Dažreiz man patīk mazliet izšķērdēties, mazliet uzdzīvot un pēc darba, pa ceļam uz mājām Sainsbury's nopirkt lētāko sviestmaizi, piemēram baltmaizes un šķiņķa, vai ja es jūtos bišķiņ financially reckless tad šķiņķa un siera vai tunča un kukurūzas, un apēst viņu pa ceļam uz metro, jo es zinu, ka tas ir vienīgais brītiņš, kad izdarīt kaut ko pirekš self care.

Just when you think nothing in life can surprise you anymore.. Es senaak dievinaaju sarkanviinu un neieredzeeju baltviinu, bet as of lately red wine is just waaay too strong and oppressive, kameer baltviins ir dievu nektaars.

Tāpat kā Džordanam Pītersonam gribas raudāt par apdalītiem jauniem vīriešiem, tik emocionāli es jūtos par to, cik satriecoši un nepelnīti brīnumains ir Cif tīrīšanas līdzeklis.. viņš maksā tikpat cik kaut kādi randomi neefektuāli pūšamie un prasts Fairy, bet Cif ir maģiskais tīrīšanas līdzekļu valdnieks, kā Aragorns viņš nepamanīts kūpina pīpi pašā tīrīšanas pudeļu skapja aizmugurē, līdz pienāk viņa iznāciens un viņš satriec visus nešķīstos pilienus un random svītras, praktiski no jebkuras virsmas.

Lai cik grūtas šķiet lietas, pēc tam, kad tu viņas esi izdarījis vairākas reizes, viņas pārtop normālās vai pat vieglās lietās, kuras tu esi ietrennējies darīt un tagad viņas ir parastas, un tava ikdiena tagad ir izpletusies, jo tu esi izpleties un kļuvis lielāks ar vairāk rokām un acīm. Ja tās lietas bija par grūtu mazam cilvēkam, tad tagad tu esi lielāks cilvēks un tās vairs nav tik grūtas, jo tu esi jau lielāks par viņām.

Es visu laiku domāju, ko var ņemties tie seksisti ar sievietēm virtuvē, bet dudes.. get this - lai kārtīgi visu iztīrītu, nomazgātu traukus, saliktu lietas vietās, iesāktu vakariņas, pagatavotu pusdienas, un satīrītu grīdu vajag VISU laiku. Un tā ir tikai virtuve, bļe. Tā kā es visu laiku nepavadu virtuvē, tad virtuve nekad nav ideāli tīra, ēdienreizes vienmēr ir viduvējas un nekas nekad nav savā vietā, par traukiem nemaz nerunāsim *hopeless sob*.. Es pārsvarā ieeju virtuvē un saviebjos, jo tā ir mana nemīļākā telpa, vienmēr piekrāmēta un tik relentlessly demanding..

Bet es vismaz nopirku color-coded e-cloths, tāpēc tagad mana dzīvē būs daudz advancētāka.

Es saprotu, ka daudzas sievietes negrib būt mājsaimnieces, šamlīdzīgu iemeslu dēļ, bet es arī saprotu, kāpēc sahm ir tagadiņās trends.. tā ir sava veida garīga būšana, tonijs robins, stumšana un katarse būt tādai mājas mūķenītei, pelnrušķītei.

Vismaz dzīve vienmēr interesanta, jo nekad neaptrūksta netīras krūzes, drupačas vai mazgājamas lupatiņas.

That said, es pat neesmu sahm, lol *more sob*, jo katru nedēļu manus centienus ieiet pus-decent mājsaimnieces ritmā izjauc 3 darba dienas, kuras manus nelaimīguma un neapmierinātības hormonus uzsit pašā augšā, un tad tāpat neko nevar izdarīt, esot tik saplakušai.

According to Chinese tradition this year is “likely to be calm and gentle, bringing an energy that will help those looking for more of a balanced life.”

Sometimes in life you have to be selfish, esspecially where 'self' means the narrow path of God for you, and thus the good for others too.

Manupraat, ar beerniem ir taa, ka all they need is a warm and sunshiny nurture environment, lai vinji var realizeeties kaa pukje realizeejas optimaalos laikapstaakljos.
Ja beerns uzaug stresainaa videe, kur vecaaki ir different shades of neirotiski, tad beernos tas izpauzhas atkariibaa no vinju predisposition - citi kljuust agresiivi un combative, citi anxious un nosleegti, citi tearful and clingy.
Pats svariigaakais vecaaku darbs ir pashiem buut sakariigiem, mieriigiem cilveekiem, kas ar savaam emocionaalajaam energjijaam neterorizee un nekondicionee beernu. Basically a parent has to preferably be a yoda.

Vai kāds zina kaut kādus labus linkus par aģenta Smita teoriju, kur sistēma pati sevi aizsargā by popping up huge resistance whenever it is challenged ala wrongspeak etc.?

Is structural silence the same as mindfulness, the same as true faith?

Is true faith silent or vocal?

As in remaining silent means you have total trust in the process of God's will?

Does God even want/use our feedback?

Nabaga Harijs. Viņa memuārs, ko viņam visticamāk mudināja Megana uzrakstīt, ir so so cringe. All it does is just paint him as a sad, spoiled, fragile posh dude, who is so disconnected from real actual life and problems, and is overall a narcissistic man-child.

Viņam ir tipiskais mūsdienu cilvēka gadījums, kur viņa dvēsele slāpst un kliedz, un meklē mīlestību un laipnību visādos nešķīstos nostūros, bet tikai ne pie its actual source - Dieva, kas ir vienīgais, kas var viņu izdziedēt un pabarot.

Then again, varbūt viņa memuārs vienkārši ir viņa ciba, un tas ka cilvēki šokējas un pļurinās, ir cilvēku pašu ķecerīgā problēma. Man pilnībā šķiet saprotams, ka var ierakstīt dramatisku cibas ierakstu, un tad aizvērt laptopu un gardi apsēsties klubkrēslā kā sēņonkulim un palūrēt teļļuku ar snekiem un trītiem, kamēr tikmēr visi lasa tavu dramatisko ierakstu un šokējas un ļurinas.

The key to deescalating someones drama is always to completely ignore it. Jo lets face it - drāma ir ilūzija un kļūda, un balons, kurā nevajag pūst gaisu ar savu uzmanību, ja gribas lai tas to zaudē.

Bet ai, this too shall pass, everything shall pass forever..

1. janvāris has never felt so refreshing and sweet. Es tagad atkal esmu dervišs, kas ugriezīsies paradīzes kalngalā un visu pasauli aplaimos ar savu mirdzošo apziņas skaidri.. Jesus can retire as I've got this. Dzīve ir laba un daiļa, un visas nedienas izgaist kā rīta migla, ir tikai bezgalīgs spožs saullēkts, ko ik pa laikam apmīļo maiga un dzidra nakts.

Vislabāk man patīk, ka jaunajā gadā veco gadu var literally izmest nekurienē, kā nebijušu, un izlikties, ka tikai tagad dzīve sākas pa īstam. <3

Man kopumā šķiet (vai jums tā nešķiet?) ka es visu (šo to) zinu, un ka grāmatas un sarunas ir nepieciešamas tikai kā tāda domnīca, kur lietas sakārtojas plauktiņos un man zināmais atklājas vārdos. (Nevis ka es ko jaunu, šokējošu būtu uzzinājusi.) Tā it kā galva ir haosa virpulis, kur ir visas esības zināšanas un apziņas, un tad kaut kāda grāmata vai saruna vai filma vai pieredze, nosauc konkrētumu vārdā. Basically - lasīt nevis lai uzzinātu bet lai atbrīvotu (atpestītu!) zināmo.

Un tur jau tā sāls.. ka ja ilgi dzīvo nenosaucot lietas vārdos, tad haoss sabiezt tik baigs un liels, ka, lai arī tas ir vērpts no zināšanām un apziņas, tas baigums ir tik smags, ka nenosaukts zināmais, tā gravitācija ārda drīzāk nevis konstruē esību, un padara to teju nezināmu! Vārdi un pateiktais konstruē esību, neaktualizētas zināšanas ārda esību - aptuveni tā.

Ik pa laikam ir jāpievēršas vārdiem, kā radoši virzītai kosmiskai gravitācijai.

Veel arii naakamgad es plaanoju not to give a fuck par jebko, kas nav izdziivoshanas jautaajums. Monumentaali sagraut neirotismu and all the petty little needy anxieties that ruin every step of the way. No deranged micromanaging and seeking out fifty shades of fails and dangers.

Tas it kaa piederas pie ieprieksheejaa resolution, bet lai pasviitrotu, papinj.

Man šķiet es esmu garīgi sasniegusi tādu I faked it until I made it fāzi, kur man vismaz teorētiski vairs nešķiet outrageously ridiculous būt mierīgai un priecīgai, even in the midst of crisis. Tagad es skaidrāk redzu, ka gan negatīvisms, gan bailes, gan sliktā saskatīšana/sagaidīšana, nav nekāds autentisks esības equilibriums, vai reality check, bet gan faulty, even sinful perception, kas tikusi ieaudzināta no mazotnes. Being an adult that I am, to turpināt būtu dzīvot in bad faith, banāli un pompōzi.

Tāpēc nākamgad es vēlos unapologetically praktizēt šo apziņu, and I know I have a long way to go. Ar mūķenisku laipnību, optimismu, pacietību, un makgaiversku izdzīvošanas manieri. Basically, es vēlos dzīvot tā, ka lai kas notiktu, mana default reakcija būtu 'Nekas, tātad izdarīsim šitā un viss būs labi!' Jo es zinu no sirds, ka ir tik daudz paradīzes, ka to pastāvīgi aizmirst ir kaut kāds saskābis grēks un zaimīga muļķība.

Laba dzīve ir kā kārtīga istaba - līdz ko viss nevajadzīgais un gaisu bojājošais ir izmēzsts, un lietas saliktas savās vietās, tā tevi pārņem bezgalīgs esības labuma deja-vu.

Tupināt mēzt un kārtot, un priecāties par savu kluso darbiņu.

Dzīvē nav lielākas laimes kā vesels bērniņš. Pārējais kosmoss var darīt jebko ko tas vēlas.

Shis gads ir bijis tik sirreaali suudiigs, ka man ir paaraak saluuzusi sirds, lai tai buutu speeka uzstuteet kaut vaargas dusmas.

Es gribu kaa taa balozhu tante pazust kaut kur beeninjos, kur samsara mani neatradiis, vai vismaz atljaus relakseetu limbo.

I just really really don't want to feel so bad anymore.

Ja jums ir laiks analizēt politiku un filozofiju, tad jūs clearly necīnaties par izdzīvošanu, un esat izlepuši, ārišķīgi kundziņi, kas nenovērtē savas elementārās esības bagātības.

Visiem cilvēkiem, kas necīnās par izdzīvošanu vajadzētu no pārlaimības dziedāt un diet, nevis pasīvi agresīvi purpināt.

Jūs esat izlepuši, jums ir pārāk daudz brīvā laika, jūs neesat pieslēgušies esības brīnumam, un uz nāves gultas nožēlosiet kolosālo izšķērdību, kas ir bijusi jūsu banālā dzīve.

Dažreiz man gribas ierakstīt par to kā atkal kaut kas ir dramatiski, bet tad es atceros visu, kas ir arī labi, un sliktais izbalancējas/noreducējas un man šķiet neautentiski par to rakstīt, which is a shame, jo man gribējās ļoti estētiski ierakstīt, bļe. Piemēram, tu sēdi krēslainā istabā un domā par to kā viss pievīlis, un tad redzi ārā pa logu zaļoksnu koku.. kā gan var šādai esības dailei pievērt aci, un turpināt purpināt kaut kādas savas melnās, smirdīgās domiņas.

Bet nekas, galvenais būt autentiskam visā - lūk, klusums tiešām ir visautentiskākā esības izpausme, Aurēlij.

Man Harija un Meganas dokjene, kam vajadzeetu saukties Prosta Megana, neshkjiet nekas aarkaarteeji aizvainojoshs karalistei. Megana tur neko baigu nepasaka, tikai parasto, ka vinjai nepatiik prese un angliskums. The bigger concern ir, ka vinja ir self-obsessed, ka vinjai clearly patiik prese, ka vinja domaa ka kaadam reaali interesee vinjas dziive, un ka 90% filmas ir vinjas cute selfiji. Harijs vinju vienkaarshi miil, and you can't blame a man in love. Ok he's chosen love over family, but family will not keep you warm at night, so I can't blame him either.
I think the only appropriate, truly English response from the crown would be ignoring it and carrying on.

Šie ir pirmie Ziemassvētki pa ilgiem laikiem, kad man ir pamatīgs gars uznācis. Laikam dēļ S es precīzi atceros, cik maģiski ir Ziemassvētki bērna acīm, and being obsessed with magicalness as I am, tagad man beidzot ir brīva vaļa idealizēt un pārforsēt šos svētkus turpmākos vairākos gadus vai pat dekādes! Mēs jau esam sākuši kā deranged paiņi dancot pie Meraijas, plivinoties ar tinsels, kas zina kas vēl tagad būs kad parādīsies egle, fairy lights un pārējās fanfāras.

Mums vakar ar R bija vēlviens strīds par to, ka mēs nesocializējamies. Fine, jā man patiktu ja būtu daudz forshi draugi apkārt, kuriem patīk Jēzus un daba un seasonal candles, ar ko socializēties, bet man nav un es negribu iet socializēties ar random paziņām that don't appreciate my depressing humor and are actual perfect humans. Es labprāt audzinātu S kā Hannah no tā seriāla, jo ja reiz viņs ir piedzimis antisociālai eksistenciālistei, tad that is his throwness and it cannot be helped. I guess these are the sort of things you need to discuss / match before having babies. :')

Bet es varu iedomāties, ka R ir grūti. Es esmu nākusi no Latvijas vides, un disfunkcionālas ģimenes, kur savrupība, garlaicība un beziebildumu stumšana is very fabric of existence. Kamēr viņš ir nācis no Meksikas, kur ģimene, svētki un kopā būšana ir only true religion.

Total low point today.

Vakar R sāka purpināt, ka mums vispār nav social life un ka mūsu dzīve basically (kā man tas izklausījās) ir sūds uz kociņa. Which massively triggered me, jo es zinu, ka jā mr. shankly I do fail at everything all the time, and I am not a real human, which I already told you many times, so why the surprise.

Like, I feel like, no matter how hard I try everything just keeps going to shit.

Mums gandrīz vispār nav naudas, S visu laiku slimo, mums nav draugu, ģimene mūs ienīst, māja vienmēr ir nekārtīģa un auksta, es pazaudēju pārvācoties visas savas gadiem krātās Xmas decorations, man vispār nekam vairs nav enerģijas un es jūtos kā vraks vai karkass, jā, mani bosi visu laiku pārmet, ka es ņemu brīvas dienas dēļ S, like.. where do I stop, it just keeps on giving.

How do other people have wholesome lifes that is not a pile of dirty dishes and another pile of dirty clothes? I feel like such a massive and terrible failure. Es vienmēr gribu visus iepriecināt un mīlēt, but looks like I am doing the concise opposite. R manī ir vīlies, I constantly fail S as he is always sick, my bosses hate me, I don't have any friends, so I clearly fail there through the years, my family hates me, I hate me, so what the heck am I supposed to do.

While other women have clean kitchens in pastel color paint, and always a tumble dryer.

I feel like my only choices is to give up and enter even deeper chaos, or not give up, but constantly be in milder chaos that is still terrible.

I am trying to view my blessings and thank God constantly, for things not being dramatically more chaotic, but then why do I feel so shitty and cannot be happy for what I have.

I just never thought I would be so terrible and horrible at life and reltionship and beign a mom. I thought that I have the ethos and gumption to make things happen and a little bit of magical slight of hand. Bet pārējie cilvēki, kas manās acīs vienmēr ir bijuši much more basic and uncaring are actually the real people who have real homes without sadness and dirty piles.

And even now, instead of washing up and tidying, I choose to cry on the sofa and complain. I feel like i don't but that I also do deserve all the bad things that keep happening. So it ends up being a strange but inevitable self fullfilling samsara prophecy, where I shall not be happy because it doesn't really make sense if I trully look at the mirror.

I feel like a total shit that only knows how to do everything so that it's shit and every chance anyone can remind me how shit i am and all my things that i do how shitty they are that is great, because then i won't ever forget that i am just a big stinking shit of a person, and so is everything that i do or dream.

Es domāju tas, vai cilvēki ir garīgi vai nav, un vai viņi seko Jēzum vai nē, nav atkarīgs no tā vai baznīca turpinās eksistēt vai nē. Kā mana kolēģa vecmāmiņa saka, 'kamdēļ man iet uz baznīcu - Dievs ir šeit pat.'

'Baznīca' vienkārši transformēsies un būs kaut kāds vlogs vai saruna ar garīgo paziņu. Es domāju tas arī būs autentiskāks evanģēlijs.

Protams, ir žēl, ka visi cilvēki negrib dzīvot garīgi veselīgu esību, kur Dievs būtu visa pamatā, visās institūcijās. Bet uzspiest cilvēkiem taisnumu ir netaisni, tāpēc, protams, ka tāds modelis, lai cik labi domāts, tomēr ir a shade of bad faith.

Protams, arī bail domāt kas notiks ar pasauli, kad šis gaismas elements, lai cik uzspiests vai neautentisks, bet vismaz tā konstants atgādinājums mūsu sirdsapziņām, tiks izņemts ārā, pamests aizmirstībā.. bail par pasauli, par sodomu un gomoru un molohu un leģionu un haosu. Bet - vajag arvien atcerēties, ka elementāļi astrālī uzbāžas tikai tad, ja tu pats esi a wet blanket. Ejiet ar seju gaismā un atpakaļ neskatieties! <3

Dažreiz man šķiet, kad es runāju, ka es pārvēršos par tādu ordinary people meme, it sevišķi runājot ar kolēģiem. Bet lai, jo pat būt ordinary people meme ir totāla ahujaska in mysterious scheme of things. Wow.. šis arī izklausās kā ordinary people meme.. whoa!

Peec teju 2 gadiem aarpus asinjainaas samsaras, my period has made it's inevitable return, un peec pirmaas genuinely startled reakcijas.. what the fuck is that shit, kur es sajutos kaa 12-gadiigaa confuse siikaa, es leenaam atskaartu. Un tagad, tagad.. man, I feeel like a woman, lols!

Ja es nebuutu totally poor, totally overwhelmed un totally inept, tad es noteikti saaktu biidiit R visaadus tekstus par to kaa S obligaati vajag mazu miilju maasinju asap, jo mees driiz buusi veci un mirushi un kaada tad jeega jebkam buus. Bet pashreiz es tieshaam ienjemu laikam kaut kaadu antinataalistu nostaaju - it would be just totally bad faith and irresponsible. Tagad skatiishos, cik ilgi Clue nostraadaas uz 100%.

That bittersweet feeling when you realize you have noone to send your unbearably funny reel to.

When you drop off your human at nursery with all his paraphernalia, and then you walk all bare and alone like a single and lone human you used to be, with nothing to carry or protect.

Vibe: when things are shitty, but you avoid thinking they're shitty, in hopes that doing that will make them less shitty, or at least not more shitty.

Ja kaut vienu mirkli tev no kaut kaa ir bail vai stress, tad tu nepaziisti Dievu un vinjam neuzticies - juus neesat patiesaas attieciibaas ar Vinju, jo tajaa mirklii un vienmeer tu izveelies aizdomiibu un neuzticiibu, jeb tu uzticies Saatanam vairaak!

Atpestii mani no neapmierinaatiibas deemona!! Lai vinjsh iet mulljaat bagaatniekus un aarishkjiigos.

Besii visas taas instagrammas mammas, kas esteetiski besaas par to cik viss gruuti un baigais mental health and full moon and whatnot, lai arii vinjaam ir liela maaja ar beeshiigaam sienaam un tumble dryer.

dazhreiz visa ir tik daudz ka gribas lai vienkaarshi luudzu pliidz dievs

Manupraat, liela maaciiba dziivee ir, ka ne ruugtaakaa kafija ir taa labaakaa, un ne arii 80-100% tumshaa shokolaade ir taa labaakaa. Vanilla can sometimes be so intense and everything. <3

Es miileeju Haloviinu un katru rudeni pa dziivokli izbaarstiiju skeletinjus un simto reizi skatiijos seriaalu Haloviina seeriju izlasi. Bet kopsh S man ir sajuuta, ka skatiities jebko bailiigu vai grim ir bezmazvai kaads greeks. Taa it kaa mums buutu kaada kopiiga psihes dalja, kuraa vinjsh to visu uztvers un redzees un sabaidiisies vai iespaidosies, ja es skatiishos bailiigu TV vai izgrebshu paaraak bailiigu kjirbi.

Buutiibaa tas pats ar visu, kas ir gariigi shaubiigs.

Man ir nejauka iipashiiba, kur I lead frens on, sakot ka jaa noteikti naakat ciemos vai jaa we'll totally catch up; bet peedeejaa briidii es izdomaaju kaut kaadu diezgan sakariigu un genuine aizbildinaajumu, un visus plaanus atcelju. Jo es negribu lai cilveeki zina kaa dziivoju, plus kur gan lai rod sociaalo energjiju bljee.

You will regret youth wasted in depression, sarcasm, nihilism and self pity, no matter how 'authentic' and 'aesthetic' it feels.

Look at the grandiose fortune right at your feet, so you don't walk all over it like a pity fool.

“Hell is empty, And all the devils are here.”

Vibe: Telos teksts par Itaalijas konservatiivo konferenci. I love Telos so much. ♥️ Also, it is exciting and very scary! Tieshaam kaut kaads gredzenu paveelnieks, un gariigas ciinjas saasinaajums laiktelpaa.

Cilveeki vairs nevar palikt ambivalenti! Ir jaaatklaajas un jaasaka sava nostaaja. Nupat kluseeshana, bezdarbiiba un savrupiiba tieshaam ir anti-iestaashanaas par pareizo, vai vienkaarshi iestaashanaas par greeku. Juusu liberaalais baabeles karalis ir plix!

I officially don't fear the reaper.

Visas problēmas pasaulē rodas no tā , ka cilvēkiem pārāk rūp ko citi par viņiem domā. Ja cilvēki būtu pašpietiekamāki, vai Dievpietiekamāki, tad pasaulē literally nebūtu problēmu.

Gaidu to brīdi, kad pāriešu no izdzīvošanas uz varbūt jelkādu mazu dzīvošanu. Katru dienu ir izdzīvošanas maratons. Un ja rodas kāds šķērslis, tad nav luksusa par to melanhoizēt un pat ne pabesīties, uzreiz ir jāmetas kājās nakts vidū un jādara visādas izšķirošas izvēles un rīcības. Dažreiz, kad man ir kada stundiņa laika - stresaina un iztekoša, es sēžu un vienkārši čokurojos sevī iekšā, kā kaut kāds anxiety ridden raustīgs pikselis uzreiz jūtoties traģiski vainīga, ka nav spēka izlemt kurā no tūkstoš darāmā virzieniem triekties.

Suddnely nobody cares about you and you don't care about you, jo tu esi mēmais esības kalps un kapacitators, un tava dzīvības enerģija ir sacred means to an end - only.

Jā, varbūt mammas kļūst dusmīgas, psihas, un izmisušas, jo it is such a colossal sacrifice, tu put oneself aside, or rather to become a servant instead of a free agent. Exhaustion fosters anger. Then again.. colossal laikam tikai tad, ja ir neveselīgi liels ego. Mans sacrifice drīzāk ir gan smeldzīgi kluss, gan savā ziņā colossal reizē. Jo man noteikti ir daudz neveselīga depresīva ego atblāzmas no maniem 20s, kā arī mūžīga ilgošanās pakļauties kalpošanai.

Es zinu, ka kaut kad pēc kādiem 15-20 gadiem es varēšu mazliet uzelpot un atkal darīt lietas dzīvē, so tas mani mierina, and I hope I cna make it thus far. Tajā pašā laikā, es zinu jau tagad, ka darīt lietas dzīvē ir bezjēdzīgi, ja tas nav ar nolūku būt esības kapacitatoram one way or another.

Bottom line - babies are not cute novelty fruit of looove, they are whole brand new incarnation of God you are responsible for 24/7 and more. So as soon as you bring one into being, you are an old, expired human being, that is not as important anymore, only as much as a means to keep the better version human being alive and healthy and happy. It will take a while to comprehend this, but the sooner you do, the 'easier' the acceptance.

Man šķiet tāpēc man arī gandrīz vispār vairs neiteresē nekas romantisks. Es vienkārši vairs nejūtos, kā tā flirtīgā oblivious meitene no iepriekšējās esības segmenta. Es tagad esmu nopietns diliģentais esības darbinieks un kalps, un man šķiet absurdi pat domāt par kaut kādu romantiku vai flirtu. Es pabeidzu savu maiņu un man ir godprātīgi jāatpūšas, lai būtu spēka rīt jaunam cēlienam. Man nav spēka romantikai un izklaidēm. Galvenais tikai lai R to nekad neuzzina, jo viņš ir mans maiņas back-up, so es nevaru zaudēt viņa pakalpojumus.

Priecājieties, ka jūs varat domāt un teikt vārdus!

*

Dažreiz vannasistabā pirms dušas es izlokos kā the Joker, un dažreiz darbā pirms maiņas es praktizēju smaidīt kā Homelander.

Omg... Tie ecomob loxi ir taadi aaksti. Vinji protestee pret essentially visaam labieriiciibaam, ko pashi ar savu ignorant privilege katru dienu lieto. Cancel yourselfes already and repent doofuseses.

That feeling you get when you find a good nursery :') Instantly renewed faith in people.

Kad es lasu par kaarteejiem incidentiem kur visaadi lgbts biedrojas ar pedofiiliem, it just strikes me, ka their ultimate goal is to turn the world into some sort of godless orgy..

Kad ķermenis jūtās tik noguris un nolietots, ka gribas to ievīkstīt mīkstā peldmētelī un kaut kur nolikt maliņā uz dīvāna drošībā, tā lai neviens neaiztiek un nebiksta un pat nenoglāsta. Ieliet viņā siltu šokolādi un nolikt papūtināties vēl zem siltākas segu gūzmas. Ķermenis tik stiprs un tik vājš, tik visuvarošs un tik saudzējams.

Pirmo reizi mūžā es jūtu neatkarību no mammas / no terora.

Lai arī mūsu šīsvasaras konflikts ir bijis diezgan gnarly and wack, manuprāt, tas mani ir kaut kā aktualizējis kā cilvēku. Jo pēc neiespējamas sišanās pret stiklu kā aptrakušam zvirbulim, mēģinot sevi pierādīt un paskaidrot, izmisīgi sevi padarīt par tīkamu un atzīstamu, bet visam, arvien, mūžīgi, atkal un vēlreiz - neveiksmīgi. Es jūtos kā pēķšņi izgājusi ārā no ciešas, smacējošas istabas, pilnīgi plašā un svaigā gaisā.

Redzot, ka iespējams nekad neesmu viņu interesējusi ka jūtošs cilvēks, bet tikai kā kaut kāds nepakļaujams, kaitinošs projekts or means to an end.. un ka viss ko viņa ir teikusi vai darījusi ir bijušas visādas ego cilpas un viņas pašas pierādīšanās un atskaitīšanās pašai sev, es pēkšņi jūtos, kā kāds mani būtu atsvasbinājis un dienas vidū aizsūtījis mājās no smaga un sūra darba.

Lai arī, protams, ir debīli, ka cilvēkam, kam tev būtu jārūp visvairāk, tu teju kaut kā anti-rūpi, tas arī tevi atsvabina no pienākuma būt kaut kādam tādam un šādam, kas šim cilvēkam varētu teorētiski rūpēt. Un tajā vietā, tu vari vienkārši kļūt pats par sevi.

Varbūt viss šis ir mana vobla un murgi, un es 'vienkārši' nesaprotu mīlestības valodu, kur tu savam mīļajam liec justies kā sīkam draņķītim konstanti. Bet tagad es beidzot varu sākt dzīvot pati sev un savai ģimenei, kas ir vienīgie cilvēki, kam man ir jāatskaitās un jāpierāda, ka es viņus mīlu.

Atbirstiet, atbirstiet sogji, atbirstiet velna pakalpinji un esiibas shkjeeleeji.

Shis ir baiss laiks. Kuraa cilveeki izveelas shauro, skaudro celju, vai arii atklaatu legjiona baabeles balliiti, atliek tikai noskatiities un drebeet.

Riskeejiet teikt patiesiibu, un uzreiz septinji sunpurnji juus kodiis un kozhljaas.

Bet nekluseejiet, griezhat otru vaigu arvien, un vienmeer piedaavaajiet patveerumu saatana dezertieriem.