Stopwatch hearts

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Pajautā man.

Septembris 28., 2017


20:47
manic street preachers — autumnsong

Voah, ar zināmu pārsteigumu konstatēju, ka pagājuši ir desmit gadi kopš šī.

Pirms desmit gadiem man rudenī bija pieklīdusi mašīna, un spilgtākais, ko no tā laika atceros, ir dzeltējošās lapas, kas skrien pāri ceļiem. Toreiz tas skats šķita kā pirmoreiz, un nākamos rudeņus, skatot ko līdzīgu, es atminējos tieši to septembri.

Un pirms tiem desmit gadiem rudenī es klausījos togad iznākušo "Send Away the Tigers". Man patika domāt, ka viss albums ir vairāk vai mazāk par rudeni, lai gan zinu, ka ne uz to pusi — tur citstarp netrūkst arī politisku refleksiju par Džordža Buša laika ārpolitiku. Taču, ja ir vēlme, to var ignorēt, un arī iekš, teiksim, "Imperial Bodybags" vai "Rendition" saskatīt kaut ko tieši rudenīgu.

Nevienā citā Manic Street Preachers albumā man tā arī nav sanācis iebraukt. Gan pirms, gan pēc tam ir bijis viskautkas sakarīgs, bet nu tā, ka patīk viss albums, un viss šķiet jēgpilni — tā nē. Pat no lirikas viedokļa tik bērnišķīgajā "Autumnsong" tajā laikā acīmredzot nebija nekā daudz kaitinoša vai uzaci paceļoša. Tagad skatos uz to klipu un nevaru saprast, vai tajā attēloto norišu kontekstā jūtos jaunāks vai vecāks nekā 2007.

Un mašīnas arī vairs tā vienkārši nav pieklīdušas. Tagad visi ir pieauguši, un ir jārunā pieaugušo valodā, tai skaitā — cik tu par to gribi maksāt, kāds ir ekonomiskais pamatojums, un viss pārējais saskaņā ar projekta tāmi un cenrādi.

(ir doma)


> Go to Top
Sviesta Ciba