Hedera helix L.

Fotosintēze zem mikroskopa

6/26/17 07:30 am

aizej tajā tēraudā
aizej tajā tērauda krāsā
aizej tajā tērauda krāsas ezerā

nomet drēbes
nomet drēbes smagumu
nomet drēbes pārmetumu

iebrien dūņās
iebrien sapinies zālēs
iebrien pasaules aukstumā

kas tevi vēro?
bērzi un madaras un laipa

kas tevi vēro?
zivis un dēles un spāres

kas tevi vēro?
ne jau tie, kas tevi vaino

nomet drēbes
iebrien dūņās
aizej tajā tēraudā

kas tevi vaino?
ne jau tie, kas tevi vēro

6/15/17 12:44 pm - They shouldn’t have given us uniforms if they didn’t want us to be an army

Noskatījos The Handmaid's Tale.
Ļoti briesmīga un ļoti niansēti izstrādāta distopija, kur teokrātiska patriarhālisma idejas loģiski novestas līdz to galējam ekstrēmismam. Idejas, kas nav nekas jauns. Un centrālā tēma, kas arī nav nekas jauns - psiholoģiskā pretošanās, bez kuras praktisks disidentisms nav iespējams. Bailes un drosme, izdzīvošana un brīvība, neuzticēšanās un solidaritāte.

6/14/17 03:18 pm - Par anonimitāti cibā

Vo, cibā manu irl identitāti zina jau tik daudzi, ka nav vairs, kur pasūdzēties, kad ļoti sūdīgi iet (lepnums neļauj, ziniet). A paralēlu cibiņu taisīt jēgas nav - kurš ta lasīs. Un kas tā par sūdzēšanos, ja neviens neklausās, vai ne.

UPD: ok, paskaitīju, no 67 piedraugotajiem ar +/- 15 varētu būt tā, ka pat irl paziņu loki nepārklājas.

UPD-2: secinājums - laikam pārāk ļoti bieži ar irlā zināmajiem cibiņiem pārrunāju cibas aktuālās tēmas, ja jau par tik daudziem cibiņiem man gadījies dzirdēt "ā, jā, viņu pazīstu irlā".

6/1/17 01:53 pm - Vai ar pārāk lielu politkorektumu mēs neiebrauksim vēl lielākās auzās?

Ak un jel, kā es brīžiem nožēloju, ka nu jau kādu laiku esmu feisītī. Agrāk dzīvoju mierīgi, draudzējos ar kolēģiem un tikai paretam gadījās uzzināt par kāda draudzīgā kolēģa, manuprāt, problemātiskajiem uzskatiem. Bet tagad pjedestāli krīt viens pēc otra.
Lūk, piemēram, šī puosta virsraksts ir kāda forša, draudzīga un kopumā sakarīga kolēģa komentārs par šo rakstu. Jā, mīļais kolēģi, iebildumi pret Latvijas krievu saukšanu par "krievu utīm" patiesi ir spilgts piemērs politkorektumam, kas aizgājis par tālu.

5/31/17 03:05 pm - Atiešana no sapņu realitātes

Pagājušajā naktī sapņoju diezgan daudz un dažādus sižetus, taču visiem saistītais bija tas, ka man bija smagi satraumētas plaukstas - apdedzinātas kaut kādā eksplozijā. No rīta mostoties pagāja vairākas minūtes, kamēr aptvēru, ka nekas manām plaukstām nekaišs. Tak tomēr vēl tagad pa dienu dažas reizes uznākusi mirklīga sajūta, ka plaukstas kaut kā īpaši jāsaudzē, jo tak apdedzinātas. Nu paklau.

5/26/17 09:37 am

Šitā es ilgi netapšu atkal vesela, ja spītīgi ģērbjos atbilstoši kalendāram, ne laika ziņām.

5/11/17 05:28 pm

Domāju par mīlestību un to, cik reti cilvēki domā par mīlestību - par to, ko šis jēdziens vispār nozīmē.

... tālāk ... )

5/10/17 12:43 pm

zosāda no aukstuma
tauriņi no iemīlēšanās
krupis kas jānorij
kamēr skudriņas skraida

nezinu nezinu kā tur būs
ar skudrām un zosīm un ādām
bet krupis kas jānorij ir jānorij
labs līdzeklis pret kukaiņiem kuņģī

5/10/17 08:44 am

Ārā līst, vai palikt iekšā? Izrādās, var būt arī sliktāk.

5/2/17 03:16 pm

Niknumiņš. Bite man atsūtījusi superīgu piedāvājumu - mēs tev tagad dosim visādas fīčas, kuras tu tik vai tā nevari lietot, ja tev nav viedtelefona, bet tu mums tagad katru mēnesi maksāsi par 3.50eur vairāk nekā iepriekš. Nu, vai nav skaisti? Piezvanīju aprunāties, tā un šitā, man tās jūsu fīčas kā cūkai pērles, ļaujiet man turpināt lietot to pašu tarifu, ko līdz šim, un nestrīdēsimies. Izrādās, ka nē, tā nevarot, lētākais piedāvājums, kas tagad būšot, ir par 1.50eur dārgāks kā mans pašreizējais, un tur arī man pavisam nevajadzīga fīča - 50min zvani uz Eiropu katru mēnesi. Un kādēļ šitāda cenu celšana, apjautājos? Kaut ko man tur norunāja par jaunām Eiropas regulām, kuru ieviešanai nabaga Bitei trūkstot naudiņas. Nu gan.

5/1/17 08:42 pm

Hm, interesantas tēzes par diezgan bieži sastopamu sci-fi sievietes tēla klišeju.

(Prieciņš, ka Star Trek Voyager pelnīti pieminēts kā tomēr pozitīvs piemērs.)

4/27/17 11:18 am

Man radies priekšstats, ka modelis "viņš ir kopā ar padumju, bet seksīgu zaķi" tiek uztverts kā teju pašsaprotams vai vismaz pašpaskaidrojošs, kamēr par modeli "viņa ir kopā ar padumju, bet seksīgu jākli" tiek gaidīti paskaidrojumi un taisnošanās. Bet varbūt es pārāk daudz laika pavadu intelektuālu snobu vidē, jo kur tad vēl citur "padumjība" ar visu sarežģīto tās izvērtēšanas formālismu tiek uzskatīta par fundamentālu cilvēka vērtības un kvalitātes rādītāju.

4/22/17 09:04 pm

We will all be judged by the courage of our heart.

4/11/17 05:21 pm

Jel.
Izturēju tikai līdz 13:30 minūtei; pie jautājuma "vai nav šobrīd pilnmēness" jau neatgriezeniski uzkāros un sapratu, ka šitai diskusijai kazai piena nav, jāceļ ļipa un jālej atpakaļ. Patiešām, es esmu dzirdējusi konstruktīvākas un cieņpilnākas sarunas krogā pie alus kausiem.

4/7/17 02:55 pm - Par pacifismu, smadzeņu skalošanu un pasaules valdību

Jā, es patiešām domāju, ka ceļš uz mieru pasaulē bruģējams no pamatā diviem elementiem (nu, ja neskaita ievēlēšanos pie Zemes atmosfērā sadegošiem meteorītiem):

1) Karadarbības deheroizācija.
Dzimtenes/vērtību/reliģijas aizstāvēšana, mūsu kritušie varoņi, uz ežiņas galvu liku, utt. - šis ir domāšanas veids, kurš iebīda daudzus cilvēkus, arī pēc būtības miermīlīgus, ne tikai asinskāros, gan pašiem doties karā, gan karu atbalstīt. Heroiski pieminekļi, heroiski romāni, heroiskas filmas, kas parāda karu kā skaistu gleznu, kur ārpus rāmja paliek īstā, naturālā nāve ar smirdošām atvērtām iekšām, norautiem locekļiem, sadegušām miesām un sāpju kliedzieniem. Ar sakropļotiem (gan fiziski, gan mentāli) cilvēkiem, kuru atgriešanās vairs nav heroiska. Tas viss paliek aizkadrā, vai vismaz otrajā plānā heroismam.
Tādēļ es domāju, ka vairāk jārāda karš naturālisma pieejā, bez romantizācijas, lai pamazām sasniegtu sabiedrības kritisko masu, kur saprātīgi cilvēki (abās pusēs) pasaka: "Ē, bet mēs kauties negribam, tie, kas grib, lai atrod sev nomaļu vietiņu kaut kur tuksnesī vai Sibīrijā, un tur lai arī izkaujas, bet mūs lieciet mierā".

2) Suverēnu valstu izformēšana, pasaules valdības izveidošana.
Karadarbības heroizācija jau izsenis ir izdevīga valdošajiem slāņiem, kuriem vajag, lai pietiekami lielas tautas masas ir gatavas mirt par valdītāju ambīcijām. Tas pirmkārt. Otrkārt, valstis ar stingrām fiziskām robežām veicina nesaprašanos "kaimiņu" starpā, kas mēdz novest pie "kaimiņu" dehumanizācijas. Tas arī palīdz uzskatīt, ka karš ir kas cēlāks par abpusēju masveida slaktiņu.
Ir taču tomēr labi, ka mēs nedzīvojam mežonīgajos rietumos, kur kaimiņš, reaģējot uz tavu muzikālo gaumi, var ņemt un atnākt tevi nošaut. Ir tomēr labi, ka šādi maziski konflikti tiek risināti ar trešo personu palīdzību, kur konflikta risināšanai vardarbības monopols pieder emocionāli neiesaistītām personām. Līdzīgi, es domāju, būtu labi, ja teritoriju vai (etnisko, reliģisko) grupu domstarpību risināšana notiktu pēc tāda paša principa. ANO, diemžēl, pagaidām ir bezzobains.

Protams, abas tēzes ir ne tikai naivas, bet arī argumentācijā neizstrādātas un implikācijās neizvērtētas. Uztvert kā dzeju prozā, nevis kā noformulētu politisku uzsaukumu.

4/6/17 03:38 pm

Amizants un aizkustinošs stāsts.

Eric Moussambani Malonga (born May 31, 1978) is a swimmer from Equatorial Guinea. Nicknamed "Eric the Eel" by the media, Moussambani won brief international fame at the 2000 Summer Olympics for an extremely unlikely victory. Moussambani, who had never seen an Olympic-sized swimming pool before, swam his heat of the 100 m freestyle in the unprecedentedly slow time of 1:52.72. This was the slowest time in Olympic history by far and Moussambani apparently had trouble finishing the race, but he technically won his heat after both his competitors disqualified themselves by jumping early. While Moussambani's time was still too slow to advance to the next round, he set a new personal best and an Equatoguinean national record. He later became the coach of the national swimming squad of Equatorial Guinea.

... tālāk ... )

3/29/17 10:21 am - Īstenā deja pēc gadiem būs, pie sava loga es ielūdzu jūs

Nu ko, vakardien ASV prezidents parakstīja rīkojumu, ka tiek atcelti ar globālās sasilšanas ierobežošanas mēģinājumiem saistītie normatīvi. Tie, kas Donaldā neglābjami iemīlējušies, tūlīt sāks stāstīt par to, ka globālā sasilšana ir zinātnieku/Ķīnas/kultūrmarksistu (pasvītrot vajadzīgo) konspirācija. Bet šie romantiski jūsmīgie jaunieši mani šoreiz neinteresē.

Mani šoreiz interesē tas domu gājiens, ko izveic tie, kas uz šo jautājumu, kā paši apgalvo, raugās ar veselīgu skepticismu. Viņi parasti piesauc tādus apspriešanas un tālākas izpētes vērtus jautājumus kā, piemēram, nav jau īsti zināms, par cik lielu daļu siltumnīcas efekta atbildīga cilvēku darbība, un cik lielā mērā tas ir dabisks process; ka nav neapšaubāmu pierādījumu, ka tie vai citi industriālās darbības ierobežojumi būs efektīvi, utt.

Bet, atvainojiet piedodiet, cienījamie skeptiķi, vai tas tiešām ir racionāls domu gājiens situācijā, kad runa ir par planētas nākotni? Kad mēs nevaram atļauties eksperimentus, tikai, lai pierādīti vienas vai otras puses taisnību, jo eksperiments būs neatgriezenisks? Kad visracionālākā pieeja būtu veikt teorētiski iespējamos drošības pasākumus, un pēc tam tad nodoties tālākām diskusijām un turpmākai pētniecībai?

Vai līdzīgu veselīgu skepticismu šie paši ļaudis piekopj arī tad, ja runa ir par pašu personīgo veselību? Nu, aizej pie ārsta ar sūdzībām par sāpīgu čurāšanu un asinīm urīnā. Tā un šitā, ārsts saka, nierakmeņi, masīvi pie tam, draud attīstīties nieru mazspēja. Steidzami, dārgais pacient, un radikāli - jāmaina uztura paradumi un dzīvesveids vispār. Un tad veselīgā skepticisma adepts sāk iebilst. Bet, dakter, cik lielā mērā nierakmeņus izraisījuši mani uztura paradumi, un cik lielā mērā - ģenētiski faktori? Nevarat atbildēt? Bet kā tad mēs varam zināt, ka uztura maiņai vispār būs kāds efekts? Nu nē, kamēr gaidām konkrētākus pierādījumus, es eju uzēst sāls kažociņā ceptu zivi ar kartupeļiem frī.

3/23/17 01:43 pm - Atslodzei un izklaidei

Mūsdienās, kad pseido-zinātniski sacerējumi atrodami visās malās, ir vērts neaizmirst, ka arī veterāni no šitā, em, hobija, dažiem joprojām ir lielā cieņā un pat tiek piesaukti diskusijās par nopietnām tēmām.

Kas man šajā visā šķita interesanti - ka savulaik, kad pseido-zinātniski sacerējumi vēl nebija atrodami visās malās, zinātnieki vēl nebija noguruši (un zaudējuši cerības?) publiku mēģināt izglītot, kādēļ bulšits ir bulšits.

Spilgtākie fragmenti par to, kādēļ tad šis konkrētais bulšits ir bulšits:

... tālāk ... )

3/22/17 05:57 pm

Šodien ar lielu interesi lasu šo diskusiju un daudz domāju. Beigās izdomāju, ka neko jaunu neizdomāju, lai cik daudz argumentu tur izlasīju par labu vienam vai otram viedoklim.

Mani uzskati par šo jautājumu īsumā:

1) Neeksistē "apolitiska zinātne", jo pētījumus finansē, dizainē, veic un publicē nevis pārdabiska, neitrāla būtne "zinātne", bet cilvēki.

2) Zinātnes pētījumu izmantošana praktiskā politikas ievirzes ietekmēšanā nav zinātnieku atbildība, jo viņi pat teorētiski nevar būt atbildīgi par to, kādā neiedomājamā viedā kāds tomēr var izdomāt izmantot viņu pētījumus.

3) Tai pat laikā, zinātniekiem ir jārēķinās gan ar 1), gan 2) un jāveic savus pētījumus pēc labākās sirdsapziņas atbilstoši augstākajiem zinātniskās metodes standartiem, jo pat neliela vieglprātība var radīt katastrofālas sekas tajā, kā viņu pētījumus kādam var ienākt prātā izmantot.

3a) Nu, un visiem pārējiem, kas nav zinātnieki, arī jārēķinās gan ar 1), gan 2), jo frāze "zinātnieki izpētījuši" nav nekāds "amen", ja.

3/16/17 12:43 am

laidiet cietējus pie manis
sauciet slāpušos pie akas

sitiet mani krustā
sieniet pie Igdrasila

es neesmu zieds, un nebūšu nekad
bet būt par upurakmeni
kur sadeg jēri, un ziedi
un visas pasaules vaina
būt par upurakmeni
vai tā ir izvēle

akmeņi ir skaisti
akmeņi ir uzticami
vislabākie dievi
ir akmenī

un tādēļ

laidiet krustnešus pie manis
sauciet ķecerus pie gaismas

sitiet
sieniet
vainojiet

man ir desmit rokas
un man ir akmens acs

pietiks visām pasaulēm
un visām vainām
Powered by Sviesta Ciba