a pirmajā pusgadā/gadā pēc bd uzsākšanas, "saplīsa" teju kattreiz, kad aizgājām viņai pakaļ. Bieži vnk gaudoja guļot uz grīdas. Skrēja prom. Bieži nācās ģērbt ar varu, jo vnk tāpat tas NEKAD nepārgāja.
Gudras grāmatas saka, ka pa dienu, bd uzkrātais stress, satiekot vecākus, tiek laists ārā. Un tas esot normāli un ok. Bet nu baaac, cik grūti to bija izturēt.