vakar atklāju peldsezonu. galvā jau, protams, endorfīnu uguņošana. redzēs vai šodien man pietiks drosmes. ūdens gan tikai par vienu grādu vēsāks, ārā apmācies, bet kad padomāju par iegremdēšanos tajā līdz ausīm un straujiem vēzieniem, peldot kraulā, uzmetas tīkama zosāda. psiholoģiskie iestatījumi tādi, ka kļūšana par roni būtībā ir tikai apstākļu sakritības jautājums. varbūt šogad. varbūt ne. nav taču jāiespringst