|
|
|
Septembris 22., 2026
dumshputns
 | 23:52
Vecais Ludvigs Witgenšteins spokojas un saka, ka “tas, kas izskatās spožs (luminous), neizskatās pelēks”. Viņš acīmredzami nav paskatījies.
Nav paskatījies uz sāls pļavu palienēm, uz jūras vēju un saules nosidrabotiem dēļiem, uz koka mizas iekšiņu, uz visu pārējo pelēko, kas ir pelēks tikai tiem, kuri neprot redzēt.
|
putnupr
 | 00:14
Dzīve sastāv no vīkendiem, un vīkendu ir maz
|
Septembris 21., 2026
kochka
 | 23:38 - Sociālās lomas
- Vai kristieši arī tur drīkst nākt? - Ja nesāksi sludināt, tad jā.
|
telefontubbie
 | 20:06
Rda humpalās šodien kaut kāda mistiska akcija, nopirku t-kreklus 50% lētāk (par centiem) un baltu vesti. Uz viena ķīniešu džemperkrekla ar kabatām kaut kāds jokains teksts it kā angļu valodā, bet patiesībā random vārdu-burtu virkne. xD
***
Stacijas miskastē bija saplēsts meža dzīvnieku kalendārs un lērums papīra kafijkrūzes (aizdomas uz pāri esošo autoservisu) un uz perona staigāja vecs vīrs gumijas zābakos
***
Nez kur tas it kā mangaļsalas lācītis ķepainītis aizklīdis
***
līst kā pa jāņiem, nāk miegs
|
au
 | 19:05
sestdien tai pusmaratonā skrēju skrēju un jutos ļoti labi. sākumā mīce pa cilvēkiem, tas besī, bet pēc tam - ļoti labi. divpadsmitajā kilometrā sapratu, ka šo - jūtos labi - nevajag pazaudēt un skrēju ar lielaku atdevi. nu ko, ātrākais pusmaratons dzīvē, BET - 2h08sek, astoņas sekundes, astoņas sekundes!!!!!!!! trešajā aplī ieskrēju mežā pačurāt, nebūtu čurājusi, būtu sub2h.. drusku besis.
bet vakardien sakārtoju pāris aizdzīvotus mājas pakšus, uzreiz labāk. un cepu ābolmaizes ar ik pār dienu regularitāti.
|
prtg
 | 18:02
Dezodorants pret apdraudējumiem no gaisa
|
black_data
 | 16:07
Uzpeldēja ziņa, ka ASV, balstoties uz nepatiesiem mākslīgā intelekta ģenerētiem izlūkošanas datiem, kaut kad maijā gandrīz nogremdēja Ķīnas kuģi. Kruta, ka viņiem ir tāds ģeniāls aizsardzības ministrs, kas bīda "AI first" politiku. Visa tā retorika par to, ka lietas notiks pašas, mums atliek tikai pielāgoties mainīgajai pasaulei, ir tāda huiņa. Skaidrs, ka mēs nevaram mainīt dabas likumus, un mēs pielāgosimies, ja mums uzkritīs virsū meteorīts, kas noslaucīs no zemes lielāko daļu cilvēku, bet ja mēs paši uz savu rīcību skatāmies kā uz dabas stihiju, tad ir dirsā.
|
martcore
 | 15:15
e-pārvaldnieks galīgi jobnulsja
dubultkodus viņiem, lai nosūtītu ūdens rādītājus
nē, nu moš viņus tur noskamoja kāds
un kāpēc rezultātā traģiskais hamlets tagad esmu es
security systems solutions no sfēras
ja jūs uzlauž vienreiz - rakstiet divas paroles
ja jūs uzlauž divreiz - rakstiet trīs
valstī pilns ar IT speciālistiem saucas
|
goldie
 | 01:23
uztaisīju jaunu visionboard, jo viss tagad ir baigi mainījies un tajā ir tādas lietas kā daba, harmonija, lasīšana, mājas, joga, brīvība, dzejošana, dejošana, spellcrafts, (u. c. slepenie, ja) bet tajā nav glezniecības. nezinu. vnk neceļas roka to tur ielikt. laikam dēļ tā, ka sāku to apgūt nopietni? un tas tagad man asociējas ar kaut ko, ko vajag un kam ir grafiks, kas ir strikts un nopietns, ne vairs instinktīva impulsa izlāde, spēle vai improvizācija. es pat to nedaru ārpus uzdevumiem. man šitas nepatīk. es jau zināju, ka tā būs.
Mūzika: The speaking hands
|
Septembris 20., 2026
hessin
| 21:15
Kas par nedēļu!
Ja Uzulnieks būtu celebretī ASV, tad dotos uz rehab sevi reabilitēt. Un tā vairākas reizes, jo izārstēts nekad netiktu. (Tomēr - vai viņš ies ārstēties?)
Vai tas airBaltic gājiens ar 25% aizdevumu bija parastais solis, par kuru pašausmināties, lai pēc tam priecātos, ka ir čapter eleven?
Ja Kanāda pievienosies ES vienā vai otrā formā, vai beidzot varēs nopirkt bundžas ar kļavu sīrupu arī šaipusē bez importa nodokļiem?
|
inese_tk
 | 18:06 - septembris
līdz šim manas vienīgās personīgās atmiņas saistībā ar Skyforger bija no kkāda 2000. gada, kad Kabatā notika viņu albuma prezentācija un mēs (es neatceros, kas tie "mēs" bijām) sēdējām uz Peldu ielas apmales un dzērām. koncerts mums nekādā ziņā neinteresēja, bet tur bija tusiņš un pilns ar cilvēkiem - tikpat piedzērušiem kā mums.
kopš vakardienas manām, ar Skyforger saistītajām atmiņām ir piepulcējies tas, ka ar Līgām pH3 iesildījām viņu soldoutu Kokaru zālē.
gāja labi. tā kā K Grab-ēja Berlīnē, viņa vietā spēlēja Dāvis - mums bija veseli 4 mēģi, no kuriem 2 bez situminstrumentālista. bija interesanti, jo, lai gan Dāvis kopumā spēlēja to pašu, ko K, viņš ir liriskāks, citur liek uzsvarus un galu galā arī pedāļi pavisam citi.
kad spēlēja Skyforger, ārā pie ieejas kurzemnieks "ar plašu sirdi" (to viņš pats teica), kurš esot gaismojis Skyforger Zvērā, iedeva man 10 EUR, jo gribot atbalstīt vietējos māksliniekus - Līgu uzstāšanos gan viņš bija nokavējis. vēl viņš gribēja mani iepazīstināt ar Kapli, jo Līgām esot jāspēlē Zvērā.
+joprojām nebeidzu būt amazed kāds tīrradnis ir Guntis.
|
inese_tk
 | 16:41 - septembris
AKDIEVS KĀ MAN IR APRIEBIES LIETUS!!!!!
|
dumshputns
| 13:05 - Kāds ir
Vārds tam piebesīšanās paveidam, kurš rodas no savas jomas pārzināšanas un frustrācijas, kad citi to nepārzin un ir jāskaidro pašam tik pašsaprotamais.
Piemērs - ko nozīmē iesūtīt labas izšķirtspējas attēlus drukai.
Vai arī - kā pacients var nezināt pats savas diagnozes medicīniskās iesaukas un parakstīto medikamentu nosaukumus.
Vai arī…
|
goldie
| 13:36
biju dārzā pēc riekstiem, savācu arī puķes un ābolus altārim.
zālē gulēja Mazais stirna ar savu ģimenīti. jau jutu, ka kāds uz mani skatās. trīs galvas pacēlušās no zāles. divi aizspurdza, bet viens mazais palika un ziņkārīgi mani vēroja. varbūt tas bija tieši Mazais stirna (jo viņu no viņa dvīņa neatšķiru) un varbūt viņš atceras, kā maijā viņu tikko piedzimušu nesu uz mežu, kā kvieca un spirinājās kā nazicuuka.
sapņoju, kā pārvēršos par jaunu stirnu. kā stirna nāk pie loga. kā stirnu bars dipina kājas. un smiltsērkšķu ķekaru. arī to vienu noplūcu.
|
putnupr
| 11:50
Sapnī tētis teica, lai viņu apglabā metāla zārkā, atbildēju: "tu jau esi urnā!"
Šodien viņam dzimšanas diena
|
black_data
| 09:37
Kino bija tāds posms, kad mīlestība bija gatava pārvarēt ētiskus, sabiedrības normu un veselā saprāta šķēršļus. Dažas filmas no deviņdesmitajiem labi varētu derēt dzeršanas spēlei, kad ir jāierauj šots katru reizi, kad tev gribās iekliegties - consent! Ar to es gribēju teikt, ka es atceros naratīvu par to, ka iniciatīva ir vīrieša atbildība, un pašpārliecinātība vienmēr uzvar.
Tomēr kas kaiš vīriešiem, kuriem šķiet, ka viņu aktīva vai pat psihotiska rīcība iekaros sieviešu sirdis? Kā var no divām sarunām par augošām degvielas cenām uzburt liktenīgu vīziju par happily ever after, un veikt darbības šīs vīzijas iespaidā? Es saprotu, ka divpadsmitgadīgs pusaudzis var būt apmaldījies savās sajūtās un empātijas trūkumā, un tā viņam varētu būt pirmā mācība viņa turpmākajā romantiskajā dzīvē, bet tik pat labi tie var būt arī vīrieši ar bērniem un sievām. Un būtu ērti viņus salikt visādās sociālās un vērtību kastītēs, bet relatīvi nesena pagātne mums demonstrēja, ka inteliģetais liberālais burbulis nav pasargāts no šīs parādības, un vīrieši stipri pēc pusmūža veic visādus pusaudzīgus gājienus. Es pie tam neesmu pret pusaudzīgiem gājieniem mūža garumā, bet ir starpība, vai no tā ciešs latenas stabs, tevis paša veselība, vai kāds cits cilvēks. Man šķiet, ka spēja izvērtēt savas rīcības sekas un uzņemties atbildību ir fundamentāla pieauguša civlēka īpašība.
Ironiskā kārtā šo visu sanāk rakstīt tad, kad fonā rēgojas ziņas no Filadelfijas - tas gadījums, kad dzīve delivero ļaundarus no multenēm un b-filmām. Es domāju tīri vizuāli.
|
prtg
| 00:13
No visiem haikiem Tiger Leaping Gorge pagaidām bijis visiespaidīgākais.
|
Septembris 19., 2026
dienasgramata
 | 17:22
No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadsmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?”
|
|
|
