tikai uzsūc atmosfēru un noskaņojumu. Bet šī ir viņu vienīgā bērnība.

    Tad nu tā: pirmkārt, savākties. Koncentrēties. Darīt visus plānotos labos darbus. Izmazgāt virtuvi. Maksimāli lolot visu labo. Tiem, kas iet baznīcā, pārvākties sēdēt pirmā solā un dziedāt skaļā balsī līdzi visas dziesmas (tas nekas, ja šķībi). Nopirkt ziedus. Smaidīt.

    Sūtu svētības.
    Friday, February 25th, 2022
    3:30 pm
    Šis ir ļoti slavens citāts no Tahmanes grāmatas, kuru reti kurš ir lasījis (Barbara Tuchman, A Distant Mirror: The Calamitous 14th Century), tagad arī latviski (citāts, ne grāmata):

    Plaisa starp viduslaiku kristietības valdošo principu un ikdienas dzīvi ir lielākais viduslaiku klupšanas akmens. Tieši šī problēma caurstrāvo Edvarda Gibona Romas impērijas pagrimuma un sabrukuma vēsturi, un viņš tai piegāja ar izsmalcināti nejaucīgu vieglumu, pie katras iespējas dzēlīgi kritizējot to, kas, viņaprāt, liecināja par kristietības ideāla divkosību sastatījumā ar veidu, kādā dabīgi funkcionē cilvēks. (..)
    Arī bruņniecība, kas bija valdošās šķiras virzošā ideja, atstāja tikpat lielu plaisu starp ideālu un praksi kā reliģija. Šis ideāls bija karotāju kārtas uzturētā vīzija par kārtību, izteikta karaļa Artura Apaļā galda tēlā – proti, izteikta ar dabas pilnīgāko formu. Karaļa Artura bruņinieki taisnības vārdā stājās pretī pūķiem, burvjiem un ļaundariem, mežonīgajā pasaulē ieviešot kārtību. Attiecīgi no šīs vīzijas dzīvajiem iemiesotājiem teorētiski sagaidīja, ka viņi būs kristīgās ticības aizstāvji, taisnīguma uzturētāji un apspiesto aizbildņi. Tomēr praksē viņi paši bija apspiedēji, un 14. gadsimtā šo zobenbrāļu patvaļa un vardarbība jau bija kļuvusi par haosa galveno cēloni. Kad plaisa starp ideālu un realitāti kļūst pārāk liela, sistēma sabrūk. Teiksmas un nostāsti to allaž ir atspoguļojuši. Leģendās par karali Arturu Apaļais galds saplīst no iekšpuses. Zobens atgriežas ezerā, un centieni sākas no jauna. Cilvēks, lai arī nepilnīgs, varmācīgs un alkatīgs posta sējējs, nekad nezaudē savu vīziju par kārtību un atsāk savus meklējumus.
    Sunday, January 23rd, 2022
    11:05 am
    Andrievu Ezergaili pieminot: šeit viņš savulaik pateica pārsteidzoši daudz, dažkārt pat veselā grāmatā nav tik daudz pateikts: https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/diabolisks-gambits-15994

    Piemēram, šis:
    "Vai ebreji neredzēja, kas viņus gaida? Domāju, ka ebreji dažu mēnešu laikā pēc Hitlera nākšanas pie varas redzēja, ka viņus sagaida grūtas dienas. Ne par velti no Pandoras lādes kā pēdējā pasaules nelaime izlīda “cerība”. Ebreju vēsturiskā pieredze varbūt viņus pievīla — viņi sevi uzskatīja par “meistarpār­dzīvotājiem”: aizsit lūkas ciet, kuģis nošūpojas, un, kad vilnis ir pārskrējis, saule atkal uzspīd. Pat tad, kad nāves dzirnavas 1941. gadā sāka griezties, ebreji, un ne tikai Vācijā vien, neredzēja, kas ar viņiem notiks. Neviens pasaulē nepareģoja Hitlera plānus: pat ne Anglijas un Amerikas izlūkdienesti. Kas aptumšoja ebreju gaišo prātu? Pareģošana vienmēr ir atpakaļ skatoša. Nekas holokaustam līdzīgs pasaules vēsturē nebija noticis. Galīgi nepareģojams bija, ka ebrejiem briesmas draudēs no valsts struktūrām, kas likumus sagriezīs pret viņiem. It sevišķi vāciskā kultūrā valsti un likumu struktūru uzskatīja par cilvēces augstāko sasniegumu, līdzīgu Baha misēm un Bēthovena simfonijām."
    Tuesday, January 11th, 2022
    3:49 pm
    Rūpīgi noskatījos Dune aiz cieņas pret režisoru; sacīšu, ka tiem, kas nav lasījuši grāmatu, nav skaidrs, uz kurieni dodas šis izplūdušais eps un kāpēc tā stāstīšanai ir nepieciešams mobilizēt tik iespaidīgus, vērienīgus tehnoloģiskus līdzekļus; ja atbilde ir: mūsu pienākums, cik vien iespējams, labāk un precīzāk ekranizēt Dune tiem, kuriem grāmata ir svarīga, tad saprotu, pienākums jāpilda, nav jautājumu; un izmantošu izdevību, lai atkārtotu, cik neticami, fenomenāli un gandrīz nepārvērtējami laba filma ir Arrival.

    (noskatoties vēlreiz, arī, šķiet, sapratu, "kāpēc" bērns gāja bojā; no visa stāsta iekšējās loģikas skatu punkta un neņemot vērā to, ko mēs tikpat nevaram aptvert, proti, ko nozīmē, ka laiks nav lineārs un ir zināms viss, kas būs: tā kā viens no astoņkājiem "is dying process", tas ir, gāja bojā pēc sprādziena, abas saziņas valodas mācītāja un apmācāmā puses zaudēja, "upurēja", vienu no savējiem, lai - varētu sacīt - abas kopienas, viena no tām ar savu vajadzību pēc 3000 gadiem, izdzīvotu un dzīvotu.)
    Sunday, January 9th, 2022
    11:03 am
    Šis ir interesants, vērtīgs raksts, uzslava redakcijai par publicēšanu, https://satori.lv/article/vai-tiesam-nasta#_ftn2,
    bet ir problēma ar anekdoti (paldies par norādi vienam ebreju lietu amatierpētniekam).

    [N]evar būt vienlaikus labs un priecīgs. Un nevis tāpēc, ka nevar gribēt visu, bet tāpēc, ka pie labumu izskaidrojošajiem elementiem pieder grūtības, kas nav savienojamas ar baudīšanu. Šo ideju ietver arī krievu valodā stāstītā anekdote, kas vienā no tās versijām skan šādi: "Приходит мужчина в общую баню с крестиком на шее. Все таращатся то на крест, то на... Тут один не выдерживает и говорит: – Bы, или крестик снимите, или трусы наденьте…" [Vīrietis ierodas publiskajā pirtī ar krustiņu kaklā. Visi blenž te uz krustiņu, te uz… Viens no apmeklētājiem neiztur un saka: "Vai nu noņemiet krustiņu, vai uzvelciet apakšbikses…"] Problēma nav tajā, ka attiecīgais publiskās pirts apmeklētājs par daudz grib, kā dažkārt tiek skaidrota šī anekdote, bet ka nevar vienlaikus pretendēt uz tikumību un būt iespējamam baudas subjektam.

    Šīs ebreju anekdotes sāls un smieklīgums (kura Elvīras Š. skaidrojumā nebija vispār – vai bija domāts, ka vīrietis ar krustiņu kaklā grasās pirtī iesaistīties kaut kādās orģijās ("baudas subjekts")?) – tātad smieklīgums ir tajā, ka pirtī sēž apgraizīts vīrietis ar krustiņu kaklā; smieklīgums ir jūdu pseido-konversijā vai piespiedu konversijā. Šī ir tumša anekdote, kas referē uz jūdu tā sauktās asimilēšanās garo vēsturi un pamatā ir smieklīga tikai pašiem jūdiem. Anekdote ir sena, nebrīnītos, ja no 19. gs.
    Friday, January 7th, 2022
    7:59 pm
    Sāku lasīt jauno Velbeka romānu, šodien iznāca, smieklīgi jau pirmajā lappusē, ap 600 lappuses, autors ir jūtami labā formā un būs grūti nolikt malā; tur mūsu galvenais varonis (tas pats) aizraujas ar metro staciju sienu grafiti fotografēšanu, pa ceļam uz darbu Iekšlietu ministrijā, un viens ir šāds: "Pēdējā ziņa visiem telepātiem, visiem stefaniem, kas mēģina jaukties manā dzīvē: atbilde ir NĒ".
    Thursday, December 23rd, 2021
    9:54 pm
    Vidusskolā pazinu vienu meiteni, ar kuru sakari diemžēl ir pātrūkuši un arī vairs nevarētu atjaunot, jo nezināju uzvārdu, un kura man teica – tas bija tas padomju varas austošo beigu laiks, kad visi ļoti mācījās angļu valodu, – ka viņai visu laiku galvā skanot angļu vārds indeed.
    Man skan galvā kopš vidusskolas, gandrīz bez pārtraukumiem: I know, baby, I know.
    Kas savukārt nāk no kādas vecas intervijas ar Depeche Mode solistu Deivu Gānu (mēs videnē sacījām "Gahanu", no nezinājām, kā izrunāt, nebija arī, kur paskatīties), epizode tur bija apmēram šāda: Deivs, kurš ir atkarīgs no heroīna, vairākus gadus nevar saņemties un to pateikt savai mammai; kad viņš beidzot saņemas un pasaka, mamma atbild maigā balsī: I know, baby, I know.

    Jums arī priecīgus.
    Wednesday, December 22nd, 2021
    11:43 am
    Džeina Kempione, visus pārsteidzot, uzfilmējusi teicamāko meditāciju par ķēniņa Dāvida kāpšanu tronī un 22. psalmu: "The Power of the Dog". Arī laiks, kad to skatīties, ir ļoti piemērots - pirms Ziemassvētkiem, pirms Kristus dzimšanas, jo tās ir Vecās Derības reālijas, vecā derība.
    Thursday, December 9th, 2021
    5:05 pm
    Toms Henks filmā "A Beautiful Day in the Neighborhood" pārspēja pats sevi "Forestā Gampā". Lai gan varētu šķist, ka to nav iespējams izdarīt.
    1:21 pm
    Amerikāņi uzskata, ka vāci Ziemassvētkos eglē karot gurķi. Kad vāciem jautā, vai tas ir tiesa, viņi to noliedz un apgalvo, ka par šādu tradīciju (kaut kādu Weinachtsgurke) nekad neesot dzirdējuši. Nonāca pat līdz tam, ka sameklēja pašus senākos egles stikla mantiņu pūtējus, kādus ģimenes uzņēmumus, bet arī tie par tādu tradīciju neko nebija dzirdējuši. Lai gan, izmeklējoties pa "arhīviem" vecās mantiņu formiņas un piesaistot arī vēsturniekus, visādu citu lietu starpā atrada arī gurķa formiņu. Tāpat noskaidroja leģendas iespējamo avotu: it kā ASV pilsoņkara laikā kāds vācu izcelsmes izsalcis cietumnieks no sarga esot dabūjis gurķi apēst un, vēlāk atceroties ar pateicību, sācis kārt gurķi savā eglē. Ar gurķi, protams, ir domāts marinēts vai skābēts, jo taču ziema. Bet pavērsiens notika šeit: kopš vāciem, jo īpaši egles mantiņu taisītājiem, sāka tik daudz taujāt pēc Weinachtsgurke, viņiem tā ideja iepatikās un tagad viņi paši izplata šīs baumas "vāci eglē kar gurķi", kā arī meklē, kur tādu mantiņu nopirkt, lai personīgi ilustrētu un uzturētu spēkā šo seno tradīciju.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba