Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi

• 4.3.15 03:37
• Domāju par to efektu, kas rastos, ja Leviatānu un Mammy noskatītos vienā dienā.
  
• 1 rakstair doma

• 2.3.15 18:57
• dedzināmais sermūkšķis, ko pirms nedēļas atnesu no āra ir sazēlis.
  
• 8 rakstair doma

• 27.2.15 13:00
• Vārdu sakot, gan Parādnieks, gan Mētra ir metami pār vienu kārti. Aktīvi pilsoņi, kas ar sevi uzmācas pārējiem. Tas nav slikti, ir par ko padomāt.
  
• 4 rakstair doma

• 27.2.15 12:35
• skatos Mētras uztāšanos čomskī ar intervijas elementiem, to zaķi, kas likvidējis sev spēju dzemdēt un man ir līdzīgas sajūtas par to kā Au par to zilmataino jaunkundzi.
  es tur redzu tikai pusaudžu problēmas, velmi būt krutai māksilniecei, salasijusies saskatijusies kaut vai pietiek ar orlan (slinkums meklēt dzļāk)
  nu tāds egoismā balstīts izgājiens.
  
• 5 rakstair doma

• 27.2.15 00:43
• domāju par to, kā dzīvot tālāk.
  varbūt iziet miršanas kursus? tā pat vien prikola pēc.
  nebaidīties iepazīties ar jauniem cilvēkiem. tomēr atvērtos jaunas neiepazītas pasaules. būtu motivācija neiznīcināt ķermeni ar bulciņām, cigaretēm un alkoholu. sākt interesēties par eksotiskām valstīm. smelot sev, lai izdzīvotu, kā kāds vīrs sameloja kolibrī, kurš negribēja dzert no plasmasas korķīša, kamēr tur nebija ievietota plastmasas puķīte ar caurumiņu, kas kolibrī atgādināja pazīstamo realitāti.
  vai izgulēties, izlasīt iekārotās grāmatas, minimizēt kontaktus ar cilvēkiem un vairāk zīmēt. tobiš saņemties darbam.
  varbūt jāsāk ar izveseļosanos?
  
• 3 rakstair doma

• vakara sarunas
• 27.2.15 00:16
• klausijāmies ar Baņutu zāles šūpuļdziesmu
  https://www.youtube.com/watch?v=n2NY7KxIJPw
  un Baņuta teica, ka zinot stāstu par bērnu, kurš aizlidojis un nekad nav pamodies, es teicu, ka tad jau tas ir stāsts par mirušu bērnu. Nē, teica Baņuta, tas ir stāsts par sapņu bērnu.
  
• 0 rakstair doma

• zāle - mašīnīte
• 27.2.15 00:02
• https://www.youtube.com/watch?v=GU8k1tBaoqA
  
  atgādina "mantu" (ja klausīšos vēl pat atcerēšos precīzi, kuru dziesmu), bet neskaitāmas reizes labāks.
  
• 6 rakstair doma

• 26.2.15 21:09
• tikko savilku viena sava sapņa personāžus ar reālās dzīves asociācijām un man palika baisi, jo draugu jau pietiek, bet iemīlēties ir lieki un apgrūtinoši.
  savukārt šonakt sapņoju, ka esmu sarīkojusi ballīti jaunajā dzīvoklī, kurš ļoti līdzīgs tam kāds Ivei bija baldones ielā, ir atnākuši promenentie kursabiedri, kolēģi un draugi no 2007 gada pagātnes. man ir stilīgs birojs, kruts draugs, jā jā tieši no statusa viedokļa un tad kāda no pagātnes draudzenēm saka otrai, viņai tas tak nav vajadzīgs, viņa tam netic un padirsīs pie pirmās iespējas un tad saka man ka visa šī spozme ir maskarāde un nav uztverama nopietni. tu esi lūzere pēc pārliecības, tev piestāv dzert čomskī, tev jau tagad šis viss ir apnicis. ja tu spētu kaut ko sasniegt tu būtu jau sasniegusi, tagad ir par vēlu sistēmu vairs neapmuļķosi, tev vienkārši nav dots tāds powers un griba, čau mēs ejam tālāk.
  
• 4 rakstair doma

• 26.2.15 18:15
• Sāp galva, salst, tad nu beidzot būs temperatūra, varēs izslimot un sākt atdzīvoties.
  Nekur neaizgāju, uztaisiju gardas pusdienas, sildos pie gravīras, baņuta spēlē kompi, dzeram rīsa sēnes dzērienu un tas mums iet uz urrā.
  Nesmēķējas, kas ir skaidra norāde, ka esmu slima.
  Pabeigšu lasīt muļķu skolu, tad atņemšu B. Kompi un pastrādāšu.
  Vakarvakarā noskatijāmies Orfeja testamentu, pats Orfejs atstāja lielāku iespaidu, bet viss tāpēc ka pati sadomājos.
  Man prasās kāda nedēļa mežā, kur bez pašpārmetumiem par izjauktu režīmu var cauru dienu gulēt, lasīt, pastaigāties, gatavot un apēst ēdienu. Dienām palikt rītasvārkos un tikai ārā ejot uzmest kažoku, tas ir tas, kas pieteūkst.
  
• 0 rakstair doma

• 25.2.15 16:01
• Bet vispār daudziem jeb citiem ir daudz sūdīgāk, un viņi dīlo ar daudz nejaukākām lietām un notikumiem.
  Man vienkārši vispār nav spēka dīlot ar kaut ko jeb ko.
  Visādi citādi ārā ir brīnišķīgs laiks, uz vingrošanu aizgāju, bet sapratu, ka tik ļoti sāp krusti, ka pietrūka gribasspēka to pārvarēt, pēc tam sākās durošas sāpes galvā, tas palīdzēja jūsties mazāk vainīgai savā priekšā.
  Tagad sēžu āģīša kūkdaros, ēdu bulciņas un jūtos labāk arī par to ka pietika laika skipot ciemkukuli, kurš ir mazāk gards. Ar sliktu wi fi un izmanto priekšrocības ar labāku lokaluzāciju.
  Darbi un jauni projekti virmo apkārt, gribas lai vismaz naudu nesošie sāk notikt. Nauda ir pēdējais motivācijas resurss, kam vēl ticu.
  
• 1 rakstair doma

• 25.2.15 15:54
• Esmu apņēmusies bez maksas darīt tikai tās lietas, kuru process man sagādā iedvesmu un baudu, un brīnumains pavērsiens nākotnei.
  Par pārējām, lai griežas skaitītājs un apņemos turpmāk nekautrēties un nejusties kā materiālistiskam draņķim, ja neprecīzas vienošanās rezultātā jūtos apčakarēta.
  
• 0 rakstair doma

• 25.2.15 12:46
• pirms gada tieši šajā datumā man bija ārprātīgas paģiras, bet izdariju dahuja vairāk kā šobrīd spēka iedomāties.
  dzīvības spēks kaut kur izčibējis un var pat censties būt pozitīvs un visur saredzēt labo, bet grūti sev melot.
  uz ko gan es vispār cerēju?
  
• 1 rakstair doma

• 24.2.15 15:53
• mirkli pirms gribēju ieiet dušā, peteicās gāzes pārbaude, tagad stiprina skaitītāju, nocēla no plīts gandrīz uzvārijušos tējkannu. tagad izmisīgi gribu kafiju, gribu uzpīpēt, gribu dušā, bet rīt ir gāzes spiediena pārbaude, negribas arī uziet gaisā.
  
• 0 rakstair doma

• 23.2.15 12:31
• kā tas nākas? pamosties un jūties galīgi nost, sāp kakls un krusti, kustēties sagādā ciešanas.
  vingrot iet šobrīd ir bezjēdzīgi, bet gribējās, lai arī nevarēju piecelties vēl piecas stundas no paredzētā laika 6:30.
  gribētos līst zem segas, savārīt tēju un strādāt gultā, bet jāatved sunim ēst un jāizdara vēl dažas lietas pilsētā.
  
  ceturdien.piektdien, setdien izdevās izveikt neticami daudz, salīdzinot ar pēdējo mēnešu spējām. sestdien vispār pēc četrām gulētām stundām 10os biju ulbrokas vsk, pastāstiju 3 nodarbības pēc kārtas par augiem labākai dzīvei. atpakaļ ceļā man pievienojās rīsa sēne, tad vēl tas lnt sižets, kurš vislaik atvainojās un pārcēla laiku, garas pastaigas ar kājām, tad filma "neviens mani nemīl" un bezmiegs pēc inerces, tā ka vakar pēc tā visa jau biju drusku nost, bet tas nebija tik stipri jūtams kā šodien, lai gan noskaņojums ir labs pat ļoti. bija jauka pastaiga ar suni, mierigas brokastis ar lugu Aielā, tad mamma un Baņuta atbrauca ciemos pēc kīno.
  
  skaidrs, ka ja piespiežas un izdodas izdarīt iecerēto, gandarijums ir pamatīgs, bet šodien nesaprotu kā lai tiek galā. iekšējais laiks ir apstājies un ķermenis kustinās ar milzīgām grūtībām, sāpošais kakls neļauj pīpēt.
  
• 0 rakstair doma

• 22.2.15 22:08
• ieviesu mājsaimniecībā vēl vienu būtni (šo: http://www.fotoreceptes.lv/sene.html )
  tuvojas siltais laiks, būs labs kolas aizstājējs.
  
  jācer, tik ka ilgais nāciens mājā tai nebūs kaitējis, tomēr tās bija vairāk kā 24ha dažādos temperetarūsa režīmos, kamēr nokļuva lielajā burkā.
  
• 0 rakstair doma