Es mēdz būt dažādi

27.11.13 18:39
noskatījos 100g. kultūras par problēmām arhitektūrā un man ir kauns par Gaiļu pāri, kuri klaji izrāda savu aizvainojumu par būvvaldē atmestu projektu, bet, kurš objektīvi neatbilda juridiska dokumenta formātam un tad atļaujas publiski uzbraukt Zanei Kalinkai, kurai šobrīd visticamāk netrūkst bēdu. Tā nav inteliģentu sociāli adekvātu cilvēku rīcība.
1 raksta ir doma

27.11.13 16:53
šitās demisijas es nesaprotu!
tas ir kā darbiņš nesanāca darīšu citu un vēl smuki un pieklājīgi izskatīšos apkārtējo acīs?
2 raksta ir doma

23.11.13 22:06
Es vairs nedusmošos uz kaimiņiem, kad atkal būs sajūta, ka viņi pārāk interesējas par manu dzīvi, jo pastāv iespēja, ka ja ar mani kas atgadīsies, taboru kāds atklās un pabaros.
1 raksta ir doma

21.11.13 01:22
Bezmiegs.
Tā vietā lai uzrakstītu, ka NRJA arhitektūrā ir tas pats kas Kivičs mūzikā. Uzrakstīju, ko domāju par venēciju
0 raksta ir doma

21.11.13 00:55
Venēcija nav mākslas pilsēta. Visas tās bjenāles iegūst savu jēgu tikai tāpēc, ka venēcija atvēl vietu uz saviem pleciem.
Venēcija pati par sevi ir māksla izdzīvot jeb nespēja nomirt svešinieka skavās, grimt un nenogrimt karnevāli un dienas pēc tam, sasodītie paisumi un bēgumi.
0 raksta ir doma

20.11.13 13:53
šausmīgi sāp tā sirds, kas atrodas labajā pusē, laikam sapūsta

joprojām jūtos aizmigusi un nav īsti motivācijas, lai atmostos. lēnām strādāju, ļoti lēnām
justos sliktāk paliktu mājās slimot

tāds ir šis mirklis
3 raksta ir doma

18.11.13 00:50
Pirms 7iem gadiem tā laika tuvāko cilvēku kompānijā "pūt vējiņi" bija kulta filma.
Tās mūzika vispār šķiet mūžīga vērtība.
Astrīda Kairiša ir tik neticami skaista.
Toties stāsts ir pizģec! Tad tāds ir tas mūsu tautas atiecību kods? Godā augstais tikums ar kuru neviens līdz galam neizdīlo. Sirdsbalsij sekot liek vienīgi instinkti, bet kultūra ņem virsroku. Iesaistītie vai nu aiziet bojā vai sajūk prātā un aizbrauc pa upi ar līķi.
5 raksta ir doma

14.11.13 15:23
Cilvēki bieži runā par pašrealizāciju, tiecas pēc tās. Diemžēl, nekāda sevis realizācija pēc būtības nepastāv. Notiek tikai personības intensifikācija, iegūstot to pēc kā tā cenšas. Jebkurš sasniegums atļauj personībai sajust sevi varenāku, bagātāku, zinošāku un darbīgu. Sapratne atnāk nevis trenējot prātu, bet atļaujot tam klusēt. Diemžēl, prātu nevar padarīt mierīgu ar apņēmību, jo tas, kas to nomierina, ir viņa paša vēlme.

Nav ceļu uz patiesību. To var atklāt, taču nav ne formulu, ne paņēmienu kā to izdarīt. Jums jādodas jūrā bez kartes, un šī jūra esat jūs paši. Neder ne plāni, ne darbības modeļi, jo tie izslēdz atklājumu. Šis atklājums, kas mūs sagaida, atnes prieku, taču tas nav atmiņu vai salīdzināšanas prieks, tā ir nepārtraukta novitāte.

(c) Krišnamurti
2 raksta ir doma

14.11.13 13:27
tad vēl par interesanto dzīvē. kas vakar laimīgi beidzās.
Jaņčuks to iepriekš jau pieminēto maketu bija dabūjis tāpēc, ka iepriekšējais maketētājs bija sācis dzert un nevarēja pabeigt. Jaņčuks ir ļoti mērķtiecīgs un apņēmās to paveikt trijās dienās, kas ir ļoti mazs laiks un viņš iespējams ir vienīgais, kurš teorētiski to var izdarīt. Tad vakar pa dienu viņš zvana un saka ka tomēr vēl ja varu lai nāku palīgā, sāku kurnēt, ka pašai savi darbi arī jādara, tad viņš atdzīstas ka zvana no stradiņiem, jo apakšējais kaimiņš viņu piekāvis. pievakarē iebraucu ciemos, satiku pasūtītāju kas bažīgs staigāja apkārt un domāja vai der vai neder, jo arhitekta ar ko kosultēties nav. arhitekts slimnīcā arī piekauts.
tāds lūk makets ar savu jocīgu pasauli ap sevi, no kuras labāk distancēties.
4 raksta ir doma

14.11.13 13:17
Skaista diena, mazliet jau smaržo pēc ziemas un sniega.
taču fiziski ir tāds nespēks, ka bail atrasties uz ielas, jo negribas nesankcionēti noģībt uz vanšu tilta, kurā nebija spēka ar riteni uzbraukt.
brīvdienās gulēšu mājās, nekur neiešu, jo nav naudas un spēka, lai piedod tie, kam bija kādas cerības uz manu sabiedrību.
izgulēšanos redzu kā vienīgo loģisko risinājumu un siltu vannu arī
tad jau lēnām varēs atgriezties cilvēkos
0 raksta ir doma

12.11.13 19:16
žēl, ka fotogrammu vakars iet secen, dēļ tā maketa, bet sen kas tāds nav darīts. jāatjauno skili
0 raksta ir doma

12.11.13 17:53
ļoti dīvaina diena
ilgi nevarēju attiet no sapņa, sēdēju dušā un domāju un domāju
tā kā viss jau bija iekavēts nolēmu aizbraukt līdz unītim un iegādāties tās zeķubikses. tas izrādijās trīsreiz laikietilpīgāk kā domāts un ar vilšanās garšu. gribējās tādas krāsainas kā 80tos ar zibeņiem un trīstūriem un bļesku, bet viss pārsvarā bija tāds latviski gaumīgi mežģiņains (kas savā vietā un laikā ir ok) izstaigāju h&m sašuvos, gāju meklēt lindeksu, tā vairs nebija. bik boks neuzrunājā. atgriezos h&m un atradu par labu esam vienas nedaudz luminiscejoši oraņdži sarkanas, bet adītas, ķipa advenetes vēstneses. 7ls likās dārgi un bija žēl, bet kas nolemts darīt tas jādara. lai gan tagad šķiet ka vajadzēja ņemt to luminiscējošo krāsu mežģīņu apakšbikšu komplektu un hameljonu spīdumu zilimelno cepuri, būtu lētāk un gribētāk? hm..
otrs galamērķis bija rēriha grāmatnīca, bet iznākot no unīša gribējās tikai uz darbu un paēst. tad atcerējos ka ir taču makdonalds un ja jau viss ir kā ir, tad ok. sen nebiju piedzīvojusi tripu vienatnē. visa tā stacijas publika ar taukiem britu tūristiem pienapuikām, kas sauc pār visu zāli, ka grib precēt un vislaik skaļi smejas, lai pievērstu uzmanību. toties visu cieņu kasieres jaunkundzei kas apkalpoja neredzētos ātrumos, precīzi un veikli. radās liela cieņa pret viņu. varēja pavērot visādus dīvainus tipus uz ielas, kas kārtoja ģēlas.
pēc makdonalda sasniegt rēriha grāmatnīcu bija pavisam viegli, tur pat bija cerētā grāmata un pārdevēja uzdāvināja vēl vienu, kuru varēja izvēlēties, izvēlējos par konfūciju 30 min un izlasīt ļoti jauku sirsnīgu lūgšanu.
darbā ierados divos un tad jau notikumu gaita normalizējās un tagad ir pavisam mierīgi
jācer ka pietiks spēka dredu jaņčukam palīdzēt pie maketa pabeigšanas un paspēšu izgulēties, jo rīt jau arī diena, kas jāstrādā un jādzīvo.
3 raksta ir doma

12.11.13 08:40
Sapnī biju Valmierā, kur tētis ar zilu palīdzēja no valmieras dzīvokļa pārvest Elejas vecāsmammas mēbeles man uz Rīgu. Tad vecāmamma Ilze atcerējās, ka jāiebrauc vēl vienā radu dzīvoklī, kurš nesen izdedzis (un reāli dzīvē neeksistē) tā pagalmā satiku vecu sievu tumšas bronzsas krāsā grumbainu seju, lūdzu lai viņa atnāk līdzi un pasaka kuras mēbeles drīkst ņemt. Viņa piekrita un izrādija dažādus slepenes brīnumus. Nez kāpēc tur nakšņoju, lai arī dzīvoklis bija dedzis un tur bija spoks tajā jutos ļoti droši. Tas atradās pirmajā stāvā vienā no leišu blokmāju projektiem las bija izvietotas pēc tādas kā sētas principa un tam bija piebūvēta eja caur māju ar skaistiem stikliem bet bez grīdas. Gribējās tur palikt, bet caur eju tajā varēja iekļūt svešinieki un tas nebija slēdzams. Tad jau tētis bija saljcis mantas, bet par kādu vecu skaistu spoguli teica ka atstāsim jo to ir grūti panest.
Pamodos ar deguma smaku degunā, bet aiz loga viss mierīgi. Iekšēji tād sajūt it kā būtu pabijusi pasaku un bagātību vakstī. Un tik daudz aizgājēji nebija sen bijuši tik klātesoši vienā sapnī.
0 raksta ir doma

11.11.13 17:31
to celšanos sešos tomēr ļoti jūtu
šodien esot sevis žēlošanas diena pēc mēness kalendera, tāpēc arī pažēlošu sevi
apsolīju pabeigt vienu darbiņu, foršu, smukumdarbiņu, tikai nesaprotu kā
vajadzētu pa ceļam uz mājām iebraukt qlimpijā,bet tur viss ir tik liels un daudz, bet es esmu tik maza un skopa.
vajadzētu kaut ko apēst, jo kafija un cigaretes nav vitamīni

vienīgais ko gribas ir lasīt V. ieteikto nomierinošo grāmatu par to kā dzīvot pašreizējā brīdi, ne nākotnē, ne pagātnē
5 raksta ir doma

9.11.13 16:13
Ir labi.
0 raksta ir doma

Vecākus pukstus