es vairs nevaru. ziniet to padomu, ka bērniem jāiemāca tīrīt un kārtot un uzkopt lai viss nav jādara pašai. jā. bet par ko nerunā - kāds žāksts ir tā iemācīšana, tur tiešām ir vieglāk visu mūžu aiz viņiem vākt. ielienu gultā piesēst uz mīkstas mēbeles, jo esmu pārstimulēta divas stundas kārtojot un tīrot vienlaikus wc, vannasistabu un priekšnamu, jo mēs katra ķipa daram savu darbu (lieku cidoniju sukādes traukos lai var atbrīvot bļodas, kāds mazgā izlietnes un pēc tam podus un kāds mazgā spoguļus un pēc tam grīdas un uzliek uz knaģu astoņkāja zeķes un apenes) mammu, kur grīdas lupata, mammu, tos cimdus var mest ārā? es mazgāšu grīdu, vai man vajag cimdus? kur likt šito? kur stāv tas u.t.t. u.t.j.pr. forši, ka ir motivācija un katrs atradis ko aizraujošu. kas nav forši - es vispār neko negribu darīt, kur nu vēl ja mani rausta dažādos virzienos. labā ziņa - visi mazie spoguļi nospodrināti, podi un izlietnes tīras un gr8das arī tualetēs izmazgātas! <3