Mūsdienās rakstot, ir tik grūti pārraidīt labvēlīgu attieksmi. "Fui, cheesy." "Laikam pielien." "Šim / šai kaut kas ir aiz ādas", pie katra laipna teikuma galvas vidusdaļā noraustās reptiļveidīgo mantojums, jo nodevēji taču, šķiet, ir ik uz soļa, un trigerējas līdzšinējās traumas un vilšanās. Kuru sakrājies ne mazums, pat ja tās, kā izrādās, ir bijušas pārpratumu, intrigu vai apzinātu apmelojumu sekas. Lol.
Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks."
Uzskats, ka vari atšķirt viltotu pazemību no patiesas, norāda uz tādas trūkumu pašā. Un, ja tā, tad spriest par tās patiesumu citos ir tukša skaņa.
noskatījos divas sieviešu veidotas filmas "This Closeness" by Kit Zahar un "Blackbird Blackbird Blackberry" by Elene Naveriani, viena ir Gen Z un otra ir millenial, apraudājos par to, cik "female gaze" joprojām ir nereprezentēts, ja šīs filmas šķiet "neparastas", jo kaut kādā ziņā tās ir tik normālas.
Lai, priekā starojot, pārciestu Latvijas ziemu, ik dienas minimāli nepieciešams:
D vitamīns divkāršā devā
Vietējās tējas
Medus
Kvalitatīva olīveļļa un maize
Čili eļļā, ko pievienot rīsiem
Mandarīni, apelsīni, vīnogas, olīves
Minimālistisks rīku komplekts un pusstunda vingrošanai
Pusstundas āra pastaiga gaišajā dienas laikā
Ikdienas atzīšanās mīlestībā - domās, izteikti vai rakstiski
Upd:
Sauna reizi vai divas nedēļā
Melnā šokolāde
Žāvētas dzērvenes
Izslēgt: kartupeļus, kafiju, cigaretes, tukšvārdību
ko man ir devusi neo-tantra, īsumā: fokuss pārvirzījies no tā, ka es esmu resna, uz to, ka nav kaut kas nav kārtībā ar auru.
bet redzi, arī tās ir čabošas lapa
īsumā, nav nekā briesmīgāka par kapitālisma iespiešanos reliģijā un psiholoģijā. kapitālisms bija labāks, kad tas mijiedarbojās vienīgi ar mūsu kāri pēc lietām.
nesen nācās (vispār drausmīgi, ka jādara kaut kas tāds) kādam skaidrot, ar ko kapitālisma kolonizācija ir labāka par sociālistu kolonizāciju. jo "Rietumi" joprojām dzīvo "ilūzijā" par Soviet Union projektu (ir viegli par ilūziju nosaukt otra tukšo laukumu, kurā man svilpo vēsturiskā CPTSD vēji): es uzvilkos un apklusu pusceļā. īsumā, mēs esam dirsā no visām pusēm, bet šī saruna mums būs efektīvāka, atmetot rusofobiju un sajūsmu par NATO.
šodien par laimi beidzās Merkura retrogrāds un sākās mēnešreizes - lai arī Kristus mani tāpat no tā visa ir atbrīvojis - it kā.