Peedeejaa laikaa dazhreiz paskatos spogulii ruupiigaak, un tad muljkjiigaa neticiibaa izsecinu, ka jauniiba tieshaam ir dailja iluuzija, kas nenaaks vairs.

Kad tu esi jauns, tu kaut kaa patieshaam naivi tici, ka vienmeer izskatiisies jauns un tvirts un taads neveikli skaists.

Bet laiks smejaas un tevi paarveersh neatpaziistamaa kjeemaa.

Labi, es veel neesmu kjeems, es esmu soliida vidusmuuzha sieviete, kas dziivo veseliigi taapeec neizskatos drausmiigi. Lieka svara man nav, veenu nav, sirmu matu man arii veel nav, un krunkas tikai ap aciim, cerams ka no smaidiishanas, rokas ir diezgan nostraadaatas no shrubeeshanas, un vaigi palikushi plaanaaki, kas iisteniibaa labi, jo jauniibaa seja bija apaljaaka kas man nekad nepatika. Iisteniibaa kad man bija ap 20 gadiem man starp uzaciim bija rieva no eksistenciaalisma, bet tad es atradu Jeezu un man taa rieva gadiem vairs nav bijusi.

Kaa var zinaat vai tu seko Jeezum vai nee? Vai ir iespeejams sekot Jeezum neuzkriitoshi, taa ka tu pats to nemaz nemani iisti?