saulgriežu brīdī gulēju gultā ar stabilu 38 grādu temperatūru un ēdu pīrādziņu

pārtikas un lētā dopamīna ziņās – gāju meklēt pielietojumu pārāk lielam fetas iepakojumam, atradu kvēlu mīlu pret burkāniem, ņemiet jūs arī
https://smittenkitchen.com/2010/05/carrot-salad-with-harissa-feta-and-mint/
ja mājās nav harisas (man, piemēram, izrādījās, ka ir beigusies), ņemiet lao gan ma un sriraču

tā, biedri un kolēgas, kam ir visas nu vai vismaz dažas laundry files grāmatas, sākot no otrās?
man likās, ka es vairs nespēju lasīt vispār, jo nu reāls stāsts – lasu grāmatu, kura ļoti ļoti patīk, pirms miedziņa nolieku piegultē un nākamreiz no turienes paņemu pēc gada, šī bija mana lasītspēja pēdējos gadus
bet izrādījās, ka vajaga tikai čārlija strosa
diskleimēju – no laundry files, kas arī bija palicis apmēram pēdējais no strosa nelasītais, biju lasījusi apmēram desmito grāmatu, dead lies dreaming, pirms gadiem pieciem, īsi pirms pārstāju spēt lasīt vispār
laikam tāpēc arī pēdējā forbidden planet vizītē pirms arī nu jau vairākiem gadiem paķēru sērijas pirmo, nu un šajās dienās nolēmu viņu beidzot atšķirt vaļā
tā arī praktiski vienā naktī negausīgi apriju, bieži skaļi smejoties
tātad – kam ir vēl?

viens īpaši silts un spožs gaismas stariņš protesta dienā bija tāds:
stāvam mēs ar unu autobusa pieturā ar plakātiem rokās, gaidām transportu uz protestu, piestāj auto ar trim jaunietēm, "jūs uz turieni, vai ne? jūs paķert?"

tā kā dzīve iet pa apli(mlīdzīgupriekšmetu), parasti man cibā ir kāds n gadus vecs ieraksts, uz ko atsaukties kaut kādos jaunajos kontekstos
bet šoreiz izrādās, ka līdz cibai nemaz nebija nonācis sirreālais brīdis no atp 10 gadu jubilejas, kur es ēdu kūku no kimas dīlas rokām
tātad bij tāds gadījums, atp bij jubileja, uzstājās brīderi, un māsas dīlas, sirsnīgās mīlulītes, sakarā ar šo lielo notikumu bija pasūtījušas milzīgu butlins-shaped kūku, kuru pēc koncerta beigām turpat uz skatuves grieza gabaliņos un dalīja publikai
tagad patinam gadus 16 uz priekšu, ir tā kunga divtūkstoš divdesmitpiektais gads un no gariem vakariem bārā visu citu bāra jubilejas specprojektu vidū ir izaugusi pixies kovergrupa (kurai mazliet par vēlu atnāca nosaukums puxies, bet nu atnāca un tagad viņš tur ir)
un tad nu man arī bija mans personīgais kimas dīlas moments
un tas bija nevis spēlēt gigantic (vai jebkuru citu bangeri), bet pasūtīt kūku (ar raudošo puisēnu!) un pēc uzstāšanās palaist viņu tautās (spēka pašai griezt un dalīt nebija)

saulnegriežu brīdī biju plika daugavā

maigā pretsparā labroča dzīves gaitā iegūtajam disbalansam jau kādu laiku cenšos praktizēt kreiso kā vadošo roku dažos ļoti atsevišķos sadzīves sīkumos, nekas tāds mission-critical, nu tur ģērbšanās da mazgāšanās, bet regulāras kustības
un tad vakar sevi pieķēru pie automātiskas kreilības pilnīgi citā sadzīves situācijā, izpildot kustību sekvenci virtuvē, un tā nebija apziņas kontrolēta, tīri novēroju
ne nu tas, ka šī būtu kaut kāda zvērīgākā neiroplasticitāte, bet patīkami

lai nebūtu tā, ka es tikai jums jautāju, bet nekādu atpakaļbarību nedodu – kā tad mums gāja ar to sabiedrisko ēdināšanu liepājā un palangā
liepājā ar zināmu piesardzību piedāvāju draudziņiem jūsu rekomendētos rīsus un nūdeles, jo viņi tomēr vidēji pusi gada pavada taizemē, bet viņu acis uz šo iemirdzējās, jo "best of baltics", ar ko viņus līdz tam baroju es un pirms manis – draugi igaunijā, viņu organismos kā reiz bija sasniedzis bīstami augstu līmeni, un viņi jau ilgojās pēc jēdzīgas āzijas virtuves
rīsos un nūdelēs viss bija apgrēcīgi garšīgi, mani draudziņi – ļoti priecīgi, un es arī ļoti priecīgs un jums pateicīgs par ieteikumu
palangā, nu palangā mums tupa paveicās
vidēji neparastas apstākļu sakritības pēc mums bija nobukots štābiņš samērīgā attālumā no promenādes – omītes namiņā pa vidu starp jaunajiem vasaras projektiem ar nordiskiem logiem un zelta krēsliem
un omītes namiņa sētas šķērsieliņai uz viena stūra – vienīgā kraftalus dzertuve lietuvas maiami, un uz otra – aizdomīgi lēts taju restūzis
nolemjam riskēt ar aizdomīgi lēto taju restūzi un vinnējam bingo – mūs sagaida taju dāma, kura izplūst laimē jau no tā vien, ka ienākot sasveicināmies tajiski, ēdienkarte ir tajiska pēc visiem gostiem, vienīgi čandziņš tai brīdī ir izbeidzies, nākas dzert vīnu (ak nē, tikai ne to), toties dabūjam īstu pad kra pao (viņiem ir svaigs taju baziliks! un asuma līmeņi līdz thai spicy!) ar kai dao un klausīties brīnišķu taju popa plejlisti
tikai jau pēc šī ieraudzīju, kāda ir un ko piedāvā palangas promenāde (ja man kādreiz vajadzēs paslēpties, tā ir ideāla vieta, neviens neatradīs), sajutos vēl vairāk vinnējusi bingo
apm. ņurd. un visu auksti rekomendējū

turpinot tēmu – ekspresjautājums, ja nu gadījumā te kāds akurāt kaut ko zina par palangu, kur lūk šādā piegdienas vakarā tūliņ pat ēst vakariņas?
also kas būtu atriebes sarakstā “atbraukt pie leišiem un izpildīties kā leiši latvijā”?

pār gadskārtu rasbainieks nāca
ēsti prasīt liepājā

tātad, dārgie draugi, kur šovakar aiziet vakariņās?
kas tāds jauns un rekomendējams?

piektdienas vakarā kādas pāris stundas pēc pusnakts finišēju darbus, pirms gulētiešanas pusmiegā ar jau ierastu kustību noskrūvēju virtuves izlietnes sifonu, ieleju pa taisno trubā hg, santehniķis atvaļinājumā un prom no rīgas, esmu bijusi tai trubā ar trosi (žurku, čūsku, kādi vēl mīļvārdiņi) un ar ķīmiju jau cik reizes, cerību nav, viss ir stabili ciet, viesi brauc svētdien un tad mēs braucam prom, cerību nav, nopūšos un eju gulēt
sestdienas rītā pamostos ar ziņu no santehniķa telefonā, ka viņš var piebraukt pēc stundiņas
atņem cilvēkam ēzeli, atdod cilvēkam ēzeli, un skaties un priecājies, cik cilvēks priecīgs

sortofrajona čatā pienāk izklaidējošas ziņas par aurojošo sektantu jaunākajiem piedzīvojumiem
viņi ir atkal atvilkušies uz āgenskalnu (not cool), BET
tur ir divi dažādi sprediķotāju grupējumi
un viņi sludina viens otram
viņi ir viens otru atraduši!
(un varbūt atšūsies no mums pārējiem?)

dārgie draugi domnieki, deputāti un visādi citādi gaiteņiem tuvie
kurš saskaņo to jēzus sektantu kliegšanu ielās?
viņi reāli bļauj uz cilvēkiem, pie kam dara to ar diezgan zolīdu apskaņošanu
ilgi, regulāri, pamatā starp citu krieviski (otrs bļaurētājs tulko latviski, lai dokumentiņi kārtībā)
un kāpēc es par to esmu dusmīks tieši tagad, ja parasti viņi šito dara vecrīgā (nuu, pie brīvības pieminekļa, haha) un es viņiem ātri pabraucu garām uz velo?
jo viņi ir faking atvilkušies uz āgenskalnu
(ok tikdaudz sajēgas par auditoriju viņiem ir, ka uz šejieni atvilcies ir tikai latviski bļaurētājs)
to bļaurēšanu dzird jau divas ielas pirms tirgus laukuma uz manu pusi, un uz otru pusi praktiski līdz smiļģenes stūrim
domāju, ka piemēram jz līkcepures bēbijs varētu būt starā (bet ne diendusā)
nevaru vien izvēlēties, ko man vairāk gribētos atskaņot viņiem blakus ar lielāku tumbu – harsh noise vai korānu

saulgriežu brīdī ritmiski šūpojos bārā pie letes, un šlāgeru plejliste uzrandomēja neko citu kā dimitera es tevi mīlēšu un dusmas piedošu, es tevi redzēšu ziedošu
gods kam gods, kā nākamo viņa saņēmās uzservēt tikai visu laiku skaistāko latviešu dziesmu skumjas
bet starp saullēktu un saulgriežiem mēs kādu stundu klausījāmies līgas skābās, un picu piegādāja piecos desmit, apaļu un siera

dienas pirmo pusi no paša rīta agruma pavadīju pasākumā, kur cilvēki ne tikai pilnīgi nopietni, bet arī apskaužami veikli un daudzas, daudzas reizes runātajā valodā lieto vārdu tīmekļvietne
uzminiet, kāda veida iestādījumā tas bija

ka tevi kirkegors un deviņi termostati
šajā sakarā man ir jautājums, kas cibā lasās krietni citādi, nekā jebkuros citos internetos, un tieši tāpēc darīsim to šeit
izziņoju meklēšanā brīnišķīgās filmas druk opening rindu tulkojumu
tur mums ir kirkegors (ou džī kirkegors, ja) ar šo te:
Hvad er ungdom?
En drøm
Hvad er kærlighed?
Drømmens indhold.
redzēts arī angliski:
What is youth?
A dream
And love?
The contents of that dream.
nav jau grūt pašam iztulkot, bet es gribētu vispirms pārliecināties, ka latviski tas nav (vai tieši ir) publicēts oficiāli un pa īsto un uz papīra
kurš nāks palīgā, lūdzu? prokrastinētāju armija, spārnos!

spriežot pēc latvijas internetiem, šodien ir nacionālā zeķes zandalēs diena

braucu ar velo pa rīgu 18 gadus, un te nu beidzot arī man pilsētas centrā nospēra pakaļlampiņu no uz pāris stundām noparkota ričuka

zibensjautājums, dārgie draugi
automātiskajām kārbām ātrumpārslēgu arī sauc par ātrumpārslēgu, pat ja viņš ātrumus nepārslēdz?
es te mazliet apmulsu
(levier de vitesse, gear shift, visi šitā dara, es darīšu pakaļ, bet nāciet par to parunāt)