Usne

30.7.14 21:53
toreiz, kad aizbraucām uz garciemu pie Čaj pēc dēļiem Jima virtuvei, beigās tomēr aizgājām uz jūru. tur atradu jauku jūras apskalotu sprunguli un nolēmu to paņemt uz mājām, kur tilandsijām dzīvot. sprunguls bija dikti izmircis, bet smuks. tagad tas ir izžuvis un sarāvies uz pusi, izskatās pēc sakārnīša un diezvai ir izmantojams paredzētajam mērķim.
laikam jāņem tie sprunguļi, kuri jau ir izskaloti krastā un apžuvuši, citādi pārsteigums!
5 raksta ir doma

aleluja
29.7.14 15:48
Kaifs! Kaifs! Kaifs!
Uzpīpēt negaisā!
pat mazliet vēsi sametās, bet jaku tomēr pat mūsu visai vēsajā birojā vilkt negribas.
0 raksta ir doma

28.7.14 09:39
Pavisam no tiesas sāk iestāties gaidītās pārmaiņas.
Pēdējā diena gask, paskastē pārlasāms īres līgums.
Jims sācis kravāties.
Pamodos nobijusies, kā tiks galā vai saliksies procesi un naudas, vai pietiks spēka.
Dzeru kafiju, pīpēju un saņemos. Pirmdiena.
0 raksta ir doma

27.7.14 20:07
Logs ir atvērts un kaķa pie tā meditē. Grafčiks visu dienu guļ, pavisam saguris, no rīta peldējās daugavā.
Pati esmu beidzot restartējusies un nevilšus atpūtusies.
Nakts no piekdienas vakara uz svētdienas rītu ir restaurējusi nebijušas sajūtas un atstājusi sirdsmieru.
Gaidu, kad atgriezīsies gribasspēks strādāt, pagaidām gulšņāju un izbaudu vasaru.
0 raksta ir doma

13.7.14 18:44
Tātad avangards ir iespējams arī mūsdienās?
No tā nav iespējams izvairīties. Jūs nevarat novērst avangardu!
Vienmēr būs frontes līnija. Katrā sfērā – mākslā, visur – vienmēr ir frontes līnija.
Tad, protams, ir arī visa vēsture, bet vienmēr, vienmēr ir šis brīdis – tagad! Šodien viss sākas no paša sākuma, mēs tajā dzīvojam ik sekundi, un viss, kas ir aiz šī brīža, ir jau vēsture.
(c)Jons Meka (Jonas Mekas)
11 raksta ir doma

13.7.14 18:15
Nē, fotogrāfi sevi atklāj paši.
Bet Arla viņiem palīdz...
Nē, jo reāli ir tā: vienā rītā tu saproti, kā vēlies būt mākslinieks, un tas ir ļoti drosmīgi, tas ir ļoti sāpīgi un ļoti grūti. Ir ļoti maz tādu, kas to iztur un kuriem izdodas, bet tik tiešām pirmais, kas atklāj mākslinieku, ir viņš pats. Mums dota ir vien īpašā veiksme ar viņiem sastapties. Tā ir patiesi brīnišķīga veiksme.
(c) Fransuā Ebēls (François Hébel)
1 raksta ir doma

sagurums vai ?
10.7.14 14:58
šodien ir izniekotā laika diena.
kaut kas ir izdarīts, nav tik traki.
uzvarēti atkal jauni labirinti, lai aplietu augus, iesēta citronzāle, atdots mazprojekts skaņoties.
tagad vajadzētu kancelēt internetus un pievērsties autokadam, bet izskatās, ka uz to jāizveic prāta labirinti, bet kā jau pieredzēts, tie ir uzveicami, tikai laiks tērējas.
nu ko pārcelšos uz māmiņas apartamentiem, jo tur internets nav pataisno savā kompī atverams, ir iespēja jau tagad nogādāt dz.d. dāvanu un noslēpt + pats galvenais tas ir patīkami tuvu veloceliņam uz jūrmalu, jo rīt izveikšu tripu uz piņķiem. no sākuma pa veloceliņu līdz babītes stacijai un tad caur babīti pa lielo riņķi uz piņķiem. tikai un vienīgi lai nokļūtu salonā objekts.
2 raksta ir doma

10.7.14 14:13
laikam dzīvoju kādā jocīgā pasaulē, jo izsenis mani kursbiedri, gan vīrieši, gan sievieši sabiedriskās vietās ir adijuši, tamborējuši, nekad nebija ienācis prātā, ka tas ir kas īpaš, drīzāk asprātīgs veids kā pavadīt garlaicīgas lekcijas.
tas gan bija pirms desmit gadiem, bet atieksme nav mainījusies, kā par normu pieņemts tā palicis.
1 raksta ir doma

10.7.14 00:25
Beidzot mierīgi un godīgi parunājāmies ar māsu.
Vislaik jāčeko līdzi, lai nejauši neaizvainotu un jāliek saprast, ka mans mērķis nav viņu kā speciāli aizskart utt..
Bet kad tam posmam ir tikts pāri var runāt kā ar draugu.
Vispār dažkārt ahujeķ, ko mēs paši sev savā galvā daram!
0 raksta ir doma