|
|
|
Marts 16., 2026
inese_tk
 | 21:51 - marts
bija ļoti labs eksistenciālā eskeipisma mēneša noslēgums. atbrauca K - atklājām visādas sezonas - bf ieurba bērzā, K uzcepa savu epic sojšliku, bijām iegremdēties Niedrājā.
ļoti patika, ka 6d bija vairāki brīži, kad visi trīs vnk lasījām grāmatas. likās, ka tas ir tāds jauks introvertu protests pret kapitālisma grind vai pavasara dzīvības sprādziena fomo.
7dien izgājām Nigras taku. joprojām ļoti skaista. iesakām.
ļoti izbaudīju to, ka vienlaikus ir gan ciemiņš un kkādas konkrētas ieplānotas aktivitātes (tai skaitā fokača!), gan pilnīgs un ultra rāms neobligātums.
šon gan agonēju pie epastiem un bezgalīgi garā sapulcē ar priekšnieci. izriju veselu paku ar sēmenēm. noknibināju pirkstiņu līdz asinīm. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.
|
Marts 15., 2026
prtg
 | 18:54
Vidusjūra atsvaidzinoši vēsa, bet tīkami sāļa
|
prtg
| 18:53
The Grand Budapest Hotel (2014) (revisited)
|
prtg
| 18:51
Īsts mīts vests
|
Marts 14., 2026
aborigens
 | 19:05
Nedzeru kafiju jau trešo nedēļu. Ieraudzīju Pikaso darbu "Sieviete, kura nedzer kafiju" un gandrīz pārdomāju.
|
mazaa_maasa
 | 23:45 - 842. Negribu
Vakar atkal sanāca sleep deprivation. Uz pirmo konferences dienu aizgāju pēc 2h saraustīta miega un pēc tam, protams, gulēt aizgāju atkal tik 4os naktī un tas bija tik nepatīkami. Tādās reizēs uznāk sajūta, ka visa vibrēju vai trīcu, bet kad paskatos uz rokām, tad nekas netrīc fiziski. Bet tā sajūta ir tik pretīga un bailīga.
Kā veļasmašīna - griežas, griežas, un tad centrifūga - lenām ieskrienas, tad uz max apgriezieniem kādu minūti vai divas un tad lēnām norimst. Un tad visu dienu vajag lai atgulētu un atgūtos.
Atkal gribu padoties un pamest to PhD un pārcelties kaut kur citur strādāt rutīnas darbu ar 0 intelekta ieguldījumu, sakarīgu darba-dzīves līdzsvaru un labu algu un atvaļinājuma laiku.
Vai pārcelties un nestrādāt, tikai ceļot un baudīt dabu un pilsētas, un cilvēkus, un, lai kāds par to visu maksā.
Sen neko neesmu pierakstījusi darbam klāt, bet zinu, ka tik daudz vajag izdarīt vēl. Negribu lasīt tās publikācijas. 0 motivācijas kko pabeigt, bet zinu, ka vajag saņemties, un nav jau tik daudz palicis, un, ja saņemšos, tad jūlija beigās būšu brīva no šī visa. Bet kā lai saņemas, ja viss, ko es gribu darīt, ir gulēt un skatīties seriālus, un apceļot Taizemi?
1dien deguna starpsienas un polipu operācija zem pilnās anestēzijas, un tad nedēļu jāizlaiž fiziskās aktivitātes un 4 nedēļas nevajag lidot. Bet es ceru, ka tas ilgtermiņā palīdzēs ar degunu un galvu.
|
Marts 13., 2026
kochka
 | 21:20 - Uzraksts nr. 17
"Es nezinu. A tu zini?"
|
putnupr
 | 11:58
Biju ciemos, un ieraudzīju
|
putnupr
| 11:17
Pirms 20 gadiem
Marts 13., 2006
23:19
nekas TĀDS - liels, balts un pūkains trusis, nav noticis. visu dienu domāju par stomatītu, ka derētu iekosties nekvalitatīvā asfaltā tā, lai asinis šķīst, jo gļotāda kut, bet pievakarē, virzoties pa veikalu Alfa, domāju, kaut nenokristu zeķubikses. vēl suns saslimis un slēpjas pie manis, šim liekas, ka manā pusē nav sāpju
(ir doma)
23:40
darbā kolēģiem parādīju savu falšo draugiem.lv tēlu, nez, vai vēl gribēs "draudzēties", vai gribēs uzticēt kaut kādus darbus, varbūt domās, ka esmu nelīdzsvarota un neuzticama
(11 raksta | ir doma)
|
inese_tk
 | 09:43 - marts
*pāreja starp ritīgu aukstumu, sniegu un dzīvi "cozy kūniņā" un siltumu, pavasari un visu, ko atklāj strauji izgaisis sniegs (rudenī neizdarītie darbi) bija diezgan grūta. nu bija grūti atklimatizēties un pieņemt, ka jālien ārā no kokona un jāatsāk reāli dzīvot un kustēties un darboties.
*iemetu misenē fjallraven parku un siltos mārtenu čelsijbūtus. abas šīs lietas vairākus gadus bija apmēram ziemas otrā āda. jocīga sajūta. bet jau pagājšziem likās, ka ir nokalpojuši savu laiku.
*dzērves, bites, visādas citas radības. pirms pāris dienām atlidoja mūsu strazdi, kas dzīvo svīru būrī.
*ierakstījām studijā balsis veļu albumam. aicinām uz konci 17.04. Vagonu Hall.
*Godspeed koncis - foršāks, nekā iepriekšējais, bet mazāk foršs nekā pirmais.
*Volvo atkal bija gļuki.
*novācu puravus. bija kopumā labi pārcietuši mīnusus un bija vēl daudz ēdamas daļas.
*palielus puravu gabalus apcep/apbrūnina olīveļļā un sviestā, piemet ķiploku, piešņāc šļuku sausa baltvīna, tad piegāž drusku ūdeni (var jau arī buļonu), izsutina un tad piemet klāt to sieru, kuru var dabūt Lidlā - tur ir joslās kopā gorgonzola un maskarpone + pārziemojis timiāns un salvija no dārza. ēdām ar vārītiem kartupelīšiem, bet pieņemu, ka arī ar pastu amazing.
*dārzs vispār izskatās labi pārziemojis, ņemot vērā mīnusus un to, ka nebiju tiem gatavojusies. nesasegtās rozes visas izskatās kaut cik dzīvas. lavandas arī daļa ok. vecā salvija izskatās aizdomīgi. un negaidīti - bažas rada rabarbers.
*iesēju siltumnīcā redīsus, salātus un kressalātus. iebāzu sīksīpolus lokiem.
*zvanīja pamatskolas klases audzinātāja un prasīja vai varu palīdzēt iekārtot māsasdēlu darbā VM. no kurienes viņai mans nr?
*vakar absolvēju Strenču dienas stacionāru. mēģīšu kko sīkāk par to uzrakstīt kkad. varbūt.
*ĻOTI NEGRIBAS ATSĀKT STRĀDĀT AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA.
|
Marts 12., 2026
pajautaa
[lavendera]
 | 19:57 - liela jubileja
Varbūt kādam ir jau pieredze un gatavs saglabājies plāns?
Kā to aptuveni 30 pusmūža cilvēkiem padarīt iespējami aizraujošu.
Es nelietoju spotifaju, bet varbūt tur var atrast jau gatavas Paula un piecdesmito gadu populāro dziesmu listes dejām?
(Doma par onkuli ar sintezatoru mani kaut kā nesajūsmina.)
Interesanti viktorīnas jautājumi par jubilāri, uz kuriem būtu aizraujoši atbildēt, un nestulbas aktivitātes kartupeļu un karbonāžu nokratīšanai dziļāk vēderā arī velkomēti.
Nekad neesmu vadījusi nevienu apaļu ballīti.
Un vēl es nezinu, kur maketē un drukā ielūgumus (daudz nevajag, nu desmit varbūt, bet ar savu tekstu).
|
zilnezal
 | 05:34
Kur lai apstājas
Esmu izšķīdusi
Esmu visur
Es jūtu sevi
Viss ir kārtībā, tikai tagad ir tik plaši
Es nezinu, no kura gala to visu pierakstīt
Tas ir tieši tāpat, kā ar sapņiem
Arī tie ir tik plaši un daudzos slāņos, tajos ietverts tik daudz laika un telpas, man nav ne jausmas, kā lai to pieraksta
Kā lai šo visu piefiksē, kā lai to
Jo vajag, ir dziņa un nepieciešamība to padarīt par kaut ko
|
kochka
| 00:16 - Robežas un patiesība
Refleksija par robežu atveidojumiem mākslas terapijas laikā.
"Te ir mana telpa un brīvība, bet tur, kur saceltas lielās sienas un mūri, pat netuvojos un eju garām ar lielu līkumu. Tie šķiet kā asas aizsardzības adatas."
"Bet varbūt, lai notiktu patiesa saruna, reizēm robežas ir jāpārkāpj?"
"Tas ir riskanti, cilvēks var apvainoties un vēl vairāk noslēgties, ka neciena viņa privātumu."
"Jā, risks pastāv vienmēr. Arī klusēšana ir riskanta. Bieži vien vislabākās sarunas notiek pastaigas laikā, tad ir vieglāk runāt atklātāk"
"Tad jau Aristotelim un peripatētiķiem bija taisnība, ka vislabākās mācības ir sarunas pastaigas laikā."
|
Marts 11., 2026
honeybee
 | 21:12
vēl konstatēju, ka tulkojumā esmu ierakstījusi nevis "slavenos varoņus", bet "slavenos varņus"
|
prtg
| 12:09
Geek mythology
|
aborigens
| 10:58
Darron Lee asked ChatGPT How to Cover Up Crime Scene After Girlfriend's Murder.
|
Marts 10., 2026
porcupine
 | 11:39 - Dienas citāti
Pasniedzējam, kurš strādā ar studentiem šobrīd, ir jāiegaumē, ka reti kuru atsauci uz Rietumu kultūras klasiku var uzskatīt par pašsaprotamu. Ik pa laikam tas aizmirstas. Teiksim, tu piemini "Alisi Brīnumzemē", klausītāji skatās ar tukšu skatienu vai drošības pēc pieraksta. Mākslas akadēmijā reiz lekcijā pametu frāzi, ka, "nu, Polloku jūs noteikti zināt", bet no reakcijas bija skaidrs, ka ne. Nesen ar kolēģiem apspriedām, ka studenti nav dzirdējuši par Dantes "Dievišķo komēdiju".
Izskatās, ka normu un sociālo marķieru vietā nāk spēja piesaistīt uzmanību un izcelties daudzu citu vidū.
Timotijs un Dalila | Artis Svece, Satori, 09.03.2026
|
pirmslietus
 | 10:51
Kad trešo darba dienu pēc kārtas zvana nepazīstams numurs un nolem pacelt. Citadele un jautājums, vai zinu, kas notiek ar manu 2. pensiju līmeni. Jautā, vai ietilpstu vecuma kategorijā līdz 50 gadiem. Sāku domāt, kad vecuma kategorijas kļuva tik lielas un nesmalkjūtīgas. Tālāk atbildu kaut ko par indexo, un viņa sāk visai ātri runāt par dažādu ieguldījumu izdevīgumu, citadeles pārākumu un daudz ko citu, kas saplūst vienā grūti sadalāmā vai uztveramā mākonī. Dzirdot miglaino fona runāšanas troksni, apzinos, ka man šis nav jāklausās un šī saruna nenotiek tādēļ, lai palīdzētu man. Apzinos, ka varu vienkārši nospiest sarkano pogu un ieslēgt lidojuma režīmu.
To arī izdaru, skaista 'there is no spoon' sajūta. Paldies citadelei par to <3
|
kochka
| 03:03 - Apgalvojums, kas izbrīnīja
"Man tiešām patīk, kā tu domā."
Mana šaubīgā daļa: Bet, vai tad tieši tas nav viskaitinošākais citiem? Diplomātiskā daļa: Vai tad komplimenti vienmēr nozīmē patiesību? Tie bieži vien ir tikai jauki vārdi, kurus nevajag pārāk daudz analizēt, bet pieņemt, jo cilvēki grib iedot kaut ko labu.
Mūzika: Tom Odell - Best Day of my Life
|
|
|