Man šis posms ir bijis visiem bērniem un šobrīd nedaudz savādākās izpausmēs vēl aizvien pat 4gadniecei...

Bet citādi - sākums tas pats, sandales nost vilkt nedrīkst, kliedz līdz histērijai. Es par sociālajiem nebiju pat iedomājusies, man vairāk kauns, ka citiem diendusu traucē, tāpēc šoziem vismaz 5 reizes ir izgājis laukā vai nu sandalēs, vai zeķēs, vai zābakos un šortos un tkreklos. Viņiem grupiņā ir karsts, staigā krekliņos un šortos (bez nekādām zeķubiksēm zem šortiem :D). Ja vien ārā nav -20, nekas viņam nenotiks. Tajās reizēs, kad ļāvu iziet laukā, tad apģērbu nojumītē (jo sniga vai lija, tur tomēr sausāks). Un tici man, tālāk par pāris soļiem viņš neaizies :)

Šobrīd ir milzu progress un mana stratēģija ir sekjoša: kad atskrien man pretī, tad pirmās 5 minūtes es neko nerunāju par ģērbšanos, vnk turu klēpī un mīļoju. Šodien viņš sākumā riņķoja pa garderobi, bet bija priecīgs, tad nu ļāvu. Mums vēl ir knupis aktuāls, to paprasa un tad man klēpī totāli atslābinās kā pupu maiss. BET sandales nost vilkt nedrīkst! :D Kad esam samīļojušies, tad iedodu vienu konču un saku, ka būs jāvelk sandales nost. Pēdējās divas dienas vilka pats! Konča ir vitāli svarīga (mums tas ir Haribo lācītis), viņš viņu apēd un tad ir spējīgs savākties uz ģērbšanos. Man svarīgi, lai uzvelk bikses un zābakus, pārējo tiešām mierīgi var laukā, jo karstums tur ir nenormāls. Un pēc tam parasti izdzīvojamies pa āru vēl kādu stundiņu.

4gadniece vienkārši neģērbjas, tad ar viņu daru tā, ka savācam mantas un ejam pie māsas ģērbties, tur izālējas ar brāli drusku un beigās kautkā ir pierunājama, bet arī šogad jau 4 reizes ir pārbaudījusi, ka ar zeķubiksēm iekrist sniegā nav forši. Un vēl aizvien strīdas, ka negrib vilkt bikses.. Lielajām meitenēm gumijlācis ir aiz bd vārtiem, bet ar brālīti (un arī jaunkundzēm, kad bija mazākas) tas nestrādāja, vajag pirms ģērbšanās dabūt cukuru. (kādreiz bija rozīnes un rieksti, tagad palikuši tie Haribo, kas nav tik labi)