[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are 25 friends' journal entries, after skipping by the 25 most recent ones.
| Thursday, April 25th, 2024 | ||
|
gnidrologs |
7:49p | LMAO Latvijā pieaug saslimstība ar garo klepu. Visvairāk skartās vecuma grupas ir bērni un jaunāki pusaudži, taču slimo arī zīdaiņi un mazi bērni, kuri ir pārāk jauni, lai saņemtu nepieciešamo vakcinācijas kursu.HAHAHAHA. Vaxeri savaxējušies, sabūstojušies, ieskaitot grūtnieces, un "te pēkšņi" pieaug saslimšana ar 'garo klepu' zīdaiņiem un bērniem (long coofid, rite?). Nu jā, pirmie zīdaiņi savaxētajām grūtniecēm. Good luck with that, vaxies. Bet WAI- FOR IT - vainīga nepietiekama vaxācija. Grūtnieces un sievietes pirmsdzemdību vecumā, kas iepisa sevī autoimūnās dižķibeles čūsku eļļu un katru otro mēnesi sūdzas par "kovidu" jau nu nebūs tas culprits, nononononono. |
|
ctulhu |
4:09p | Viņam ir taisnība No Eiropas jātaisa cietoksnis. https://www.apollo.lv/8008355/makrons-b |
|
ctulhu |
12:19a | Vienkārši pamanīju Tagad mapats ar gnidri priecājas par to ka cilvēki mirst. |
| Wednesday, April 24th, 2024 | ||
|
black_robin |
6:30p | Endrū Doils ir žurnālists no Ziemeļīrijas, Titānija Makgārta ir viņa radīts, satīrisks tēls, kurš šad tad ir aktīvs tviterī. Titānijas argumentus Doils, protams, nav gluži izrāvis no zila gaisa, dažādas to variācijas gan vieglākā, gan smagākā, bet varbūt ne tik komiskā formā var šad tad sastapt. Šīs sarunas ir izklaidējoši palasīt. ( ... ) |
|
prtg |
11:51a | Varētu iedot MI uzdevumu vizualizēt gleznā, kā varētu izskatīties Mākslīgā Intelekta akts. |
|
extranjero |
9:27a | Grafiks, kurš bija precīzi prognozēts jau 2020. gada aprīlī (1 mēnesi pēc pandēmijas sākuma):  |
| Tuesday, April 23rd, 2024 | ||
|
prtg |
8:19p | Joshua: Teenager vs. Superpower (2017) |
|
teja |
12:54p | skorpiona pilnmēness gaismā, lasīju, ka ir tāds viedoklis saskaņā ar kuru "pārmērīgi augsts intelekts" ir neurodivergence pati par sevi |
| Monday, April 22nd, 2024 | ||
|
teja |
4:05p | nu ko, tuvojas skorpiona pilnmēness, muahahaha |
|
ctulhu |
4:13p | par reklāmu Diezgan precīzi pateikts, kāpēc reklāma būtu stingri jāierobežo. Nevis jāaizliedz, bet jāaizvāc uz noteiktām tai paredzētām vietām. [gari, krieviski] Реклама – это хамство. Особенно – реклама на ТВ. Такое же, как перебить собеседника. Что из того, что это принято сегодня так широко. Особенно на ТВ. Влезть в фильм, который тебя захватил, нагло, навязчиво, беспардонно, без позволения, с предложением какой-нибудь дряни, не нужной тебе никогда… Разорвать красоту, созданную талантом или талантами, чтобы на моем экране появился не актер от Б-га, а продажное человекообразное, способное утопить все умное, красивое, готовое ради денег на любую низость. Попробовать навязать мне, увлекшемуся Смыслом, игрой Актеров, всплеском Режиссерского замысла, Гармонией, Творением, какую-то пустышку, сдобренную ужасающе рифмованным текстом и фиглярством квази-актеров. Порождение быдла. Ненавижу! |
|
meness_berns |
11:00a | —- Ap šo datumu mēs ar klasi aizbraucām uz Beberbeķiem nodžumīt. Bija +28. Kaut kāds 91. gads, šķiet. |
|
black_robin |
12:50a | Man šķita, ka jāuzraksta dažas atmiņas par Igoru Šuvajevu. Atceros kā liku pie viņa pirmo eksāmenu. Neatminos kādu biļeti tieši izvilku, bet atmiņā palicis tas, ka pēc manas atbildes viņš uzdeva papildjautājumu, kas biļetē nebija: "vai jūs zināt kādā žanrā rakstīja Mišels de Monteņs?" Es tolaik jau biju izlasījusi viņa esejas, bet tobrīd, smalki izsakoties, biju pārmīzusi jēgu un tāpēc klusēju, jo man bija nāves bailes kaut ko pateikt nepareizi. Pēc ieilguša klusuma brīža viņš atklāja, ka tās ir esejas un ieteica man tās izlasīt. Vēlāk reizēm atcerējos šo situāciju kā vienu no sava paralizējošā truluma piemēriem, jo tā nebūt nebija vienīgā reize manā mūžā, kad nespēju runāt. Tad reiz seminārā viņš jautāja vai Latvija ir bijusi okupēta. Sekoja klusums. Viņš jautāja vēlreiz, nekā. Tad viena krievu meitene ierunājās un teica, ka okupācijas nav bijis. Klusums. Šuvajevs jautāja: vai te ir kāds latvietis, vai jūs esat latvieši? Klusums. Tad viņš pateica, ka Latvija tika anektēta un aneksija ir vēl sliktāka par okupāciju. Šo situāciju es atceros, jo man par to bija liels kauns. Par sevi un par visu mūsu kursu. Laikam mēs klusējām tieši tāpēc, ka esam latvieši. |
| Sunday, April 21st, 2024 | ||
|
extranjero |
9:43p | veltījums cibai Ciba jau sen vairs nav diez ko aktīva. Spameri ir to izbojājuši un arī daudzi toksiski cibiņi. Kāds cibiņš ik pa laikam izdzēšas, pēc tam atgriežas, uzraksta kaut toksisku, piemēram, ka antidepresanti ir lobotomija, pēc tam aizvainoti sūdzas, ka ciba viņam ir pārāk toksiska un izdzēšas atkal. Lai tiešsaistes kopienas efektīvi darbotos, tajās vienmēr ir vajadzīgs kāds moderators. Pat Īlons Masks, kura uzskati par vārda brīvību ir daudz daudz plašāki nekā citos sociālajos tīklos, saprot, ka ir jābloķē ekstrēmi gadījumi. Viņam tas ir bizness, un no šī vārda nevajag baidīties. Cits cibiņš teica, ka šeit jau visi sen raksta aiz atslēgām. Man tā arī šķiet neprasme lietot sociālos tīklus. Laikam tas vairāk raksturīgs vecākiem lietotājiem, jo jaunākie labi saprot, ka ideja par cibu kā izkliedēto intimitāti ir pilnīgs bulšits. Pati intimitātes definīcija ir pretrunā šai idejai. Cibas aizsākumos kāds laikam izdomāja šo absurdo salikumu un pārsteidzoši, cik daudzi tai noticēja un ar to mocīja sevi. Sociālajos tīklos nav jāraksta par intīmām, dziļi personiskām lietām. Ir jāraksta par lietām, kas ir svarīgas daudziem, nevis tikai mums personīgi. Visvairāk man iespaidu ir devusi tieši Skota Aleksandra kopiena. Iespējams, tāpēc, ka viņš ļoti prasmīgi prot to moderēt – atļaut viedokļu dažādību un tai pašā laikā banot tos, kas ir rupji un traucē diskusijām. Kaut kādā ziņā es pat nepiekrītu vairumam viņa ideju – es neatbalstu kriptovalūtas, es neticu AI riskiem, arī par masku efektivitāti un pandēmiju man tagad ir citāds, vairāk zinātnē pamatots viedoklis. Bet tik un tā no viņa es esmu ieguvis visvairāk, kā var sadzīvot ar dažādiem viedokļiem un bīdīt idejas, kuras būs nevis skriešana ar pieri sienā, bet radīt reāli iespējamas izmaiņas. Uz politiku var raudzīties ar noliegumu – visi politiķi ir zagļi un korumpēti karjeristi. Var raudzīties uz to citādi: ka tas ir līdzsvars, kurā valda noteiktas idejas. Atliek tikai skatīties, kur šo līdzsvaru var nedaudz pabīdīt uz vienu vai otru pusi, un kaut nedaudz uzlabot to, ko mēs vēlamies uzlabot. Piemēram, mēs nevaram panākt, ka NATO uzbrūk Krievijai. Bet mēs varam atbalstīt, ka rietumu valstis sniedz noteiktu palīdzību Ukrainai. Ja kādreiz likās neiespējami, ka NATO nodos Ukrainai iznīcinātājus, tad šodien tā ir realitāte. Ar to arī atšķiras cilvēki, kas kaut ko sasniedz politikā, no tiem, kas nesasniedz. Daudzi lamā Progresīvos, ka viņus idejas ir aplamas. Bet tai pašā laikā Progresīvie vislabāk saprot šo politisko principu. Viņi nesūkstas, ka viņu trakās idejas kritizē un netiek īstenotas. Tas ir tikai aizsegs tam, ko viņi prot darīt labāk – vērot politisko vidi un atrast to brīdi, kad līdzsvars ir izkustējies un kad var izbīdīt kādu svarīgu pasākumu, piemēram, ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu. |
|
prtg |
11:53p | American Beauty (1999) (revisited) |
|
aborigens |
10:41p | Jo zobens nonēsā savu apvalku, Un dvēsele izdeldē krūtis Un sirdij jāapstājas, lai elpotu ---------------------------------------- So, we'll go no more a roving So late into the night, Though the heart be still as loving, And the moon be still as bright. For the sword outwears its sheath, And the soul wears out the breast, And the heart must pause to breathe, And love itself have rest. Though the night was made for loving, And the day returns too soon, Yet we'll go no more a roving By the light of the moon. /Lord Byron Current Music: Evgeny Grinko - Jane Maryam |
|
prtg |
8:20p | Personīgās izpētes robežas Sestdienas pusdienlaikā ilgi gājām garām garum garajai garrindai uz Auto izstādi nr. 2024. Kā jau nojautu, garrinda stāvēja pēc biļetēm pie tikai vienas no kasēm, kamēr pie atlikušajām divām kasēm rinda bija vismaz duci(!) reižu īsāka. Līdzīgi, no otras puses stāvēja garrinda uz iekšā laišanu, jo, kā vēlāk notikušo atstāstīja arī nacionālo ziņu portāls, "vēsturiski tika pārsniegts Ķīpsalas halles pieļaujamais apmeklētāju kapacitātes limits". Bet arī tā otrā rinda gaidīja tikai uz vienām no trim ieejas durvīm, un pie atlikušajām divām tās (rindas) bija daudzkārt īsākas. Lietišķi ģērbta kundze aiz manis rindā man jautāja, vai tās pārējās divas kases ir vaļā, jo to lāgā nevarēja saredzēt, uz ko atbildēju sākumā noliedzoši, bet, ieskatoties rūpīgāk, apstiprinoši. Apzinājis kopējo situāciju, nopirku ieejas biļetes internetā, ko ieteicu arī darīt minētajai kundzei, kura mazliet kautrīgi atbildēja, ka "to jau var tikai tad, ja ir tā elektroniskā nauda". Atskatījos vēlreiz uz garo rindu uz kasi un līdzjūtīgi, bez augstprātības nodomāju, ka tajā varbūt ir sastājušies visi aplokšņu algu saņēmēji un parādu piedzinēju vajātie ar nulli vai pat mīnusu elektroniskās naudas makā. Iestājāmies rindā uz vidējām durvīm un jau pēc ~10 minūtēm tikām iekšā. Izstāde tāda-nekāda, vien kādi 7 ripojošie mehānismi bija tā vērti, lai par tiem pajūsmotu. Bet paldies par to pašu. Ārā ejot, palūdzām zīmogus, lai pāris stundas vēlāk atnāktu paskatīties uz moto trikiem bumbā, bet apsargs teica, ka zīmogi ir paredzēti tikai tiem, kas "iziet ārā uzpīpēt". Dabūjām tos šā vai tā, bet atpakaļ tā arī neatnācām. |
|
prtg |
7:55p | Lost in Translation (2003) (revisited) |
|
teja |
1:27p | baby raindeer: textbook projektora stāsts |
| Saturday, April 20th, 2024 | ||
|
extranjero |
10:56p | Liels prieks par ASV valdības lēmumu par palīdzības sniegšanu Ukrainai. |
|
aborigens |
7:37p | Ar mani šodien uz ielas vēlējās iepazīties vīrietis vārdā Aleksejs. Prikoļna vigļiģiš. Pēc manas atbildes pārgāja uz latviešu valodu un teica, ka visiem tā esot jāzina. Tam es nevarēju nepiekrist. Aleksejam šodien bija bēda, ka izpircis savu telefonu no lombarda, bet nevarot atcerēties pin kodu. Es viņu mierināju, ka gan jau atcerēsies. Divus krustojumus vēlāk, noskaidrojis manu attiecību statusu, draudzīgi atvadījās. |
|
ctulhu |
10:59a | |
| Friday, April 19th, 2024 | ||
|
prtg |
7:57p | Kad kāds/kādi plašam cilvēku lokam par Tevi skaudības vai greizsirdības dēļ ir sastāstījuši pilnīgi izdomātas, sliktas lietas, atliek vien būt stoiski laipnam ar visiem, un par to vienkārši nedomāt. |
| Thursday, April 18th, 2024 | ||
|
ctulhu |
11:44p | Ideja kura droši vien patiks gājēju tiesību aizstāvjiem: https://www.anekdot.ru/i/caricatures/no |
|
aborigens |
11:29p | To My Duties While I’ve been doing my job stone by stone, quill by quill, winter has passed, leaving empty places and dead rooms. I work on all the same. I really should replace all those things I’ve forgotten, fill the darkness with bread, inspire hope again. The dust of the season, its harsh rain, are all I deserve: for myself I claim nothing more than all space and the right to work there, bearing witness to spring. I must have something for everybody day by day and week by week, gifts of the blue variety or cool blossoms from the woods. First thing in the morning, I’m going strong while others have sunk into sloth or lovemaking. I’m sweeping out my bell tower, polishing my tools and my heart. I have enough dew to go around. /Pablo Neruda from: ODES TO OPPOSITES |
|
meness_berns |
3:12p | --- No pēdējos mēnešos izlasītā prasās izcelt trīs grāmatas, kas atstāja uz mani dziļu iespaidu: Migels Asturiass, "Senjors Prezidents". Andruss Kivirekhs, "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Matiass Enārs, "Stāsti viņiem par kaujām, valdniekiem un ziloņiem". |