sheesh.

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Pajautā man.

Februāris 1., 2016


15:17
Nesaskatāma laipnuma pilsēta. Tā smagi nes visus uz savām margām palikušos garāmgājēju pieskārienus. Tā noskatās, kā ļaudis stāv rindā pie bankomāta, lai tūļīgi liktu tur iekšā un ņemtu ārā nelegālu laimi. Satraukto autobusu galapunktos precīzi pēc grafika atkal izzūd sākums, un no notikuma vietas aizbēg pašsavaldības policija.

Nenosakāma kailuma cilvēks. Tam vējš plazmā un miegs līdz ceļiem, tam sinepju plāksteru smiekli zem drānām un amata apraksts uz simts lappusēm comic sans fontā, un kabatās san saulē žāvēti kosmiskie putekļi. To mājās gaida īru seters Trendseters ar rētainu karmu, bet maršruts uz turieni katru reizi ir jāizrēķina varbūtību ģeometrijā. Naktīs, kad nenāk sniegs, viņš uzliek modinātāju trīs instancēs, lai neaizmirstu pamosties pēc apmaldīšanās starp liekveikala transcendenču kompetenču preču ejām.

Nenosakāma nolietojuma distance. Tā rauj no rokām ārā sirdi kā šokolādi un šķīstā kafijā izmērcē jūtu elektroniku, līdz saprāta troksnis izkūst, un viss kļūst skaidrāk un konstatējamāk, ja arī ne pareizāk. Tā savieno pilsētas šalkas un dzīves alkas, pat ja vienmēr nepietiek siltuma, lai tavos lūpu kaktiņos iekausētu smaidu. Es duru īkšķus par tevi un par jums, bet no šejienes tuvākā gaisma ir — malduguns.

Tas ir tas, par ko mēs nekad nerunājam.
Mūzika: Rose Royce — Wishing on a Star

(ir doma)

Janvāris 25., 2016


12:03
Laiku pa laikam pamanos nozaudēt dažādas lietas. Bieži vien tās atgūt ir iespējams, pateicoties citiem cilvēkiem.

Pagājušajā naktī nez kāpēc atcerējos vienu kādus gadus padsmit senu atgadījumu — man pazuda maks, kurā bija gan bankas kartes, gan studenta apliecība un mēnešbiļete, gan arī kaut kādi lati. Faktiski viss pa tiešo pieejamais iztikšanas un pārvietošanās kapitāls. Nākamajā rītā nezin kā sagrabināju naudu biļetei uz universitāti, taču pienāca pēcpusdiena, un līdz turienei pa makā atrodamo dokumentu pēdām bija tikuši arī divi treniņtērpti jaunieši. Neskatoties uz to, ka tajā laikā man vēl nebija mobilā telefona un diezin vai bija iespējams viegli izsecināt, tieši kurā studiju programmā un kursā mācos, viņi tomēr kaut kādā nesaprotamā veidā pamanījās mani dabūt rokā. Vai nu kāds man pateica, ka ir atnākuši viesi, vai arī viņi vienkārši dežūrēja pie ārdurvīm feiskontroles nolūkos. Kad veiksmīgā tikšanās bija notikusi, mēs trolejbusā aizbraucām līdz centrālajai stacijai, kur bija tuvākais derīgais bankomāts (šurp viņi bija tikuši ar manu biļeti, atpakaļ — bez biļetes, jo vai tad nu viņi, svarīgā uzdevumā braucot, nespēs tādu lietu ar konduktoru sarunāt), norēķinājos ar viņiem (jo ceļojums uz Maskačku viņiem tomēr bija biznesa projekts), un viņi atdeva no tur esošās naudas jau iztīrīto maku.

“Ja tev sanāk problēmas ar kādu, saki, pa pazīsti Lauri (?) no Teikas,” šķiroties viens no viņiem sacīja. Šo maģisko frāzi tā arī nekad nav sanācis izmantot.
Tags:

(4 raksta | ir doma)

Janvāris 17., 2016


22:32
mani dzīves centimetri
standartēti parametri
mērāmlentē blakām stājas

nelūko pēc līksmes riskos
automātos paškritiskos
mērvienības kā uz delnas

olekti liec klāt pie sejām
intelekta līnijdejām
dažreiz trāpa sirdī, plaušās

centimetri skaita soļus
domas, runas, sānusoļus
viss tiks izmantots pret tevi

man ir sveša politika
romantiskā nepatika
aiz manis paliek tikai ēna

kad skaitu nojauc entropija
un datu vietā krājas dzija
— centimetru ir par daudz

tad jāizdzēš ir vecie faili
kas nomāc algoritmu daili
disketes rīt dalīs dievs
Tags:

(ir doma)

Janvāris 5., 2016


12:46
Var jau iesmīnēt par tiem, kas eglīti iznes ārā vien aprīlī, bet lieta ir tāda, ka ap šo laiku eglīte ir pārvērtusies par nokaltušu skuju automātu ar tačskrīnu — jo vairāk pieskaries, jo vairāk birst. Un ir tīri vai saprotami, ka cilvēks līdz pēdējam izvairās no lielā skuju biruma izraisīšanas. Bet tas, ka viss agri vai vēlu nobirs tāpat, prokrastinācijas džedajiem nav nekāds arguments.

(3 raksta | ir doma)

Decembris 22., 2015


03:34
Šogad labākās uzietās (paša nemeklētās) kaverversijas:

3. Somebody That I Used to Know (beidzot patrāpījās versija ar dziesmai precīzi atbilstošu sajūtu)
2. Swim (muzikālo pienesumu var īpaši labi novērtēt, ja salīdzina ar manas iemīļotās grupas radīto oriģinālu)
1. Hello (nekad neesmu tā īsti sapratis Adeli, bet šis vismaz priekš manis dziesmu atvēra)

Gada labākais videoklips:
1. Feel Good Inc. Nav daudz tādu klipu, kurus skatoties iedomājos, ka nebūtu slikti tādā pašam kaut kādos dīvainos apstākļos piedalīties. Un arī ārpus tā es nemaz nezinu daudz videoklipu, kurus nudien ir interesanti skatīties. Bet iespējams, ka esmu atpalicis no šī žanra attīstības.

No komentāriem:
Skatītājs: How the hell did you get permission to do this!!!???
Leo: Just asked:)

(2 raksta | ir doma)

Decembris 12., 2015


13:39
Man bij reiz dakteris kas gudru seju ģērba
Kaut bieži kavēja kā nekalibrēts grams
Kad jāatbild par bazaru ko vērpa
Bij labi redzams — galvā šam ir spams

Man bij reiz skolotājs kurš mita abstrakcijās
Kas lietvārdus ar nulli dalīt ļautu
Bet spārnus salauza sev vietās trijās
Un nekļuvām neviens par kosmonautu

Man bij reiz draugs ar kuru kalnos kāpām
Un uzmērījām tuksnešus un gadus
Tad iemācījos neticēt vairs pļāpām
Ka pieskatīs kāds tavus drošumvadus

Man bija druška reiz kas gaidīja nu ļoti
Lai beidzot princis precēt viņu brauc
Un lādējās par laikmetu un modi
Kur prinčiem no tā izvairīties ļauts

Ir dzīves eksperti cits citam malu galā
Un katru vada dzīvesziņa plika
Bet iekļaujoties ekspertīzes skalā
No tevis sanāk tikai statistika
Tags:

(ir doma)

Decembris 10., 2015


17:03
Viņi sēdēja mikriņa sēdekļos ejas pretējā pusē drusku pirms manis. Smalkas uzbūves meitene rokās turēja čipšu paku, bet dūšīgais vienaldzīgā trikotāžas treniņtērpā ģērbies čalis — pusizdzertu alus pudeli.

Katru reizi, kad čalis pastiepās meitenes virzienā, lai pagrābtu kārtējo čipšu sauju, viņa plašajā visa auguma vērienā bija kas tāds, kas liecināja — viņš ir pieradis nevis prasīt, bet paņemt. Tajā visā šķita esam kaut kas precīzi atstrādāts un ieeļļots — tā, ka dzīves meistarība, emocionālā inteliģence un pašrealizācija ir attīstīta tik ļoti, ka pilnībā aizpilda personisko čipšu pakas un alus pudeles telpu, un apmēram tur tad arī viss beidzas.

— Ko mēs darīsim ziemassvētkos? — meitene, kaut ko dzīvīgi atcerējusies, ierunājās.
— Ko darīs, to darīs, — čalis strikti paskaidroja un noslaucīja savu taukaino roku priekšējā sēdekļa atzveltnē. Meitenei iezvanījās telefons, bet viņa jau kuro reizi nometa klausuli.

Varbūt tas tad arī ir tas viss, es nodomāju, savā pieturā noskatoties, kā mikriņš aizbrauc tālāk.
Un kas par to, ka bez nolauzta zara caur sidraba birzi iziet ne gribas, ne sanāk.

(8 raksta | ir doma)

Novembris 25., 2015


12:18 - The Young and Prodigious T.S. Spivet (2013)
Layton: Mom!

Mother: Yeah!

Layton: Have you ever gotten AIDS?

Mother: What?!

Layton: Angela Ashworth says AIDS are bad and you probably have them.

Mother: Well, next time, you just tell Angela Ashworth, just because she feels insecure about being a little girl in a society that puts an enormous amount of pressure on the physical standard it doesn't mean that she had to take out her misplaced self loathing on a nicer boy like you. You may be an inherent part of the problem, but it certainly doesn't mean you have AIDS.

Layton: I'm not sure I can remember all that.

Mother: Well, just tell her... she's fat.

Layton: OK.

(3 raksta | ir doma)

Novembris 19., 2015


21:47
Šodien esot Starptautiskā vīriešu diena. Palasīju to lapu un nevarēju saprast, vai lai liek komūnā pie vīru_lietām, vai pie uzzinu_pēdējais, vai arī pie hanna_bēdz. Par godu vīriešu dienai izlēmu, ka varu arī neizlemt.

(2 raksta | ir doma)

Novembris 18., 2015


22:22 - atgriežoties pie publicetā
Nokrīt migla, paklūp lietus,
Man atradās šokolāde.

(4 raksta | ir doma)

13:29
Migla, migla, lietus, lietus,
Man pazuda šokolāde.

(ir doma)


> Go to Top
Sviesta Ciba