Krustvārdu mīkla

"Harbour" (Moby feat. O'Connor) izraisa īpaši jutīgi pacilātu noskaņu, nesen sapratu, kā tā veidojas. Ievadā un arī pēc tam, kur ir saspēle starp ģitāru un balsi, ģitāra skan intonatīvi par zemu, bet balss intonatīvi par augstu, bet bass ir nosacīti pareizajā tonalitātē. Intonāciju veido novirze no pamattoņa, kas ir mazāka par astotdaļtoni, tādēļ disonanses, ko tipiski veidotu ceturtdaļtoņa starpība te nav. Tomēr veidojas spēcīgs kontrasts - tumša ģitāra, gaišs vokāls, bet tam kā apakšā kā neapstrīdams, balstošs un iedrošinošs fundaments ritinās basa līnija. Piedziedājumā vokāls savukārt nonāk vienā intonācijā ar pārējiem instrumentiem vai pat ir nedaudz intonatīvi pazemināts pret vijolēm, līdz atkal spoži uzmirdz uz detonētās ģitāras pavadījuma fona. Skan nedaudz šķībi un reizē vienreizēji. Paldies jums, mīļie draugi, lielisks gabals!

Palaidnis - pieklājīgs autovadītājs

"See the danger
Always danger
Endless talking
Life rebuilding"

Miss and mister you

biju nolēmusi vairs netērēt nevienu mirkli savas dzīves asv (after all, es tur vairs nestrādāju) un viņu pedofilu fīreram, bet grenlande tomēr trāpīja manā ledus aukstajā sirdī.

Q: The Premier of Greenland said today: We prefer to stay with Denmark. YOu see that as a…?

Trump: Who said that?

Q: The premiere of Greenland

Trump: Well, that’s their problem, that’s their problem, I disagree with them, I don’t know who he is, don’t know anything about him but that’s gonna be a big problem for him.

Laimīgu gadu, mīļie! Es tepat vēl esmu, es jūs lasīšu, pati arī rakstīšu, un man iet ... dīvaini un neparasti, bet par to citreiz.
Bučas! Turās, ja!

"Then we know that we're alive
If we weren't
Sure before"

yei, es Dark Soulā uzvarēju Taurus Demon, bet Reitere dabūja balvu kritikā.
ir taisnība virs zemes

vai arī par suņu un to saimnieku tēmu
nav noslēpums, ka mājdzīvnieka īpašnieka raksturs un principi ir diezgan līdzīgi pašam mājdzīvniekam, respektīvi, viena dvēsele ir laimīgi atradusi otru
par to var izvērst atsevišķu diskusiju, taču vispār tā ir
pēc idejas par cilvēku var kaut ko spriest pēc viņa četrkājainā drauga

vienīgais, ko var spriest par diviem janvārī pārsalušiem mopšiem (vai mikrobuldogiem, nezinu, kā tas īsti saucas), kas nereāli trīc no mīnus desmit grādiem pēc celsija, skatās uz tevi ar milzīgām apaļām acīm, ir absolūti draudzīgi, vispār nesaproti, ko viņiem tagad gribas, paglaudi vienu, laikam ne to, vot, padzerties, seksu, seriālu skatīties, gulēt varbūt, uzminiet no trīs burtiem

Likteņa ironija jeb "Vieglu Goru!"

sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks

Pie Nātres (Usnes) skāries, neraudi Tu, kas Tevi dzina šo ziedu plūkt:
https://www.youtube.com/watch?v=aN90-Q31QhI
pietrūkst tādas kadru kompozīcijas/arhitektonisma mūsdieno kīno.

mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that"

Dotais brīdis

Politiskais "Pēks!"

Finch (2021)

Iekopēšu arī šeit.

Paldies 2025! Šis ir gads, kurā es kļuvu par mammu, caur to dodoties grandiozā iekšējā ceļojumā.

Vēl pirms dzemdībām sapnī biju pie upes, kuras straume bija sadalīta uz pusēm – viena puse plūda lejup, otra - augšup. Pa lejup plūstošo straumi peldēja mirušie ar varavīksnes krāsu lakatiņiem ap galvu. Es stāvēju augšup plūstošajā straumē un atvadījos no tiem, kas aizpeldēja.

Citā sapnī izlaidu no bēniņiem trako sievieti - to sevis daļu, kuru šķitis drošāk slēpt no citiem un sevis. Tā, ļauni smīnēdama, mēģināja mani nogrūzt no kāpnēm, kaza tāda.

Vēl bija sapnis, kurā līdzīgi kā filmā Fight club uzspridzināju dažas ēkas, simboliski atbrīvojot sev no toksiskām vidēm, kurās esmu jutusies iesprostota.

Un tad vēl viens, pavisam nesens sapnis: stāvu pie loga vecāku guļamistabā. Istaba ir pavisam tukša, izņemot kārtīgi saklātu gultu. Es stāvu un skatos ārā uz ziedošu dārzu.

Lai kļūtu par mammu, man vajadzēja atlaist mirušo, atbrīvot iekšējo spēku un attīrīt telpu, lai tajā būtu vieta dzīvībai.

Ko nākamgad? Turpināt ļauties šim ceļojumam, lai kurp tas mūs nesīs.

Ķepas zina ceļu.

kuram no cibiņiem bija teksts
man nav laika, man ir jādzīvo

un vai tas ir precīzs citāts?

citās ziņās, priekš manis jaunvārds - sniegvilksnis. man tik ļoti tas patīk, ka nosaukšu tajā kādu no pelēkajām zīlītēm aiz loga vai vēl kur citur likšu, vilkšu

es jau neko, to feisbuks