Package Tour (1980)
November 4th, 2024
November 3rd, 2024
Hobson's Choice (1954)
"Divās istabās un galvenajā koridorā ir iebuvējamie skapji, kas dzīvoklim piedod estētisku noskaņu."
kaut kāda neizskaidrojama sajūta
it kā visas pasaules sievietes ir beigās viena
un viņa mostas
it kā visas pasaules sievietes ir beigās viena
un viņa mostas
Lasu grāmatu “21 lekcija 21. gadsimtam”. Latviešu tulkojumā, “Jumava”. Lai cik taupīgs izdevējs būtu Visockis, bet grāmatas sākumā bez tulkotājas Ingrīdas Kevišas ir norādīti arī atbildīgā redaktore Liene Soboļeva, zinātniskais redaktors Juris Lorencs un korektore Sandra Krēķe. Četri cilvēki saņēma, lai arī, iespējams, niecīgu, bet tomēr atalgojumu. Un tad tur ir, piemēram, lapaspuse, kur ir gan minētas da Vinči kaut kādas “Pēdējās vakariņas”, gan kaut kāda Hobesa dabiskais stāvoklis.
November 2nd, 2024
neglīdzens
---
"Brands". Tā kā es vandījos pa pasauli, kad šī "Spēlmaņu naktij" daudz nominētā izrāde bija karsta aktualitāte, tad, iespējams, par šo visu jau publiski ir daudz kas izrunāts, bet nu no manis novēlotie pieci centi. Man izrāde kopumā nepatika. Arī manai meitai nē. Bet pēcgaršas pārdomas raisīja. Gan jau, ka Kairišs kaut kur vēl bez programmiņas bija vairāk paskaidrojis šābrīža aktualitāti destruktīvam maksimālismam, un to, ka tāda vairāk piemīt sievietēm, visitcamāk, prototipi ir divas organizācijas Latvijā – partija "Progresīvie" un pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Vai Langa uz izrādes iestudēšanas brīdi jau uzdarbojās? Nu no ideoloģiskā spektra otra gala varbūt viņa vēl ierakstās. Bet nu tas, protams, tāds trausls ledus, lai piedāvātu šādu interpretāciju un nenonāktu nil-konstantīnismā. Man liekas, ka Kairišam izdevās korekti. Bet, ja par iestudējuma kvalitāti kopuma, nu, bļaģ, tā dailīte! Kad Dzelzīša fogts saka "čigāni, jeb nu labi, romi", vienkārši vemt gribas. Un visu laiku galvenie aktieri tikai bļauj un šķobās, bļauj un šķobās. Kā jau dailīte to dara 100 gadu garumā, un neko netaisās mainīt.
November 1st, 2024
..nunc per ludum dorsum nudum fero tui sceleris!
Pārmērībām jābūt samērīgām
“Exhaustion of attention is a new subtler form of torture” (Gabriel Tarde, 1902)
October 31st, 2024
Pote pret RIPu
Helovīns
OMG, Lidl Helovīna želejas acis ir tiešām spocīga konfekte - precīzā acu ābola izmērā, ar konsistenci, kādu es iztēlotos acu ābolam, un - kronis visam - iekožoties centrā ir arteriālo asiņu košuma sarkans pildījums. Palika gandrīz šķērmi.
- Vai Tu jau neesi izaudzis no Minecraft?
- Es daudz nespēlēju bērnībā, gribu paņemt to zaudēto laiku atpakaļ.
- Es daudz nespēlēju bērnībā, gribu paņemt to zaudēto laiku atpakaļ.
Nākamā (kontr)tendence būs: "AI-free design"
pārlasīju savus ierakstus, uz kuriem neviens nekad neko nesaka (dramaqueenmodeon) un atcerējos par kanādā uzradušos manu grieķijā nozudušo telefonu. ik pa laikam tas tika ieslēgts, pa ceļam nomainīja kādas 3 adreses, pirmā bija mobilo tel veikals, ha, tad noparkojās kādā monreālas suburba dzīvojamo ieliņu nomalē. par pazudušu reportētam telefonam var ierakstīt ziņu, kas parādās uz ekrāna, ja kāds to ieslēdz. lūk, ierakstīju franciski čau, kā klājas, kā dzīve tādā un tādā ielā, tādā un tādā numurā? pēc tam vēl reizi ieslēdza un viss, nu jau kādas 4 nedēļas vairs nav mēģinājuši ieslēgt. varbūt beidzot izmeta vai sadauzīja, vai es nezinu. bet diezgan biedējoši, ka redz, kur tieši tu esi, ne?
October 30th, 2024
Mafioso (1962)
man arī bieži vien ir šķitis, ka es reizēm rakstu sociālajos tīklos lietas, kas uz sitienu nav saprotamas
taču tad es palasiju tēlotājmākslinieka un dizainera oļega paščenko feisbuka lentu
kuru, lai lasītu, cilvēkam ir nepieciešama ļoti spēcīga asociatīva izpratne, ko īsti šie vārdi nozīmē
un kaut kā pārstāju uztraukties, ka mani var saprast nepareizi, vai nesaprast vispār
taču tad es palasiju tēlotājmākslinieka un dizainera oļega paščenko feisbuka lentu
kuru, lai lasītu, cilvēkam ir nepieciešama ļoti spēcīga asociatīva izpratne, ko īsti šie vārdi nozīmē
un kaut kā pārstāju uztraukties, ka mani var saprast nepareizi, vai nesaprast vispār
derry and daily dol
— Ko citu varēja gaidīt, — I–ā drūmi teica. — Viss ir skaidrs. Nav jau arī nekāds brīnums.
vai jums ir ieteikums labam reimatalogam? ar virzienu uz, iepsējams, autoimūnas saslimšanas raisītu asinsrites traucējumu
cibas dzīvības vārdā, kā arī sev piefiksēt, ka ir arī tādas dienu grupas
piektdienas vakars. kamermūzika oleru muižā, brāmss un šūmaņi. gados ļoti jauns un azartisks trio, alts, čells, klavieres. koncerti oleros vispār ir magic. ja notiek nevis pašā muižas ēkā, bet muižnieku dzīvojamās mājas, bijušās saimniecības ēkas, dzīvojamajā istabā, tad tā ir paliela viesistaba, kādi piecdesmit klausītāji viens pie otra, pusotru metru no mūziķiem. absolūta uzmanība un klātbūtne. arī lielajā muižā ir līdzīgi, tur vairāk majestātiskuma
sestdienas rīts. neesmu vēl līdz dušai un brokastīm tikusi, ciemos brauc mazais brāļadēls makšķerēt, kurš pats sabīdījis šo vizīti
sestdienas diena. braucu uz rīgu, pa ceļam cos bode, pirmo reizi mūžā man ir kašmirs. melns hūdijs, hh. cos, nelieši, sākuši izlaist bezkabatu kleitu modeļus, es ceru, viņi šo niķi tikpat ātri atmetīs. bet galamērķis annas koku skola, kurā mans vecais priekšnieks izlicis uz četrām dienām pirms transportēšanas klientam smilšakmenī izgravētu četrmetrīgu villu kompilācijas maketu ar bramanti, rafaēlu, peruzzi, neilandu. absolūts avangards esošajā arhitektūras laukā. iepriekšējā dzīvē es to visu uzzīmēju 3d, beidzot ir materiālā
sestdienas vakars. instrumenti. ejam ar meitu, jo dēla draudzene atdeva savas filmējoties nopelnītās fanu zonas biļetes. fansī stāvēt tik tuvu skatuvei, bez burzmas, bet visu tūkstošu vidū. šis nebija mans pirmais instrumentu koncerts, bet ja neiekristu biļetes, nebūtu gājusi. miķelis mon amour. un es noteikti patiku blondajai bekvokālistei, hh
svētdienas rīts. lēni pamosties, ar meitu brokastīs uz vairāk saules, kur uz manu nogurušo bezkofeīna seju, viesmīle manos gados ļoti saprotoši reaģēja. tad rikšiem uz mežaparku, kur izrādās, pusotrs kilometrs no stāvvietas līdz estrādei, bet es jau tā riskēju nokavēt telpu orient starta logu. paspēju. pirmajā distancē otrajā punktā sajaucu k un l kāpnes, pazaudēju kādas 2-3 minūtes, kas ir kritisks apjoms. bet tik un tā piektā grupā ar sešdesmit piecām dalībniecēm. grupā, kur ir arī 11 gadus jaunākas, daudz tievākas un mega sportiskākas par mani. bet paskatījos, visām pirmajā desmitniekā pa vienai, divām rupjām kļūdām. uz sezonas sākumu smadzenes met gļukus ārā tajā stresā un ātrumā
svētdienas diena. atpakaļ uz stāvvietu vilkos pusstundu, biju gatava pakrist kādā lapu kaudzē, ar ieslēgtu find my, lai ģimene kaut kad izrušina laukā. bet iedzēru karstu kakao un aizbraucu uz meža kapiem reizi sezonā sakopt elzas, jāzepa un majora jāņa kapu pie vecās kapličas
piektdienas vakars. kamermūzika oleru muižā, brāmss un šūmaņi. gados ļoti jauns un azartisks trio, alts, čells, klavieres. koncerti oleros vispār ir magic. ja notiek nevis pašā muižas ēkā, bet muižnieku dzīvojamās mājas, bijušās saimniecības ēkas, dzīvojamajā istabā, tad tā ir paliela viesistaba, kādi piecdesmit klausītāji viens pie otra, pusotru metru no mūziķiem. absolūta uzmanība un klātbūtne. arī lielajā muižā ir līdzīgi, tur vairāk majestātiskuma
sestdienas rīts. neesmu vēl līdz dušai un brokastīm tikusi, ciemos brauc mazais brāļadēls makšķerēt, kurš pats sabīdījis šo vizīti
sestdienas diena. braucu uz rīgu, pa ceļam cos bode, pirmo reizi mūžā man ir kašmirs. melns hūdijs, hh. cos, nelieši, sākuši izlaist bezkabatu kleitu modeļus, es ceru, viņi šo niķi tikpat ātri atmetīs. bet galamērķis annas koku skola, kurā mans vecais priekšnieks izlicis uz četrām dienām pirms transportēšanas klientam smilšakmenī izgravētu četrmetrīgu villu kompilācijas maketu ar bramanti, rafaēlu, peruzzi, neilandu. absolūts avangards esošajā arhitektūras laukā. iepriekšējā dzīvē es to visu uzzīmēju 3d, beidzot ir materiālā
sestdienas vakars. instrumenti. ejam ar meitu, jo dēla draudzene atdeva savas filmējoties nopelnītās fanu zonas biļetes. fansī stāvēt tik tuvu skatuvei, bez burzmas, bet visu tūkstošu vidū. šis nebija mans pirmais instrumentu koncerts, bet ja neiekristu biļetes, nebūtu gājusi. miķelis mon amour. un es noteikti patiku blondajai bekvokālistei, hh
svētdienas rīts. lēni pamosties, ar meitu brokastīs uz vairāk saules, kur uz manu nogurušo bezkofeīna seju, viesmīle manos gados ļoti saprotoši reaģēja. tad rikšiem uz mežaparku, kur izrādās, pusotrs kilometrs no stāvvietas līdz estrādei, bet es jau tā riskēju nokavēt telpu orient starta logu. paspēju. pirmajā distancē otrajā punktā sajaucu k un l kāpnes, pazaudēju kādas 2-3 minūtes, kas ir kritisks apjoms. bet tik un tā piektā grupā ar sešdesmit piecām dalībniecēm. grupā, kur ir arī 11 gadus jaunākas, daudz tievākas un mega sportiskākas par mani. bet paskatījos, visām pirmajā desmitniekā pa vienai, divām rupjām kļūdām. uz sezonas sākumu smadzenes met gļukus ārā tajā stresā un ātrumā
svētdienas diena. atpakaļ uz stāvvietu vilkos pusstundu, biju gatava pakrist kādā lapu kaudzē, ar ieslēgtu find my, lai ģimene kaut kad izrušina laukā. bet iedzēru karstu kakao un aizbraucu uz meža kapiem reizi sezonā sakopt elzas, jāzepa un majora jāņa kapu pie vecās kapličas