vispār jau ne tikai bērniem nevar radīt, attiecīgais process tiek rūpīgi slēpts no visas sabiedrības

nerāda jau arī dzemdības, kniebšanos, cilvēku miršanu.

(Reply to this) (Thread)

nujā kniebšanās skats arī traumatisks. to slēpj no sabiedrības. oj, pag, kā tad ar porno?


bez dzemdībām un miršanas neiztikt, bez dzīvnieku ļaunprātīgas izmantošanas loti vienkāŕši var iztikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

to slēpj no sabiedrības arī tajās valstīs, kur porno ir legāls (mēs ar tevi nevaram tā vnk aiziet uz porņuku forum cinemas), un pat erotikas elementiem ir vecuma cenzs.

porno ir absolūti pretlikumīgs āzijā (gandrīz visā, tur būs gan irāna, gan indija, gan ķīna), lielā daļā āfrikas, un gan jau ka vēl kaut kur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nez kāpēc slēpj? jo traumējošs skats vau monoteisms? vai kas cits?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

monoteisms indijā vai ķīnā, srsly?

jā, nu ir cilvēkiem prieksstati par to, ka porno var būt traumējošs (arī valstīs, kur porno nav nelegāls, therefore dažnedažādi ierobežojumi), plus arī industrijas kriminālais piesitiens parasti neiepriecina.

plus jāpiebilst, ka dzīvnieku kaušanas slēpšana ir tāds mūsdienu fenomens. tā bija un daudzās pasaules daļās joprojām ir ikdienas dzīves sastāvdaļa, kas notik visai atklāti.

nediskutējot par veg vs neveg, šis konkrētais arguments ir nu lol.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arguments, ka berni traumejas ir lol?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

no porna?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

no skatiem kautuvēs. no porna itkā nevajadzētu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tu notestē, vai bērni traumēsies vai netraumēsies no porna. man bērnu nav un nejūtos tiesīga spriest, bet dzirdēti stāsti, ka bērni pārdzīvo pat par vecāku noklausītu seksu, kur tētis moka mammu lol.

par skatiem kautuvēs un no nāves vispār - jā, varētu būt negaidīti, jo vnk visas nepatīkamas un ugly lietas šajā laiktelpā netiek atrādītas parasti. citās laiktelpās ir citādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

netestēšu neko uz bērniem, nav ētiski. pats no prona neesmu traumējies. nogalināšana gan vienmēr ir bijusi izteikti nepatīkams process ar ko jādīlo. lai gan bērnībā bija jānožņaudz aizšauta pīle, nožņaudzu i aci nepqairkšķinot. tagad ir gadījies žukas un peles ar to, kas pa rokai. nav patīkami, bet tie bija brīži, kuros nebija citas izvēles, jo jāizbeidz mocības.

skati no lopkautuvēm ir traumatiski arī cilvēkiem, kas tur strādā. tas ir fakts.

(Reply to this) (Parent)

Precīzi. https://www.youtube.com/watch?v=9BYaVCc76bk&t=787s

Bērnu traumatisma mērīšana pati par sevi ir savdabīga nodarbe. Neuzdošos šeit par bērnu psihologu, bet tīri no personīgās pieredzes es pieņemtu, ka bērni, kas laukos ir redzējuši, piemēram, vistas kaušanu, nav kaut kā vairāk traumētāki par tiem, kas ir ēduši tikai bērnu cīsiņus. Cita starpā es arī šobrīd varētu nokaut vistu, neatkarīgi no tā, kādas ir manas ētiskās izvēles.

Lūk, tas ka vidējais mietpilsonis negribētu redzēt tos video, kur samaļ cāļus, vai kājām spārda teļus, un labprāt uztur mītu par vecmāmiņu laukos ar gotiņu, tas jau ir cits stāsts. Šādam saturam reti kurš pieaugušais spētu izvadīt cauri savu bērnu, spējot viņam saprotami izskaidrot notiekošo.

(Reply to this) (Thread)

tev škiet, ka dzīvnieku nogalināšana bērnam nav traumatiska pieredze?

un arī tu varētu vistu nogalināt bez emocijām? cūku arī? suni?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēkbērns nav plēsējs, un ir skaidrs, ka viņš uz dzīvniekiem bez sociāla konstrukta neskatās kā uz ēdienu. Tālāk jau socializēšanas procesā kaut kad viņš uzzina, no kurienes nāk gaļa. Vai tā ir traumatiska pieredze? Es teiktu, ka kaut kur starp "nē" un filozofiju par to, kā mēs vispār varam izmērīt šādu traumatismu. Domāju, ka traumatisma faktoram ļoti svarīgs ir konteksts. Neejot garā diskusijā, es domāju, ka neviens no šiem apgalvojumiem nav patiess - dzīvnieka nogalināšana bērnam vienmēr ir traumatiska pieredze, un dzīvnieka nogalināšana bērnam nekad nav traumatiska pieredze. Realitāti ir kaut kur stipri pa vidu starp šiem diviem ekstrēmiem.

Par to, ko es varētu vai nevarētu nogalināt, un kādos apstākļos, es jau atkal nesākšu izplūst garos pārspriedumos, bet tas ko es ar šo piemēru gribēju teikt, ka ētiskas izvēles process nav tik vienkāršs kā tikai emocionāls diskomforts, rīkojoties pretēji, un emocionāli nobriedusi persona visu laiku izdara ētiskas izvēles. Nodokļu maksāšana, piemēram, arī nav nekas aizraujoši priecīgs, bet pieaugušais nopietni neņemtu maza bērna diezgan dabisku ierosinājumu tos nemaksāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

" - dzīvnieka nogalināšana bērnam vienmēr ir traumatiska pieredze, un dzīvnieka nogalināšana bērnam nekad nav traumatiska pieredze. Realitāti ir kaut kur stipri pa vidu starp šiem diviem ekstrēmiem."

realitātē traumatiska pieredze ir cilvēkiem, kas strādā kautuvēs, fermās utt. un tas ir tikai normāli, ka šādi skati ir traumējoši arī tiem, kas neko tādu nekad dzīvē nav redzējuši, piemēram, bērniem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja mēs runājam par rūpniecisko lopkopību, tad protams. Cūku bēres reizi gadā nav gluži tas pats, kas lopu līķus ar traktoru kaudzē šķūrēt, vai pie konveijera stāvēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nedomāju, ka varam runāt par jebko citu kā rūpniecisko. 99% pārtiek no šādi iegutas pārtikas, vismaz ja runa par dzīvniekiem.

(Reply to this) (Parent)