[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Tuesday, July 21st, 2026 | ||
|
jan09 |
10:13p | i interesanti runā, ka Talsu rajons nedaudz applūdis, rīt jāpaskatās, kas ap Laucieni notiek... |
|
ctulhu |
11:12p | Problēmu pārskats Te ir tabula ar pārskatu kurās valstīs un teritorijās ir likumi par tā sacuamo zaimošanu vai ar to saistīti https://www.ibanet.org/document?id=Glob Tātad - kur ir saglabājušās problēmas. Kā jau varēja sagaidīt, vislielākās problēmas ir ar šariatu, t.i. islāmu. The death penalty for blasphemy is legally enforced in at least six countries: Pakistan, Iran, Afghanistan, Brunei, Mauritania, and Saudi Arabia. In these nations, blasphemy is viewed as a severe capital offense, and in several instances, it carries a mandatory death sentence under strict interpretations of Islamic law. |
|
ctulhu |
10:30p | Taisās protestēt OK, man tikai ienāca prātā ka tad jau Telosam arī jāpiedalās protestā jo tas tāpat ir nevalstisks, tāpat gribēja no KKF naudu, nedabūja https://satori.lv/article/pie-brivi Un šajā sakarā jautājums - kāpēc kad runā par nevalstiskām organizācijām, tad redzam pārsvarā kreisi - sociālistiski - postmoderniskas ievirzes biedrības un organizācijas, kur tad ir tās kas pārstāvētu citas politiskā spektra daļas vai vispār būtu ortogonālas šim spektram? |
|
ctulhu |
8:16p | Pakistānas gadījums arī ir ilustratīvs https://en.wikipedia.org/wiki/Asia_Bibi OK, cilvēku izdevās izglābt bet gubernators kurš viņua izstāvēja tika nogalināts atentātā. Protams viss nav bezcerīgi, plaša starptautiska rezonanse, rezultāti. Bet šis arī ilustrē problēmas ar islāmu. Islāms rada sistēmiskas problēmas. |
|
starro |
4:15p | WC '26 Kopumā čempis bez pārsteigumiem - visi sastājās atbilstoši ilgtermiņa rangam - viss likumsakarīgi. Spānijas uzvaru pie Kalvja feisbukā prognozēju jau pirms čempja un publiski. VAR - pasaulē viss robotizējas - tapat kā ceļu satiksmes uzraudzība - tā ir laba ziņa godīgajiem, taču fair play garu tā nogalina. Lai gan postpatiesības pasaulē nav nekāda vispāreja godīguma gara, ir tikai nekaunība maskēta par tiesībām un viedokli. Vai attaisnojās dalībnieku skaita palielināšana - man tā netraucēja, bet statistiku neesmu redzējis cik no tām papildus 16 komandām iekļuva top 16. MVP dotu Modričam - joprojām nereāli kruts un lietderīgs. Nu vismaz Raisam. Ieraudzīju sev iepriekš neredzētas aizsardzības sistēmas - kā basketbolā, ar doubleteam rotāciju, kad uz bumbu vienmēr iet divi aizsargi, un to caurumu uzreiz aizlāpa trešais. un sistemātiski, ne situatīvi. Jo zonas aizsardzība pret precīzām komandām vairs nestrādā un zvaigznes 1:1 arī nevar noturēt. Uzskatu, ka Francija izniekoja savu monstruālo potenciālu - trenera vaina. Anglija izspieda maksimumu. Argentīna - kļūst par kautkādiem frīpalestain popkultūras avatariem - mentāli arabizējas. Spānija - joprojām nesaprotu, kas ir tās efektivitātes pamatā. Būtu gribējis Norvēģiju finālā. Un Nīderlandi. Vilšanās - no Jamala gaidīju arī rezultavitāti. Atklājums - Ojarzabals. Mesi darīja Mesi lietas un ir aktuāla leģenda. Mbape - šis ir viņa laikmets. Nakts spēles neskatījos. Dzeršanas pauzes - ko vajag, to vajag. Tikai vajag tad izbeigt ākstīšanos ar laika kompensešanu - tās vajag legalizēt. Bronzas spēle - visi redzēja kāds ir patiess futbols, ja pasūta dirst trenerus ar savām taktikām un sistēmām. Current Music: Rocketman |
| Monday, July 20th, 2026 | ||
|
black_robin |
8:32p | mazliet satrigerējos, lasot cibas diskusiju. runa ir par Latvijas demogrāfiju. Latvijā ir zema dzimstība. reakcija: "Pasaulē ir 8.3 miljardi cilvēku, katru minūti piedzimst 250 līdz 260 bērnu. "Zema dzimstība" ir izdomāta problēma." vesela etniska nācija nav tik nozīmīga, lai vispār uz sekundi tiktu apsvērta kā kaut kas vērtīgs vai vismaz, ja ne vērtīgs, tad kaut vai uz mirkli pamanāms un atzīts kā kaut kas patlaban eksistējošs kā skaits strauji sarūk. (protams, tie nav nekādi aborigēni vai jebkura cita ne-eiropeiska cilvēku grupa, kuras pazušanai ir pietiekami liela nozīme, lai tā tiktu pieminēta). un tas ir likumsakarīgi ar progresīvajām vērtībām, te kkad bija runa par to, ka neviens no PRO partijas biedriem nav izvēlējies, lai viņa pasē būtu norādīts, ka ir latvietis. tās ir katra tiesības un brīva izvēle, protams. bet vajadzētu tad ielikt arī partijas programmā: "latvieši? kas tie tādi? pohuj" |
|
jan09 |
11:02a | nn nedēļas nogale: daudz interesantu pasākumu 6dien Kurzemē: - dzimtā miesta skolas jubileja / salidojums / balle, - kaimiņmiesta sporta dienas / balle pie ezera 7km no dzimtajiem laukiem, - Saldus Saule (5/6dien), - kkas rajonā, ko jau piemirsu, - veel kkas rajonā, ko jau piemirsu... bet pamatēdienam - 5dien kāzas Vidzemē. |
|
black_robin |
2:06a | lasu dainas, kurās minēts tikums, šī man ļoti patīk: Neteic mani, māmulīte, Pa ciemiem staigādama, Mana paša kājas, rokas Izteiks manu tikumiņu. es vēl piebilstu - ne tikai māmulīte, bet arī pašam nevajag ar vārdiem sevi celt, bet darbiem (tas gan iet pretrunā ar 'kurš tad kaķim asti cels, ja ne pats'), varbūt tas ir tikai mans bias - pie tam laikmetā, kur tev ir 'jāprot sevi pārdot'- totāli nederīgs, bet sevis slavināšana man šķiet atbaidoša neatkarīgi no laikmeta. * tagad lasu par lepnību. nereti ir sastopams uzskats, ka lepnība kristietībā ir grēks, bet dainās - laba lieta. man šķiet, ka dainās nav tāds viens uzskats, tur ir variācijas - samērīgs pašlepnums nav nekas slikts, to var nolasīt; tai pat laikā par uzpūtīgiem cilvēkiem tiek aicināts vienk pasmieties, kā šeit: Lai bēdāja, kas bēdāja, Es par lepnu nebēdāju; Situ knipi uz knipīša Uz tā lepna deguniņa. |
| Saturday, July 18th, 2026 | ||
|
black_robin |
11:50p | kochkas ieraksts man atsauca atmiņā Heses citātu no Demiana: Tas, ko mēs redzam, ir tas pats, kas mīt mūsos. Nav nekādas citas īstenības kā vien tā, kas ir mūsos. kas man īstenībā šķiet ļoti precīzi, pat ne tikai metaforiskā, bet arī tīri fizikālā līmenī, proti, elementi no kā sastāv mūsu ķermenis ir bijuši galaktikas, Saules sistēmas un planētas apritē jau nez cik ilgi. Current Music: cat power - he turns down |
|
black_robin |
10:26p | runājot par Nīlu Degrasu Taisonu - jau biju par viņu veiksmīgi piemirsusi, bet cibas ieraksts atgādināja, ielikšu šeit savu mīļāko reakciju uz vienu no viņa muļķībām. https://www.youtube.com/watch?v=f39nBhL tas, protams, nav viss, viņš ir pierunājis vēl visvisādas citas muļķības, bet neiešu te detaļās. lai nu kā, tas ir skumji, jo kādreiz man viņš patika, pat nopirku vienu viņa grāmatu. |
|
prtg |
11:39p | Mājsaimnieču un mīlnieču žurnāls |
|
black_robin |
5:15p |  Pabeidzu pirmo sezonu (otrā kkad būs) NIPPON SANGOKU: The Three Nations of the Crimson Sun, absolūts māsterpīss no jebkura rakursa, gan sižets, gan tēli, gan animācija. |
|
prtg |
4:17p | The Creator (2023) |
|
black_robin |
1:30p | "Ekstrēmākajos gadījumos dažās disciplīnās – īpaši izceļas antropoloģija un socioloģija – izskan aicinājumi atteikties no idejas par pasaules izprašanu vai vismaz mazināt tās nozīmi par labu pasaules mainīšanai. Tā, piemēram, Amerikas Antropologu asociācijas prezidents savā 2021. gada prezidenta uzrunā sacīja: "..antropoloģija ir izņēmums starp sociālajām zinātnēm .. jo tās politiskais projekts ir izaicināt kultūras ziņā dominējošo kapitālistiskā patēriņa veselo saprātu." Mūsu ziņojumā ir citēti vairāki citi ievērojami antropologi, kuru rakstītais pamatā saskan ar šo pieeju. Piemēram, žurnālā American Anthropologist publicētajā diskusijā par šo uzrunu Fernando Viljena (Fernando Villanea) uzsver, ka "antropoloģijas galvenā akadēmiskā vērtība nav patiesības meklējumi, jo visa patiesība ir subjektīva", bet gan to, ka "tā vietā tās galvenajai vērtībai vajadzētu būt kalpošanai to cilvēku interesēm, kuriem antropologi pagātnē ir nodarījuši kaitējumu."[..] "Ja jūsu galvenais mērķis ir kalpot kādas kopienas interesēm, nevis padziļināt izpratni par pasauli, jums ir pieejamas daudzas citas nodarbošanās - sākot no kopienas aktīvisma līdz politikai -, un tās visas acīmredzot balstās uz zināšanām un izpratni, kas gūta no citiem avotiem."[..] "Radikālāks pamatojums zinātnes politizēšanai nekā šis domāšanas virziens, kam humanitārajās zinātnēs ir bijusi liela atsaucība kopš 20. gadsimta 60. gadiem, ir postmodernisma noliegums, ka vispār varētu pastāvēt tāda lieta kā tīri epistēmisks, nepolitisks iemesls kaut kam ticēt vai tīri objektīvs, nepolitisks fakts. Lielā mērā franču filozofu, īpaši Mišela Fuko, ietekmē šāds uzskats par zināšanām un patiesību kļuva par ortodoksiju plašos humanitāro zinātņu virzienos. Mēs citējam vairākus zinātniekus, kuri apliecina savu uzticību šādai doktrīnai, un mēs būtu varējuši citēt vēl desmitiem citu."[..] "Literatūrzinātnieks Stanley Fish: "Taču fakti tiek atzīti par faktiem tikai noteiktā skatpunktā, attiecībā pret kuru tie ir acīmredzami un skaidri saskatāmi; tiem, kuri šo skatpunktu nezina vai ir noraidījuši, tie nebūs fakti vai pat nebūs redzami. Zināšanas ir nelabojami perspektīvas (atkarīgas no skatpunkta), un perspektīvas ir nelabojami politiskas."" [..] "Protams, pastāv zināma izpratne, kurā ir tiesa, ka visi apgalvojumi par zināšanām tiek izteikti politiskā kontekstā: mans apgalvojums, ka mans kaķis sēž uz lasāmkrēsla, ir izteikts Amerikas Savienotajās Valstīs 2026. gadā, kas zināmā mērā ir politisks konteksts. Mēs visi varam arī piekrist, ka dažreiz (lai gan, domājams, ne apgalvojumā par manu kaķi) šis politiskais konteksts varētu būt būtisks, lai paskaidrotu, kāpēc cilvēki pēta tieši tos jautājumus, kurus viņi pēta, vai izsaka tieši tos apgalvojumus, kurus viņi izsaka. Taču viena lieta ir teikt ko tādu, bet pavisam cita – apgalvot, ka pati patiesība ir atkarīga no politiskā konteksta vai ka jebkurš pamatojums tam, kam ticēt, ir atkarīgs no to cilvēku politiskajām vērtībām, kuri šo pamatojumu izvirza." [<-----jajajajajajāāāā!] https://philosophersmag.com/on-subordin |
|
ctulhu |
1:59a | Ledus Vai ledus var būt melns un karsts? īzī. Superjoniskais ledus-XVIII https://en.wikipedia.org/wiki/Phases_of |
| Friday, July 17th, 2026 | ||
|
ctulhu |
7:20p | Pētījumi Viņi tur cepas par pētījumiem. Es pārlasīju to pieteikumu par antidženderismu par ko ir/ bija svēts sašutums iekš telosa. Tas ir sekojošs, es te iemetīšu: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā. ANTI-MOB: The public and literary anti-gender discourse in Latvia/ ANTI-MOB projekta mērķis ir pētīt starptautiskajā antidženderisma diskursa lokālās izpausmes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Antidženderisma mobilizācija tiecas atjaunot binārās dzimtes un dzimuma kategorijas, balstoties uz “dabiskajām” dzimumlomām un “dabisko ģimeni” atbilstoši patriarhāliem un maskulinitātes virzītiem pasaules uzskatiem. Šī kustība apvieno citādi nesaistītas grupas – kristiešus, sekulārā konservatīvisma pārstāvjus, labējā spārna aktīvistus un pat “centristus” –, šķietami runājot klusējošā vairākuma, “normālu cilvēku” vārdā. Savu politisko mērķu sasniegšanai un starptautisku tiešsaistes kopienu veidošanai un apspiestu oponentus, šī kustība izmanto plašu diskursa stratēģiju klāstu. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka antidženderisma mobilizācija katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, tādēļ ir būtiski izpētīt antidženderisma mobilizācijas īpatnības Latvijā, kur līdz šim pietrūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par antidženderisma pozīcijām un saistīto diskursu gan publiskā telpā, gan literāros tekstos pēdējo desmit gadu griezumā, kā arī veikt gadījumu izpēti par nozīmīgiem mobilizācijas dalībniekiem. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par saistību par šķietami nodalītiem diskursiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Uun tagad iedomājamies šādu pieteikumu: Dženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā / MOB: The public and literary gender discourse in Latvia / MOB projekta mērķis ir pētīt starptautiskajā dženderisma diskursa lokālās izpausmes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Dženderisma mobilizācija tiecas radīt nebinārās dzimtes un dzimuma kategorijas, balstoties uz postmodernismā bāzētajām kultūrmarksisma nostādnēm. Šī kustība apvieno citādi nesaistītas grupas – sociālistus, LGBT, woke subkultūru pārstāvjus, kreisā spārna aktīvistus un pat “centristus” –, šķietami runājot klusējošā vairākuma, “normālu cilvēku” vārdā. Savu politisko mērķu sasniegšanai un starptautisku tiešsaistes kopienu veidošanai un apspiestu oponentus, šī kustība izmanto plašu diskursa stratēģiju klāstu. Iepriekšējie pētījumi liecina, dženderisma mobilizācija katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, tādēļ ir būtiski izpētīt dženderisma mobilizācijas īpatnības Latvijā, kur līdz šim pietrūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par dženderisma pozīcijām un saistīto diskursu gan publiskā telpā, gan literāros tekstos pēdējo desmit gadu griezumā, kā arī veikt gadījumu izpēti par nozīmīgiem mobilizācijas dalībniekiem. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par saistību par šķietami nodalītiem diskursiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Interesanti - pret šādu pieteikumu Telosā arī būtu svēts sašutums vai tomēr varbūt stīva stāva sajūsma? Varbūt kāds jau metas rakstīt? |
|
black_robin |
5:06p | Paldies visiem, kas atbildēja iepr. ierakstā. Man jautājums radās, lasot kā kāds kurators Dabas vēstures muzejā bijis ieintriģēts par darbinieka izteikumu aizrautīgai apmeklētāju grupai, proti, ka dinozaura skelets esot 9 miljonus un 6 gadus vecs. Kad kurators jautāja, kā viņš to zina, darbinieks atbildējis: tas bija 9 miljonus gadu vecs, kad es sāku te strādāt un tas bija pirms 6 gadiem. Un autors to komentē ar 'precīzāk, bet mazāk akurāti' un man kaut kā nepieleca. Bet, līdz ar jūsu atbildēm, man šķiet, ka ir skaidrs. Lai gan 9 miljoni un 6 gadi ir precīzi, tomēr tā nav smalka un akurāta pieeja šim dinozaura skeleta vecuma jautājumam - vai tā? |
|
ctulhu |
5:31p | Akadēmiskā brīvība. Te raksts par akadēmisko brīvību. https://www.delfi.lv/898102/versijas/12 Daudzas lietas +/-OK, tikai dažas piezīmes. 1) Lutera reformācija jau nu nav nekāds gaišais pagrieziens, protestanti bija/ ir kristiešu radikālais spārns apmēram kā musulmaņiem Taleban, protestanti ir tuvāki reliģiskajam fundamentālismam nekā katoļi, protestanti ir pastrādājuši vismaz tik pat daudz noziegumu kā katoļi, sk. kalvinismu, sk. raganu medības. Konkrēti Luters ir teicis ka "saprāts ir ticības ienaidnieks" (vācu: Vernunft ist der Feind des Glaubens), vajag zināt savu vēsturi un varoņus. 2) Ir amizanti ka tie paši cilvēki kuri kvēli iestājas par akadēmisko brīvību kad ir runa par noteikta veida humanitārajiem pētījumiem ģībst no vārda eigēnika, iestājas par ierobežojošu bioētiku, uzstājas pret dzīvnieku eksperimentiem. Kas viss ir pret akadēmisko brīvību. Viņiem vajadzētu kaut kā tikt skaidrībā - vai viņi ir par akadēmisko brīvību vispār jeb tikai tad kas viņiem draud atņemt finansējumu. |
|
black_robin |
8:38a | Vai kāds no jums (un, lūdzu, bez lūkošanās jebkādos palīgresursos) varētu man pateikt ar ko, jūsuprāt, atšķiras akurātums no precizitātes? |
|
black_robin |
8:20a |   |
| Thursday, July 16th, 2026 | ||
|
rasbainieks |
11:58p | lingvista dzīve ir kā brīnišķa dziesma piemēram šobrīd mans darbs ir pareizi salikt pieturzīmes tādās frāzēs kā "pizģec, bļeģ" nu un, protams, salabot, ka "pizģec" ir jāraksta ar c, nevis ts |
|
black_robin |
9:15p | "Smoking behind the supermarket" lika man [shockingly] sajusties nostaļģiski par smēķēšanu. Smēķējusi neesmu gadiem un pat ne īsti tāpēc, ka ļoti gribēju atmest un cīnījos, bet mans ķermenis vienk pateica: that's enough, u crazy lady. Vissaktīvāk es smēķēju, kad man bija 15, visu to gadu varētu ietilpināt vienā apm šādā attēlā  Toreiz visskrutākās cīgas manā burbulī bija Barclay, hands down. Kaut kāda iemesla dēļ tas atstāja visslielāko iespaidu. Vissticamāk, ka Barclay iespaidīgumam bija vairāki faktori, bet viens no spēcīgākajiem bija tas, ka tam bija īpašs filtrs kāda nebija nevienām citām cigaretēm. Tad vēl Marlboro lights bija ok un dažreiz, ja gribēji būt fancy, arī tievās Davidoff skaitījās it kā kkas smalks. Man tīri labi patika Chesterfield (atceros, ka pirmo reizi tās smēkēju savas mājas kāpņu telpā, kad piedzīvoju romantiskās sirdssāpes) bet nevarēju ciest Camel. Bet vēl sliktāks par Camel bija viens no Pierre Cardin paveidiem, tik pretīgs, ka tikai viena īpaši spēcīga kurjaga to varēja izturēt. Kad bija mazliet sliktāk ar naudu, tad L&M, kad bija vēl sliktāk, tad Bond un, ja pilnīgi gals klāt, tad Red & White. Vienas meitenes patēvam mājās bija bloki ar sarkano Marlboro, tāpēc, satiekot viņu, vienmēr tika smēķēts tas, līdz viņu mājās pieķēra un prasīja vai viņa grib ar patēvu uzpīpēt. Pēc 15 smēķēšanas zenīts beidzās, vēlāk sekoja nelielas periodiskas aizraušānās ar tinamo tabaku utml, bet nekas vairs tik intensīvs, mans ķermenis teica, ka šis hobijs ir jāizbeidz. Viens nepopulārs uzskats: lai gan man nepatīk piesmēķētas telpas, man nav nekas pretī, ja cilvēks ož pēc tabakas, tabaka, kas sajaukusies ar kādu parfīmu vai dušas želejas aromātu man šķiet tīri patīkams smaržu savērpinājums. |
|
prtg |
11:01p | Per Aspera Ad Astra (2026) |
|
black_robin |
7:02p | jj72 - always and forever ledusskapī viens plaukts ir piekrauts ar irn-bru. un mūsu mājsaimniecībā tika nolemts, ka tu drīksti to paņemt tikai tad, ja izrunāsi tā nosaukumu ar skotu akcentu, kas manā gadījumā izklausās šādi (i know it's absolutely horrible, that's why i'm sharing it :) |
|
ctulhu |
6:09p | Free science Tātad ideja: Zinātnisks periodiskais izdevums. Online, protams. Par visām nozarēm. Un bez ierobežojumiem. Tā kā kādreiz, Royal Society sākuma laikā. Rakstu var piesūtīt jebkurš, pilnīgi jebkura privātpersona vai to grupa. Valoda - jebkura, publicē oriģinālajā + tulkojums uz angļu [cik es saprotu, nupat jau tulkojamie ir pietiekami labi] Pētījumam/ novērojumiem/ eksperimentam jābūt aprakstītam tā lai var atkārtot. Pietiekami pilnīgi. Tas vienīgais noteikums. Nekādu noformēšanas noteikumu, nekādas ētikas, nekādu citu noteikumu. Ir atsauces, nav atsauču, kādas sadaļas - autoru ziņā. Publicēt vai nē - izlemj redakcija. Kā izlemj - redakcijas darīšana. Ja redakcija atrod par vajadzīgu - pieaicina ekspertus recenzentus, recenzijas publicē kopā ar rakstu. |