Muļķības Citi muļķi Muļķības vēsture Muļķis Iepriekšējais Iepriekšējais
Le dîner de cons
Muļķa piezīmes
Add to Memories
Tell A Friend
Valsts valodas centrs sasniedz jaunas idiotisma virsotnes
Add to Memories
Tell A Friend
Valsts Marasma Centrs
Add to Memories
Tell A Friend
Dienas LOL
Absurdo miljonu vērto prasību cēlājs Gobzems skolnieciski piekasās atsevišķai (iespējams no konteksta izrautai) frāzei pretējās puses advokāta paskaidrojumos.
Arī viņa reakcija uz komentāriem nevar neuzjautrināt.
Nu kā lai tādu Gobzemu pēc tam ņem nopietni? :D

P.S. Un vispār - "Anonīmi komentāri ir ne tikai vārdisks genocīds, bet arī bezatbildības un gļēvuma paraugs." Tos raksta tikai neveiksminieki. :P
Add to Memories
Tell A Friend
Grūša dzīve vegāniem
Add to Memories
Tell A Friend
Kad kārtējā, ne pārāk gudrā AndBurvRozīgā tricatņica (vai vīriešu kārtas ekvivalents) norāda uz gados jaunāka oponenta vecumu (piemēram, ar pārākuma apziņu dēvējot par jaunekli), nāk prātā klasiakais teiciens no Briljanta rokas - Если человек идиот, то это надолго.
Add to Memories
Tell A Friend
Padomjlaiku mantojums
Cilvēki, kuri dzirdot par sociāli atbildīgu politiku histēriski sāk piesaukt "sociālisma" bubuli, šķiet nesaprot, ka atgremo 19.gs. "mežonīgā kapitālisma" (kas Latvijā faktiski pastāvēja 90tajos) idejas. Taisnība vien bija Jurim Rozenvaldam, Latviju nodēvējot par 19.gs. politiskās domāšanas rezervātu.
Add to Memories
Tell A Friend
Tas varētu būt aktuāli [info]internormal
Мужики! Дамы намного коварней чем нам кажется.
Сегодня девушка позвала пить пиво, а вместо этого заставила трахать.... Больше не поведусь.
Add to Memories
Tell A Friend
LOL
Ņirdzīgākais ir tas, ka tas bija pat ļoti prognozējami. :)
Add to Memories
Tell A Friend
Parīze nav trikolora vērta jeb, kādēļ Francija nav monarhija
Kā zināms, Burbonu dinastija Francijā aizsākās XVI gs. beigās ar Anrī IV, kurš bija pietiekami varaskārs, lai uzšķaudītu jebkādiem principiem, kļūstot par karali pateica pis jūs visus zirgs, reliģiskie dolbajobi "Parīze ir mesas vērta" un no kalvinisma pārgāja katoļticībā. Minētā dinastija turpinājās līdz Franču revolūcijai, kad monarha lomai acīmredzami nepiemērotajam Luijam XVI ar galvu giljotīnas grozā nācās samaksāt daļēji par paša, daļēji par sava priekšgājēja, vectēva Luija XV savārītajiem sūdiem.

1799.gadā, pēc vairākus gadus ilgstoša bardaka, Francijā pie varas nāca korsikāņu bandīts no Bonapartu dzimtas, kurš 1804.gadā pasludinot sevi par imperatoru Napoleonu I mēra sajūtas trūkuma dēļ noveda Franciju līdz pilnīgam kliņķim un 1814.gadā bija spiests atteikties no troņa, lai, ar sabiedroto (Lielbritānijas, Krievijas, Austrijas un Prūsijas) svētību, Francijā pie varas atgrieztos Burboni, ar giljotīnētā karaļa jaunāko brāli Luiju XVIII priekšgalā, kurš (ne aiz labas dzīves) bija spiests dot valstij konstitūciju. Burboni, citējot klasiķus, no Franču revolūcijas "neko nebija mācījušies un neko nebija aizmirsuši", kā rezultātā 1815.gada sākumā korsikāņu bandītam (kuram bija piešķirta pundurvalstiņa Elbas salā) bez neviena šāviena izdevās atgūt troni. Atkārtotā valdīšana gan nebija ilga - korsikāņu bandīts pie varas noturējās tieši 100 dienas un pēc visu polimēru padiršanas Vaterlo kaujas atteicās no troņa, lai par sliktu uzvedību tiktu deportēts uz Svētās Helēnas salu. Rezultātā Burboniem tapa dota vēl viena izdevība.

Ja Luijam XVIII ar otro piegājienu beidzot pieleca, ka absolūto monarhiju Francijā atjaunot nespīd, viņa radgabaliem ar to saprašanu gan izrādījās krietni švakāk. Pēc Luija XVII nāves, 1824.gadā pie varas nāca trešais brālis Šarls X, kurš pilnībā attaisnoja uz trešajiem brāļiem pasakās liktās cerības - viņa centieni atjaunot Francijā absolūtismu, kā arī agrākās aristokrātu un garīdznieku privilēģijas 1830.gadā noveda pie jūlija revolūcijas, kuras rezultātā Šarls X atteicās no troņa par labu vecākajam dēlam, kurš savukārt atteicās no troņa par labu savam 9 gadus vecajam brāļadēlam (karaļa jaunākais dēls 1820.gadā bija nogalināts atentātā), kurš pēc Francijas leģitīmistu ieskata, kā Anrī V valdīja valdīja 7 dienas (no 1830.gada 2. līdz 9. jūlijam), pēc kā pie šprices esošie politiķi tronī uzsēdināja karaļa brālēnu Orleānas hercogu Luiju Filipu un Francijā neatgriezeniski nostiprinājās konstitucionālā iekārta.

Jaunais karalis tautas ieskatā izrādījās esam kārtīgs buržuju cūka, kurš pie valsts siles laida tikai citus sev līdzīgos, tādēļ 1848.gadā Francijā notika kārtējā revolūcija, kuras rezultātā karalis atteicās no troņa aizmuka uz Lielbritāniju. Un republika tapa, lai pēc pāris gadiem gadiem par tās prezidentu ievēlētais korsikāņu bandīta brāļadēls (ir gan viedoklis, ka korsikāņu bandīta brālis nebija viņa īstais tēvs) 1852.gadā sevi pasludinātu par imperatoru Napoleonu III, atjaunojot Bonapartu dinastiju.

Bet jaunais imperators nebūtu īsts Bonaparts, lai Franciju nenovestu līdz kliņķim. 1870.gadā Francija, būdama militāri vājāka un bez sabiedrotajiem, pieteica karu Prūsijai un tika pamatīgi atspārdīta, pašam imperatoram krītot ienaidnieka gūstā.

"Nahren mums tāds imperators" nodomāja francūži un sāka domāt, ko likt viņa vietā. Tajā brīdī Francijas nacionālajā asamblejā monarhistiem bija vairākums un Šarla X mazdēls Henri Charles Ferdinand Marie Dieudonné d'Artois, duc de Bordeaux, comte de Chambord (tas pats, kurš leģitīmistu ieskatā it kā nedēļu esot valdījis, kā Anrī V) tika aicināts ieņemt vakanto Francijas troni. Anrī principā nekas nebija pret Francijas troņa ieņemšanu, bet viņš, atšķirībā no sava senča, bija daudz principiālāks un izteica piekrišanu pieņemt troni tikai ja Francijas trikolors (kurš asociējās ar Franču revolūciju) tiktu nomainīts pret pirmsrevolūcijas Francijas karogu ar Burbonu lillijām. Topošā monarha naids pret trikoloru bija tik liels, ka viņš atteicās pat no kompromisa varianta, kas paredzēja saglabāt Burbonu lillijas karaļa personīgajā heraldiskajā karogā.

Rezultātā ietiepīgais troņa pretendents palika ar garu degunu un Francijā tika pasludināta republika, ar domu, ka tā būs tikai pagaidām - līdz brīdim, kad ietiepīgais wannabe monarhs atmet pedāļus un viņa pēcnācējs būs piekāpīgāks. Bet 1883. gadā, kad vecais tiepša beidzot to karoti nolika, izrādījās ka vairumam francūžu tā monarhija vairs nav vajadzīga. Un tā nu Francija ir republika vēl līdz šai baltai dienai.
Add to Memories
Tell A Friend
Par valodas mācīšanos (iz Stulbums.com)
Muļķīgais ģīmis
François Pignon
User: [info]pinjons
Name: François Pignon
Muļķības vēsture
Back Septembris 2014
123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930