#6 Es, rēta, izlikos, ka dzīstu.
Gaidu, kamēr nožūšu pēc tējas dzeršanas un savas otrās dīvaini sanākušās rabarbermaizes ēšanas.

Vienmēr kaut ko samainu vai nu receptē, vai izmantoju citu pannu kā šoreiz, un sanāk kas neparedzēts. Tuvu iecerētajam, bet mazliet dīvains. Šodien izcepu plātsmaizi, kam vajadzēja cepties 35x40 cm metāla pannā, 20x20 stikla pannā. "Kāda starpība?" es nodomāju. Pēc vairāk kā stundas (!) man sanāca kūka ar ļoti biezu, dīvaini brūnu biskvītu un superņammīgu, bet biskvīta biezumam mazliet par plānu, sulīgu virspusi.

Īsti nekad neizdodas arī noslīpēt tās receptes, jo pēc pāris reizēm (vai biešu pastas mērces gadījumā - uzreiz) apnīk cept vienu un to pašu. Varbūt ir ok pamēģināt, apmierināt ziņkāri un kaut ko jaunu iemācīties. Varbūt vecmāmiņas vecumā man beidzot sanāks ar pirmo piegājienu.

Nākamnedēļ gribu pirmo reizi mūžā izvārīt arī vistas vai cita dzīvnieka zupu. Par šo es īpaši raustos, jo zupas šķiet tik sarežģītas - katrai sastāvdaļai ir savs vārīšanās laiks, nekad neesmu vārījusi kaulus, nu, tur daudz var noiet greizi. Labprāt piezvanītu par šo tantei, jo viņa noteikti māk pēc vecmāmiņas receptes izvārīt lielisku zupu, bet mazliet bail. Neesmu uzturējusi labu kontaktu ar nevienu, kurš nav tieši blakus, un par to ir kauns. Un tad "zvanu tikai tad, kad kaut ko vajag". Viņiem varētu likties, ka man ir vienalga, bet vienkārši nav pieticis spēka. Vai arī tas ir tikai attaisnojums. Nezinu.

Draudzene (un internets) teica, ka buljons varētu palīdzēt veseļoties un iedot vajadzīgo, bet vienu pašu buljonu es toč nedzeršu, lai arī cik veselīgs tas nebūtu.

Ar sevi ilgi diskutēju arī par sporta zāles abonementu. Lai arī daudz slimoju un pa vidu ir tikai dažas "veselās" dienas, man ir aizdomas, ka kaut cik regulāri jogas vai citi atslābinošie, stiprinošie treniņi arī varētu palīdzēt. Mazāk stresa, sastinguma, veselīga slodze. Bet tās finansiālās saistības mani baida, ņemot vērā, ka man nav ne jausmas, kas notiks ar darba lietām.

Vakar koncertā gan uz vienu brīdi izdevās atkal pieslēgties sajūtai, ka es dzīvoju tajā pašā pasaulē, kurā citi. Ka arī es visu varu. Varu saņemties, varu izdarīt, esmu pietiekama. Tas, kā dzīvā mūzika uz brīdi noslauka prātā iebrauktās sliedes un ļauj pievienoties pavisam citai, tīrai, spēcīgai pasaulei, ir tik maģiski! Iešu uz koncertiem vēl. Varbūt tai tantei, kas aiz mums tualetes rindā runāja par "mūzikas terapiju" bija taisnība.

Love will tear us apart. Music will put us back together.