|
|
|
Aprīlis 27., 2026
prtg
 | 21:12
Ready to give a s&*t about organics found on Mars
|
adinkra
| 19:32
Laukos, kur es izaugu, neviens krieviski nerunāja, un mēs skolotājus saucām par skolotājiem. Tas neliecina par pieklājību, mēs visādi, bet nemaz ne tik bieži, spokojām viņu uzvārdus. Vārdā saukt vispār bija neiedomājami.
Vēlāk, pilsētā, es uzzināju, ka viņus sauc par učukiem.
Un kā skolotājus saukā tagadējie skolēni, kuri krieviski vairs nerunā? Učuks mūžam dzīvs vai tomēr atkal skolotājs?
|
adinkra
| 19:02 - darbs
Par sarežģītu darbu pirms 20 gadiem- štrunts par pišu, galvenais, tikt galā. Tagad- nu tiks jau galā, bet būs jāāpišās...
Slava arī vairs īsti nerūp, svarīgāk, lai interesanti. Diemžēl, interesanti reti mēdz būt vienkārši.
|
putnupr
 | 13:57
Reizēm ir patīkami būt vecam, jo "pirms 20 gadiem" bija nesen.
|
putnupr
| 13:56
Tikko uzzināju, ka man mājās ir kaķis kopš 2006. gada 29. aprīļa. Tagad ir cits kaķis, bet mājās kaķis kā tāds.
|
prtg
| 08:43
Atcerējos, ka tēzi, ka Visumam kļūstot vecākam un paātrināti izplešoties, laika plūdums paātrināsies, izvirzīju matemātikas stundā un gāju pie tāfeles pierādīt, pat uzzīmēju grafiku. Kas mani toreiz rāva aiz mēles, nezinu.
|
putnupr
| 08:28
Sapnī no bankomāta izņēmu miljons eiro, 50 000 no tiem 10 eiro banknotēs atdevu nezin' kam, pēc tam visu ieliku makā, un gāju kaut kādu dobi ravēt, somu nometot turpat pie lauka. kaut kur pie Jelgavas.
(mani senči >200 gadus dzĩvoja pie Jelgavas Mežciemā, mājas sauca "Vārnas".)
|
honeybee
 | 08:16
Vot kā dzīvo cilvēki, kuriem viss ir sakārtots?
Man sakārtota ir burtiski viena lieta: rīta kafijas pupiņas atrodas iepriekš iesvērtā burciņā.
Šorīt burciņa nebija savā vietā, pavadīju 15 minūtes, mēģinot saprast, kā uzvārīt kafiju.
|
Aprīlis 26., 2026
honeybee
| 18:47
Es, izrādās, tieši pirms 20 gadiem nopirku akvāriju.
|
aborigens
 | 16:29
pirms 20 gadiem es pat nenojautu par cibas eksistenci; pirmais mans ieraksts ir 3 gadus vēlāk
|
inese_tk
 | 14:56 - aprīlis
padevos aktuālākajam cibas trendam "pirms 20 gadiem...", aizgāju palasīties savu žurnāli un konstatēju, ka pirms 20 gadiem es pārsvarā visu laiku biju vnk pālī.
|
au
 | 13:45
brīvdiena Padujā, sēžu tratorijā, skraida miljards viesmīļu un es iedomājos, kā būtu bijis, ja man savos viesmīles laikos būtu bijis soļu skaitītājs.
|
putnupr
| 14:34
pirms 10 gadiem šajā dienā: "Klausījos radio, teica, ka psihožu saistība ar radošo domāšanu esot pierādīta."
|
putnupr
| 14:29
pirms 20 gadiem šajā dienā: "āgenskalna tirgū sēdēja vecs hipijsisks nehipijs - 'bez opregjeljonoj mesta zhitjeljstva' - ādās jakā, skruļļainiem jo skruļļainiem un sirmiem gariem matiem, un milzu saules brillēm"
|
Aprīlis 25., 2026
kochka
 | 01:26 - Gribu būt pasaule
Laikam kādas trīs reizes atliku Rīkas Pulkinenas grāmatas "Burvība" lasīšanu, jo likās, ka mani tur gaida kaut kas biedējošs. Turklāt sākumā grāmata šķita par skaļu, košu un krāsainu. Taču, tā kā šogad esmu apņēmusies lasīt arī nekomfortablas grāmatas, metu prom savas bailes no depresijas un metos iekšā lasīšanā. Protams, ja grāmata sākas ar jaunas meitenes nāvi, saprotami, kas gribas mest līkumu, jo, vai es gribu lasīt par tuvinieku sērām? Lai tiku uz priekšu, izdarīju to, ko parasti nekad daiļliteratūras lasīšanā nedaru, izlaidu nodaļu, kurā bija līķa apraksts. Lai gan intuitīvi šķita, ka tam arī ir nozīme stāsta kopainā, taču labāk kaut ko izlaist nekā stāvēt uz vietas. Pat necerēju, ka grāmata mani tā pārsteigs labā nozīmē, jo varbūt man arī raksturīgi ieraudzīt pēc iespējas vairāk dzīvju, lai redzētu dažādus stāstus. Reizēm stāstītājs var būt arī fotokamera vai putna acs. Cilvēks var vairāk interesēties par citiem, stāstīt stāstus, bet pats sevi neatklāt. Un varbūt tā ir ar visiem, ka pilnībā cilvēka kopumu nekad neizzināsim, tikai fragmentāri? Un cilvēkus gribam ievietot savā stāstā? Taču īsti nepiekrītu, ka mēs nemaz nevarētu zināt kaut vai daļu patiesības, jo tas būtu pārāk jocīgi, ja katrs būtu ieslodzīts tikai savā redzējumā un dzīvotu tikai savos murgos.
( paslēpties savā prātā )
Mūzika: The Church - Under The Milky Way
|
dienasgramata
 | 00:35
Pirms divdesmit gadiem es rakstīju: "man šķiet, ka nepieciešams atpūsties - tāda mietpilsoniska, pieauguša cilvēka sajūta, kuru laikam būšu noskatījies kaut kur, kādā latviešu filmā vai dziesmā, lai gan labi zinu, ka nevajag man atpūsties un neatpūtīšos jau arī, taču tā sajūta nomāc
un ko tas vispār nozīmē - atpūsties? neko nedarīt? es jau arī tāpat neko nedaru"
Nekas nav mainījies.
|
Aprīlis 24., 2026
prtg
| 17:43
"What's the antimatter with you?"
|
prtg
| 14:26
[Reiz 31.1.17 23:40]
"Pēc 13 stundu darba dienas neēdušam klausoties īpatnēju Glāsa klavierkoncerta interpretāciju, prāts pievērš uzmanību interesantām lietām. Piemēram, klavieru tembrs ir kā nedaudz nodzerta balss, sienas prožektoram ir robota seja un acis, bet parkets atspīd tīra zelta stieņu krāsā. Kad pēc kādas īpaši skumji monotonas pasāžas biju novests jau tuvu melanholiskam transam, nez kāpēc iedomājos, kā no šīs zāles, palaižot vaļā ilgi aizturētu raudienu, izsprūk Vāģu multenes sarkanā ugunsdzēsēju mašīna, un bija jāsavaldās, lai nesāktu skaļi ķiķināt. Koncerts bija ļoti sirsnīgs, paldies."
Mūzika: Alison's Halo - Snowbleed
|
|
|