Vår tid er nå
Vår tid er nå
- 9.11.26 20:58
- vakar līdz naktij darīju darbiņus datorā, šorīt izmazgāju divas porcijas veļas, (ciemos, jo mājas maziņa un bez plātes) izcepu trīs plātsmaizes, viena bija par cepeškrāsns izmantošanu saimniekiem, pagulēju, aizbrauc pakaļ bērnam uz pulciņu, sapakoju diviem tirdziņiem plātsmaizi, tagad jātaisa maskas
Aaaaa
Nē nu forši jau, bet aaaa
-
0 rakstair doma
- jaunie triki
- 9.11.26 17:11
- Iemācījos dažus jaunus balisong trikus. Domāju, ka varētu iemācīties vēl dažus.
-
0 rakstair doma
- vismaz 5
- 9.11.26 17:07
- Varat piedāvāt man darbu no nākamā gada vidus. Vēlamā alga – vismaz pieci tūkstoši eiro mēnesī.
-
0 rakstair doma
- 9.11.26 08:49
- Ir tik neierasti mīlēt kādu, kurš nav diks.
Iepriekšējo reizi man šāda pieredze bija pirms 16 gadiem. Lai arī toreiz attiecību 2.gadā vins sāka uzvesties kā diks un tāpēc es nospriedu, ka es šo laikam esmu pelnījusi. Anyway, abusive ir daudz labāk nekā avoidant, tāpēc es tur paliku vēl 1,5 gadu. Anyway, pēc kādiem 5 gadiem šis cilvēks saprata gan to, ka ir bijis diks, gan arī manu deeply submissive dabu. To nevar tik viegli pamanīt, ja cilvēkam ir pašam savas insecurities par savu karjeru vai sociālo dzīvi
-
3 rakstair doma
- 8.11.26 20:00
- mapats ielicis video 'baby talk', kas ir diezgan izklaidējošs, ngl. tur bija viena nianse uz kuru mazliet vēlos vērst uzmanību. tajā tika salīdzinātas sievietes ar bebriem - tur bija rādīts kā bebrs, pat atrodoties dzīvoklī, mēģina taisīt dambi. un, attiecīgi, ka kko līdzīgu mēģinot sievietes (bērns ir viņu dambis), bet, ta kā viņām nav bērnu, tad viņas dara visādas muļķības. un tajā ir kāda šķipsna patiesības. tai pat laikā, sievietes tomēr nav bebri. jūs man varbūt neticat, kas ir ok, bet es te atsaukšos uz man iemīļotu dienvidafrikāņu autoru - Eugene Marais un viņa darbu "The Soul of the Ape".
viņš tieši dod piemēru ar bebriem līdzīgiem dzīvniekiem - viņš min ūdru. ja ūdrs uzaug dzīvoklī, bet tu viņu vēlāk aizved pie upes, viņš momentā zina, ko darīt upē - lec iekšā un aiziet. savukārt paviāns (cits viņa dots piemērs) tā nedara, viņam nav viss uzreiz skaidrs instinktīvā līmenī, bet viņs ir labāk spējīgs adaptēties jauniem apstākļiem. kādēļ tā? jo te ir runa par divām dažādām mentalitātēm vai spējām operēt - viena ir iedzimtā atmiņa, kas ir instinktīva un otra ir kauzālā vai individuālistiskā - spēja mācīties no pieredzes, saprotot cēloņus un sekas.
jā, cilvēks nav paviāns, bet vēl jo mazāk bebrs.
-
8 rakstair doma
- 8.11.26 18:42
- "Animals and plants are a long way from rocks and clouds, and also from automobiles and computers. The need to point this out today is one of the startling aspects of the current scientific landscape."
kad kāds mēģina apgalvot, ka dzīvas būtnes ir tādas pašas (vai GANDRĪZ tādas pašas) kā kompji, termostati vai AI, tas man sasaucās ar vienu anime par zinātniekiem. viena zinātniece atzīstas savam kolēģim mīlestībā. kolēģis saka: kā tu zini, kādi tev ir pierādījumi? viņa domā - o, tiešām, tā ir hipotēze, kura ir jāpārbauda. un tad viņi veic visādas analīzes, piem, fiksē viņas pulsu dažādās situācijās. vienā no eksperimentiem viņa stāv, atspiedusies pret sienu un viņš veic stereotipisko anime wall slam, resp, iesprosto viņu, nostājoties viņai tuvu priekšā un noliekot roku pret sienu, viņš to atkārto ntās reizes un tiek fiksēts, ka katru reizi viņai pulss paātrinās arvien mazāk, līdz viņa ir pilnīgi vienaldzīga, bet viņš nesaprot kāpēc, jo viņš ļoti cītīgi aizskāra sienu, pie tam sāka to darīt ne tikai ar vienu roku, bet ar abām, atkal un atkal, taču dīvainā kārtā viņa monotonā sienas pliķēšana neradīja viņas pulsā nekādas satraucošas izmaiņas.
-
4 rakstair doma
- novembris
- 8.11.26 18:18
- šī bija ļoti veļīga nedēļa.
pavasarī dabūju 3 dažādu aso pipariņu stādiņus no Melnā stārķa kunga. pagājšnedēļ, beidzot, ar K starpniecību aizsūtīju Ancei atpakaļ podiņus un našķu paciņu nodošanai tālāk. svētdien izrāvu no siltumnīcas pēdējo pipariņu, kurš tur nebija nosalis un joprojām gatavināja mazus dzeltenus pipsīšus. pirmdien Ance atrakstīja, ka našķu paciņu diemžēl vairs nav kam atdot.
trešdien atnāca ziņa, ka vienai no Līgām diezgan pēkšņi aizgājusi mamma. viņa ļoti drosmīgi pati parastā mašīnā atveda mammu mājās no slimnīcas, iekārtoja garāžā, pati apmazgāja, pati saģērba un gribēja, lai pirms oficiālās izvadīšanas paši tuvākie var no viņas lēni un mierīgi atvadīties mājās ar veļu dziesmām fonā. manliekas, šis ir pareizais way to go, es gan nezinu vai pati tā varētu. so vakarrīt ar dažām no Līgām braucām uz Gulbeni dziedāt bērēs, kurām paralēli notika arī Melnā stārķa kunga bēres Rīgā. jāsaka, ka veļu dziesmas iegūst pavisam citu garšu, ja viņas dzied blakus aizgājējam un šņukstošiem palicējiem. tā bija grūta, bet svētīga pieredze. manliekas labi nebēgt no satikšanās ar nāvi. it kā jau nav patīkami un vieglāk liekas izvairīties, bet tomēr baigā svētība un kaut kas liels, tīrs, īsts un patiess, atšķirībā no mūsu ikdienas kapitālistiskajā (ne)realitātē.
pēc tam atbraucu mājās, izmazgāju matus, uztaisīju wannabe kariju, pabaroju sevi, U un K un braucām spēlēt konci Cēsīs. bija ļoti, ļoti jauks veļu vakars Malā. biju ar Malu sarunājusi, ka uzvārīs lielu putras katlu veļiem - pirms koncerta nolikām skatuves priekšā un aicinājām visus klātesošos domās lūgt savus veļus uz mielastu. nodziedājām lielāko daļu no jaunā, joprojām topošā veļu albuma un šo un to no pirmā albuma. pēc tam triecām veļus atpakaļ tur, no kurienes tie nākuši un visi kopā ar publiku mielojāmies ar veļu apgramstīto un apsvētīto putru. bija arī pilna Mala sanākusi, mums likās, ka varbūt neviens nenāks. liekas, ka viss baigi labi salikās tai noskaņā un putrā un visā. jūtos ļoti pateicīga. nogurusi arī.
-
Mūzika: Līgas pH3 - Veļu govis
-
3 rakstair doma
- sunday morning with McGilchrist, J.B.S. Haladane & others
- 8.11.26 11:10
- teleology is like a mistress to a biologist; he cannot live without her but he's unwilling to be seen with her in public.
..scientists who wants us to avoid making specific teleological observations of behavior, such as 'a turtle comes ashore in order to lay her eggs', by saying 'a turtle comes ashore and lays her eggs.' This seems like a hangover from bad old days of behaviorism, where all inner life is denied, even in humans. [..]
..yet the structure of science is not one which dismisses the higher-level categories and 'explains them away'. That is not what 'scientific' means.[..]
..one of the fundamental characteristics common to all living beings without exception is that of being objects endowed with a purpose or project, which at the same time they show in their structure and execute through performances .. Rather than reject that idea (as certain biologists have tried to do), it must be recognized as essential to the very definition of living beings.
Are we talking of a purpose of a single cell, or a single organism, or an evolutionary strain to which the organism belongs? All three: separating them out is to a large extent artificial, since they are different aspects of one process. At the macro level..the development of the eye - improbably complex as it is - has happened independently 10 times (the camera eye six times and the compound eye four times) over the course of evolution. At an intermediate level, a strain of flies, genetically manipulated so as to prevent eye formation, within a few generations produces eyes. At the micro level, a single cell of the creature is capable of reacting to unforeseeable circumstances so as to preserve its function in the whole organism, in ways that suggest intelligence.
-
3 rakstair doma
- 7.11.26 19:38
- Lasu theAtlantic 5.novembra rakstu par to kāpēc zēni lasa arvien mazāk un mazāk. Kā iemesls tiek minēts, ka arvien mazāk esot grāmatās zēni kā galvenie varoņi, piem, par 2026. gada izdevumiem: "meiteņu galveno varoņu skaits divkārt pārsniedz zēnu skaitu." [..] "..dažos žanros, piemēram, reālistiskajā prozā un detektīvstāstos, šī atšķirība bija īpaši izteikta – meiteņu un zēnu galveno varoņu attiecība pārsniedza 3:1."
Tad tālāk interesants prātojums:
"Doma, ka zēni varētu dot priekšroku stāstiem par zēniem, šķiet neveikli arhaiska, pat pašiem zēniem. Bērni reti kad atklāti pauž šādas vēlmes, man pastāstīja Melisa LaSalle, bērnu grāmatu iepirkumu vadītāja grāmatnīcā „Old Town Books” Aleksandrijā, Virdžīnijas štatā."
Mums ilgi ļoti uzsvēra, cik svarīga esot reprezentācija, cik svarīgi ir, lai, piemēram, meitene lasot redz, ka grāmatā ir tieši meitene, kura dara visadas aizraujošas lietas, lai viņu kā lasītāju tas saistītu un iedvesmotu - man personīgi lasot tas nebija tik svarīgi, bet tikpat labi var būt cilvēki, kuriem ir and there's nothing wrong with that. Tikai kāpēc tad tas pats netiek attiecināts uz zēniem?
Šajā sakarā redzēju dažus labus feministu hot takes:
1. uzskaitīt grāmatas, kurās galvenie varoņi ir zēni, apm - nesakiet, ka nav, ko lasīt. Bet nav jau runas par to, ka tādu grāmatu nav vispār - ir, protams, daudz, bet gan par to, ka pēdējos gados arvien mazāk tādas tiek izdotas.
2. simtiem gadu bija otrādi, kas tagad jums žēl, ka ir šādi? LOL let's take revenge on little boys in the name of feminism
Vēl jautājums, kāpēc šāda situācija vispār ir izveidojusies? Viena versija, ko lasīju ir tāda, ka, klausoties intervijas ar cilvēkiem, kuri darbojas izdevniecību industrijā, bieži ir saklausāma viņu vīzija, ka vajag likt priekšplānā 'netradicionālās' balsis. Tas sakrīt ar vienu citu rakstu, kuru nesen lasīju iekš slate:
"Tas atspoguļo sabiedrības izglītībā plaši izplatīto maldīgo priekšstatu, ka, lai panāktu, ka zēni atver grāmatu, tai jābūt par kaut ko pēc iespējas stereotipiskāk zēnisku," viņa sacīja. "Es saprotu, ka daudziem pusaudžiem, iespējams, rodas līdzīgas sajūtas, kad viņiem uzdod lasīt Šarlotes Brontē romānu Džeina Eira. Taču lieta tāda, ka Džeina Eira ir meistardarbs, bet Cirvis (Hatchet) ir tāds… nu, nekas īpašs. Ir taču jābūt labākam veidam, kā uzrunāt potenciālo inceļu sirdis un prātus, nekā, piemēram, piedāvājot stāstu par zēnu, kurš, pateicoties ierocim, atrod savu īsto būtību."
Aprakstīt zēnu auditoriju kā 'potenciālos inceļus' jau ir kkas. Šis viss, protams, ir par ASV, bet citur pasaulē, UK un LV ieskaitot, cilvēki stipri tiecas atdarināt un pārņemt lietas no citas un kultūras, kas būtu ok, ja tās būtu vērtīgās un labās lietas, bet kaut kā bieži vien ļoti efektīvi tiek pārņemta arī draza.
-
Mūzika: Frugit - I'm About to Lose It, but I'm Doing Fine
-
0 rakstair doma
- 7.11.26 14:51
- it kā ar visu jau nepietiktu, vēl arī Roberts Plānts dziedās Latvijā
nopūta, žests
-
0 rakstair doma
- Solaris
- 6.11.26 23:12
- Kāds varētu beidzot uztaisīt normālu Lema Solaris ekranizējumu.
Ir 2 neveiksmīgi varianti.
-
0 rakstair doma
- Maigie psiopi
- 6.11.26 08:17
- jeb nemanāma cilvēku paverdzināšana:
/https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/736819-sesi-ikdienas-paradumi-kas-nemanot-tukso-tavu-macinu-un-kaite-videi/
Tātad kāds mums izskatītos indivīds kurš šo te tiešām ņem vērā: Nervozs norūpējies drusku noskrandis viegli askētisks tipiņš kurš visu laiku cītīgi plāno ēdienreizes, mazgā maisiņus, rēķina oglekļa pēdu, ēd kas negaršo, velk mugurā kas nepatīk, minas pa lietu un aukstumu ar veļļuku, spaidās sabtransā.
Es atkārtoju: Viena AES un ieguvuma videi ir daudz vairāk nekā minētais norūpētais tipiņš savā mūžā sataupīs. Viena plastmasu pārstrādes rūpnīca, viens katalītiskais CO2 konversijas tornis, viena automātiskā superferma dod vairāk nekā simtiem gadu šādu sociālu kampaņu.
Nav ko sīkumoties.
Un piebilde - tie kas šos tekstus sacer un izplata patiesībā rūpējas nevis par indivīdu un vidi bet par masu kontroli. Pieticīguma un pakļaušanās ieaudzināšana. Tie ir sociālisti.
-
2 rakstair doma
- 5.11.26 22:37
- gandrīz vai noreaģēju uz provokatīvu tekstu, bet laicīgi apstājos. nezinu vai tas ir savaldības sasniegums vai vienkārši kūtrums. (pirms kāds nodomā, ka runa ir tieši par viņu, tad nē, par mranarhs tekstiem)
-
5 rakstair doma
- 5.11.26 21:51
- Es jums neizstāstīju sapni, ko redzēju pirms pāris dienām, kad iemigu, klausoties radio1, bet vispār man bja jādodas uz radio piedalīties vienā sarunā, citiem vārdiem sakot, es aizmiegu un redzu, ka esmu iesaistījies, pareizāk sakot, vadu kaut kādu kaujinieku grupējumu, kura uzdevums ir ieņemt Latvijas Radio, kaut kur zemapziņā ir nojauta, ka mēs to darām cēlu mērķu vārdā - lai pārbaudītu drošības dienestu reaģēšanas spēju vai pierādītu, ka tie nekam neder, taču mums ir automāti un maskas, mēs ienākam radio telpās, pirmo paņemam apsargu, tad dodamies pa lielajām kāpnēm augšup, mūsu mērķis ir izdzīt no ēkas visus darbiniekus, bet viņi neko nesaprot, neņem mūs pierē, pretojas, un mums ir dažs labs jānogrūž lejā pa pakāpieniem, gribas izšaut griestos kā filmās, es mazliet uztraucos, jo negribu nevienu savainot, bail arī, ka mani pazīs un teiks: "Ā, Dienasgrāmata, tas tu?!", es visu laiku piekārtoju masku, kas nav nekāda maska, bet vienkārši šalle, ko es aptinu ap muti un nosedzu pieri, beigu beigās misija daudzmaz izdodas, mēs visus esam izdzinuši uz ielas, pēdējo izgrūžam apsargu, kurš no ārpuses piekarina durvīm lielu piekaramo atslēgu un ieslēdz mūs, fak, un te mēs saprotam, ka netiksim ārā, kamēr neieradīsies kaut kāda specvienība Alfa vai Omega un nenošaus mūs visus uz līdzenas vietas.
-
1 rakstair doma
- 5.11.26 21:24
- kur ir dzejnieki?
arī tikai mīzali palikši,
kas gaida, ka producentes viņiem sataisīs tāmes.
-
0 rakstair doma
- novenbris:)
- 5.11.26 20:58
- ( ... tālāk ... )
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- 4.11.26 20:30
- šogad atkal paspēju uz to MentorShow, patika arī tas vakardienas seminārs, šodien Marissa Peer, tagad tik atcerēties citas dienas arī (un nenokavēt piektdien) un gribas izaugt lielai un iziet to 90 dienu kursu. bet nu to, kad izaugšu liela. atcerējos arī, ka andelemandele nopirku Gabora Matē grāmatu pa lēto. nīkst kastē zem gultas
-
0 rakstair doma
- 4.11.26 19:58
- staigā te viens cilvēks pa māju sūkādams marinētu sīpolu. t.i. es sagriezu sīpolu, uzspiedu drusku citrona sulu, uzkaisīju sāli. esot ļoti garšīgi. es nezinu, ko es te esmu sadzwmdējusi, mežoņus kaut kādus - ēst pliku jēlu sīpolu!! :D
nav jau grūti un veselīgi
-
2 rakstair doma
- Atsaucoties uz iepriekšējo
- 4.11.26 19:11
- Te nesen bija strīds kurā es tiku kritizēts par to ka aizstāvu ķīniešu zinātnieku kurš veica ģenētiskās rediģēšanas eksperimentus ar cilvēku embrijiem.
Uzskatāms piemērs kāpēc to vajag:
https://jauns.lv/raksts/sievietem/736519-mazajai-olivijai-vajag-zales-par-480-000-eiro-gada-kapec-vinas-dziviba-latvija-ir-atkariga-no-ziedotajiem
/2. tipa neironālā ceroidā lipofuscinoze (CLN2) jeb klasiskā vēlīnā zīdaiņu Batena slimība ir reta, smaga un progresējoša ģenētiska neirodeģeneratīva saslimšana, kas pieder pie lizosomālo uzkrāšanās slimību grupas. Slimībai raksturīgs straujš garīgo un fizisko spēju zudums agrā bērnībā. Slimību izraisa mutācijas TPP1 gēnā, kā rezultātā organismā trūkst tripeptidil-peptidāzes 1 (TPP1) enzīma.
Šī enzīma trūkuma dēļ šūnu lizosomās (it īpaši nervu sistēmā) nespēj sašķelties un uzkrājas specifiski taukus un olbaltumvielas saturoši pigmenti (lipofuscīns), kas izraisa neironu bojāeju un smadzeņu atrofiju. Autosomāli recesīva mantošana. /
//Ap 4-5 gadu vecumu bērni parasti zaudē patstāvīgās spējas, aptuveni 6 gadu vecumā zūd lielās motorikas spējas, un epilepsijas lēkmes kļūst nekontrolējamas, 6-7 gadu iestājas aklums. Bērni ar šo saslimšanu, bez specifiskas ārstēšanas, vidēji dzīvo 10 gadus. //
Un tā ir tikai viena no neārstējamām ātrāk vai lēnāk progresējošām ģenētiskām neirodeģeneratīvajām slimībām.
Es domāju ka mums tādas nevajag. Vai pareizi?
-
4 rakstair doma
- teja atkal:
- 4.11.26 17:44
- /jo vairāk tu skaties uz patriarhātu jo mazāk tas meiko sensu, piemēram, uzbrukums Irānai. pilnīgs wtf wtf wtf. kāpēc? tāda sajūta, ka pašiem uzreiz aizmirsās, bet bumbas jau bija palaistas/
Es atvainojos uzbrukums Irānai IR uzbrukums patriarhātam, tā tur irānas padarīšana ir galēji agresīvs patriarhālu fanātiķu režīms.
-
4 rakstair doma
- 4.11.26 12:23
- https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c6zxjz40l280o
strīdi par to vai futbolists - vārtusargs, kurš leca gaisā un ar celi ietriecās cita spēlētāja krūtīs un spēlētājs pēc tam no tā nomira, ir krimināli atbildīgs. es nedomāju, ka viņš speciāli mēģināja kādu nogalināt un tas ir jāņem vērā, taču, ja tu uztriecies kādam virsū un cilvēks pēc tam mirst, tad ir pamats runāt par manslaughter un nevar būt tā, ka neviens nav atbildīgs.
kā arī, šķiet, ka viņam vajadzētu aizliegt turpmāk spēlēt.
redzu cilvēkus rakstām, ka saukt to par manslaughter ir necilvēcīgi un tagad nabaga spēlētājs saņems tik daudz naida un tiks vajāts utt. kurināt naidu un viņu vajāt nevajag, viņš droši vien jūtas pietiekami slikti jau tāpat, bet viņš te nav upuris, upuris ir nosistais spēlētājs un viņa bērns un tuvinieki.
-
11 rakstair doma
- it all boils down to gas
- 4.11.26 10:45
- I don't think it's the war, I think it's the gas prices. People agree with what I'm doing on Iran but they really, probably weren't willing to do the short term consequence of paying more for gasoline. And, you know, I understand that. I don't agree with it and I would say to people, it's a short term problem but for long term gain.
-
0 rakstair doma
- 3.11.26 22:40
- pabeidzu Yonu [tālāk spoileri]. manas sliktās nojautas neapstiprinājās un neviens labais tēls neaizgāja bojā, bet tomēr nobeigums nedeva nekādu piepildījumu. galvenokārt laikam tāpēc, ka fona slow burn attiecības tā arī netika līdz kkādam atrisinājumam, kas būtu dziļāks par 'tu zini kā es jūtos, es zinu kā tu' - tas bija par īsu, citreiz laimīgie nobeigumi šķiet banāli, bet, ja to nav, tad atkal ir sajūta, ka kkas ir nozagts vai lieki aiztaupīts. bet varbūt autore ar nolūku ir atstājusi pavērtas durvis savai potenciālajai nākotnes scenāriju rakstīšanai - ja tā, tad esmu ar to mierā.
viena tulkotāja reizēm attēlu malās rakstīja savas piezīmes, viņa tās atstāja vietās, kur vai nu bija kāda jēdzienu tulkošanas problemātika, vai arī - kur sižets viņā bija izraisījis spēcīgas emocijas, šajā gadījumā tie vienmēr bija īsi un kodolīgi emocionāli vēstījumi un bija interesanti tos lasīt, manas domas bija visai līdzīgas, varbūt mazāk kritiskas kā viņai, iespējams tāpēc, ka es jau nestrādāju ar šo stāstu kā viņa, tikai baudīju jau veselu, uzzīmētu, uzrakstītu, iztulkotu un, vārdu sakot, jau daiļi noformētu gala versiju.
kā vienmēr - mazliet skumīgi, kad kas aizraujošs beidzas.
-
Mūzika: Cyberpunk Treehouse Pod in Neon Mist
-
1 rakstair doma
- 3.11.26 23:37
- ironiski, ka vasarā nopirktajam krūšturim (Pepco, 6€), ko pirku jo mugura esošajam stīpa pārlūza uz pusēm (!!) un man pēc darba bija jābrauc uz mazpilsētu un bija tik karsts, ka bez nav komfortabli, kur nu vēl ar drošības jostu.. izlīda stīpa no vīles. vispār jau malacis turējās godam, dūšīgi lietoju. tik tagad atkal man vajag pupu bruņas un man besī pirkt krūšturus, turklāt vajag ar stingru polsteri (lai kaķis nevar izkost cauri.lol)
-
0 rakstair doma
- lv vvv
- 3.11.26 16:22
- Latviešu valoda – vienīgā valsts valoda.
-
0 rakstair doma
- Līdzāspastāvēt
- 3.11.26 12:51
- Te izgājšnedēļ uznāca kārtējā ģenealoģijas izpētlēkme, noraku diennakti, lasot baznīcgrāmatas, reģistrus, starpkaru perioda Latvijas pasu datubāzi, nu tādas lietas. Periodika.lv un raduraksti.lv vienu brīdi bija tik daudz vaļā pārlūka lodziņu, ka datora resursi beidzās.
Tagad man ne tikvien igauņu zari ir super apzināti, bet arī baltvācu, un, kā izrādījās, arī īsteno prūšu un šļahtiču combo ir daudz maz skaidri. Te vēlreiz milzu pateicība vectētiņam, no kura esmu mantojusi no rūtiņu burtnīcas izrautu vidus lapu ar pierakstiem un zīmējumu par viņa apzināto personu loku, kas nu ir izrādījies 100% akurāts materiāls.
Tomēr šis ieraksts nav par aizkustinājumu un asaras izsitošo laimes sajūtu, kas izraisās, kad tu piecos no rīta 845.lapā Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes 1856.-1893. gada alfavitā beidzot tiešām ieraugi “Antonia Lechowitsch mit Alexander Iohann Dudat” vai Liezēres pagasta grāmatā atrodi “Minne Iwankaln” dzimšanas faktu 1873.gadā.
Lai pieminētie Antonia un Alexander Iohann būtu varējuši apprecēties, tiem bija jāpārvācas no Prūsijas uz Rīgu (tiešām nezinu, kāpēc), jātiek reizes 3 uzsauktiem gan luterāņu, gan katoļu draudzēs, Alexander bija jāpāriet katoļu kārtā, un tas viss aizņēma 2 gadus. Liela mīlestība, jādomā. Spriežot pēc tā, ka man ir vairāki 1–1.5% ģenētiski relevanti ļaudis piemačoti iekš myHeritage, kuru uzvārds ir Liachiavichus vai Dudat (visi Vācijas resp. bij. Prūsijas pilsoņi), no Mazlietuvas tur masveidā gājuši prom pagarākā laika nogrieznī, un viens - pat ar kājām uz Liepāju, par ko periodikā var atrast kriminālpolicijas ziņu, ka no Lietuvas SSR puses bez atļaujas ienācis Jānis Jāņa (Iohann Iohannovič) dēls Dudats, laikam jau nācis pie brāļa uz Rīgu.
Baznīcgrāmatu saturs raisa vislielākās pārdomas. Tas Rīgā atrodamais dokumentētais tautību mikslis ir vienkārši neticams. Tā kā man tagad nācās palasīt gan katoļu, gan baptistu, gan luterāņu grāmatiņas, nevarēju nepamanīt gan to paralēlo līdzāspastāvēšanu (Vidzemes) zviedru, igauņu, somu; (Kurzemes-Zemgales) poļu, prūšu, baltvāciešu un aškenazi, gadās pa kādam franču vai itāļu uzvārdam, (Latgales) slāvu, krievu vecticībnieku - it kā nodalīto, bet nu laikam jau daudz maz blakus eksistējošo paralēlo realitāšu esību. Rīga ir konkrēta daudznacionāla metropole, kur katram ir savs it kā konkrēts nodarbes veids un niša. Sevišķi ap 1880.-1939. gadu periods ir dikti aktīvs un industriālās revolūcijas dzīts lēcienveida attīstības moments.
Ulmaņlaiku periods ir ļoti bagāts ar informāciju par to, kā cilvēki ir vēlējušies pārsaukties, mainīt uzvārdus, tautības un pilsonības. Gandrīz 100% gadījumu vācu, ebreju un krievu tautību pārstāvji vēlas kļūt par Dzelmēm, Vilkiem, Kārkliņiem vai Mauriņiem.
Kurpretim 2026.gadā, pieaugot dažādās platformās testētajām personu grupām, arvien precīzāk iezīmējas reģionālās atpazīšanas iezīmes un skaidrāk iespējams izprast no kurienes latvieši ir latvieši. Tā piemēram, šī ieraksta autore 6 gadu laika gaitā no ~83% Latvian ir kļuvusi par 67% Latvian, un pārējais ir 10.3% Lietuva/(Prūsija), 4.1% Igaunija, 13% Vācija, 2.6% Greek&Balkan, un pa mazam gabaliņam Finnish, Swedish un Asturian.
Stāstam morāles nav. Pasūtīju arhīva izziņu par vecvectēva un vecvecmammas vācu pasi un valstvāciešu izbraukšanas uz fāterlandi apliecības. Cerams, ka nenoderēs.
-
5 rakstair doma
- sons of bičes
- 3.11.26 11:04
- Up yours, woke moralists. We'll see who cancels who.
-
0 rakstair doma
