info :: es rakstu :: laiks :: citi raksta
05 Jul 2010|01:57
un tātad, draugi un paziņas
music | | | ella fitzgerald: wacky dust |
30 Jun 2010|14:57
27 Jun 2010|23:44
yes, it's come to this
pēdējā laikā man čiepstētava patīk labāk par cibu. kaut kā dabiski ierakstos formātā.
25 Jun 2010|20:53
āāāā!!!
mood | | | buļ buļ buļ |
25 Jun 2010|16:25
tikko veicot nelielu uzkopšanu, sadomāju jautājumu (uz kuru gan visdrīzāk neviens neatbildēs, bet nu kaut kā šis ieraksts bija jāiesāk, tāpēc, štūri ignorējot savus popularitātes reitingus, tomēr pajautāšu) - kuri, jūsuprāt, ir tādi mājas darbi, ko īsta dāma dara out of pure love, so to say?
es noteikti balsoju par poda tīrīšanu. proti, ja vien meitene necieš no hroniskas kārtības mīlestības un/vai bulīmijas, un/vai biežas saindēšanās, piemēram, tad - pardon my french - tīri praktiski viņai taču nav iemesla skatīties podā un līdz ar to tas var mierīgi dzīvoties savā nodabā no viena plānveida general cleaning līdz nākamajam pilnīgi neatkarīgi no sava reālā stāvokļa. es gan nezinu, kādai pozai cik liels procents vietējo bāleliņu dod priekšroku urinējot, bet tad, ja es būtu puika, es to visdrīzāk darītu stāvus, jā, truli veroties podā, un kārtības labad paceltu arī brilli. un atkal - man gan nav ne jausmas par vidējā latvieša vērīgumu vai nevērīgumu, tomēr, iejūtoties šādā situācijā, man grūti iedomāties, ka spētu nepamanīt vismaz šādas tādas riebeklības. ok, people like me gan šajā jautājumā ir mazliet ieinteresēti arī tīri praktisku iemeslu dēļ, jo ar zināmu regularitāti mēdz unitazā nejauši iemest pa kādam kustamam belongingam, bet šis paradums, iespējams, būtu drīzāk skatāms pie tēmas "kāpēc jūsu mājās ir ķirurģiskās dezinfekcijas līdzekļi".
23 Jun 2010|14:03
britain's got talent
nezinu, ko tieši es izdarīju vai neizdarīju pareizi vai nepareizi, bet lietas vakar iegrozījās tā, ka brīdī, kad, pirmajai gaismiņai svīstot, ar savu maģisko karti rokās devos pie letes, jo beidzot biju nobriedusi pārtraukt operāciju "corona", slēgt rēķinu un doties mājās, pēc neilgas un ne visai jēgpilnas vārdu apmaiņas cienījamā bārmene, balss intensitātei stipri vien pārsniedzot tik vēlā stundā atļautos decibelus un acīm gailot teju pārpasaulīgā niknumā, savam cīņu biedram, kurš gan vietējā mēroga militārajā hierarhijā ieņem augstāku rangu, bet izrādes apstulbināts, šķiet, uz mirkli bija zaudējis pēdējās spriestspējas paliekas, izkliedza pavēli "man vienalga, raksti uz mana rēķina!" kaut pēc šī brīnumainā verdikta pasludināšanas pati vainiece raitā solī pameta dotās koplietošanas telpas, šo vareno vārdu atbalss vēl krietnu brīdi turpināja dārdēt sasmakušajā bāra pustumsā, uztrencot no miega ikvienu zirneklīti, ikvienu putekļu ērcīti un nolīstot pār kaktā sakrautajām alus mucām, pār galdiem, krēsliem un visiem klātesošajiem dzērājiem kā tāda pestīšanas gaisma, tā teikt, lai labā rokā tomēr zinātu, ko dara kreisā - "uz mana rēķina! uz mana rēķina!" - jā, šie vārdi, ak, šie dusmu pilnie grēku atlaišanas vārdi, tie pavadīja un balstīja mani arī teju pārlieku sarežģītajā multitāskingā, ko citā situācijā varētu dēvēt par velopastaigu virzienā "mājas".
20 Jun 2010|22:36
nejautājiet, kādā prāta aptumsumā es savādajā portālā draugiem.lv esmu pasūtījusi pakalpojumu "statistika", bet fakts ir tāds, ka pirms pārpadsmit minūtēm manu necilo profilu ir aplūkojis kaut kas šāds. vai tiešām DP?
20 Jun 2010|20:28
mūzika darbam jeb kā aizmirst vasaru
music | | | sting: cold song |
18 Jun 2010|17:46
gotcha!
pie visa tak vainīga izglītības sistēma! 12 gadus mūs te mērķtiecīgi radina pie tā, ka saulainajā laikā 3 mēnešus no vietas smadzenes var droši iemidzināt, nevienā brīdī neuzdodot jautājumu par to, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai izdeldētu no savas nervu sistēmas šo teju refleksori noteikto vasaras laiskumu, ja tas maz vairs iespējams.
mood | | | attaisnots |
17 Jun 2010|01:25
the story of my life
music | | | leonard cohen: a singer must die |
15 Jun 2010|16:59
kārtējā apbrīnojamā diskusija. i kuda tā ciba kaķitsa?
14 Jun 2010|02:02
policisti, ak, šie kārtības sargi un kalpi nesnauž ne mirkli, vai zinies - allaž nomodā pār mūsu tikumu, kā skudriņas čakli, kā ērgļi vērīgi. redz, biju ar suni šai vēlajā stundā izgājusi pa savu kluso jo kluso dzīvojamieliņu līdz parkam aizstaigāt. turpceļā ar savu netrenēto aci nekāda nozieguma i nemanīju - teju visi namu logi tumši, līdzpilsoņi krāj spēkus jaunajai darba nedēļai, mašīnas glīti savietojušās gar ietves malu, viss tāds naksnīgi rāms un - kā man šķita - pareizs, bet cik rūgti gan es maldījos, ak vai. jau tuvojoties mājai ievēroju, ka vīri formastērpos ir noparkojuši savu auto taisni šķērsām vietējo krustceļu vidū un naski tver viens pēc sava maģiskā piezīmju blociņa, bet otrs - pēc fotoaparāta un tad kā leca abi ārā no mašīnas noziegumu apkarot, ui, taisni vai notrīsēju aiz sajūsmas. re re, kur likumpārkāpējs savu autiņu noparkojis, nu, taisni vai gandrīz apmēram pie paša krustojuma. jā, kaut vietas ta te pa pilnam un satiksme tik dzīva, ka labāk pat nedomāt. ni ni, tā nu gan nevarēs, draudziņ - švīk švīk, čik čik un cedelīte pie loga. o, un re ku vēl viens tikpat neģēlīgi izdarījies. jā, kuda mir kaķitsa, koļega, vot ņipaimu. bet labs darbiņš, kas padarīts - paklapējam sev pa plecu un aiziet ka tālāk to noziegumu tvarstīt, jo, kā redzams, no mums tam neaizmukt, jā gan.
lūk, draugi, un man šķita, ka dzīvoju diezgan pieklājīgā, jaukā šķērsieliņā, bet nu ok, vismaz vērojot šo divu kungu neatlaidīgo darbošanos sajutos tik pasargāta, ka maz neliekas.
06 Jun 2010|22:11
bet vispār
viss stāv uz vietas. tādā nedabīgā sastingumā. jau kuro gadu, šķiet. ik pa laikam nomainu skatpunktu, dislokācijas vietu, viskija vai tabakas marku, bet that's about it. ik pa laikam piedzīvoju k-kādas svešāda entuziasma lēkmes, kaļu plānus, veidoju jaunus kontaktus ar floru un faunu, tā teikt, tomēr saistībā ar kopējo procesu tām pārdevējām ir būtisks punkts, savelkot seju neticīgā smīnā un lūdzot man uzrādīt dokumentus, kas apliecinātu, ka laiks patiešām rit uz priekšu.
04 Jun 2010|18:39
labi, pastāstīšu mazliet par eksperimentu "sporta klubs". no pieredzes zinu, ka manā gadījumā nav liela jēga apmeklēt tādas nodarbības, kurās jāvalkā botas, bet šodien nolēmu apskatīties, ko tad tie nabaga ļaudis tur mūsdienās dara. jāatzīst, ka tieši to pašu, ko agrāk. kaut ko baigi kačā desainā pustransā. dīvaina tāda nodarbe, nekad neesmu sapratusi, kāpēc tā ir tik populāra. un tās botas jau nav mazāk mulsinoša padarīšana. tāds reāls snovzābaks, tikai mīksts. frīkī. es pat nespēju neko secināt, jo tas viss manā uztverē ir kaut kāds alienu pasākums. reāli, es neticu, ka aerobiku ir izdomājuši cilvēki, no way.
music | | | tuc tuc tuc tuc |
02 Jun 2010|14:23
problēma
lai man drīz neizbeigtos pēdas, diezgan ļoti vajag ko šādu, bet šķiet, ka dabūt var tikai liepājā dislocētajā netveikalā, kas piegādi uz rīgu veic tikai ik pa 2 nedēļām. ko lai dara?
02 Jun 2010|03:24
noskatījos wolfman. atskaitot to, ka 2/3 mocījos sirdsapziņas pārmetumos, ka "lieku" to visu skatīties vēl diviem acīmredzami neieinteresētiem (baigais savienojums (n)eiei(n)) cilvēkiem, tad jāsaka, ka ļoti jauks vilkačgabals (ne vairāk gan). teiksmaina ainava un ... kā tas saucas kino? ... tipa scenogrāfija, nu, kā aktieri novietojas kadrā. mazliet par daudz vardabības, tas gan, bet kā gan bez tās. vēl (patīkami?) atsvaidzinoša bija fiška par to, ka there is no salvation for or from the beast. true love? yeah, during an attack it secures you the ten extra seconds to pull out the gun and send a silver bullet straight through the heart of your beloved one. nekādas maģijas, tikai lāsti.
31 May 2010|17:03
par grāmatām
negribīgi piebeidzu kārteres kundzes vakarus cirkā - ablaģismenti i priz v stuģiju, požalusta! jā, negribīgi, jo ļoti negribēju, lai tā grāmata kādreiz beidzas. ko tagad? ko tālāk? smuki noformētais un par trešdaļcenu iegādātais mr. toppit pagaidām šķiet mērens draņķis, lai neteiktu vairāk. jārok vien no putekļiem ārā pirms krietna pusgada aizsāktās sātaniskās vārsmas.
nē, ok - es saprotu, kā man agrāk varēja patikt pops. tas vienkārši bija tāds laiks. bija un izbija - gone with the western wind. bet tagad labā smadzeņu puslode acīmredzot ir modusies no savas piespiedu letarģijas, sit dūri galdā un pieprasa halucinogēnus brokastīs. un jo stiprākus, jo labāk.
30 May 2010|15:35
nu, un kā gan pēc šādi pavadītām pašpasludinātām brīvdienām iespējams pievērsties darbam?
27 May 2010|17:18
mediju kompetence. mediju kompetence. mediju kompetence.
mood | | | ommm |
27 May 2010|16:59
kaut kāda jauna darbmīlestības fāze - ierasto un pēdējā gada laikā diezgan sekmīgi izsvēpēto "nevaru/negribu" tagad nomainījis "es neko nesaprotu". cīnīties reāli grūtāk, jo, jeibogu, es neko nesaprotu! (not funny though)