- aprīlis
- 18.4.24 10:33
- ja par garoziņām jaunajā darbā - outlook vide ir kaut kas neticami neērts, stīvs un tizls. es ļoti daudz laika pavadu vienkārši čakarējoties ar sīkumiem, ar kuriem googles vidē nebija nekādu problēmu.
- 0 rakstair doma
- 17.4.24 20:18
- pēdējā mēneša laikā ik pa laikam piefiksēju visādus it kā sīkumus, kurus teorijā zinu, praksē pāris reizes esmu izmēģinājusi, bet vienmēr ar slinkumu attaisnojoties nepieliku pūles ieviest kā instinktīvu ieradumu un praksi.
visi šie sīkumi būtu ļoti noderējuši šobrīd.
jāsaīsina laika sprīdis starp uzzināt/zināt un darīt. - 0 rakstair doma
- 17.4.24 19:07
- "Laime ir tiekšanās, stāvoklis, ko ne vienmēr var aprakstīt vārdos. Tomēr daudzi piekritīs, ka iekšējais apmierinājums un dzīvesprieks bieži vien atspoguļojas cilvēka izskatā. Interesanti, ka modes un stila pasaulē ir tādi apģērba gabali, kas, šķiet, spēj runāt par cilvēka garīgo stāvokli. Par vienu no šādiem nelaimes simboliem var saukt “jaciņu”.
Nelaimīgas sievietes vienmēr valkā šo garderobes priekšmetu, uzskata ezoteriķi, un stilisti viņiem piebalso.
Laimīgas un pašpārliecinātas sievietes savā garderobē izvēlas dažādus apģērba elementus: puloverus, blūzes, kleitas." - 9 rakstair doma
- aprīlis
- 17.4.24 17:20
- tikko runāju pa telefonu ar Linarda Laicena mazmeitu. viņas numuru dabūju netīšām uzrakstot e-pastu bibliotēkas direktoram. kad sapratu, ka esmu nejauši iekopējusi viņa e-pasta adresi un nosūtījusi jautājumu viņam - sakautrējos un aizsūtīju ziņas dažiem citiem, kas šķita piemērotāki atbildētāji (no bibliogrāfijas nodaļas, kur viņa strādāja). bet man atbildēja tikai direktors.
viņa izrādās joprojām iet pie Otto un Alīnas uz kapiem. reti, bet iet. un izrādās Teodora Zaļkalna skulptūra Alīna Grīnberga tiešām ir tā pati mana Alīna. es biju manījusi, ka tāda eksistē, bet nebiju pievērsusi uzmanību, jo man likās, ka gan jau vienkārši vārdu sakritība un tā ir cita Alīna. labāku bildi nesanāk atrast, bet lūk.
sarunājām vēl sazvanīties un varbūt satikties. viņa padomāšot vai ir ko man teikt. un aizrādīja, ka nevajag lietot vārdu "čakarēties". viņai taisnība, protams.
p.s. vispār pirmais viņas jautājums man pēc tam, kad biju stādījusies priekšā - vai es esmu bijusi sakopt Grīnbergu kapus. - Mūzika: Valmiermuižas alus vēstniecība Briāna ielā
- 0 rakstair doma
- 17.4.24 16:20
- Rubrikā "drukas kļūdas, ko pat negribas labot": "novērtēt īkstu māslu"
- 5 rakstair doma
- 17.4.24 09:44
- Man ir pilnīgi tups jautājums.
Vai tad apse un papele ir viens un tas pats? Ja meklēju papeles latīnisko nosaukumu man google met ārā apsi parasto.... - 29 rakstair doma
- aprīlis
- 16.4.24 22:48
- vispār ironiski. Otto Grīnbergs tusēja ar Frici Galenieku, viņus, piemēram, abus apcietināja 1928. gadā pēc mega mītiņa cirkā. bet Mārtiņš Galenieks mani pirms daudzpadsmit gadiem veda eksursijā pa Pētera Māldera vietām Londonā (neko nezinot par to, ka Otto un Fricis - mūsu vecvectēvi, ir bijuši pazīstami + mūsu ģimenes nav nekā draudzīgas vai saistītas. mēs iepazināmies kaut kādā drausmīgā dzeršanā pie Uldīša).
p.s. sorry basta - grāmatu vēl neesmu izlasījusi. - 0 rakstair doma
- Mistērija
- 16.4.24 17:16
- Man nav spotify premium, bet spotify ņem no manis 8€ mēnesī! Wtf?
Vienīgais, ko varu iedomāties - no mana vecā konta, kuram pat vairs nemāku pievienoties. Ko lai dar ko lai dar? - 3 rakstair doma
- Nav elektrības - nav naudas?
- 16.4.24 16:58
- tas nebūtu labi, tāpēc šis
https://www.apollo.lv/8001837/latvija-ar-likumu-garantes-skaidras-naudas-pieeja mibu
likumprojekts meiko sensu. - 0 rakstair doma
- Labs rīks
- 16.4.24 16:12
- https://scontent.frix5-1.fna.fbcdn.n
et/v/t39.30808-6/434644090_9281520891081 94_1217709765821103392_n.jpg?_nc_cat=1&ccb=1-7&_nc_sid=5f2048&_nc_ohc=ZattGeOeLnUAb6o8Ao1&_nc_ht=scontent.frix5-1.fna&oh=00_AfAw8YimBhV2rfsRXyBUpgzBHnuwxVEDhe _aIFG4QpJBbQ&oe=662439B3 - 3 rakstair doma
- aprīlis
- 16.4.24 14:29
- malkas šķūnī mētājas vāveres astes gals un zebiekstes vai seska kaka
- 0 rakstair doma
- mušas ar kotletēm
- 16.4.24 13:43
- Vecais nacionālists kā vienmēr sarunā šādās tādas muļķības bet par `` zaļo kursu`` viņam ir nekomfortabli daudz taisnības
https://neatkariga.nra.lv/intervijas/453904-aleksandrs-kirsteins-zalais-kurss-i r-krapnieciba-kas-iznicina-dabu?utm_sour ce=inboxlv&utm_campaign=inboxlvNews&utm_medium=button
//Taču pēc tam Lietuvā pēc “zaļo” ierosinājuma bija referendums, kurā tika nobalsots, ka atomelektrostacijas ir bīstamas, tāpēc nav vajadzīgas. Tas atgādina to, kas notika Vācijā, kur tika slēgtas 10 lielas atomelektrostacijas.//
OK, izrādās ka leiši zaļsajukuši prātā pēc vāciešu piemēra.
//Tikai tagad zinām, ka visas šīs zaļās kustības Eiropā - “Greenpeace” un tamlīdzīgas - saņēma finansējumu no Krievijas, kas nebija ieinteresēta stabilā Baltijas valstu energoneatkarībā, jo tirgoja tur savu gāzi.//
Brīnos kā Kiršteins to zina `` tikai tagad``, es atvainojos par to bija rakstīts GRU disidenta Suvorova - Rezuna grāmatās vēl 1985. gadā. - 0 rakstair doma
- aprīlis
- 16.4.24 00:00
- oh my, arī dramaturgs. es laikam ceru, ka tā luga ir neglābjami zudusi un man nekad nebūs iespēja to lasīt.
Tāpēc diskusijās aicinājām rakstīt lugas pašus strādnieku jauniešus un revolucionāros studentus. No viņu vidus arī radās jauni dramaturgi, kuri deva vērtīgus darbus mūsu repertuāram. Viens no pirmajiem šāda veida darbiem bija O. Grīnberga sarakstītais «Ķēniņš—Jēriņi», ko viņš nodeva mūsu dramatiskajai sekcijai 1926. gada rudenī. Tas bija viens no tiem darbiem, kas visilgāk (šķiet, vairāk nekā piecus gadus) nepārtraukti palika mūsu teātra repertuārā. Šajā darbā bija pamatīgi atmaskota buržuāziskās republikas šķiriskā būtība un tās pērkamie līderi. Lugas autors O. Grīnbergs bija tolaik plaši pazīstams revolucionārās strādniecības darbinieks — lielisks orators un revolucionārs preses darbinieks. Pavisam jauns viņš parādījās mūsu vidū un kļuva pazīstams ne vien Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās un laukos.
/Atskatoties uz dzīvi. DIVDESMIT ASTOTAIS STĀSTS. MINNA ZĪDERMANE. Padomju Jaunatne Nr.210 (25.10.1967.)/ - 1 rakstair doma
- aprīlis
- 15.4.24 22:56
- Strādāju līdz vēlam vakaram redakcijā, mājās bija Paula ar sievasmāti, iebraukušu no laukiem. Pie ārdurvīm no virtuves puses atskanēja zvans.
„Kas tur?" „Šeit Marija Leiko!”
Varam iedomāties sieviešu pārsteigumu, dzirdot aiz durvīm slavenās aktrises balsi, kas neilgi atpakaļ bija ieradusies no ārzemēm. Leiko kopš 1905. gada revolūcijas laikiem dzīvoja un darbojās Vācijā, izvirzījās un izcēlās kā ekspresionistiska aktrise un arī filmu māksliniece pirmajā (mēmajā) posmā. Tika redzēta arī uz Rīgas ekrāniem. Vēlāk ar lieliem panākumiem viesojās Nacionālajā un Dailes teātrī, arī provincē.
Kopš 1933. gada ārzemniece vāciešiem vairs nebija vēlama, un Marija Leiko palika mūsu galvaspilsētā. Viņa bija nākusi apskatīt telpas pie mums Meža Parkā kopā ar Austru Krauzi. Abas dāmas bija apmierinātas, un es viņām izīrēju prāvo ēdamistabu. To bija izgleznojis tas pats Romāns Suta, kas reiz atveda arī savu kollēgu, ja pareizi atceros, Jāni Kalmīti, un teica: „Viš ti, čto nacarapal pjoriškom!” (lūk, ko saskrāpējis ar spalviņu).
Tagad valdīja Kārlis Ulmanis, bija iestājies mierīgs un kluss laiks. Īpaši to varēja izjust, kad starp priedēm sasniga sniegs un gaiss bija tik tīrs un rāms. Manas Īrnieces varēja baudīt pilniem malkiem , pelnīto” atpūtu, kā mēdz sacīt. Kas notika viņu iekšējā pasaulē, to nemāku teikt. Dāmas likās ļoti mierīgas, par citiem neinteresējās un savas lietas bez vajadzības nestāstīja. Gandrīz nekur viņas negāja, atceros tikai vienu reizi, kad apmeklēja Splendid Place kino, kur noskatījās Villija Friča un Lilianas Harvejas opereti. Pavisam maz cilvēku nāca pie viņām un reti, ne vairāk kā divi, trīs — Ādamsoni, Grīnbergi, kompanjons Ozols. Austrai un Marijai bija pāris personisku mēbeļu, Sutas zīmēti sarkanmelni ķeblīši, ko viņas atstāja vēlāk aizbraucot Ādamsonam un viņa sievai, bijušajai tautsaimniecības studentei un radiofona ziņotājai Mirdzai Ķempei, vēlākajai boļševiku „dzejas karalienei”. Austra Krauze un viņas draudzene, abas „proletāriāta” darbinieces, dzīvoja no kapitāla. Austrai piederēja neliela firma „Piena Eksports”, kas par brīnumu bija palikusi „neapvienota ” autoritārajā laikmetā. Kompanjons bija Ozols, pusmūža vīrs, tumšu ūsu un skrejošām acīm. Kā prokurists darbojās mans skolas un studiju biedrs, Oto Grīnbergs, vēlākais Rīgas pilsētas izpildkomitejas izglītības daļas vadītājs un marksisma profesors.
/Oļģerts Liepiņš "Tālos atspulgos: mana mūža atmiņas" (1982) 619. - 621. lpp./
Par ko Grīnbergi runāja ar Leiko un Krauzi? Kādas bija viņu attiecības? Vai tās sabojājās pēc iepriekšminētās naudas lietas? Ja par Linardu Laicenu vecvecvecāku arhīvā ir daudz pieminējumu, arī atmiņu raksts, tad par Leiko un Krauzi nav - tik vien kā rakstā par žurnālu "Informators". Kad un kā viņi uzzināja par Lielo teroru?kaut kurte manīju piezīmes, ka Otto esot pats centies izpētīt Laicena nāves apstākļus un viņš pēc tam bija teicis, ka cer, ka Laicena atraitne par šiem apstākļiem neko sīkāk neuzzināšot - pārāk smagi tas esot. bet kā ar Leiko? Viņam bija vienalga vai kaut kādu iemeslu dēļ par viņu nevarēja tā interesēties un runāt?
No vienas puses gribas redzēt "Marijas Klusumu". No otras ļoti negribas. - Garastāvoklis:: jāguļ
- 0 rakstair doma
- 15.4.24 14:23
- Noskatījos interviju ar psihiatru Īenu Makgilkristu (Iain McGilchrist). Viņš parasti stāsta par abu smadzeņu pusložu kopīgo un atškirīgo un viņā ir aizraujoši klausīties. Šoreiz viņš runāja arī par pretstatu balansu. Cilvēkam ir kāds ideāls, kuru viņš cenšas īstenot, izslēdzot no šī ideāla visu, kas tam neatbilst. Šādi turpinot ideāls pārvēršas par savu pretstatu. Piemēram, ja mēs uzskatām, ka ideāls ir brīvība un mums vajag tikai vairāk un vairāk neierobežotas brīvības, tas pārvērtīsies anarhijā, savukārt anarhija noved pie tirānijas. Man šķiet, ka kaut kas līdzīgs ir noticis ar feminismu: ideja par balsstiesībām, mantojuma tiesībām, izglītību etc. sievietēm ir laba un reti kurš to noliegtu, savukārt tagad tiek pasludināts, ka, you know what: tam, ko nozīmē būt sievietei nav nekāda sakara ar sievietes ķermeni. Varbūt tā ir noticis tāpēc, ka liels feminisma fokuss ir bijis uz akadēmiski intelektuālo masturbāciju un tā rezultātā ir vērojams, ka tiešām var sasniegt tik augstu izglītotības līmeni, ka tas pārvēršas aprobežotībā. Te iederas Īena minētais Čestertona citāts: "A madman is not someone who has lost his reason but someone who has lost everything but his reason."
- 12 rakstair doma
- 15.4.24 11:38
- Kārtējais meiteņu rekords pārsists.
https://www.youtube.com/watch?v=rvom55nBO4Y
Vēl šāds apkopojums https://www.shewon.org/
Pirms te atnāk ctulhu un atkal stāsta, ka viņu neinteresē sports: es saprotu, ka ir cilvēki, kuriem nav viegli aptvert, ka ne jau tikai par sportu te ir runa, bet par to, ka aug vesela paaudze meiteņu, kurām tiek mācīts, ka viņu fiziskās spējas, viņu ķermenis, godīgums, drošība un cieņa ir mazsvarīgas vienības un tās visas ir jāupurē, lai neaizvainotu vīrieša jūtas. Grūti iedomāties kaut ko vēl anti-feministiskāku.
Cilvēki bieži saka, ka lai taču viņas boikotē šos pasākumus, bet tas nav tik vienkārši. Dažreiz tas izdodas (piem, UK riteņbraušanā boikots nostrādāja, lai gan pēc šī lēmuma kāds kungs kļuva ļoti pikts un rakstīja vēstules, ka tādējādi pret viņu tiekot veikts genocīds), taču reizēm protests vienkārši nozīmē viņu karjeras beigas vai arī iznākums ir šāds https://www.mirror.co.uk/news/us-news/girls-basketball-coach-speaks-out-3226877 2 - 7 rakstair doma
- 15.4.24 11:02
- Principā šitajā posmā es plānoju dzīvi sākot no septembra un drusku dzīvoju arī pa starpai tagad.
Biju pie mammas, līdzēju, ko varēju. Bijām priecīgas satikties. Braucu uz bibleotēku. Padzīvošu slepeno dzīvi. Atceros, kad jaunākā meita ratiņos gulēja, es strādāju biblenē pie datora. Mēs bijām labs pārītis. Piektdien vedīšu dèlu apskatít skin, kurá gribètu viņu laist pēc 9. klases. Bijušie Amatnieki. Tagad mediju kaut kas. RMMT. - 0 rakstair doma
- 15.4.24 10:39
- pa diviem vakariem - sestdienas un svētdienas - noskatījāmies Poor Things.
un lai gan man patika, tomēr derdzās pārlieku seksualizācija, it īpaši bērna smadzeņu kontekstā.
// protams, sajūtiski uzreiz gribas atļauties ko vairāk. bet vai tad es jau tagad dažkārt neeju pa ielu kā mūziklā? eju jau eju. - 0 rakstair doma
- 15.4.24 10:37
- piektdien bijām veco cilvēku randiņā:
braucām aplūkot ziedošās sakuras.
ēdām un runājām par ēdienu un pārēdāmies restorānu nedēļas ietvaros.
stāvējām un sentimenāli skatījāmies tālē godspeedu koncertā.
absolūti rekomendēju. - 3 rakstair doma
- 15.4.24 08:28
- Ko pateikt cilvēkam, kas tevi nokaitinājis?
"Tev nesmaržo purkšķis". 100% garantēts rezultāts katru reizi - 0 rakstair doma
- 14.4.24 21:04
- Nezinu, ko rakstīt. Iesim gulēt. Uzcepu ķiploku grauzdiņus bērniem. Rīt ir 3 plāna punkti.
Ja nu kāds zina, kur noskat;ities 2022 gada filmu Close, būšu pateicīga. - 6 rakstair doma
- ko es nesen uzzināju?
- 14.4.24 20:04
- apbedīšanā jauna mode - aquamation, ķipa ekoloģiska metode. vispirms karstā sārmūdenī sašķidrina, tad nolaiž podā (šur tur ļ.burtiski), izžāvē (ķipa kremē) un tad sablenderē
psc wtf
https://www.theguardian.com/world/2022/jan/02/what-is-aquamation-the-proces s-behind-desmond-tutus-green-cremation - 2 rakstair doma
- aprīlis
- 14.4.24 11:53
- Godspeed aizvakar bija ļoti kruti. pirmais koncerts pirms 8 gadiem Šveicē gan bija maģiskāk un krutāk, bet tad bija citi apstākļi. Alpu pļavas ar krītošām zvaigznēm un mirklis ar Eifrimu divatā, kurā sadūšojos pat pārmīt dažus teikumus. bet ļoti patika Rīgas koncerta beigas. Rubenis arī ļoti kruti nospēlēja. Bens Frosts vakardien gan nu tā. skanēja mega kruti, bet kaut kā nespēju identificēties un nekas neaizkustināja. stāvēju atspiedusies pret foha aizgalda sētiņu un vienā brīdī piefiksēju, ka regulāri skatos pultī redzamajā pulkstenī un visu laiku liekas, ka ir pagājis ilgs laiks, bet realitātē - 2-3 minūtes. Platons nepatika. divtūkstošo gadu sākumā droši vien būtu paticis.
- 4 rakstair doma
- 14.4.24 03:35
LCF 0.5.4: https://gist.github.com/mindbound/4e965
36c3287f9acbcb9b7d0ed8909a9 Izmaiņas:
- Esošajam '*' marķierim pievienots '+' marķieris, kas ļauj filtrēt lietotāju vārdus, kas atšķiras ar ≥ 1 zīmi aiz vārda.
-
Mūzika: Crypthios - Fading Coast: Then Was Silence
Garastāvoklis:: awake - 2 rakstair doma
- 13.4.24 23:29
- Ar mani ir cauri! Karoče es šodien ieraudzīju dabiski rozā kaķi un esmu beigta un pagalam un man tagad ļoti ļoti gribas. Nevis tādu spilgti rozā kā varētu iztēloties izdzirdot vārdu savienojumu 'rozā kaķis', bet pelēcīgi rozā, krāsa skaitās lavanda vai šampanietis vai cream, kā nu kurš internetā to bildīti iereģistrējis un man liekas ka tas ir bijis šīs nedēļas kulminācijas punkts un es ilgi sapņošu par dūmakaina saullēkta gaismas krāsas kaķi, iespējams visu mūžu
- 15 rakstair doma
- Ideja priekšnesumam
- 13.4.24 22:43
- Sīka ideja humanitāram eventam:
Šai cienījamajai lēdijai
https://tautaruna.nra.lv/divaini/453205-uz-eirovizijas-skatuves-kaps-ista-r agana/?utm_source=inboxlv&utm_campaign=inboxlvNews&utm_medium=button
vajadzētu atrast kur ir norakti tādi antropoīdi kā Sprengers, Krāmers, Karpcovs utt. [viņu tur bija padaudz] un secīgi uzdancot uz viņu kapiem. Filmējot, protams. Valpurģu naktī, protams. Ne jau nu ka tam būtu kāda nozīme vnk mazs prieciņš :)
Drusku nopietnāka piebilde: Saprotot cik destruktīvs ir mūsdienu neopuritānisms/ degrowthisms/ wokisms un noliedzot to mums tajā pašā laikā nevajag aizmirst kādas destruktīvas lietas bija pagātnē, kaut vai tāpēc lai tiekot vaļā no wokisma un hipijveidīguma tās lietas no pagātnes nekad neatgrieztos. - 4 rakstair doma
- 13.4.24 12:11
- šobrīd ļ.bērnišķīgi uzvedos. dodu pretī to, ko, šķiet, saņemu vai drīzāk nesaņemu. iekodīs šis man pašai pakaļā. kaut pamatojums ir, bērnišķīgums nav risinājums.
pašai jāatcerās, ka savos izaicinājumos metos iekšā, pirmkārt, sevis pašas dēļ. un visbiežāk tāpēc, ka neesmu par sevi parūpējusies laicīgi un iekritusi garlaicīgumā. tas ir tikai šoreiz tā sagadījās, ka noderēja vēl kādam. man vajadzētu iemācīties negaidīt, ka par šādu sakritību un manu uzņēmību pateiktu paldies. vai vismaz pieklusētu savas ņirgas un komentārus, ka, izrādās tas nebija noderīgi un neviens to neizmanto, kas pie tam nav ne mana, ne ne-paldies teicēju vaina. trešā un ceturtā puse ar savām bumbām atsakās spēlēties.
meklēju risinājumus. - 2 rakstair doma