|
|
|
Augusts 31., 2026
kochka
 | 22:40 - Sāku skatīties pasenus raidījuma Literatūre ierakstus Ļoti iepatikās R. Brieža izteikums, ka dzeja var aizvest uz vietām, kur vēl neesi bijis. Taču nav jābēdā, ja dzeja nepatīk vai ir vienaldzīga, jo tad uz šīm neparastajām vietām var aizvest kas cits. Un tādā gadījumā var saprast, kā var rasties nostalģija vai ilgas pēc pavisam nezināmas pasaules vai neiepazītas zemes.
|
alefs
 | 22:27 Atkarībā no tā, kura māsiņa tajā dienā dežūrē, fizikālās terapijas kabinetā mēdz būt radikāli atšķirīgs skaņas fons. Varianti ir trīs: vai nu klusums, vai lifta mūzika, kas izliekas par džezu, vai arī versija par to, kas varētu skanēt pa Latvijas Radio 2, taču, spriežot pēc džinglu un ziņu neesamības, tā drīzāk ir kaut kāda spotifaja pleiliste.
Reizēs, kad ir LR2 variants, es guļu, klausos un domāju: tāds trešs. Šo efektu vēl vairāk pastiprina tas, ka procedūras laikā tuvumā nav ļauts turēt elektroniskas ierīces, kas nozīmē, ka nav variantu prātu novirzīt kur citur. Vienkārši guli un domā: tāds trešs.
Taču kādu reizi dzirdēju kaut ko, kas piesaistīja uzmanību. Rokmūzikas dziesma, kurā aizdomīgi precīzi un paredzami integrētas visas žanra klišejas. Džeks ar spēcīgu vokālu, pieņemama melodija un klasiski ģitārsolo. Taču dziesmu teksts, piemēram – “tu mana lielākā vērtība, tu mana vienīgā mīlestība” radīja spēcīgu sveškaunu. Kas tie varētu būt par cilvēkiem, kuri māk dziedāt un spēlēt, bet kuriem nav neērti kaut ko tādu izmantot par liriku?
Atbilde uz šo mistēriju gan šķita acīmredzama: acīmredzot tā ir ar MI ģenerēta lirika (pat ja man līdz galam negribējās ticēt, ka tieši šis ir tas poētiskais līmenis, kas sanāk, ka savāc visus pieejamos dziesmu tekstus, sagremo un atvemj).
Taču, kad procedūra beidzās, tomēr iegūglēju tās dziesmas tekstu un par zināmu pārsteigumu atklāju, ka pēc kaut kā tik dženerik tomēr izdodas grupu atrast. Lielākais pārsteigums gan sekoja, kad izlasīju šī muzikālā projekta pašaprakstu: “Manis rakstīta dzeja ar vārdiem un ar mākslīgā intelekta radītu mūzikas skaņu, kas apvieno industriālu elektroniku, nostalģiju, dzīves pārdomas un romantiku par dzīvi pēc manas iedvesmas.” (Tajā, ko dzirdēju, no “industriālas elektronikas” gan nekā nebija, bet nav nekādas vēlmes iepazīties ar vēl kaut ko no šī projekta.)
Tātad viss ir otrādi. Tas teksts ir dzīva cilvēka rakstīts, un acīmredzot tas viss ir nopietni. Tik ļoti nopietni, ka viņam šķiet, ka šo nu noteikti vajadzētu izmantot mūzikā. To, ka autors pats neprot mūziku, viņš acīmredzot zina, tāpēc to rada MI. To, ka rakstīt šādu liriku ir lielāks trešs nekā ģenerēt mūziku ar MI, savukārt laikam nesaprot vis. Bet nu skaitās, ka dzīvojam laikos, kuros katrs var justies kā liels ārtists.
|
inese_tk
 | 20:05 man liekas, ka dievi ir no manis novērsušies
|
black_data
 | 16:51 Čau, klau, ja šitā turpināsies, man tūlīt arī nebūs vairs par ko balsot. Bezmugurkaula karjeristu pieplūdums nu jau atgādina 2018. gadu.
|
goldie
 | 14:38 smiltsērkšķi, mežrozītes, kliņģerītes ir viss par ko es tagad gribu domāt. viņš nozāģējis man milzu smiltsērkšķu zaru un atvilcis līdz mājas durvīm. no tā es tagad ik pa laikam izeju nošņāpt zariņus un, skatoties filmas, tos lupinu. salupināju jau vienu lielo bļodu, no kuras iznāca tikai 1,2L sulas un biku izspaidas, kuras saliku žāvētājā un pēc tam malšu un tasīšu eļļu. no mežrozītēm man jau ir sažāvēts pulveris, tagad tikai jāaplej ar vīnogu kauliņu eļļu. iešu uz mežu meklēt vēl, jo gribu padalīties arī ar Loniju, mums ir zālīšu barteris, jo viņai ir pieejamas visādas tādas lietas, kuras man ne vai slinkums taisīt, piem., vaivariņi un Bolotova kokteilis (ar to viņa man Sicīlijā apturēja gripu).
|
goldie
 | 13:12 laikam atklāju no kā man stress - kopš piektdienas biju atlikusi vienu svarīgu zvanu par zemes lietām. šodien saņēmos, pazvanīju, visu nokārtoju un atkal varu paelpot. savādāk tas visu laiku čukstēja pakausī. riebīgais dalītā īpašuma čakars, kas to 91. gadā "kārtoja", lai viņam pumpas uz dirsas.
|
inese_tk
 | 12:04 - augusts riepu salīmēja. bija kaut kas ass iedūries aka nagla/skrūve. prasīju vai tam var būt kāds sakars ar konkrētajām riepām (pārāk nobrauktas?), bet Andris teica, ka pilnīgi normālas riepas ar pietiekamu protektoru. ērkšķiem kaisīts mans ceļš.
|
goldie
 | 10:34 mēs ar govi čista esam vienotas, man jau otro dienu ir dārzeņa distonija.
|
Augusts 30., 2026
prtg
 | 23:52 Draudzigais AIcinājums
|
inese_tk
 | 22:10 - augusts es jau sen gribēju šito ierakstīt, bet laikam labi, ka neierakstīju, citādi būtu jāraksta papildposts. lai gan tāpat iespējams būs. karoč man liekas, ka manas automašīnas kaut kā manifestē manu pēdējo gadu iesprūduma sajūtu, virziena trūkumu vai varbūt nepareizību. nu kaut ko. par volvo elektrodēmonu es jau te esmu daudz skuļījusi. bet volvo devās uz šrotu un es sāku jaunu tīru lapu (vismaz tā man likās) jūlija beigās iegādājoties škodu. lūk aptuvens taimlains: 24.07. iegādājos škodu 29.07. braucu mājās no staļļa, iedegas riepu spiediena lampiņa, atbraucu mājās, nekas neliekas mīksts 30.07. jābrauc uz Rīgu. mīksta riepa (aizmugurējā, vadītāja pusē). ievedu servisā labot. braucu ar zapasku 31.07. jābrauc uz servisu pēc riepas, bet nosēdies aķis (vēlāk atklājas, ka palikusi ieslēgta salona lampiņa). tiek ielikts cits aķis, bet kopš likšanas panelī rādās visādas lampiņas. AI saka, ka tā varētu būt, bet vispār vajadzētu pēc brīža pazust. nepazūd. riepa salabota. esot bijis kaut kas iedūries un izkritis aka nagla/skrūve. 8.08. Keita atver priekšējo pasažiera logu. mēģinot aizvērt tas iesprūst apm 10 cm vaļā. spiežot pogas - klusums. esmu VVTF darbos un ik pa laikam līst. izpētu drošinātājus, bet tur viss kūl. uzmaucu maisu. naktī pēc pirmizrādes braucam mājās. dzīvesbiedrs interesējas priekškam maiss. nospiež podziņu - logs atveras pilnībā vaļā. un atkal vairs nekust. nākamajā dienā (kas 7diena) dzīvesbiedrs izjauc durvis, saprot, ka netiek īsti klāt mehānismam, bet uzceļ stiklu augšā un atslēdz elektrību, lai atkal nejauši neatveras 10.08. vakarpusē braucu uz Savvaļu ar pilnu bagažnieku pārtikas, skaļi klausos Junior Kimbrough Feels So Good. iegriežu no lielās grantenes Savvaļas pagriezienā, sadzirdu jocīgu, nepatīkamu skaņu. nobraucu līdz meža celiņam, apstājos - mīksta riepa (priekšējā, pasažiera pusē)!!! velkos uz bāzi, informēju, ka vakariņas nebūs laikā, dabūju palīgā Akselī. izkraujam pārtiku, izvelkam zapasku. eju atkal uz bāzi - meklēt dēli, jo domkrats grimst zemē. skrūves ritīgi ierūsējušas, nelīdz arī vd40, kas man ir pieejams bagažniekā. eju vēlreiz uz bāzi pēc āmura. pusotra stunda - 4 skrūves ir, piektā nekādi. tad brauc Ģirta tētis, kuram ir drusku advancētāki instrumenti. karoč, man bagažniekā vajag ne tikai zapasku, bet arī spare dad. 11.08. aizvedu riepu uz servisu, pažēlojos, par lampiņām panelī. tūlīt noņemšot. noņem, samaksāju 15 eur, nobraucu 200 metrus. visas lampiņas atpakaļ. šo riepu nevar salabot, ritīgi uzplēsts uz kaut kāda dzelža vai ļoti asas šķembas. par laimi ir kaut kādas forda riepas šķūņaugšā. uzliek priekšā divas tās. pierakstos servisā - par logu un lampiņām. 14.08. meistars saka, ka folksvāgen grupas mašīnām logu motoriņi esot nenokaujami. gan jau būs trosīte satrūkusi. bet nekā - ir tomēr nomiris motoriņš. saka, lai meklējot šrotā, jo jauns maksā ap 200 eur. Valmieras šrotos nav. 18.08. serviss panelī mirdzošajām lampiņām. izrādās viņas ir īstas un ir sakorodējis gultni. ok, šis kopumā sūds. maksā viss ap 60 eur. gultnis nomainīts, lampiņas vairs nemirdz. kaut kad posmā pēc šī nejauši atklājas, ka mašīna visu laiku stāv neaizslēgta. pareizāk sakot - daļēji aizslēgta. izrādās atslēdzot no elektro loga mehānismu, kaut kur tur ķēdē ir arī durvis, attiecīgi aizslēdzot mašīnu abas pasažieru puses durvis paliek vaļā. good to know. 29.08. izbraucam mežu un ezeru ar Andretu. bez problēmām atbraucam mājās. vakarpusē gribu aizlaist līdz topiņam. sāku braukt, tieku līdz kaimiņmājai, saprotu, ka atkal ir ļoti nepatīkama skaņa. jes. MĪKSTA RIEPA (aizmugurējā, pasažiera pusē)!!!!!!! vedīšu rīt uz servisu.
es tā saprotu, ka tas ir tikai laika (un ne pārāk ilga) jautājums, kad būs mīksta arī ceturtā riepa, ja? tā vispār es neatceros, kad es iepriekš esmu pārsitusi riepu. manliekas man pēdējā reize bija braucot pie Amandas uz Stiebriņiem vēl laikos, kad dzīvoju Āgenskalnā - t.i. kādā 2017. un nepārprotiet - man ļoti patīk mana jaunā mašīna, viņa ir visādā ziņā forša un dara, ko var, lai to manu hvz ko manifestētu šādos nosacītos un saprotamos sīkumos, nevis kā volvo ar gaisīgu, netveramu, bet negantu elektrodēmonu.
bet nu jebal, tomēr!
|
az
 | 20:20 lasu par vides aktīvistu rīkoto protestu pret metro 88.gadā, ar ko daļēji aizsākās atmodas kustība, protesti kā tādi. atcerējos vienas mūsdienu aktīvistes teikto, ka cilvēkiem ūdens ir dzīvībai kritisks resurss, bet datu centriem, kas to piesārņo un aprij, tikai lētākā alternatīva.
|
martcore
 | 18:31 - par atliktām lietām starp citu, mani var apsveikt vakardien noskatījos kinofilmas harijs poters un nāves dāvesti abas daļas tagad es arī zinu, ar ko viss beidzās!
nē, nu to, ka hermione satusos ar ņikuļinu jr, kuluāros dzirdēju meitenei glābēja instinkts pietika rižika priekšā pamaršēt franču kavalkādei no uguns biķera kā viss, tu tiec izglābts no visādas pornogrāfijas
|
black_data
 | 10:02 Es tā iedomājos, vai šī brīža pasaulē ir kādas laimīgākas sugas par cilvēkiem? Šaubu nav, ka cilvēks ir dominantā suga uz šīs planētas, kas neizbēgami apdraud visas pārējās, bet domāju, ka nav jāpaskaidro, kāpēc dominance ne vienmēr korelē ar laimi. Pieņemsim, laimīgas sugas definīcijā mēs vēlamies ielikt inteliģenci un atrašanos barības ķēdes augšgalā. Bet tas joprojām iekļauj ļoti daudzas dzīvnieku sugas, piemēram, daudzus vaļveidīgos. Iedomājies, ja tev īsti nedraudētu bads vai netraucētu ārējo elementu ietekme, un tev uz "rokām" būtu viss pasaules laiks darīt to, ko tu vēlies. Nu jā, tur ir kāda dzīvnieku suga, kas atstāj savus zvejas tīklus neveiklās vietās, bet kuram gan no mums nevar uzkrist ķieģelis uz galvas?
|
prtg
 | 03:01 2012 (2009)
|
iive
 | 01:31 Bet varbūt, ja es aiziešu uz jūru, es uzrakstīšu atbildi Cēlana dzejolim.
|
Augusts 29., 2026
rkktzd
 | 20:16 Saldus kultūras nams tagad ir kļuvis par būvbedri. Kultūras namā pirmo reizi bučojos, spēlēju pirmo koncertu, redzēju Rembo, Terminatoru, Komando, Matrixu un ko tik vēl ne. Vēl viena atmiņa pizģets.
|
|
|