Es tikai aicinu pievērst uzmanību, ka valodas bagātību un līdz ar to izteikto domu noplicināšanās ir diezgan acīmredzams fakts, kas turklāt sastopams visos laikos. Atšķirība starp grieķu koinē un klasisko ir uzkrītoša. Atšķirība starp Beovulfa angļu valodu un Šekspīra pidžinu ir uzkrītoša. Par pidžinu runājot - "ieguglē BBC pidgin". Vai tādu likteni novēli latviešu valodai? Angļu valoda primitivizējās un zaudēja locījumus, jo dažādām vēsturisku ķibeļu dēļ vienkopus uz salas sabāztām etniskajām grupām kaut kā vajadzēja saprasties. "Katberts sēdēt uz krēsls". "Mērija būs paijāt kaķis". Utt. Vai tā ir valodas funkcionālā "attīstība"? Drīzāk vēsturiskā liktenīguma spaidi, ar revolveri pie deniņiem. Paldies Dievam, ka sajaukšanās ar somugriem nav galīgi izkropļojusi tādu senu indoeiropiešu mēli kā latviešu.