meitiņa, mana mīļā meitiņa, kas nesveicinās un nekontaktējas ar pii pedagogiem, viss kā mēmajā kino bez skaņas ar galvas māšanu ja nu tiešām nevar izvairīties un viņa tur ir iiilgi, šodien nodziedāja dziesmiņu viena pati 8(!) svešu mūzikas skolotāju komisijai un pēc tam plaukšķināja un atdziedāja nospēlēto melodiju! un man liekas tika mūzikas skolā. nemaz neesot bijis bailīgi un esot bijis forši un interesanti

cik jāmaksā sagatavošanas klasē? vīrs prasa
vienalga. cilvēks ļoti motivēts. es saku

nr.1 izrāva nr.3 zobus. t.i. viens aizlidoja pa gaisu, otrs pie saknes riktīgi kustas un asiņoja. dauzoties viens mutē ielicis frotē halāta jostu, otrs rāvis. puņķi, asinis, asaras gāja pa gaisu un gandrīz nokavēju krāsns pieņemšanas-nodošanas faktu
baterija nosēdusies. nepanesu es ka manam bērnam straumēm gāžas asinis

vispār jābrīnās, ka seši (8) gadi pagāja līdz kāds kādam ko šitādu, bet nu aaaaaa!

atnāca no bd, bija kašķīgas, pēc pankūkām nr.3 vaimanāja ka grib vakaru un iet gulēt. man jau radās aizdomas, bet nu mazums, viņai tūlīt kritīs priekšzobs un tas sāp un Jāņos sakoda odi, divas naktis pirms miedziņa devu fenkarolu. naktī šausmīgi karsta, 39.3 un kāpj, piecēlu un pēc panadola un suliņas, kad sīks jau gulēja bet redzēju, ka temperatūra krītas un gāju gulēt pati savā gultā. šorīt visi kā sarunājuši - gan putni aiz loga, gan vecākais bērns ik pa 3 min ar kkādu svarīgu sūduku un nevaru iešūpoties kaut arī sīkas gulēja līdz pēc deviņiem. Ārā karsts, dzīvoklī ļoti silts un pelei uz tausti ap 38 ir vienpadsmit un man sevis nedaudz žēl kā dzied Dakota. nesaprotu kā viņus nodarbināt. pagaidām gan mierīgi izdzēra nr.1 sataisīto banānu pienu (virtuvi savākšot pats), sapriecājās par bērnu dārza brīvdienu un tagad čubina savus istabas augus. ieviest katram savus augus bija ģeniāls gājiens, visas pārējās puķes tiek mazāk masētas, bakstītas un pārlaistītas. bet ko iesāks vēl bez iešanas vannā es nezinu un galīgi nepedagoģiski guļu kā plauša jo nevaru

nr.3 no vēdera noņēmu ērci un tagad man liekas, ka pa mani visu laiku rāpo

mazā jaukā meitiņa no plastalīna uztaisījusi suņa kaku un ielikusi brālim gultā

vakar bērns stāsta, kā redzējusi draugam degunā ko spilgti zaļu. tā kā man pašai ir pieredze ar nāsīs sabāztiem zirņiem (3x) un zaļa begemota formas dzēšgumijai atlauztu kāju (2x), tramīgi precizēju pie sevis domājot vai tas ir tik steidzami lai traucētu to mammu pusdesmitos vakarā 'vai tu zini kas tas bija?'. 'jā. puņķis'

mammu, ko nozīmē šitas vārds? man prasa un atnes joku grāmatiņu ar Gata Šļūkas karikatūru ar tīratu un vistām. "Asimilēsim"
es ļoti paliku uz pauzes :D

ikgadējais rudens izmisums. atvase paziņoja, ka kamēr nebūs ziema, ārā neies.

Kādas divas stundas cilvēks ir ļoti sacepies, jo visās olu kaujās nav sasitis savai olai abus galus un domā, ka tādēļ nevar ēst. Un
citu sasistas olas arī ne, pat ja tās vinnē. Kliedzaa histērijā minūtes divdesmit. Vienā mirklī kamēr ievilka gaisu, dzirdēju kā augšējā kaimiņiene (saukta arī par Akmensģīmi) saka 'Gospoģi pomiluj, nu skoļko možno'
:D :/

Mammu, kad tu nomirsi, tev brilles vairs nevajadzēs.

- Mammu! Tajā pašā grāmatā ir rakstīts 'pļaudis'!!11
- Plaudis, meitiņ, tur ir rakstīts plaudis.

/Iedevu nr.1 palasīt savas bērnības Ābeci, izklausās, ka viņš iemācījies mazos burtus

kāds vells mani aiz mēles rāva izlielīties?! nē, nu var jau būt, ka ar zīmuli rokās apieties es māku. bet šķēres. ak, šķēres! vakar atnesa man zīmējumu, no kura jāizgriež sunītis. izgriezu, visi priecīgi, sunītis smuks. tad jāizgriež sniegavīrs. izrādās tam

/āāāāā! man atnāca ar zīmējumu un šķērēm, 3 saspringtas minūtes, mugura šausmās nosvīdusi slapja. vakar tātad/

/āāā! fonā atkal rūgti raud, jo es šoreiz autorei klātesot visu pirms griešanas rūpīgi pārprasīju, bet atkal esmu izgriezusi nelāgi/

tātad vakar izgriezu sunīti, visi laimīgi, nedaudz sanāca sniegavīra apakšai caurums, bet to nemanīja, bet izrādījās, ka es no tās lapas sniegavīru griežot nebiju pamanījusi kaut kādu kauliņu un sīks ultraskaņā kliedza minūtes četrdesmit un nebija nomierināms, bet salīmēt ar skoču un griezt vēlreiz arī nebija ar mieru.
šodien es nepareizi izgriezu cimdiņus un neizgriezu cepuri @#$%

Atnāk vīrs smiedamies, pārstāsta man noklausītas sarunas:
"Te dzīvo karaliene. tur viņi ēd, guļ tīra zobus".
Es ļoti nopriecājos, ka mutes higiēnas jautājumā savu darbiņu esam jau izdarījuši :D

Skaidrs jau, ka katram savi bērni liekas visvislabākie, bet kurš katrs gan nevar izdomāt zīmējumu 'zagļi špļauj desas'!

Latviskā dzīvesziņa jau 4 gadu vecumā:

Tie, kuriem nomirs, tiem uzliks lāpas nevis karogus.
Vakar runāja par to, ka uz kapiem uzliek čiekurus

Aizkaitinājos.

Stāstu vīram kā man no rīta (ne)gāja - uz mani kliedza, lai uztaisu tādu frizūru kā Līvai. Un es ne tikai nezināju kādu vajag, bet man arī viss nesanāca. Viņš rēc, galīgi nav iejūtīgs
Karoče, ciba glāb. Ļoti gaidīti frizūru linki un video

Frizūru 'kā žiraītei' esmu atkodusi, bet to šoreiz pagalam negribēja
:D

Bērniem ir tik brīnišķīga svaiga perspektīva! Man vakar pajautāja vai Snifs ir ķengurs un es ļoti apjuku, jo no šāda aspekta par to nekad nebiju domājusi, stāstā jau arī nav īpaši uzsvērts tieši kāda veida zvērs viņš ir

-Mamma, ja cilvēkam ir bērns, viņam nav jāairē.
-Ja?
- Jā, viņam nav jaairē. Head, sholders knees and toes, knees and toes. Lalala

Ir mums mājsaimniecībā tāda nelaime kā metamā roka. Mērķē vai nemērķē, tāpat trāpa. Tas noveda līdz aizliegumam mētāties ārpus mājas, ja ir citi bērni, mest uz tādu pusi kur stāv cilvēki, mest, ja aiz muguras stāv cilvēki u.tml. jo baisā patiesība ir tāda, ka trāpa vienmēr. Tālāk stāvošam, pat ja liekas, ka netrāpīs un ir puslīdz trajektorijā. Ar atsitienu pret mēbeli cietu klucīti nejauši iemest vienlaikus abiem siblingiem..
Tikko ar mazu plastmasas zirdziņu nejauši uztaisīja pušumu līdz asinīm
Droši vien jāpārstāj cīnīties, ja reiz ir vingrums, acumērs un talants, tas būtu jāattīsta. Kas mums ir tāds foršs sportiņš, kas derētu? Beisbola pie mums nav. Lodes grūšana un vesera mešana mani biedē tā, ka ļoti
:D

Jūtos pilnīgi bezspēcīga, jo nr.3 ir pilnīgi negrozāmi pārliecināts, ka ir tāds zvērs 'kikeris'