|
|
|
Jūnijs 8., 2026
aborigens
 | 00:16
Noskatījos Bertoluči "Konformistu" (1970) gnidrologam par godu. Normālība, fašisms, dzeja, skaistas sievietes. Pilns komplekts.
|
Jūnijs 7., 2026
hessin
| 22:45
Visbezjēdzīgākā lieta ir ceļot pa pasauli un restorānā pasūtīt lasi.
|
kochka
 | 19:36 - Apbrīnoju visus cilvēkus, kas spēj strādāt skolā
Ļoti skaista vasaras diena. Marija teica, ka vislabākā metode angļu valodas stundās esot debates. Bērni tā aizraujas ar argumentiem, ka nevar vien beigt runāt. Tātad cilvēkam visvairāk gribas runāt tad, ja vajag pārliecinātu kādu vai iebilst pret kaut ko?
Vēl aizpildīju Latvijas personības aptauju. Rezultāti nepārsteidza, lai gan nedaudz izbrīnīja augstais rezultāts atklātības skalā, savukārt saticība un dzīvesprieks daudz zemāka nekā domāju. Diez vai pildītu, ja tas nebūtu obligāti, bet vismaz uzzināju, ka interesi par kultūru un mākslu ierindo pie atvērtības pieredzei.
|
Jūnijs 6., 2026
inese_tk
 | 22:40 - jūnijs
Yes, That’s When
I like my body when I’m in the woods
and I forget my body. I forget that arms,
that legs, that nose. I forget that waist,
that nerve, that skin. And I aspen. I mountain.
I river. I stone. I leaf. I path. I flower.
I like when I evergreen, current and berry.
I like when I mushroom, avalanche, cliff.
And everything is yes then, and everything
new: wild iris, duff, waterfall, dew.
/Rosemerry Wahtola Trommer/
es gribu tā. nav laika.
nav laika, nav naudas!
|
sweetpotato
| 20:28 - #6 Es, rēta, izlikos, ka dzīstu.
Gaidu, kamēr nožūšu pēc tējas dzeršanas un savas otrās dīvaini sanākušās rabarbermaizes ēšanas.
Vienmēr kaut ko samainu vai nu receptē, vai izmantoju citu pannu kā šoreiz, un sanāk kas neparedzēts. Tuvu iecerētajam, bet mazliet dīvains. Šodien izcepu plātsmaizi, kam vajadzēja cepties 35x40 cm metāla pannā, 20x20 stikla pannā. "Kāda starpība?" es nodomāju. Pēc vairāk kā stundas (!) man sanāca kūka ar ļoti biezu, dīvaini brūnu biskvītu un superņammīgu, bet biskvīta biezumam mazliet par plānu, sulīgu virspusi.
Īsti nekad neizdodas arī noslīpēt tās receptes, jo pēc pāris reizēm (vai biešu pastas mērces gadījumā - uzreiz) apnīk cept vienu un to pašu. Varbūt ir ok pamēģināt, apmierināt ziņkāri un kaut ko jaunu iemācīties. Varbūt vecmāmiņas vecumā man beidzot sanāks ar pirmo piegājienu.
Nākamnedēļ gribu pirmo reizi mūžā izvārīt arī vistas vai cita dzīvnieka zupu. Par šo es īpaši raustos, jo zupas šķiet tik sarežģītas - katrai sastāvdaļai ir savs vārīšanās laiks, nekad neesmu vārījusi kaulus, nu, tur daudz var noiet greizi. Labprāt piezvanītu par šo tantei, jo viņa noteikti māk pēc vecmāmiņas receptes izvārīt lielisku zupu, bet mazliet bail. Neesmu uzturējusi labu kontaktu ar nevienu, kurš nav tieši blakus, un par to ir kauns. Un tad "zvanu tikai tad, kad kaut ko vajag". Viņiem varētu likties, ka man ir vienalga, bet vienkārši nav pieticis spēka. Vai arī tas ir tikai attaisnojums. Nezinu.
Draudzene (un internets) teica, ka buljons varētu palīdzēt veseļoties un iedot vajadzīgo, bet vienu pašu buljonu es toč nedzeršu, lai arī cik veselīgs tas nebūtu.
Ar sevi ilgi diskutēju arī par sporta zāles abonementu. Lai arī daudz slimoju un pa vidu ir tikai dažas "veselās" dienas, man ir aizdomas, ka kaut cik regulāri jogas vai citi atslābinošie, stiprinošie treniņi arī varētu palīdzēt. Mazāk stresa, sastinguma, veselīga slodze. Bet tās finansiālās saistības mani baida, ņemot vērā, ka man nav ne jausmas, kas notiks ar darba lietām.
Vakar koncertā gan uz vienu brīdi izdevās atkal pieslēgties sajūtai, ka es dzīvoju tajā pašā pasaulē, kurā citi. Ka arī es visu varu. Varu saņemties, varu izdarīt, esmu pietiekama. Tas, kā dzīvā mūzika uz brīdi noslauka prātā iebrauktās sliedes un ļauj pievienoties pavisam citai, tīrai, spēcīgai pasaulei, ir tik maģiski! Iešu uz koncertiem vēl. Varbūt tai tantei, kas aiz mums tualetes rindā runāja par "mūzikas terapiju" bija taisnība.
Love will tear us apart. Music will put us back together.
|
jim
 | 12:23
"What I keep coming back to: saying "I need help" directly is an act of care toward the other person. It means trusting them enough to be legible. It means not making someone work to find the request. Clarity can be warm. Not making someone guess is its own form of respect."
(uziets reditā)
|
inese_tk
 | 11:13 - maijs/jūnijs
pagājšnedēļsnogal Rucka - sestdien bija igauņu un latviešu kopdziedāšanas darbnīca - piedalījāmies mēs, 4 Līgas un igaunietes no Väike Hellero un vēl daži cilvēki. bija ritīgi kruti un interesanti. bija vairākas dziesmas ar praktiski identiskām melodijām, ko dziedam gan mēs, gan igauņi. tekstuālie konteksti arī līdzīgi. igaunietes siltas un sirsnīgas. es tiešām labi pavadīju laiku. svētdien bija rezidences work in progress koncis. es neesmu baigā kokles fane, bet tā jau jauki un nebija arī baigi pastalaini. man bija sastāstīts, ka Laima Jansone esot baigi augstprātīga, bet viņa vispār nav. bija ļoti patīkami sastrādāties.
sestdienas vakarā aizvedām igaunietes uz Dun Malā. man vidēji. Čavarta perkusīvie brīnumi forši, bet nepatīk kā Aisma dzied (tāda nazāla rīdzinieku maniere, galīgi nav tautas balss).
turpinu iet uz džimu. tauku mazāk nepaliek, svars pieaug (noteikti aug baigie musīši, hehe), bet vismaz drānas nepaliek šaurākas. platākas arī nē. kolēģe dod ļoti daudzveidīgus uzdevumus - gan cilājam hanteles, gan intervāltreniņi, gan kkas no kalistēnikas, gan kardio. vispār šajā vecumā pārtraukt pīpēt ir tricky, jo smēķēšana paātrina vielmaiņu par kādiem 7-10 pročiem (jeb nokūpina apm 200 kalorijas dienā). es, pārtraucot, pat nesāku bindžītot, bet tauks tomēr uzauga drusku.
foršs jūnija vakara apvidus. zirdziņš enerģisks un hot. satikām resnu varavīksni. daudz stirnas. un āpsi. jāju gar labībslauku, nevarēju saprast, ko zirgs ausās. pamanīju, ka labībslaukā viļņojas svītriņa, sekoju tai līdz uz celiņa, mums tieši priekšā, izlīda āpsis.
ar Kaļiņinu biju uz Kaļiņina jaunatklāto izstādi. man ļoti patika, īpaši tāpēc, ka ar ekskursiju/stāstījumu.
dzīvesbiedrs pieķērās brūzītim/brīnumu istabai/darbnīcai. iznesa visu no turienes, nojauca veco plītiņu. cerams pietiks enerģijas un iedvesmas iekārtoties atpakaļ un izvētīt visu iznesto (citādi mums nebūs kur likt malku). K komentēja, ka tas ir kā uzkāpt šīs saimniecības everestā.
vakardienas lietus satriecis pie zemes pojenes. un kartupeļi pa vienu dienu izauguši 2x garāki. NEZĀLES ARĪ!
vēl viena kolēģe uzrakstīja atlūgumu.
nav laika, nav naudas.
rīt jālido uz Briseli
|
Jūnijs 5., 2026
putnupr
 | 16:10
Kāds es palīgs lauku darbos - kamēr citi stāda uz lauka arbūzus, kartupeļus, cūku pupas, es guļu auto. Līst lietus, un es neticu arbūziem.
|
pajautaa
[lavendera]
 | 15:32
Mūsdienās laikam jebkuru frizieri, kas spēj sajaukt bļodiņā krāsu ar attīstītāju, sauc par koloristu? Vai zināt kādu, kurš/kura patiesi spēj piemeklēt cilvēkam ideālo matu toni (tā lai turpināt krāsot var arī mājās pats)?
|
au
 | 11:33
nu re, beidzot ko ieciboju, un tad visas sarunas tikai par puķēm
|
sweetpotato
| 09:07 - #5
9.08
Pamodos agri, jo vakar uzrakstīju tikai vienu no pieciem tekstiem. Smadzenes vienkārši atteicās strādāt tālāk. Bet rīta un termiņu iespaidā, šķiet, diezgan labi uzrakstījās vēl divi, kas tagad gaida apstiprinājumu.
Lai nosvinētu, ēdu vakar uztaisīto ļoti rabarberīgo un mazliet rūgteno drumstalu kūku ar saldējumu un ķiršu tēju.
Domāju par to, kā zāļu apjomā, kuras šobrīd dzeru, vispār var pateikt, kas ir simptomi un kas - blakusparādības. Tagad laikam atceros, kāpēc atmetu zāles iepriekšējo reizi. Šķiet, ka arī līdz galam neuzticos ārstiem, jo tik bieži ir bijis kaut kas nepateikts, līdz galam nenoskaidrots vai pat ignorēts, ka neesmu droša, vai viņi tiešām pievērš uzmanību. Esmu sākusi pati ļoti aktīvi komunicēt, jautāt un atgādināt par simptomiem, un arī tad manī ieklausās katrs ceturtais ārsts. Es ļoti cienu profesiju, bet, šķiet, arī redzu, ko tai nodara tā milzīgā slodze un atbildība, kas ārstiem ir jāpanes.
Suns gultā saritinājies kliņģerī šņāc un nemaz negaida, ka kaut kur tik agri viņu vedīšu. Šķiet, šodien jau bija divās čuru pastaigās, lai gan es tajā agrā rīta reibumā īsti pat nepiefiksēju, ka un cik reizes izvedu viņu ārā.
Vakar vakarā viņam ļoti smuki sanāca nokomunicēt, ka viņam vajag tieši ārā, nevis ēst. Parasti viņš sāk man ļoti entuziastiski uzbāzties, kašņāties un laizīt muti, kad viņam vajag vienu no diviem. Tad es pajautāju "tev gribas ēst" vai "tev gribas ārā", mēģinot provizoriski pirmo jautāt to, kurš man liekas ticamāks. Ja viņš atbildot vēl vairāk satrakojas un sāk griezties ap savu asi, es zinu, ka vajag. Bet ko darīt, ja pasaki vienu, tad otru, un ir ļoti līdzīgas intensitātes reakcija? Virtuve ir pa kreisi, bet ārdurvis pa labi. Vakar es nostājos durvīs un prasīju viņam parādīt virzienu. Un viņš ļoti smuki arī parādīja, lai gan ir rīma un mani pārsteidza, ka, pat ja viņam vajag čurāt, viņš neizmanto iespēju vispirms padiedelēt ēdienu. Mana suņu mātes sirds par šo bija ļoti lepna.
Gaidu, kad klients apstiprinās ierakstu, lai varu to ielikt kanālos. Ja tagad aiziešu gulēt, tas būs pusdienlaika ieraksts. Varbūt tas arī ir OK.
Bet vispār arī rīta klusums ir ļoti jauks.
|
kochka
| 01:16 - Pasaule un es
"Tverdams miesīgi, taustāmi ikkatru minūti,
pieņemu nelaimi un nelūdzu Dievu, lai laiž
man to garām, jo kādēļ lai viņš man to aiztaupītu, ja
citiem neaiztaupa?"
Česlavs Milošs
Poētiskais stāvoklis
|
Jūnijs 4., 2026
sweetpotato
| 20:36 - #4 Rabarberu drumstalkūka un gruži
Vakar pēc alerģijas zāļu iepirkšanas domāju, ka šodien varbūt maģiski jutīšos labāk. Šķavas, tekošais deguns un visas niezēšanas tiešām ir beigušās. Bet kakls nodedzis sarkans (kas gan baigi nesāp, jo man ir tas alerģiju sīrupiņš), kājas kļuvušas par pudiņkājām, mazliet reibst galva. Realitāte tāda mazliet vatēta.
Tā kā pirms dažiem gadiem pieņēmu liktenīgo lēmumu par pašnodarbinātību, tagad man ar tādu vates galvu būs jāraksta. Kopumā šodien vajadzētu paspēt uzrakstīt kādus piecus ierakstus. Ja vēl uzrakstītu vienu e-pastu, vispār būtu lieliski, bet es jau par tiem pieciem šaubos.
Lai tas ritētu vieglāk, atnesu datoru uz virtuvi un mēģināšu rakstīt, kamēr cepas rabarberi.
Grūti vispār.
|
dienasgramata
 | 17:28
Fotografēšanās ar Ričardu Gīru ir kargo kulta izpausme?
|
au
| 12:28
tik reti rakstu, bet visu laiku gribas. joprojām mēdzu domāt "postos".
bet tad nesanāk piesēsties, vieglāk ielikt bildi instagramā (ka man šorīt pirmais peoniju krūms viss uzplaucis!), bet biju vakar uz Kvadrifrona "es esmu tas, kas paliek pāri". par to jau jāieraksta tomēr.
nebija tik slikti, kā likās. bija pat labi. negribas spoilot, ja kāds nav redzējis, bet gaumīgs darbs ar paralēlēm, pretmetiem, šaubām.
atkal nosolījos ierakstīt biežāk.
bet jā, saplaukušas peonijas, katru rītu eju dārzā skatīties, vai nav aizmeties kāds kabacis (viņi pat ziedējuši vēl nav).
bērni aug lieli, vidējais jau izskatās pēc skolnieka, vecākais jau sit durvis dažreiz sejā, jaunākais runā gudrībās.
|
aborigens
| 07:53
Noskatījos pāris Kulberga dienas atskaišu video. Neierasti, ka sakarīgs un interesants premjers vienlaicīgi.
|
Jūnijs 3., 2026
kochka
| 23:47 - Māksla ir vienīgais patiesais ceļojums
Man arī bieži liekas, ka ikdienas valoda ir pārāk ierobežota, lai izteiktu realitāti pilnībā. Vai nav savādi, ka ir jāizkāpj no īstās pasaules un jādodas iekšā mūzikā, gleznā, filmā, izrādē vai labā grāmatā, lai pasauli piedzīvotu pa īstam?
Vēl izņēmums varētu būt nokļūšana robežsituācijā. Piemēram, cilvēka dvēsele ir tik nogurusi, ka tā jau raujas laukā no ķermeņa. Pazūd laiks un telpa, bet pēc brīža viņu atsviež atpakaļ, jo viss vēl nav piepildīts. Pēc šāda pārdzīvojuma uztvere varētu būt daudz skaidrāka, it kā redzētu un domātu daudz intensīvāk. Iespējams, ka pēc paviesošanās mākslas darbā varētu būt līdzīgi, pat ja apstākļi ir pavisam citi. "Vienīgais patiesais ceļojums, vienīgā atjaunojošā pieredze nav došanās uz svešām zemēm, bet gan spēja skatīties citādi, ieraudzīt pasauli ar kāda cita acīm."
Mūzika: Don McLean - Vincent (Starry Starry Night)
|
sweetpotato
| 18:32 - #3
Vakar daudz biju ārā. Vakarā atkal pēkšņi sāka tecēt deguns, tad aizkrita ciet (abi kopā?). Šķaudīju. Un tas mani iepriecināja, jo sapratu, ka man, visticamāk, atkal ir vasaras alerģiskais rinīts. Un to ārstēt ir daudz vieglāk nekā vīrusu saslimšanas, kuras saķer katru nedēļu.
Noķēru ārsti, dabūju zāles un nosūtījumu pie alergologa.
Nopirku arī kuņģa skābes zāles, jo vakar vakarā vienlaikus ar to šķavu lietu arī sāka dedzināt kuņģi no načos vakariņām. Pa nakti atkal apdega rīkle. Tas ir vnk episki, cik daudz lietu vienlaikus var noiet greizi vienā ķermenī.
Tagad turu īkšķus, ka zāles palīdzēs.
KOK strādā, AD arī, šie, cerams, arī, es turpinu vazāties pie ārstiem un kādu dienu varbūt atkal jutīšos labi lielāko daļu dienu. Nu, vai vismaz pusi laika?
Bet tieši tagad gan es iešu nosnausties, jo vakarnakts gulēšana ar vaļā muti, kamēr pakrūtē deg ugunskurs, īsti neļāva atpūsties.
Kas lieliski tagad, kad ārā ir karsti - mums iekšā visu laiku ir vēss. Ne man, ne sunim vairs nevajag vasarā mocīties mūsu pannas dzīvokļa vidē. Ja gribētu, mēs tagad varētu pat ēst ziemas sautējumus! 😀
***
Fuck. Izmērīju temperatūru. Tomēr 37,5, kas nozīmē, ka tā vai nu nekad nebija, vai vairs nav tikai alerģija, lai arī bija visas pareizās deguna, mutes augšpuses un acu niezēšanas. Ārste gan teica, ka alerģijas uzliesmojumi var arī “palaist” laikam vīrusus/infekcijas. To kursu tāpat izdzeršu, bet nu bāc. Manu ārsti tik bieži nemaz nevar dabūt rokā, cik bieži es saslimstu.
|
dienasgramata
 | 15:47
Besī lasīt feisbukā visus tos priecīgos postus, kur jūs stāstāt, kā esat kaut kur iestājušies, kaut ko pabeiguši, kādus jaunus diplomus un grādus saņēmuši. Beidziet vienreiz mācīties un sāciet kaut ko darīt!
|
mlaumlaumlaumla
| 15:27
Atkal jāsāk plānot vasara, lai nepaslīd garām kā īsā jaunība.
|
|
|