Sviesta Ciba |

Aufklärung (

avralavral) rakstīja,
@ 2023-09-21 20:40:00

The genitive case is falling out of use in modern German. Where the formal rules dictate that the genitive should be used, it’s very common to ignore the rules and use a dative instead.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	(Anonīms) 2023-09-21 20:46 (saite)
	Kaut kādā ziņā var saprast. Jēgu tāpat nosaka palīgvārds, izņemot gadījumos, kad ar vienu palīgvārdu var apzīmēt gan kustību, gan statisku stāvokli (attiecīgi, tur gan izvēle starp datīvu un akuzatīvu joprojām ir aktuāla) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	(Anonīms) 2023-09-21 20:47 (saite)
	Atvainojos, te vispār par ģenitīvu. Tad gan interesanti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	avralavral 2023-09-21 21:29 (saite)
	For example, während des Essens is the correct way to say “during the meal.” But it’s very common in everyday speech to say während dem Essen. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2023-09-21 23:01 (saite)
	O! Paldies! Arī šis neliekas tik nepareizi, intuitīvi iederas pat ļoti labi. Kā man teica, nupat jau arī akuzatīvu ar datīvu reizēm sajaukt nav nekāds noziegums. Es neteiktu, ka ģenitīvs vācu valodā tāpēc mirst. Kā piederības deklinācija tas taču joprojām pilnībā funkcionē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gnidrologs 2023-09-21 21:40 (saite)
	Neko nezinu par vācu valodu, bet vai tas ir kaut kas līdzīgs mūsu "ka" un "kad" problēmai (saprotu, ka iet runa par locījumiem, nevis saikļu lietojumu)? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	(Anonīms) 2023-09-21 22:58 (saite)
	Vispār nav līdzīgi. "Kad" acīmredzami norāda uz laiku un tiek putrots tikai izrunas līdzību dēļ. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Anonīms)
2023-09-21 22:05 (saite)

kaut kas līdzīgs notiek arī latviešu valodā: "Mēs zinām, ka latviešu valoda ir ģenitīvu valoda, bet angļu valodas dēļ ziņu un citos tekstos parādās daudz datīvu. Piemērs, ko parasti minu un kas man visvairāk griež ausīs – "viņš ir tēvs diviem bērniem". Tā nesaka. Saka – "viņš ir divu bērnu tēvs". "Degpunktā" izplatītākā frāze – "viņš ir liecinieks ugunsgrēkam". Nē, viņš ir "notikuma liecinieks" vai "ugunsgrēka liecinieks"."

https://satori.lv/article/no-parmainam-nav-jabaidas-satori-saruna-par-valodu

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	(Anonīms) 2023-09-21 23:02 (saite)
	Diezgan forši kaut ko nocitēt un tad piebilst: "Tā nesaka". Redz, ka saka gan :) Mēģinās te aš' dzīvo valodu savaldīt. Good luck. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2023-09-22 17:00 (saite)
	Tas, ka izlaidīgai sievietei vai vīrietim saka "tā neklājas maukot apkārt", nenozīmē, ka abu atbilde "redz, ka klājas gan!", būs pieņemama. Ja kāds saka, ka "tā dzert nevar!", un, ja dzērājs atbild, "redz, var gan!", tas nemaina faktu, ka viņš ir deviants un mēģina aizbildināt savu deklasēto dzīvesveidu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2023-09-22 22:44 (saite)

Dieva dēļ, teikt "divu bērnu tēvs" un "tēvs diviem bērniem" semantiski nav tik nepareizi. Jo viņš ir viņiem un viņi ir viņam. Valoda mainās, cilvēki to pielāgo funkcionālām ērtībām, tāpat kā iestaigā taciņas, kur tiem ātrāk, nevis, kur arhitekti ieplānojuši. Jūs ablatīvu arī lietojat, un mīksto ŗ arī rakstāt? Jo vajadzētu, vajadzētu.

Pūristi, bļe.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2023-09-22 22:46 (saite)
	P.S. – Es piekristu, ka ir jāseko līdzi, lai teikuma konstrukcija būtu loģiska, bet šajā gadījumā, manuprāt, nav īpaša pārpratuma, attiecīgi, saziņas funkcija tiek pildīta. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	(Anonīms) 2023-09-23 14:03 (saite)
	Divskaitļa, ablatīva un nekatrā dzimuma zaudējums gadījumā nav..zaudējums? Ja nekritiska funkcionalitāte un pragmatiskā patiesības izpratne ir mūsu viss, tad jau nav jāapraud īru valodas zaudējums, kā arī anglosakšu valodas primitivizācija līdz tās pašreizējam veidolam jāsveic kā varens praktisks ieguvums? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2023-09-23 18:50 (saite)

PAGA, nu kāds te ir sakars?

Valoda ir funkcionāla un dzīva, vienmēr ir bijusi. Latviešu valoda tagad un latviešu valoda kādreiz būtiski atšķiras, bet pašos pamatos tā ir fantastiska indoeiropiešu valoda, kurai neviena cita, izņemot leišu, nelīdzinās. To var iznīcināt, tikai valodu nelietojot vispār, nevis, valodai transformējoties. Mācoties vācu valodu, es sāku redzēt, cik neaptverami daudz modernās latviešu valodas gramatikā ir no vācu valodas, kas liekas loģiski, ja zinām, kas bija mūsu pirmie valodnieki. Un ja tagad cilvēki labāk saka "tēvs diviem bērniem" nevis "divu bērnu tēvs", kur ir problēma? Vai tāpēc šis teikums kļūst ārzemniecisks, angļiem saprotams? Latviešu valoda tāpēc izmirst? Nākamais solis būs teikt "fāteris diviem čildreniem"? No tā jums bail? Un kas būs tie arbitri. "Tēvs diviem bērniem" tiešām skan tik drausmīgi? Man nē. Varbūt problēma ir manī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2023-09-23 23:43 (saite)

Es tikai aicinu pievērst uzmanību, ka valodas bagātību un līdz ar to izteikto domu noplicināšanās ir diezgan acīmredzams fakts, kas turklāt sastopams visos laikos. Atšķirība starp grieķu koinē un klasisko ir uzkrītoša. Atšķirība starp Beovulfa angļu valodu un Šekspīra pidžinu ir uzkrītoša. Par pidžinu runājot - "ieguglē BBC pidgin". Vai tādu likteni novēli latviešu valodai? Angļu valoda primitivizējās un zaudēja locījumus, jo dažādām vēsturisku ķibeļu dēļ vienkopus uz salas sabāztām etniskajām grupām kaut kā vajadzēja saprasties. "Katberts sēdēt uz krēsls". "Mērija būs paijāt kaķis". Utt. Vai tā ir valodas funkcionālā "attīstība"? Drīzāk vēsturiskā liktenīguma spaidi, ar revolveri pie deniņiem. Paldies Dievam, ka sajaukšanās ar somugriem nav galīgi izkropļojusi tādu senu indoeiropiešu mēli kā latviešu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2023-09-24 08:59 (saite)

Entropija.

Var pārdzīvot un plūkt matus par to, ka pasaule nav tāda kā kādreiz, bet valoda neizbēgami mainās un ietekmējas. Islandiešu valoda ir lielisks piemērs tam, ka izmaiņas notiek lēnāk, ja iedzīvotāju saskarsme ar kaimiņvalstīm ir daudz mazāka. Latvija un latviešu valoda vienmēŗ tam ir un būs kaut kur pa vidu. Cilvēki lietos konstrukcijas, kuras sākotnējā valodā neeksistē, paši to nemaz nezinādami. Un tik vai tā "dators" prevalēja pār "kompjūteru". Kāpēc, pasakiet?

Valodnieki tikmēr raudās, lasīdami vecos tekstus. Un ja kaut kur samaina vietām ģenitīvu ar datīvu, es neuzskatu, ka tā ir milzu problēma. Abas šīs deklinācijas tāpēc nepazūd. Arī šī ieraksta autora piemērs nenorāda uz ģenitīva iznīcināšanu, tikai viens tā noteikums tiek pārnests uz citu deklināciju, jo cilvēkiem tā izrādījies ērtāk. Jā, briesmīgi.

Tā ir. Tā būs. Tas tev nav mēneša laikā nojaukt 19. gs. koceni un uzmaukt virsū lielveikalu LIDL. Tas ir lēns, neapzināts psiholoģisks darbs gadu garumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2023-09-25 11:51 (saite)
	"..jo cilvēkiem tā izrādījies ērtāk"? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: