|
29. Sep 2026|21:57 |
šis ir 6. ieraksts šodien, lai pārsniegtu savu dienas ierakstu rekordu man vajag tikai šo + vēl vienu
te uzrakstīšu kko vēl garlaicīgāku par ielas novērojumiem - savu pagājušās nakts sapni (i know, #notallhumans, ir, kam patīk lasīt, ko citi redz uz ielas un citu sapņus, esmu starp tiem)
ar vienu paziņu, kurš man ne visai patīk, kkur gāju un es mazliet aizdomājos par to - kādā sakarā - jo labprātāk nekur ar viņu neietu, bet mēs tumsā nonācām pie drāšu žoga aiz kura bija lielizmēra koijoti un hiēnas, kas rūca un viņiem spīdēja acis. kādu brīdi tos aplūkojām un tad devāmies tālāk, līdz nonācām pie aizsaluša dīķa. to pētot atklājās, ka ledū ir iesalis tāds kā ģitāras atveids un paziņa prasīja vai varu nosaukt tās make & model un es nosaucu vienu no tiem pareizi.
tad tikai atceros, ka atrados uz kāpnēm, kuras no abām pusēm ietvēra klāti galdi ar viesiem, kāds ļoti smalks pasākums šaurā trepju tunelī, kurš bija aizņēmis visu, atstājot tikai šauru taciņu pa vidu. man šķita, ka ejot lejā pa šo taciņu starp galdiem un cilvēkiem, kas pie tiem apsēdušies, es tikšu prom, bet taciņas galu bija aizšķērsojis vēl viens noformēts galds ar svinētājiem, kas pie tā piesēdušies, uz viņu apģērba bija visādas lentes un ordeņi - un es sapratu, ka vienīgais ceļš ir atpakaļ un kāda sieviete man māja ar galvu like - nu beidzot tev pieleca. un es devos atpakaļ līdz nonācu pie citas izejas, kas mani aizveda uz nelielu metālapstrādes workshop, kurā atradās viens īgns aziāts. viņš man parādīja kā tikt laukā no šī labirinta, bet pie reizes arī pateica, ka man vajadzētu aiziet pie ārsta. viņa minētais iemesls ārsta apmeklējumam bija ārkārtīgi nejauks, bet neatceros kāds. |
|