Krustvārdu mīkla

, spirālveida

Anna Marija Levi

View

Navigation

June 11th, 2021

Bilžu nebūs - ticiet man uz vārda: biohacki, kas strādā 2021.gadā

Add to Memories Tell A Friend
Starp daudzajām jaunajām "darām pirmo reizi dzīvē lietām" gribētos izcelt tieši vienu: nomada dzīves modeli, kurš itin nejauši noorganizējās dažādu blakus apstākļu rezultātā. Ceļš turpu tiešām nebija rozēm kaisīts - vājprātīgā jātne savas tādas kā mobilās patversmes izvēlē, iegādē un dažādos ar piegādi saistītajos piņķeros, esmu droša, mazāk stūrgalvīgi organismi būtu viegli atmetuši ar roku un aizgājuši uz Žemaitiju. Bet ne mēs, mēs esam vājprātīgi spītigi, ar sienu dragājamās katapultas manierēm apveltīti organismi, kas sadzīs kakla muskulatūru akmeņos, bet izsitīs savu, no visādiem racionāliem aspektiem pilnīgi nepraktisko ideju līdz relatīvai uzvarai (un cerams ne raksturīgajam krakšķim).

Nesākšu te taisnoties, kāpēc šī ideja man šķita lieliska, tur noteikti ir kādi neaizvērti bērnības geštalti, kad mani neviens neveda ekskursijā, neļāva dzīvot teltī un nebūvēja štābiņu un neieviesa dārzā mazu mājiņu, kur patusēties. Šī noteikti bija visdārgākā opcija, kā atrisināt situāciju a la a daffaj izjaucam visu māju nafig, pārlasam pirmreizinātājos un saliekam par jaunu iekšiņas, bet tā, lai varētu turpināt tusēt savā iecienītajā lokācijā, neko ne no viena neīrējot, ar iespēju pieskatīt 7 dažādus celtnieku strīmus un nesajukt prātā no loģistikas izaicinājumiem. Taisnības labad piebildīšu, ka vismaz 3 draugu diasporas aicināja dzīvot pie sevis, bet tas būtu bijis mazliet preturnā ar "palikt pieskatīšanas tuvumā celtnieciņiem" un cik necik sakoordinēt dažādas brigādes ierodamies un neļaut viņiem aiziet pašimprovizācijas sviestos par daudz.

Tā nu jau dienas 10 es dzīvoju, SKAUDIET SKAUDIET, AR ODU TĪKLIEM APRĪKOTIEM 8 LOGIEM UN 1 DURVĪM bagātā 699cm garā un 320cm augstā un 220cm platā vācu pensionāra sapnī - kemperī, kas ir arī autobuss 7 personām, ar mazu virtuvīti, dušiņu, tualetīti un ledusskapīti uz klāja! Man te ir 3 permanentas gultas un vēl 2 var popup veidā izveidot, nojume un tādas visādas lietiņas. Lielā gulta ir 220x165, tiešām dāsnāk, nekā tad, kad es dzīvoju telpās. Gāzes apkure lai, un iespēja uzzināt, ka taupīgi dzīvojot, var ar 110 litriem ūdens iztikt 5 dienas, šai laikā katru vakaru iemetoties super īsā dušā un vienu reizi izmazgāt matus, kā arī protams, trauku mazgāšana.

Vispār šādā modelī lietas uzreiz iegūst citu perspektīvu. Proti, tev pašam aŗi ir jādomā, kur un kā noprocesēt wastewaterus un risināt galvu reibinošus inšeniertehniskus rēbusus - kā pievienot notekas cauruli trapam, kas atrodas kādus 150cm dziļi zem virsbūves un bez domkrata, kuri pat, ja būtu daudz nepalīdzētu jo brīnuma pašmasa bez ūdens piepildītiem rezervuāriem 2950kg.

Un gāze! Nekāds ar merkaptāniem bagātināts prōpāns-būtāns te nederēs, te smalki tikai 95%+ LPG, turklāt baloniem jābūt ar kaut kādu nezināmu eksotisku tikai kemperiem derīgu uzgali un reduktoru. Jorpojām neesmu uzzinājusi atbildi uz jautājumu, kur to balonu uzpildīt, kad būs tukšs, un AGAs grilgāze no Statoila šķūņiem te neder (106 EUR vērta mācība - kādam nevajag svaigu nekad nelietotu grillgāzes balonu? :)) Pašu balonu man laipni atvēlēlēja draugu draugs, kuram garāžā 10000 tādi mētājas.

Būtībā, man ir kādi 14 kvadrātmeri, kuri ir gan pilota vadības panelis, gan ofiss, gan pusdienu galdiņš, gan virtuve, gan vannasistaba, gan tualete un 2 guļamistabas, viss super loģiski un kompakti. Pirms es jaucu ārā māju īsto un mēģināju izvietot pa kastēm "tas nah miskastē, tas uz noliktavu un tas - noderēs kemperī, ja tas vispār kādreiz atbrauks", es nevaru beigt ierēkt par sevi, kādu sviestu es tur esmu domās atvēlējusi kā nepieciešamu. Kādas 55 garšvielu burciņas - ček! 4 pannas - ček! 4 katli - ček, maizes krāsniņa un mikseris un blenderis un nezinkādi vēl šizo sviesti ar ko katrs apaug un škiet, ka nenormāli tas viss vajadzīgs un nepieciešams.

Realitātē man ir 2 krūzes, 4 šķīvji, 4 vīna glāzes, dažas karotes, dakšiņas un naži, 2 katliņi un 2 panniņas. Arī to vēl varētu noīsināt, ja godīgi.
Espresso kanna un elektriskā tējkanna ir paši populārākie un biežāk lietotie priekšmeti.

Kamēr nebija izgudrots kā ķemersūdeni pārvērst ūdenī, ko nav bail liet smalkajās kempera iekšās, I kid you not, es to nesu uz muguras ar Vendenes 18.9 litru bačoku no droša avota, tā nu katru reizi, kad atver krānu 2reiz padomā, cik daudz tieši ūdens tu gribētu iztērēt šajā iterācijā.

Es arī nedaudz čītoju - zem kempera marķīzes uz 5eur IKEA soliņa stāv mans necilais TV ar interneta slēgumu, vakaros filmu vakari dārzā, līdz apkaklei ietinoties guļammaisos - ne jau dēļ aukstuma, bet tie nolāpītie odi. Vispār miegs nāk ļoti ļoti labi te, faktiski tu 24/7 esi svaigā gaisā un pat kaimiņu pērļuvistu kūts nepatīkamie koncerti ap pieciem no rīta vairs neielaužas apziņā.

Galvenās tēmas - samērā savādi ir nodarboties ar "darbu" - lai gan es esmu veterāns ar 3 gadu remote work pieredzi vēl pirms pandēmijas; tagad es visu laiku jūtos kā tūrists atvaļinājumā, kurš dzīvo kempingā un tūliņ tak iesim pārgājienā, so ne par ko nav jācepas. Vidējais pulsiņš pa pēdējo nedēļiņu nokritis uz 55, jo mans ķermenis vismaz pagaidām tic, ka atvaļinājums nekad vairs nebeigsies.

Ko es vispār domāju - pārvarēšu bailes no šitāda mega verķa stūrēšanas perspektīvām un, ja vien izdotos kaut ko izdomāt ar mazā bērna skolu, varētu pabeigt remontu un aizpiļīt nafig uz Horvātijām Spānijām Portugālēm pa ziemu dzīvot kempingā un bēdu nezināt, jo šitā ir dzīve, kas man neganti neganti patīk.

Nu, atbrauciet ciemos kādreiz uz manu vācu pensionāru paradīzi :)

October 31st, 2020

Stīgu teorijas

Add to Memories Tell A Friend
Pēdējās dienās, bet jo īpaši šodien, Cibā tik daudz smeldzīgi bēdīgu ierakstu, ka tīri vai bija jāapraudas no. Negribas arī būt klišejiskajam elektroniskajam paziņam, kas pavirši izdala kārtējo hugs kisses turies tipa ierakstu un aiziet savā virtuvē cept tālāk kartupeļus.

Ir impulss gribēt kaut ko darīt praktisku, kinda "palīdzēt" (esmu slavena ar nepārejošu vēlmi risināt problēmas), taču 3 no 3 gadījumiem, šķiet, vienīgais kas būtu reāli nepieciešams, ir būt dzirdētam, saklausītam, un droši vien, dažam arī - apskautam. Jā, nu praktiski tas būtu neiespējams esošajā settingā. Arī epidemioloģiskajā izpratnē. Tā nu es te sēžu, necepu kartupeļus un domāju par jums. Gan jau tas viss kaut kā apiesies. Bučas, ja. Tieši tev.

September 25th, 2020

HELP needed: он понимает что он нефтяник, но он не понимает где он нефтяник

Add to Memories Tell A Friend
Reiz ~2002. gadā man bija pāris videokasetes ar krievu komiķu / humoristu ierakstiem, nu tas nozīmē to, ka viņi bija bijuši samērā slaveni '90-'00 periodā.

Tātad, nezinkāpēc liekas ka tas varētu būt bijis Žvaņeckis or smth, un viņam bija izcils gabals par Maskavas biznesmeni, kurš dodas biznesa tripā uz Tjumeņu pie neftjaņņikiem. Sekoja ~20min. garš zelts, kura atslēgas frāze bija "он понимает что он нефтяник, но он не понимает где он нефтяник", kad pamostas pēc 5 dienu kodiena kautkādā Tjumeņas pirtī.

Wild shot, bet vai jūs nezināt, kā to varētu atrast kaut kādās rutubēs vai cots senos krievu video prikolos? Neesiet bēdīg, ja šis izklausās pēc murgaina mission impossible :)
Problēma ir tajā, ka es pat nezinu droši, kurš no senajiem krievu humoristiem tas īsti bija..

PALDIES!

March 16th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
19. janvārī, pēc dienas pavadītas atkal-piejūtoties vietējai specifikai un atgādinot sev, cik savādāka ir satiksme zvaigžņstrīpu zemē (I-580 ir 5 joslas katrā virzienā, ja neskata exitu čūskas, pa tām, ignorējot it kā atļautās 55-65 jdz/st., visi brauc tā vismaz uz 80), piespiežu sevi nogulēt līdz sešiem no rīta un tikai tad kāpt auto un doties nelielā, uztraucošā ~4h katrā virzienā pārbraucienā uz Yosemite National Park.

No tā mani iepriekšējā dienā centās atrunāt Gloria, mans ne-tik mīļais ķīniešu biorobots, kura glīti raksta protokolus un nekad nesmaida. Vietējo vidū esot paklīdušas baumas, ka parkā izplatoties kaut kāds vīruss, sīkāk neesot zināms, bet vai tad es, ārzemnieks gribu riskēt? Mani gan daudz vairāk skeptisku dara Hyundai Elantras praktiskā veiktspēja un pilnīgi lisās stulbās riepas, un kurš tad nezina, ka Tioga Road ziemā braucams tikai ar ķēdēm? Noskatos video pamācību par ķēžu uzlikšanas trikiem un saprotu, ka nebūs – baisa jātne.

Vīruss kā vārds pēdējo dienu griezumā kā mēs tagad saprotam, neatskanēja pirmo reizi, taču iespējas apskatīt El Capitan un Yosemite falls škiet daudz daudz saulainākas par vīrusa ēnām un sniega ķēdēm; tā nu atradu sevi pilotējam cauri tiešām baisai miglai un vāri apjaušamām mandeļu plantācijām tieši uz Big Old Flat Entrance. Gaisa temperatūra ir tikai pavisam nedaudz virs Celsija nulles. Migla ir tieši tik nopietna, lai seju gribētos pliķēt vēl biežāk, turklāt jetlaga blaknes nepavisam nav piemērotas, lai puskrēslā caur pienu brauktu simtus kilometru.

Te es labprāt visu izstāstītu daudz sīkāk un poētiskāk, bet mūsu stāsts te nav par dabas varenības un skaistuma apjūsmošanu šoreiz. Ja tā apdomā visu šo notikumu plūsmu kopumā no šodienas perspektīvas, laikam jau es to tekstu par vīrusiem kaut kā biju uztvērusi zemapziņā nopietni un drusku sagatavojusies: drive-thru Starbuckā (nemaz nezināju, ka tādi ir) bija paķerts Protein Box (vārīta ola, kaut kādu dārzeņu fragmenti, humusa kriksis, kaut kas vēl, ko neatceros, cena $11.90, šerpi) kā arī nez kāpēc strikti biju nolēmusi neiet iekšā nevienā no Nac.Parka tradicionāli šausmīgajām ēstuvēm, un vispār nekam tur nepieskarties. Proteīnu kaste tika notiesāta piknika apstākļos sēžot nomaļus uz akmens sniegā, kaut kur zem Lower Falls. Atceros, ka, pirms piesēst uz akmeņa, apakšā paklāju NacParka ieejā doto informatīvo avīzi. Miltu izstrādājumu pasviedu vāverei, zemeglītes mazszaķītis kautbailīgs draiskuļo.

Pēc daudzām stundām, atgriežoties Plezantonas Dablinā, sazvanījos ar ljuser=barbala un citu notikumu starpā pastāstīju komisko gadījumu ar Wuhanas reisa Ebolas squadu un jauno vīrusu, kas izklausās tak tāda nopietna štelle un izteicu savas cerības nebūt tak jau to saķērušai.
Šī bija viena no retajām reizēm dzīvē, kad pasaules jaunumus es pavēstīju brbl, nevis otrādi. Eiropā tobrīd vēl to sevišķi nebazūnēja un mēs visi varējām gulēt mierīgi nekoronizēti.

March 15th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
17. janvāra pievakarē (proti, pirms nepilniem 2 mēnešiem - red.piez.) ap sešiem PST laika zonā es stāvēju San Francisco lidostā pie bagāžas lentas un ilgi, cerīgi vēros transportiera melnajā mutē, lai tas atdotu manu skaisto baložzilpelēko čemodānu.
Šī diena bija sākusies sešos no rīta Dublinā, tad ap 12 pārsēšanās Minhenē un tam sekoja neticami skaists lidojums 11 stundu un 47 minūšu garumā ar pilnīgi jaunu, gurkstošu A380, ar kādu vēl nebija nācies ceļot – lidojām saulrietā, kas tehnisku iemeslu dēļ bija diezgan ilgs. Noskatījos Once Upon A Time in Hollywood, laimīgi iztukšoju 2 mazos vīnus, uzdzerot tos 2 melatonīniem un izzudu.

Čemodāns nenāca un nenāca, sāku detalizēti pētīt apkārtni un pliķēt sev seju vieglītēm – galvā tomēr vate, lai arī vismaz 6 godīgas stundas bija izdevies pagulēt. Uz staba blakus transportierim bija kaut kāds plakāts ar ķīniešu stilistiku, foto ar, šķiet, tādām kā sakurām un balti burtiņi. Saliekot tos kopā, atklājās vēstījums: jau pēdējās 3 dienas Wuhan pilsētā čainā, plosoties Wuhan-vīruss, tāpēc SFO pasažieriem jāievēro piesardzība, sevišķi tiem, kas atlidojot no čainas, – tiem būs jāmēra temperatūra un jāļaujas pratināties.

Refleksīvi sarāvos un sāku skenēt apkaimi, vai neesmu Wuhan-iedzīvotāju ielenkumā, jo nu, instinkti. Neviens faktiski vispār nebija apkaimē, un domas pārslēdzās uz to, vai es te negaidu velti.

Aiz gara laika apskatīju telefonā, kur atrodas Wuhan un tad pamanīju to, ka uz blakus lentas pados akurāt viņu čemodānus drīz.

Tālu pamalē aizskrēja Ebolas squads. Aha, dodas sagaidīt to reisu, Štirlics manī visu ātri saprata, un likās, ka būtu labi doties. Par laimi, bagāžas dievi domāja līdzīgi, un nabaga apvārtītais un nodrāztais CalPaks izlīda uz lentas, es metos uz Immigration Officer lodziņu pusi, rindā bija 4 cilvēki un vispār šī bija īsākā Welcome to the United States! epizode mūžā.

Pēc 15 minūtēm un 2 cigaretēm, izdomāju, ka no nolaišanās augstuma redzētie sastrēgumi neiedvesmo uz auto īri un devos BARTā, un vēl pēc stundas laimīgi izslēdzos ciematā, kuru nezin kāpēc atkal sauca Dublin, šoreiz Pleasanton.

Rīts atnāca 04:19 un iespēra pa galvu diezgan nepatīkami, jetlagi viņi tādi ir: centos ar sevi sarunāt spēt ignorēt iekšējā bioregulatora aurošanu, ka ir tak 14:00 un pietiek vārtīties, bet ne pārāk sekmīgi. Ieslēdzu TV un palīdu zem žalūzijām paskatīties ārā – bet tur palmas apsarmojušas sniegā un miglā, baseins ar vieglu sarmas kārtu un pilnīgi tukšs stāvlaukums pie hiperveikala, izgaismots kā futbola mačā. Nu i tā jūsu Kalifornija, pavisam jau nojūgušies, tā nodomāju, un pievērsos TV kastei, kura akurāt sāka tādu kā neziņas un aizdomu pilnu stāstu par Wuhan vīrusu, kas laikam tak esot zoonoze, jo ķīniešiem patīkot ēst sikspārņus un pangolīnus no vienas bļodas. Nu i tie ķīnieši, turpināja pukstēt iekšējā balss. Ej tač tu bekās, teicu es un ielīgu doublekingsize gultas izstrādājumā un aizmigu.

September 2nd, 2019

Tā diena

Add to Memories Tell A Friend
, kurā tava bērna Zinību dienas ievadā svinīgo uzrunu saka lj-user racoon

February 4th, 2018

Now I've seen everything??

Add to Memories Tell A Friend
Diena, kurā no paša agra rīta es feisbukā uzskrienu komentāram ziņu lentā par to, ka Viesturs Rudzītis retvīto Alises Zariņas tvītu, kurā viņa pauž neizpratni par Rīgas Laikā publicētu Agneses Irbes komentāru, kurā mēģināts skaidrot šaubas par dažādiem ar viendzimuma laulībām saistītiem aspektiem, un Viesturs iesaka visiem Agneses komentāru izlasīt, gan tēvišķi aprādīdams, ka komentārs ir "godīgs, lai arī dažviet naivs"?

----
Jā, es apmēram 12 stundas domāju par šo jautājumu, un nekas tāds labs prātā neienāca. Kā mēs nokļuvām šajā punktā?

August 10th, 2017

Vajag atcerēties, mīļā Ciba, ceru uz tevi

Add to Memories Tell A Friend
Paklau, man ir svarīgi atcerēties kaut ko, kas ir noticis ļoti ļoti sen. Faktiski tādā vecumposmā (1--4gadi), par kuru parasti cilvēki neatceras neko, vismaz ne apzināti. Man ir savādāk. Es atceros dažas detaļas, sajūtas. Es skaidri skaidri zinu, ka zemapziņā tas ir fiksēts, jo redzu to sapņos. Diemžēl, no rīta es atceros dažus sapņus, bet neesmu pārliecināta, ka tas bija tas, ko tiešām "redzēju". Tā piemēram, pirms divām naktīm es redzēju metaforisku sižetu, par kuru es skaidri zinu, ka tas nav "īsta" atmiņa, bet transformācija tam zemapziņā sēdošajam, un, kad aiz šausmām biju pamodusies un pusmiegā centos analizēt, kāpēc es redzu to, ko es redzu, atnāca atklāsme un uz sekundes daļām es 100% zināju atbildi uz sev interesējošo jautājumu. Bija impulss grābt telefonu un zvanīt to pastāstīt kādam, bet bija 02:38, un es nolēmu, ka prātīgāk būtu uzvesties sane.

Jo, lūk, atklāsme bija spoža un apžilbinoša un ļoti atvieglojoša, diemžēl tik ļoti, ka nekavējoties aizmigu savā parastajā ķieģeļa miegā, un, kā jau droši vien nojaušat, no rīta es neatcerējos vairs tieši neko. Es atceros apmēram sapni, t.i. sajūtas, kādas sapnis raisīja un kuru dēļ es pamodos. Bet es neatceros tos secinājumus, atklāsme pazuda.

Man ļoti vajag atcerēties. Tas ir life-defining moments. Jums nav kādas pieredzes? Hipnoze? Kaut kādi ūberterapeiti? Kas? Lūdzu, lūdzu padalieties, ja iespējams. Ja tas ir pārāk privāti, nodzēšat uzreiz komentu? Atrakstiet privāti ljusername kāds ir šim žurnālam, iekš g m a i l . c o m?

Ļoti būšu pateicīga, ļoti.

June 27th, 2017

Mazie prieki

Add to Memories Tell A Friend
Ahoi, Grīnvilas-Spartanburgas metropolitenā province, tātad esi sveikta kā vieta "kaut kur pasaulē", kur Starbucka viesmīļi, tevi ieraugot, bez jautājumiem sāk gatavot manu vienīgo tur patērējamo dzērienu "yeees, tall late with whipped cream on top", pirms es vēl atveru muti, un visas maiņas mani pazīst un sveicina, un man nekas nav jāmēģina savā austrumeiropas akcentā viņiem atkal skaidrot; kā vieta, kur indiešu restorāna saimniece pēc 7 nedēļu prombūtnes, smaidot savu Budassmaidu, saka: "Welcome back and enjoy our Tikka Massala on the lunch menu"; un kur abu manu iecienītāko meksu restorānu (TakoSushi un LaParrilla, ja kas, pierakstiet blociņos, ja izgadās šajā pasaules nomalē iestūrēt, which is unlikely, bet tomēr) viesmīļi mani nekavējoši apsēdina pie pareizā galdiņa (kuru neapvējo maigās kondicioniera aukas) un, kamēr es vēroju dienas piedāvājumu, nekavējoši atnes pasaulē garšīgāko zemeņu daikiri (daikviriju, tātad) ar putukrējumu manā iecinītajā 30 fl oz tilpumā.
Jā, tie fakin 887ml, glāzē, kas ražota Meksikā un ar kuru var nosist cilvēku, ja sagribas. Šī ieraksta galvenā komponente ir putukrējums, kā nav grūti to pamanīt, kļūst tikai dubulti neskaidrs, kāpēc man pietiek te pavadīt kaut tikai vienu nedēļu, lai nomestu 3 kg.

Also, man izdevās garš teikums, kurā es centos sabāzt komatus pēc labākās sirdsapziņas.

Par pārējo, tātad, vēlāk, kad (ja vispār) beigs dunēt biznesa druvas preses un gaudot virpas.

May 15th, 2017

Es zinu, laiks ir labs

Add to Memories Tell A Friend
Man ir pilnīgi drošs kritērijs, kā var izvērtēt laika apstākļus un klimata pienesumus: ja mans privātais istabas formāta varavīkšņu rādītājs strādā. Un dara viņš to cimperlīgi diezgan: tikai ja saulīte ir gana augstu, gana spoža un gana nepārtraukti spīd uz to. Tad nu varu jums pastāstīt, ka nu jau 10 dienas viņš ir darbojies katru no šīm, īsāku vai garāku sprīdi, un arī patlaban pusmākoņainos apstākļos istabā pilns varavīkšņu laimes. Tātad viss ir labi. Liekat nost tos ziemas mēteļus.

April 24th, 2017

En Marche, kad tu, Latvija?

Add to Memories Tell A Friend
Nupat sapratu kāda varētu būt sapņu analoģija. Frančiem tā palaimējies, ka atradās tāds čalis - jauns, ar biznesam draudzīgu domāšanu, mierīgs, pragmatisks un pats galvenais, normāls. Bez viņa tur būtu baigā pakaļa, - nu apmēram mēs jau 2x pagājušajā gadā redzējām, kas notiek, kad jāizvēlas starp, piemēram, rokas vai kājas amputāciju.

Bet paga, kas tad mums pašiem? Lembis, Ūšiņš un Truksis? Kučinskis, hehe, Vējonis un Solča?

Nē, mums Macrona analogs ir Toms Kreicbergs, bet viņam droši vien nekad nekad neuznāks tik liela krīze, lai mestos uz šīs skatuves. Bet žēl.

April 5th, 2017

Karma Sin

Add to Memories Tell A Friend
Sāku saprast, ka es esmu viens no tiem (retajiem??) cilvēkiem, kas karmas parādus spiests nomaksāt reālos naudas ekvivalentos. Pagaidām nevaru saprast, vai tas ir labi, izdevīgi, - bet pats galvenais, karmiski pareizi.

Paraksts: jūsu Jūrmalas Ūdens.

February 16th, 2016

Kad valstī viss ir kārtībā

Add to Memories Tell A Friend
Tas ir tad, kad tavas dzimtās pašvaldības policija tevi ar slapjas pastkastītē iemestas lapiņas starpniecību aicina tevi viņiem piezvanīt, lai painformētu, ka tava pašvaldības vizuālajam standartam visumā atbilstošā ielu numerācijas plāksnīte atmosfērisko nokrišņu rezultātā kļuvusi neestētiska, jo cipari 1 un 1, kas veido skaitli 119, ir sačokurojušies, tomēr 9 vēl esot pieņemamā skatā.

Apsveru vairs savā dārzā nelaist iekšā neestētiskus viesus bez makijāžas, neglītas, vecākās par 10 gadiem automašīnas, u.c. potenciālus aestētisma draudus, jo pirmajā reizē esmu tikusi cauri ar brīdinājumu. Ja pārkāpums netiks laicīgi novērsts, sekos taisnīgs sods.

April 25th, 2015

omm

Add to Memories Tell A Friend
Tas moments, kad 02.58 zvana telefons, un tu redzi, ka zvanītājs ir tavi kaimiņi mājā, kurā tu patlaban nedzīvo. Tu skaidri zini, ka viņi nezvana, lai pateiktu "čau, vedjmah, tu esi baigi kruta džūde", viņi saka "ātri brauc šurp ar atslēgām, citādi ugunsdzēsēji tūliņ izgāzīs jūsu durvis!"

Un tu sačokurojies, jo atslēgu tev nav, un tev ir aizdomas, ka tuvākās, iespējams, ir kaut kur Zviedrijā, un Tu zini, cik naski tie puiši ir uz durvju iznešanu, un un un un pēc relatīvi neilga saspringuma mirkļa viss cik necik atrisinas, durvis paliek vietās, un tā neesi tu, kuram virtuvē griestu vietā redzamas svinapelēkas aprīļa debesis. Bet aizmigt, aizmigt pēc tā vairs nav iespējams...

December 23rd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Es tiešām nesaprotu to publisko naidu pret ziemassvētkiem. Ok, es varu iztēloties to kā vairākuma diktatūru pret cilvēkiem bez bērniem un konkrētām ģimenes saitēm, un tāpēc nīstamu.

Taču nepārejošie ieraksti par džinglbeļļiem lielveikalā, nīgriem kolēģiem, kas diedelē piecīšus dāvanām, mokām ar egles sagādāšanu un gastronomijas šausmām, vedina domāt, ka es dzīvoju citā dimensijā,kur mēs te sekli trallinām Zvaniņš skan, saiņojam dāvanas viens otram aiz smiekliem nogriežot pirkstus gandrīz, cepam karbonādi, paslepen dzerot džindžinu, kā arī stiepjam egli mājās ne tikai Latvijā, bet arī zemē, kur nav tik viegli uzvārīt pelēkos zirņus pusdienās, ziniet — ir forši. Man patīk.

December 14th, 2014

Revju: tipa koncerts Rīgas Domā, Instrumenti, elbuma prezentācija

Add to Memories Tell A Friend
Labvakar, manu mazo draudziņ! Jau biju nolēmusi tomēr dziļdomīgi paklusēt, kad kūdošais jz barbala atgādinājums tomēr spiež mani pildīt doto solījumu un tomēr to aprakstīt.

Tātad. Subj. vieta un laiks bija izvēlēti nevainojami - ir grūti kaut ko sliktu pateikt par Rīgas Domu, tā ir prīmā vieta koncertiem, tomēr, nedaudz aizsteidzoties notikumiem priekšā, teikšu, ka tās apmēram 85 minūtes, ko tur pavadīju, nemitīgi cerēju, ka Lisa Džerarde vēl kādreiz atbrauks pagavilēt uz Latviju un varētu to darīt tieši Domā.

Arī 20:00 svētdienas vakarā, šajā gaišajā ahem pārdomu laikā, kad tehniski atlikušas 5 dienas līdz atvaļinājumam, un vispār 16 dienas 2014. gada Amoka skrējienā, nav tas sliktākais brīdis, kad hipotētiski piedāvāt saviem klausītājiem kādu muzikālu pārdzīvojumu pirms (pēdējās) saspringtās darba nedēļas uzsākšanas.

Tālāk vis nav tik rožaini. Pārdzīvojums bija: visu pasākuma laiku izmisīgi mocījos pārdomās, ka "visu taču varēja izdarīt daudz labāk", un kā pirmā problēma iezīmējās primitīvā un bērnišķīgā gaismošana. Autorei nezinkāpēc izdevās uzminēt brīdi, kurā pa apli mirgojošas zilas gaismiņas mainīs krāsu, tiesa, es balsoju par zaļo, bet tā kļuva sarkana. Atmiņas par festivāla Sanremo'79 skatuves noformējumu tādā ziņā palikušas daudz gaišākā atmiņu starojumā, šovakar it kā sanāca atgriezties atpakaļ tai stilistikā, tikai primitīvākā. Kulminējošajā skaņdarbā, piemēram, gaismiņas bija lillā un katrā indviduālajā apgaismes ķermenī tās virpuļoja pa mazu aplīti ritmiņā, mmm..

Neteikšu, ka būtu iepazinusies ar izpildītāju daiļradi iepriekš, neesmu pētījusi viņu muzikālo devumu agrāk un ar nodomu devos turp lieki neietekmējusies ar ielūgumiem līdzi nākošā CD saturu, jo kurš tad nu nezina, ka koncertos klātbūtnē viss visiem patīk daudz labāk. Bet ne šoreiz. No solista uzrunas uzzinājām, ka iedvesma elbumam smelta grupas ceļojumā uz brālīgo Gruziju, kas atstāj padziļinātu wtf sajūtu, acīmredzot uz dažādiem cilvēkiem Gruzija atstāj dažādus iespaidus. Man, piemēram, Gruzija asociējas ar temperamentīgu viesmīlību, karstasinību, kindzu, dzīvi apliecinošu pohujismu pret sīkām niansēm satiksmes noteikumu ievērošanā, tostiem, vīnu, dejām un smiekliem. Ja man būtu jāvērtē, kādā vidē, nezinot par Instrumentu tripu, skaņu ierakstiem iedvesma smelta, es balsotu par pasākuma sponsora LMT māteskompānijas TeliaSonera pamesto mācību centru Lahti, kurš sen, logu ailēm skrapstot vējā un sniegā, pamests stāv kluss un skumjš skarbās Somijas dabas ielenkts, un tikai salauzta digitālā tāfele vāji midžina pēdējās ardievas ar infrasarkanu sensoru sniega vērpetēm un vēja aukām.

Liriku saturs ir ieturēts eleganta minimālisma stilā. Pirmsskolas izglītības iestādes Taurenītis logopēdiskajai grupiņai 3-4 gadus veciem bērniem - nevienam nerastos problēmas atkārtot, izdziedāt šos tekstus, lielākoties. Šis būtu minams kā pozitīvs aspekts arīdzan visiem tiem, kam parādās pirmās demences pazīmes - izvēloties apm 48% no skanošā materiāla, jūs viegli varēsiet padarīt tās par savām galda dziesmām saviesīgos pasākumos, ja jūsu viesi ir auguši Somijas bērnu namos, viņiem pat, iespējams, dzirdētais patiks. Tām dažām dziesmām, kuru teksti nesastāvēja no ĀAAA un ŪUUU, bija cita vienojoša iezīme: tie runāts par siltumu, sildīšanos, uzsildīšanos (tevī), kas arī ir saprotami, jo nu ne jau maijs aiz loga. Decembris! Vēl vismaz dažus ansambļa dalībniekus mēdz apžilbināt smarža un gudrība.

Noslēgumā apskatīsim skaņu celiņu. Te man nekas daudz labāks prātā nenāk, kā kad piedāvāt iedomāties, ka, ja Šaineda OKonnora (nasingkampērstujū periodā) būtu apvienojusi iedvesmu un vēlmi kāpt uz skatuves kopā ar vokāli-instrumentālo ansambli Erasure, vienojoties izpildīt Filipa Glāsa sacerējumus, bet dažos brīžos pie sitamajiem sēdētu Kraftwerk veterāni.

Kā uz to reaģēja klausītāji? Neņemšos teikt tieši cik, bet nozīmīgs daudzums atstāja norises vietu krietni pirms beigām. Solists izdarīja kļūdu, pirms kāda skaņdarba informēdams, ka viņam ir vēl viena dziesma, ko pacietīgākie iztulkoja kā zīmi, ka tā tad nu arī būs pēdējā, un, izskanot pēdējam akordam, praktiski visi arī piecēlās kājās uz traucās uz izeju. Vismaz mirklī, kad izeju sasniedzu es, nopratu, ka tomēr vēl vismaz viena cita kompozīcija tomēr vēl pasākuma plānā ir, un atviegloti metos Herdera laukuma spirdzinošajā svaigumā. Vai, vai, vai.

December 1st, 2014

vārdiņi

Add to Memories Tell A Friend
reiz userinfoernuerna meklēja dažādus konkrētu amatu speciālistus, kam gadījušies amatam (ne)piemēroti uzvārdi. Nu tur,  zobārts Urbiņš, plānošanas nodaļas vadītāja Zīlniece, utt.

Piedāvāju absolūto piepildījumu šim: Ukrainas gāztā prezidenta Viktora Janukoviča mīļākā Ļubovj Poļežai. Nav joks.

October 3rd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Laikam tomēr nāksies tērēt laiku kaut kā uzrakstīšanai šai lately bēdu ielejā.

Iesaku tiešām pārasīt nihilistu-skeptiķu spārna cikliskos sēros nopūtienus katru reizi, kad uzvēdī vēlēšanas, +1 tā reize, kad Zatlerpaps atlaida Saeimu. Varat paskatīties gan savos žurnālos ap šo laiku, ja esat izteikušies par tēmu; varat paskatīties vaimanologu un tipa pie veselā saprāta apelējošo biedru unpy, indulgence žurčos; nezinu par to tagad raksta 2gā, jo vairs nesekoju. Par saprāta klīniskajām formām, kuras mēdzu palasīt tamdēļ, lai nezaudētu realitātes un bioloģiskās diversitātes sajūtu, neko konkrētu neteikšu.

Pateikšu datumus:
11. Saeimas vēlēšanas 2011.gada 17.septembrī
Rīkojums Nr.2 - 2011.gada 28.maijā
10. Saeimas vēlēšanas 2010.gada 2. oktobrī
9. Saeimas vēlēšanas 2006.gada 7.oktobrī

Tur mēs redzam vienmēr vienu un to pašu: nekam nav jēgas, viss ir muļķības slavinājums, mērkaķbūris, nekam nav jēgas, tāpat visi zog un zags un bīdīs rebes, nekam nav jēgas, paldies Budam, neviens nav lasījis Satversmi.

Arī šī reize nav izņēmums. Visi, kas pauž viedokli, īstenībā ir pret demokrātiju; visi ir polittehnologu apmuļķoti, maldu un stereotipu varā dzīvojoši savā apmātajā tumsiņā, un tikai cēlais nīgrums ļauj prātīgajiem skeptiķiem nezaudēt pēdējās goda un cieņa paliekas, sludinot visa pastāvošā bezjēdzīgumu. Malači tādi, šoreiz nebļaun par ZZSu, toties ieskicējas citas tendences, skat. te: http://klab.lv/users/kinskis/776547.html

July 14th, 2014

ko tik visu neuzzina

Add to Memories Tell A Friend
Izrādās, Ālandu salās ir Somijas (un nevis Zviedrijas) administratīvajā pārraudzībā. Kauns to uzzināt tādā it kā jau cienījamā vecumā. Viņiem ir autonomija, kas pamatā laikam izpaužas kā domēns .ax

February 13th, 2014

tāda līmeņa sieviete

Add to Memories Tell A Friend
Solča Ā. par sevi intervijā Inārai Eglei, Diena:
"Zintis Ekmanis atzina, ka nezina nevienu citu tāda līmeņa sievieti, kura būtu nobraukusi pa bobsleja trasi īstā bobā."
Powered by Sviesta Ciba