never o'clock
never o'clock
- 25.10.20 20:54
- Ļoti, ļoti, ļoti patīk filam "Parazīts"
-
1 rakstair doma
- 16.10.20 14:33
- Kā kaķi māk tik skaisti gulēt ?
-
1 rakstair doma
- 10.10.20 17:48
- jāienes no dārza vēl pēdējie istabas augi
darbi tūlīt tiks sadarīti tajā zonā, kur procesi ierakstās pēc plāna.
attiecīgi krītas stresa līmenis un nāk miegs, gribas caur sveces liesmu vienkārši kādu brīdi vērties logā uz dārziem rudenī.
-
0 rakstair doma
- 9.10.20 21:18
- Nezinu kā īsti par to runāt, bet mīļākajām un mīļākajiem arī ir tiesības.
-
15 rakstair doma
- 9.10.20 20:23
- Ak, Oktobri, tu esi šaušalīgs!
-
3 rakstair doma
- 29.9.20 20:51
- atsvešinātība ir mana drošā vieta.
-
0 rakstair doma
- 29.9.20 20:30
- nenormāli besī, ka valsts labklājību mēra pēc IKP
IKP ir patēriņš, faking patēriņš uz planētas, kur tūlīt beigsies resursi.
-
24 rakstair doma
- 25.9.20 20:13
- no vienas puses man vajadzētu justies vecai, bet profesionāli, es jūtu, mana dzīve tikai sākas.
-
0 rakstair doma
- "Emptiness: Living Capitalism and Democracy After (Post)socialism"
- 19.9.20 21:23
- "Starp megapolēm atrodas ciemi, mazpilsētas, pilsētciemi, kuri tukšojas, no kuriem atkāpjas valsts un kapitāls, bet kāds vēl aizvien tur dzīvo. Mani kā antropologu interesē, ko jaunu varam uzzināt par pasauli, ja padziļināti un salīdzinoši pētām šo it kā pazīstamo, bet tai pat laikā arī jauno parādību – tukšošanos. Kas notiek ar šīm telpiskajām vienībām? Ko tas nozīmē – dzīvot vietā, kas tukšojas, pārvaldīt to?"
Dace Dzenovska
https://www.delfi.lv/campus/raksti/izprast-dzives-telpu-ap-mums-saruna-ar-oksfordas-universitates-asocieto-profesori-dzenovsku?id=52480631&fbclid=IwAR2eud63wkB5M5u06YhMoaR4rxKjro1XbHeax4IHrdFCAYzJ7OW8rjtYvOo
-
3 rakstair doma
- 18.9.20 07:52
- ok
tikko atradās kaķēna mamma. pa pagalmu skraida ruda, var redzēt, barojoša kaķene meklē kādu, laikam jau NEKO.
ko nu ?
-
4 rakstair doma
- Sotoronoko
- 17.9.20 16:42
- kāds šonakt pie mūsu mājas ir pazaudējis aptuveni septiņu nedēļu vecu runčuku (viņam vēl mammu vajag). tagad mums ir divi kaķi un viens suns, kā arī sarežģīta mājasaimniecības funkcionālā organizācija.
un
Milzīgs paldies SW par atbalstu pie vetārsta un situācijas sagremošanas kopumā!
-
7 rakstair doma
- 25.8.20 23:58
- ar pusaudžu un vispār cilvēku "pāraudzināšanu" būtu jāaizldiedz nodarboties reliģiju pārstāvjiem, jo tas tomēr ir profesionāļu darbs (pedagogu, psihologu, sociālo darbinieku u.c. iespējams, ir jābūt speciālam psihologu novirzienam, kas palīdz cilvēkiem atrast veidu, kā sadzīvot ar sabiedrību, nenodarot ne sev, ne sabiedrībai zaudējumus)
zobus taču arī nelabo mācītājs.
-
96 rakstair doma
- 25.8.20 22:45
- ir viens refleks, kas darbojas joprojām, kopš laikiem, kad arh. fak. kursadarbi bija jānodod ar roku rasēti. tas nekas, ka mēs drukājām tos ar ļoti plānām līnijām uz iecerētajiem papīriem vai kārtīgām līnijām, ja iecerētais papīrs bija biezā pauze, kas labi izskatījās un bija ērts materiāls, jo varēja labi pārzīmēt izprintēto ar gaismas kastes metodi. mēs zīmējām ar tintes rapidogrāfiem. tie bija elīgi dārgi, dažādu smalkumu, par 0,15 bija ļoti jārūpējās, lai neaizkalst. ilgi zīmējot, to tintes kapsulās nevienmērīgi nosēdās un kādā brīdī līnija pārāvās, tad rapiņu pakratīja un viss atkal bija labi. šis joprojām strādā gēla pildspalvām.
-
10 rakstair doma
- 25.8.20 21:34
- ēku durvis veras evakuācijas ceļa virzienā. ir nejauki, ja nesanāk īzī iekļūt ēkā, bet vēl nejaukāk ir tad, ja īzī un ātri nevar izkļūt no ēkas gadījumos, kad tas jādara ātri un iespējams kopā ar baru nobijušamies, apdraudētiem līdzcilvēkiem.
es jau esmu vīlusies kā "par" organizēja teritoriālo reformu. ja paši ir lohi, var taču aiziet uz LU teritoriju plānošanas fakultāti un uzzināt, kā to labāk izdarīt, nevis pohujā močīt savu.
vispār ietektu katram esošām un wanabī politiķim pabeigt vismaz pirmo kursu, jau pieminētajā fakultātē, jo tas ir elementāro zināšanu koferīts bez kura nevaidzētu nemaz sākt.
-
2 rakstair doma
- 19.7.20 23:41
- Šodien uz Liepājas ielas, kur griežas ārā 5. troleibuss, uz trotuāra satiku skrienošu zalkša bērnu. Viņš gribēja šķērsot braucamo daļu un ļoti nobijos, ka viņu sabrauks. Mūs ieraudzīja pretim nākoša meitene un šausmās saviebās. Teicu, lai neuztraucas, ka tas ir zalktis un viņu var sabraukt. Viņa dzeltenās ausis spoži mirdzēja uz ielas pelēkā bruģa fona. Mans prāts kliedza, ka viņš ir jānosargā, bet caur ķermeni skrēja drebuļi cik viņš bija čūskīgs katrā ašajā kustībā. Tad viņš ieslēpās liepā tik zibenīgi, ka atļāvu sev domāt, ka ar viņu viss būs kārtībā. Kad nācu atpakaļ no Rimi, uz ielas nemētājās neviena nobraukta čūska. Tomēr tā bija dīvaina vieta, kur satikt zalkša pusaudzi.
-
3 rakstair doma