Hedera helix L.

Fotosintēze zem mikroskopa

6/29/15 02:14 pm

No sērijas "pazīmes, ka tavas romantiskās attiecības varētu nebūt ideālas": tavs mīļotais vīrietis izliekas, ka ir nolaupīts, lai izvairītos no randiņa ar tevi.

6/19/15 08:08 am

Nu, tā jau ir, valstij un sabiedrībai ir jāattīstās un attiecīgi jāpielāgojas, kad nepieciešams. Tā kā pēdējos gados ziemas ir tādas-nekādas, bez sniega, un tautumeitas staigā visas tādas nebaltas, tad vismaz lai staigā ar tikumiņu.

6/15/15 05:38 pm - Tikumības histērija

Irl`ā par šo pukstu jau divas nedēļas, bet cibā vēl neesmu pasūdzējusies.
Tātad, Ilustrētās Zinātnes jūnija numurs, uz vāka uzraksts "10 mīti par seksu", kam blakus sarkans "14+"; pie paša raksta sākuma vēl piebilde: "Dažas raksta daļas nav piemērotas bērniem".
Rakstā aplūkotās tēmas:
1) G-punkts
2) Vīrieši domā par seksu katru septīto sekundi
3) Vīriešu un sieviešu dzimumorgāni pilnīgi atšķiras
4) Homoseksualitāti nosaka arī gēni
5) Apaugļošanas laiks nosaka bērna dzimumu
6) Afrikāņiem ir visgarākie peņi
7) Vīrieši ir iecienījuši misionāru pozu
8) Ir droši periodi, kad grūtniecība nevar iestāties
9) Vīrieša erekcija atspoguļo seksuālo vēlmi
10) Stimulanti veicina seksualitāti
Papildināts ar tādām skandalozām ilustrācijām kā:
-) zimējums ar dzimumorgāniem šķērsgriezumā dzimumakta laikā (papildus izvirtība - sieviete ir virsū!)
-) shematiski dzimumorgānu zīmējumi
-) bilde ar diviem briežveidīgo tēviņiem, kas gatavojas pāroties
-) shematiski seksa pozu zīmējumi (papildus izvirtība - trijos no tiem sieviete virsū!)

Jānudien, tik izvirtīgu un pornogrāfisku materiālu vispār vajadzētu tirgot tikai pēc 23:00.

Pie raksta "Zinātnieki kā izmēģinājuma trusīši", kur visnotaļ smalki aprakstītas visādas fiziskas sekas ne tiem fizioloģiski veselīgākajiem eksperimentiem, ko zinātnieki veikuši paši ar saviem ķermeņiem, gan nekādu brīdinājumu nav. Tad jau drīzāk no šī raksta bērniem varētu rādīties murgi, nekā bērniem zem 14 rastos kaitējums no vispārīga info par seksu un mītiem par to.

6/14/15 03:42 pm

Tvnets "kuplu formu īpašniecēm" vasarā iesaka tērpties ~36. izmēra drēbēs.

6/5/15 09:35 pm - Par fantāziju un profesionālo kretīnismu

Dzīvie miroņi, pūķi un vispār maģija? Yay, gimme more!

Bezfunkcionāla, bet milzīga koka jumta dekorācija vaildlingu ciemā apvidū, kur kokmateriāls ir ekskluzīvs resurss? Are you fucking kidding me.

6/5/15 08:38 am - Par pozitīvo

Tvneta pirmie solīši stereotipu laušanas virzienā: lasītāju masām tiek piedāvāta opcija neuzmākties ar muļķīgiem teikumiem sievietēm, kas nevēlas bērnus

6/3/15 01:25 pm - Par Jāņu tradīcijām

Vai Jāņos mēdz/mēdzi "kauties" ar kalmēm*? Kurā novadā/rajonā/pagastā/ciemā ar šādu tradīciju esi saskāries/usies? Ja par šādu tradīciju bērnībā nebiji dzirdējis/usi, no kura novada/rajona/pagasta/ciema esi?

* Ja nu kāds nav vispār dzirdējis par tādu tradīciju - jāņotāji ar kalmju saišķiem skraida viens otram pakaļ un per, vienlaicīgi mēģinot paši izvairīties no iepēršanas. Manā bērnībā šito darīja ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Kalmes gājām savākt Līgo dienā, un izklaide parasti sākās tad, kad jau tumšs, bet visi vēl nomodā.

5/29/15 06:56 pm - Par muļķīgām dilemmām

Tikko noskaidroju, ka garajās biksēs skriet tomēr ir par karstu. Bet rādīt cilvēkiem savas bālās ciskas arī vēl neesmu saņēmusies. Varbūt jāpārstāj būt tik iedomīgai un jāatmet pārliecība, ka cilvēkiem vispār interesē manas ciskas.

5/12/15 09:08 am - Par Eiropas Mazo Ledus laikmetu

Nav obligāti jābūt klimatologam, lai labi pazīstama būtu teorija par Eiropas Mazo Ledus laikmetu - vēsāku klimatu (aukstākas ziemas, vēsākas vasaras) periodā no 14.-19.gs. Vēsturnieku (un arī arheologu, it sevišķi bioarheologu) pētījumos šī teorija tiek piesaukta visnotaļ bieži, lai palīdzētu izskaidrot visādas likstas, kas piemeklējušas Eiropas vēlo viduslaiku un jauno laiku iedzīvotājus. Sākot jau ar tik acīmredzamām lietām kā pārtikas trūkums, līdz pat politiskās vēstures notikumu skaidrošanai. Starp citu, arī Latvijas arheoloģijas vispārpieņemtās interpretācijās šī teorija ir ieviesusi dažas ievērojamas (un, manuprāt, ļoti vērtīgas) korekcijas. Lieta tāda, ka apbedījumu cilvēku kaulu antropoloģiskā analīze liecina: līdz ar viduslaikiem Latvijā statistiski nozīmīgi sāk samazināties vidējais (vietējo etnisko kopienu) iedzīvotāju garums; vispārīgi pasliktinās arī veselības stāvoklis. Nu lūk, ja padomju laikos populārākais skaidrojums bija, ka tas viss notiek tikai tādēļ, ka vācu suņi-bruņinieki* nežēlīgi paverdzināja vietējos iedzīvotājus, tad klimata izmaiņu aspekts bija laba, neitrāla lieta, pie kuras pieķerties, kad 90.-tajos bija iespējams/bija nepieciešams pārskatīt tendenciozās politizētās padomju laika interpretācijas.

Jā, un tā visa garā rindkopa īstenībā bija ievads tam, lai jūs saprastu, cik ļoti mani sarūgtināja šīs jaukās un ērtās teorijas apšaubīšana. Šīs kritikas stūrakmens ir tas, ka, ja skatāmies katru gadu atsevišķi, tad ir randomizētas temperatūru fluktuācijas, un tendence redzama tikai tad, ja sapludinām datus pa lielākiem (25 gadi, piem.) posmiem.

Pirmā lieta, ko gribētos teikt: nu, lūk, šis varētu būt gadījums, kas parāda, ka mūsdienu zinātnes paradigma - interdisciplinaritāte - ne vienmēr ir tikai pozitīva lieta, it sevišķi vēsturnieku un arheologu pētījumos, jo šamiem nav nepieciešamo iemaņu, lai citu zinātņu datus varētu izvērtēt, atliek tikai nekritiski pieņemt. "Statistika - tās ir tās zig-zag līnijas, vai ne?" ir diemžēl valdošais izpratnes līmenis vēsturnieku un arheologu vidū. Tā es nodomāju pie sevis sākumā. Bet tad pievērsu uzmanību autoriem: abi divi ir ekonomisti, ne klimatologi. Statistika ir viena lieta, taču varbūt bija vērts pētījumā piesaistīt arī kādu vides zinībās iesvaidīto, kurš varētu pastāstīt, kāda ir mijiedarbība starp klimatu un lokālo ekoloģiju. (Piem., viena aukstāka ziema varbūt vēl radīs ne pārāk nozīmīgas izmaiņas lokālajā florā un faunā, taču biežākas tādas ilgākā laika posmā jau atstāj jūtamāku iespaidu, pat, ja pa vidu ir siltāki gadi.)

* vācu suņi-bruņinieki nav manas personīgās tēlainās izteiksmes auglis; tāds, em, jēdziens, patiešām savulaik ir spoži vīdējis tekstos; ja nemaldos, tad vairāk 50.tajos.

5/7/15 08:44 am - Par zinātnes menedžmentu

Nesen tika nopublicēta Latvijas jauno zinātnieku atklātā vēstule.

Man tā rada vairākus jautājumus. Pirmkārt, kāds tieši bija šīs vēstules mērķis? Patiešām, man pat nav versiju. It kā ir vēstījums (ļoti nekonkrēta kritika), taču nav skaidrs, ko ar šo vēstījumi autori vēlētos panākt.

Otrkārt, kas tieši jāsaprot ar aicinājumu:

Lai arī Latvijā ir lielas problēmas ar zinātnes finansēšanu, valsts ir nodrošinājusi mūsu zinātniekiem iespēju ar vienādiem noteikumiem konkurēt ar citiem zinātniekiem par ES zinātnei paredzēto finansējumu un piesaistīt to Latvijai. Zinātniekiem pašiem jānostājas uz smagā, ilgā, bet arī fascinējošā un iekšēji motivējošā ceļa uz starptautiskiem panākumiem, atzinību un cieņu. Arī tad, ja jāsāk ļoti neizdevīgā pozīcijā, un arī tad, ja daļa šī ceļa ir veicama ārpus Latvijas.

Problēma ar tām iespējām ir tāda, ka zinātniekiem tad jābūt ar labām menedžmenta iemaņām, lai varētu reāli sākt konkurēt par to garšīgo ES finansējumu. Taču šādu iemaņu apgūšana vismaz manā studiju programmā netika iekļauta. Varbūt fiziķiem, ķīmiķiem un biologiem bija, un tikai vēsturnieki tādi atpalikuši? Un pat, ja būtu - iemaņas labi sevi pārdot nav tiešā korelācijā ar zinātniskajām spējām. Un otrādāk.

Es savā zinātniskajā institūcijā esmu barības ķēdes diezgan apakšā, tādēļ visas tās projektu rakstīšanas un pēc tam atskaites mani ir skārušas tikai tik, cik esmu tikusi piesaistīta kā ātrs darbaspēks, kad termiņi smeļas mutē. Realitāte, ko esmu redzējusi, ir tāda, ka tiem, kas atrodas tās ķēdes augšiņās, un kuri uzņemas smago naudiņas izcīnīšanas ceļu, beigās paliek visnotaļ maz laika pašu zinātnei, jo milzumdaudz laika un enerģijas tiek tērēts tai projektu birokrātijai. Taču atskaitēs zinātni prasa arī no viņiem, ja.

Tādēļ, manuprāt, pirms mēs sākam runāt par godīgām iespējām konkurēt par lielo, garšīgo finansējumu, zinātniskās institūcijas vajadzētu apgādāt ar darbiniekiem, profesionāļiem, kuru tiešais darba pienākums ir visa tā papīru lieta, ne zinātne. Citādāk sanāk (un šobrīd tā arī reāli notiek), ka naudiņu tev piešķir par to, cik labi tev paveicies mācēt tikt galā ar menedžmentu, nevis par to, cik reāli kvalitatīvs un nozīmīgs ir tavs zinātniskais darbs.

4/30/15 01:07 am

Vismaz var just, ka ir kārtīgi pastrādāts!

(No līkņāšanas pār datoru sprandā iemeties vilcējs.)

4/29/15 08:47 am - Nedaudz par Igauniju

Ja jums kādreiz sanāk uzturēties Tartu un vajadzīgas naktsmājas, tad varu ieteikt šo jauki hipsterīgo hosteli. Gan atrodas centrā, gan atkritumus šķiro pa nopietnam, gan interjers veidots, pēc iespējas cenšoties izmantot lietas, kas jau kādreiz lietotas. (Un tas rezultējies visādos interesantos risinājumos, piemēram, ziepju turētājs pagatavots no siera naža utml.) Un ir jauka terase, kur drīkst smēķēt.

Pusceļā no Tartu uz Rakveri atrodas Männijärve purvs ar vairākus kilometrus garu dabas taku. Ja ļodzīgi tiltiņi pāri akaču rindām jums nesadzen dūšu papēžos, tad pastaiga nodrošinās vienreizīgu dabas ainavu vērošanu.

Netālu no purva ir Äntu Sinijärv ezers. Ūdens ir ļoti caurspīdīgs ar viegli zaļganu nokrāsu. Arī veinreizīgu dabas ainavu vērošana nodrošināta.

Rakveres pili apmeklēt iesaku tiem, kuriem arhitektūras vēsture un pieminekļi nav īpaši svarīgi. Izklaidei "paspēlēsimies viduslaikos" piemērota ļoti labi. Taču apjomīgā "rekonstrukcija" (man ir aizdomas, ka tur varētu būt pārāk liela deva fantāzijas, lai to sauktu par rekonstrukciju, sevišķi jau plānojuma ziņā, taču konkrētu info tur uz vietas neatradu) varētu griezties acīs tiem, kas kultūras mantojuma studijās iesvaidīti. Bet tur pa pagalmu klaiņo divas kazas, tā kā gan jau, ka mans arguments ir invalīds.

4/24/15 04:50 pm

Nedaudz par ASV abstinence only seksuālo izglītību:
Rescued kidnapping victim Elizabeth Smart said Wednesday she understands why some human trafficking victims don’t run.

Smart said she “felt so dirty and so filthy” after she was raped by her captor, and she understands why someone wouldn’t run “because of that alone.”

Smart spoke at a Johns Hopkins human trafficking forum, saying she was raised in a religious household and recalled a school teacher who spoke once about abstinence and compared sex to chewing gum.

“I thought, ‘Oh, my gosh, I’m that chewed up piece of gum, nobody re-chews a piece of gum, you throw it away.’ And that’s how easy it is to feel like you no longer have worth, you no longer have value,” Smart said. “Why would it even be worth screaming out? Why would it even make a difference if you are rescued? Your life still has no value.”

4/24/15 02:00 pm

Tā kā vakarnakt hostelī pārrados vēlu, istabas biedrenes nolēmu traucēt pēc iespējas mazāk, tādēļ aizgāju gulēt, kontaktlēcas neizņēmusi. Šorīt pamostoties konstatēju, ka labās acs lēca ir kaut kādā brīdī nolēmusi uz neatgriešanos pamest manu acābolu. Skatīt pasauli ar vienu lēcu ir krietni vien netīkamāk nekā ar divām lēcām. Taču manu ievērojamo mīnusu gadījumā tas joprojām ir labāk nekā iztikt vispār bez redzi koriģējošiem palīglīdzekļiem. Briļļu man nav, tādēļ šodien pasaule manās acīs ir ar tādu vieglas apgarotības oreolu. Tas nedaudz bojā manu pēdējo dienu iekš Tartu.

UPD: Vispār jau vajadzētu man beidzot izdarīt prātīgu lietu un nopirkt jaunas brilles, lai būtu varianti, kad kas tāds notiek. Nu jau pagājuši daži gadi kopš brilles salauzu līdz nelietojamības stadijai. (Kas vispār ir diezgan amizants stāsts. Tas notika maģistra rakstīšanas laikā, naktīs atļāvos gulēt tikai 2-4 stundas, tādēļ parasti gulēju uz grīdas, lai vieglāk pamosties. Tā nu vienreiz tā veiksmīgi pamodos, uzveļoties virsū brillēm.)

4/16/15 08:09 pm

Es atvainojos, bet ir taču 21.gs.!!! Kur ir mana teleportēšanās podziņa???

(Šodien biju Daugavpilī. Pavadīju tur 3,5h. Ceļā turp-atpakaļ sabiju 7h.)

4/15/15 06:15 pm - Par tikumību un audzināšanu

Ir lietas, ko maniem vecākiem var pārmest saistībā ar manu audzināšanu, taču nevērība pret manu izglītošanu nudien nav viena no tām. Tieši otrādi, tas, cik daudz laika viņi veltīja manai izglītošanai jau pirmsskolas vecumā (neesmu gājusi bērnudārzā), un, it sevišķi, ar kādu pieeju viņi to darīja, manuprāt, būtu liekams kā hrestomātisks pozitīvais piemērs citiem vecākiem.

Es neatceros konkrēto brīdi, kad man vecāki pirmo reizi stāstīja par TO (tāpat, kā es neatceros, kad sāka macīt burtus un aritmētiku). Tas vien, ka neatceros, varētu nozīmēt, ka visa šī informācija pie manis nonāca viegli un bez kaut kādām traumām (nebija sarkšanas un kauna, runājot par krāniņiem un šķirbiņām, kā arī, nebija raudāšanas mācoties lasīt). Galu galā, vēl pirms es sāku iet skolā, es mācēju gan lasīt, gan reizrēķinu, gan arī zināju, kā rodas bērni un kāds ir īstais iemesls neiet līdzi svešiem cilvēkiem, ja viņi kaut kur mēģina aizvilināt.

Komunicējot ar vienaudžiem, gan bērnībā, gan pusaudžu gados, es sapratu, cik traģiski nezinoši par šīm tēmām vairums no viņiem bija. Mani pārsteidza gan tā dezinformācija, vai nepilnīgā informācija, kuru viņi bija kaut kur sagābstījuši (jo viņu vecāki par to neko nestāstīja), gan tas drausmīgais kauna plīvurs, kas sedzās pāri jebkurām iespējām par to runāt ar viņiem mierīgi un saprātīgi, bez ķiķināšanas vai jēlību bārstīšanas, bez bailēm no kauna un nosodījuma.
Komunicējot ar vienaudžiem pēc-pusaudžu vecumā, savukārt, uzzināju daudzus stāstus par to, kā tas pats kauna plīvurs ir cilvēkiem čakarējis dzīvi - kauns par augošajām krūtīm, kauns par nakts polūcijām un masturbēšanu, bailes no seksa (it sevišķi meitenēm, jo tas būs kaut kas sāpīgs un netīrs), kauns par to, ka ir bijis sekss, un kauns par to, ka nav bijis sekss. Tumsonība anatomijas tēmās. Un kas tik vēl ne.

Informācijas liegšana nav kaut kāds lieliskais risinājums, ar kuru var atturēt pubertātes sākšanos. Tā pienāks tik vai tā. Un gan vecāku, gan sabiedrības un, līdz ar to, likumdevēju ziņā ir rūpēties, lai pubertātes pienākšanas brīdī jaunie cilvēki ir pietiekami informēti, turklāt informēti ar veselīgu attieksmi, bez kaunināšanas un nosodījuma, kad tiek runāts par anatomiju un seksualitāti.

4/15/15 10:19 am - uznāca metaforas

Seksualitāte ir kāpostgalva.

Mēs visi zinām, ka pamatā un vidū tam visam ir stingrs, ciets kacens (pun intended) - vairošanās instinkts, kurš ik pa laikam rada tās bioloģiskās norises cilvēka organismā, ko mēs saucam par uzbudinājumu un seksuālo tieksmi. Taču viens pats kacens vēl nav kāpostgalva. Kāpostgalvu veido visas tās neskaitāmās lapas, kas tur pamīšus pārklājušās viena virs otras, sakļāvušās, daļēji vai pilnībā aizklājušas citas lapas. Kultūras priekšstati, sabiedrības normas, normalības un tabu, preferences un aizspriedumi. Psiholoģiskās traumas. Bailes no ostracisma. Un tu vari lobīt un brīnīties, ko tās visas lapas nozīmē, un kur tad vispār ir atrodams tas pats vidus - pats neapšaubāmais un viegli izskaidrojamais kacens, jo tīri svara ziņā šī milzīgā kāpostgalva jau lielākoties sastāv no tām daudzajām, daudzajām lapām. Jā, ir jau ikviena no lapām piestiprināta kacenam - tam galvenajam cēlonim, vairošanās instiktam. Bet paskatīsimies uz vienas lapas virsmas laukumu - cik ļoti neliela daļa no lapas ir piestiprināta, viss pārējais ir kaut kas cits, kaut kas, kas nav kacens. It sevišķi daudz "tas cits" ir tām ārējām lapām, kas pārklājušas un apslēpušas pārējās.

4/11/15 08:16 pm

Šodien nostaigājām ~25km. Jūtu kājas dažādās vietās.

4/8/15 01:05 am - Par tikumību

Aktuālās tēmas sakarā atcerējos vienu vecu anekdoti:

Mamma atvedusi dēlu pie urologa. Ārsts prasa, par ko ir sūdzības.
Mamma: "Manam dēliņam čuriņa sāp."
Ārsts pēc apskates: "Tā, pirmkārt: čuriņu turpmāk sauksim par dzimumlocekli. Otrkārt, sāksim ārstēt sifilisu."

3/27/15 03:04 pm - Skaties uz to no gaišās puses

Brīvdienas sola lietainas? Labi, ka man daudz darba uzdots, nebūs garlaicīgi mājās sēdēt.
Powered by Sviesta Ciba