ļoti ātri piesūcos no neliela daudzuma vīna un pa ceļam līdz baseinam kātrējo reizi sapratu, ka garīgi esmu ļoti noturīga un vispār apbrīnojami savaldīga, jo apsēsties zem liepām zālājā nedaudz atpūsties gribējās vairāk par visu, tikai gribasspēks mani aidzina līdz baseinam, kur izbaudīju to, kādēļ pālī un uz paģirām (stadijas plūstoši pārgāja cita citā) NEVAJAG peldēt. tiešām nevajag. bet es ne tikai nenosprāgu, es arī normāli patrenējos. mājās nākot ļoti gribējās teleportēties

īsumā šī diena ieies vēsturē ar rekordu - trīsreizējs žvinguls vienā dienā. esmu tā izsmelta, ka nav spēka piekopt istabu, apliet puķes un salikt mantas. paldies Dievam, nav arī spēka raudāt, citādāk atkal būtu asaru jūra. kāds tur brīnums, ka man visu laiku slāpst

ezerā vēsāks nekā upē. toties atkal sanāca normāls treniņš. nav vēl izturības, toties kādas endorfīnu kaskādes!

jums jau taisnība, viss ir galvā (kaut gan ne tikai). šodien pēc vakardienas peldēšanas un nodarbošanās ar peldēšanu* /vī! pārspēju pati sevi - 8 vēzieni kraulā ar vienu ieelpu un tā vismaz trīs ciklus pēc kārtas. un vispār tik ilgi un intensīvi šogad nebiju peldējusi/ nedaudz piekusuši pleci, vairs neesmu tāds speķa klucis kā vakar. uz šo gan man jāpiebilst, ka nabaga dzīvesbiedre kurai tais žēlabās bija jāklausās arī pamanīja slaidinošo efektu. sievietes!

*tās tomēr ir divas dažādas nodarbes. pirmā priekam, otrā - fiziskajai formai

pagaidām sanāk peldēt katru 2. toties šodien upes vidū kā piens (ja ne siltāks)
tagad pagulēt. un rīt var izgulēties. kas var būt labāks par šo

vislieliskāk ir tādos vakaros kā šis, kad ūdens silts (20 grādu!), saulei rietot var peldēt lēni un laiski, tikai degunu virs ūdens un iztēloties, ka esi liels, lempīgs, laimīgs nīlzirgs. un tad atnākt mājās (jo manas mājas ir šeit), žāvēt matus, dzert karstu tēju un ēst gardu šokolādi, kas godam nopelnīta nedaudz parunājoties par manu (pagaidām) vismīļāko tēmu. jābauda vakars, kad esmu harmonijā.
rīt noteikti būšu resna, neglīta un (šis ir vistraģiskākais) bezcerīgi stulba

vakar atklāju peldsezonu. galvā jau, protams, endorfīnu uguņošana. redzēs vai šodien man pietiks drosmes. ūdens gan tikai par vienu grādu vēsāks, ārā apmācies, bet kad padomāju par iegremdēšanos tajā līdz ausīm un straujiem vēzieniem, peldot kraulā, uzmetas tīkama zosāda. psiholoģiskie iestatījumi tādi, ka kļūšana par roni būtībā ir tikai apstākļu sakritības jautājums. varbūt šogad. varbūt ne. nav taču jāiespringst