![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man kānebūt sevi jāpiespiež satikt cilvēkus, spēja kontaktēties ir noslīdējusi nesalasāmos mīnusos.
satieku vairākreiz nedēļā biedrus suņu treniņos, bet tas nav tas, tas ir kautkas pilnīgi cits, lai arī taču sarunājamies, un, ja sacensības tad pat padaudz, bet hvz, cita pasaule vai arī visi suņinieki sprivetom
nekādus vēl cilvēkus es vispār neredzu, māte tomēr neskaitās vai veikala pārdevēja. reizi mēnesī ofisā parunāju biš par darbu, tas arī viss.
nupatās, pagalmā strādāju ar suni, nevienu neaiztieku, zinu, ka neviens mani neredz, jo šajā stundā gar sētu gandrīz neviens neiet, un pāri tai ar ne visi redz.
te pēkšņi atveras kaimiņa jumta logs, kurā NEKAD, nudien, nekad nav redzēts cilvēks, protams, mans alert dog saceļ haju, attiecīgi kaimiņš uznirst vēlreiz, lai izstāstītu man kautkādu joku par trenēšau, bet es esmu tādā šokā,ka tikai blenžu uz viņu un vispār nesaprotu,ko viņš saka.
vēlarvien jūtos kā idiote.
satieku vairākreiz nedēļā biedrus suņu treniņos, bet tas nav tas, tas ir kautkas pilnīgi cits, lai arī taču sarunājamies, un, ja sacensības tad pat padaudz, bet hvz, cita pasaule vai arī visi suņinieki sprivetom
nekādus vēl cilvēkus es vispār neredzu, māte tomēr neskaitās vai veikala pārdevēja. reizi mēnesī ofisā parunāju biš par darbu, tas arī viss.
nupatās, pagalmā strādāju ar suni, nevienu neaiztieku, zinu, ka neviens mani neredz, jo šajā stundā gar sētu gandrīz neviens neiet, un pāri tai ar ne visi redz.
te pēkšņi atveras kaimiņa jumta logs, kurā NEKAD, nudien, nekad nav redzēts cilvēks, protams, mans alert dog saceļ haju, attiecīgi kaimiņš uznirst vēlreiz, lai izstāstītu man kautkādu joku par trenēšau, bet es esmu tādā šokā,ka tikai blenžu uz viņu un vispār nesaprotu,ko viņš saka.
vēlarvien jūtos kā idiote.