tā, meitu mātes, stāstiet un rādiet man ar ko jūs bērnu matus uzspraužat? piespraužat? mati ļoooti biezi, labi, ka čirkaini, līdz ar to garumā līdz zem ausīm, pat ja izstiepti (slapji, kamēr līst virsū ūdens, citādāk saskrullējas) ir līdz puslāpstiņai. un zem tiem matiem svīst, izsut un iekaist. katru dienu matus mazgāt nešķiet prāta darbs, ne visas dienas tas arī ir iespējams. gumijas nemaz ilgstoši neturas. uz galvas sīpoliņā vēl tā, cirtās vienmēr ļoti ātri tiek izņemta lai papētītu. no sprādzēm arī baidos, jo viss vēl joprojām tiek bāzts mutē. bet franču bizei neviens nenosēž, turklāt tad pastirpināti plēš, jo jāapskata
tagad ar šo karstumu esmu tuvu izmisumam

kārtojot māju atradu gredzentiņu, ko krutsmāte atveda no Indijas. ar pērlīti un akmentiņu. ļoti ļoti skaists, tikai maziņš - der tikai uz mazā pirkstiņa. tagad apsveru domu nest pie juviliera pastiept. tātad dāmas man ir divi jautājumi
1) ir veiksmīga pieredze gredzena pastiepšanā?
2) kā ir ar gredzeniem un tūskām? man ļoti tūkst pirksti, kas ir viens no iemesliem kādēļ gredzenus nenēsāju (nav arī neviens tik ļoti paticis lai nēsātu, ja godīgi. šis patīk) vēl kādai ir tā un kāda pieredze? jo man to dikti gribas kaut arī stulbais dermatīts šobrīd satūcinājis rokas un āda drīz sāks sprēgāt

tikko uzlaikoju savu jauno kleitu. šķiet tādā krāsā ko varētu dēvēt par tumšu rudzupuķu zilu, bet parasti cilvēki - Rīgas Satiksmes jauno autobusu zilajā krāsā. piegriezumu es gan nesauktu par 'universālu' jo drīzāk gan izskatās pēc grūtnieču kleitas, bet es esmu a) neobjektīva b) ar puncīti, līdz ar to attiecīgi arī izskatās
bet audumiņš cik piemīlīgs uz miesas! sēžu savā jaunajā štāte pie kompja, tūdaļ lasīšu briesmīgās un baisās un interesantās grāmatas turpinājumu un jūtos kā daiļākā būtne šimpus Urāliem /tiem, kas kalniem/

piedodiet, džeki, man pēdējā laikā tādas sievišķīgas tēmas.
tātad: vai kāda ir mēģinājusi pārkrāsot padomju laika krimplēna audumu? ir ļoti mīļš naktskrekls, kura krāsu ir skāris laikazobs. tā kā naktskrekls tiešām ļoti mīļš un visādi citādi pieņemams, gribu tam atdot otro jaunību. no batikošanas un auduma krāsām nebaidos, bet cik jēdzīgi ir ko tādu mēģināt? sintētikas krāsa ņems?

ir radusies vajadzība pēc legingiem (džinsās par karstu un tāpat šļūk nost), es gribu tādas traki puķainas. kur tādas (nedārgas) meklēt? simtu gadu neesmu pa veikaliem staigājusi, gribu aiziet un nopirkt bez stundām ilga čakara

vaimandieniņ cik es jaukas sandalītes nopirku! bijām Riga Plaza visādos veikalos, bet tur ir viens - čista apavu paradīze, neskaitāmi modeļi, foršas cenas, ādas, neādas, blingi un neblingi, tantītēm un sievišķīgās, es jau biju izbesījusies un vēl kritiskāka kā parasti, bet man patika vairākas un derēja un bija ļoti ērtas. ja nu kas, šeit ir pat katalogs un var visas acis izskatīties:

mirt varbūt nē, bet ļoti skaisti (dažas gan ir pārāk jocīgas)
http://www.tvnet.lv/sievietem/stils/494968-20_kleitas_kuru_del_ir_verts_mirt/gallery/17410/?pic=1

10. ar podziņām vī! un pirmā, protams

jums jau taisnība, viss ir galvā (kaut gan ne tikai). šodien pēc vakardienas peldēšanas un nodarbošanās ar peldēšanu* /vī! pārspēju pati sevi - 8 vēzieni kraulā ar vienu ieelpu un tā vismaz trīs ciklus pēc kārtas. un vispār tik ilgi un intensīvi šogad nebiju peldējusi/ nedaudz piekusuši pleci, vairs neesmu tāds speķa klucis kā vakar. uz šo gan man jāpiebilst, ka nabaga dzīvesbiedre kurai tais žēlabās bija jāklausās arī pamanīja slaidinošo efektu. sievietes!

*tās tomēr ir divas dažādas nodarbes. pirmā priekam, otrā - fiziskajai formai

man ir ļoti daudz drēbju (veseli trīs skapji trīs mājās, tādēļ nekad nevar zināt, kur kas atrodas). liela daļa - brīnumdaiļas. vēl lielāka daļa - netīras, jo īpaši smalks audums/zeķbikses(un zeķbikšu man nepieklājīgi daudz, jo bieži velku svārkus un kleitas)/adījums/vilna/īpaša krāsa=jāmazgā ar rokām=mūždien netīras, jo dermatīta dēļ ar rokām nemazgāju bieži, tādēļ (un mūžīgā bardaka arīdzan) drēbju izskatās vēl vairāk. tāpat taču valkāju gradācijā vismīļākās-skaistākās-mīļākās-mīļās-smukās-mazākmīļās-normālās-tīrās un regulāri izspriežu, ka visas retāk velkamās vai tās, kas vienkārši stāv un aizņem vietu nafig ārā
un tad ir tādi vakari kā šis kad skapis jākārto jo nav izvēles, jo nav tik slikti lai parakstītu sev gultas režīmu, bet arī ne tik labi lai studētu vai mazgātu traukus un es meditēju, apmīļojot visas drēbītes un laikoju un saprotu, ka man ir neprātīgi daudz skaistu drēbju, kas skapī nīkst tādēļ, ka tik pārpasaulīgi skaistas, ka nav ar ko saskaņot un apņemos iegādāt vēl kādu melnu bītleni un baltu jaciņu garām rokām un tad attopos no šiem sapņiem, jo kur nu vairs - nav taču vietas

ar šo visu es gribēju pateikt tikai to, ka gribu kādu jaunu kleitu

šodien normāli ieguldīju resnībā - pusdienās vistiņa ar kartupeļiem, saldajā upeņu ķīselis ar putukrējumu. tagad pie tējas kaimiņienes cienests - cietē apviļāti rožu kvadrātiņi (sukādes? konfektes? - kas gan saprot tos austrumu saldumus). rīt tāpat būs peldēšana, nāksies pastrādāt. pēc tam ķersimies pie ēdienkartes revidēšanas. gan jau jutīšu saldo krējumiņu un eksotiskās garšvielas

katrs pats sev ideāls, vai ne. bet es šodien izlasīju rakstu, kurā zinātnieki noskaidrojuši ideālās sievietes parametrus. seja laikam neatbilst (bija slinkums meklēt visu daiļo aktrišu bildes un pētīt kādas kurai acis, lūpas, zods un tā), tomēr neesmu neapmierināta - man vaibsti tik klasiski proporcionāli, ka ir gandrīz garlaicīgi, toties augums gan atbilst - ir 1,70 m, gurni, pilnīgas krūtis un gana garas kājas un svars zem minētā
lol