vakar uz sāniņa pagriezās Laura, šodien - Māra. viss baigi forši, šķiet, ka ir garākas, bet nosvērām, ka klāt nācis maz gramu. ēd, kustas, kakā labi, bet es tomēr drusku raizējos, ka daktere nesarāj
vai tik maziem (3 mēneši pēc 3 dienām) vispār jau ir jāveļas? šis mani mulsina, jo puika vēlās ļoti vēlu. kaut gan viņi jau nelasa grāmatas par standartiem un nezina kā ir pareizi

pārskaitīju savus dārgumus. nu, jūs taču ziniet kā ir, kad uzdāvina vai nopērk vai atdod ko TĀDU! un tad var ik pa laikam aptaustīt, apjūsmot, apmīļot, piežmiegt un nelaist vaļā un gribēt vēl un vēl! nu, es noliku savus dārgumus uz sedziņas istabas vidū, noģērbu pusplikus un gribu apgramstīt un apčubināt un vispār apēst! un lai man būtu vēl un vēl! pilnīgi jūtu endorfīnu kaskādes, pelēkā ikdiena kļūst drusciņ rozīgāka

vēl gan jāgaida kad otra princese modīsies uz skaistuma un svēršanas procedūrām, bet es sevi jau apsveicu ar būšanu par piena govi. dzīvotu viduslaikos, toč kādu augstmaņu bērnubaru mierīgi izbarotu. jeb 2 nedēļās vienai ir +600g, par otru ar drīz redzēsim