Skats pa 12. stāva logu ir tiešām fantastisks - puteņa vērpetes griežas virs Rīgas, Daugava smagi guļ kā pelēka svina sloksne, horizonta nav, pilsēta izgaist pelēkbaltajā debesu masīvā. Stihija un vientulība.

Iepriekšējā ierakstā diskutējot ar sievu tika pieminēts arī jautājums par to, kādēļ vīriešu ķermeņi nav erotizēti. Par to šoreiz padziļinoši nē, tik vien kā beauty is in the eye of the beholder. Taču drosmīgos aicinu ieskatīties šeit (kaili vīrieši, kas lasa grāmatas): http://eatabowlofwellreaddick.tumblr.com/ Brīdinu!!!: daudz dzimumlocekļu; daži gejiski kadri; attēlu mākslinieciskā kvalitāte ļoti dažāda.

Brīvas formas pārdomas par acīmredzamiem, bet ne vienmēr pamanītiem aspektiem, kā dažu stereotipizēto priekšstatu par sievišķīgu izskatu īstenošana ietekmē sieviešu ķermeņus.

-) Pieguļošs, ķermeņa formas izceļošs, atsevišķas ķermeņa daļas atkailinošs apģērbs: ierobežota kustību brīvība, nemitīga sava ķermeņa pieskatīšana stāvot, apsēžoties, sēžot, pieliecoties utt.; papildus - šaurais seksīguma balanss starp "vulgāru mauku" un "vecmeitu" vai "pašpuiku".
-) Augstpapēžu kurpes: ierobežota kustību brīvība, pārveidota gaita, ilgtermiņā kaitīga ietekme uz mugurkaulu un iegurni.
-) Dekoratīvā kosmētika un īpašs matu sakārtojums: ierobežota kustību brīvība, nemitīga piedomāšana, pieskaroties sejai un matiem, dekoratīvā kosmētika un matu ieviedošanas līdzekļi ilgtermiņā bojā sejas ādu un matus.
-) Slaids ķermeņis bez izteiktas muskulatūras: ķermenis ir fiziski vājāks nekā tas būtu ar veselīgi attīstītu muskulatūru, vai pat nelielu lieko svaru, sieviete atbilst stereotipam par fiziski vāju, neaizsargātu un bezpalīdzīgu būtni.
-) Gari nagi: ierobežo kustību brīvību, pirkstus padara vizuāli garākus un tievākus, rokai liekot izskatīties smalkākai un nevarīgākai, lai labāk atbilstu stereotipam par vājo un neaizsargāto sievieti.
-) Bižutērija un rotaslietas: ierobežo kustību brīvību, palielina risku iegūt nelielas traumas.
-) Ķermeņa apmatojuma likvidēšana: tērē laiku, diskomforts, matiņiem ataugot, iekaisumu risks matiņiem ieaugot ādā.
-) Visbeidzot, krūšturis !!1!1 (jā, atsauce par krūšturu dedzināšanu :): pārveido krūtis formā, kāda dabiski ir mazticama, rosinot neiespējamas ekspektācijas par krūšu formu (piem., slavenā dzejnieku un izvirtuļu apdziedātā "kārdinošā krūšu bedrīte" - bez krūštura/speciāla apģērba vai augšdelmu saspiešanas kopā dabīgām krūtīm diezgan neiespējama parādība, jo - nu, ziniet, gravitācija); no otras puses, krūštura nenēsāšana zem apģērba nereti tiek uztverta kā vulgāra parādība, it sevišķi, ja caur apģērbu nojaušamas krūšu galiņu aprises.

Kaut kā tā. Īsumā - ja cenšamies sekot mūsu kultūrā valdošājām prasībām par sievišķīgumu un sievietes seksīgumu, tas var novest pie tā, ka tiek īstenoti nepatīkamie stereotipi par fiziski bezpalīdzīgajām, un vājajām sievietēm, kas stundām ilgi pucējas pirms došanās uz veikalu. :)

UPD: Minētie piemēri demonstrē, kā nereti kultūras noteiktās sievišķības realizēšana notiek uz elementāra fiziskā komforta rēķina.

Šādas lietainas pelēkas rudens dienas pārdzīvot būtu vieglāk, ja zinātu, ka vakarā varētu dabūt rokas stiepiena attālumā vīnu, kamīnu un mīļoto. Nu, kamīns man nekad nav bijis. Mīļotais šonedēļ dara zinātni kaimiņvalstī. Labi, ka vīns ir tāda stabila un viegli pieejama vērtība, tad jau līdz vakaram.

Ļoti iesaku noskatīties, visus ieteiktos: http://www.nerve.com/entertainment/web/the-5-most-incredible-pole-dancing-videos

(Nedaudz NSFW)

Ir situācijas, kurās es esmu principiāls pimpis - izrakumu pirmajās dienās pacenšos piesavināties labākos darbarīkus, kurus tad jau pēc dažām dienām pārējie sāk uzskatīt par "maniem" un parasti vairs neaiztiek. Vakardien dārza talkā rīkojos līdzīgi, ātri izvērtēju labāko no pieejamajām sliktajām lāpstām, pārmetu pār plecu, un tikai tad padevos dabas balss aicinājumam. Lāpstu, protams, stiepu līdzi, lai kāds nepiesavinās.

Pirmkārt - ļoti viegli un saprotami te nesen izteikusies krii: http://klab.lv/users/krii/1458502.html
Nudien, man tik labi nebūtu sanācis noformulēt šo domu. Taču mēģināšu noformulēt citu domu.

Tātad, viena no kritikām, kas tiek vērsta pret feminismu - šo ideju izplatīšanās sociāli kastrējot vīriešus (jēdziens no anglosakšu telpas: emasculation). Nerunāsim par pārspīlējumiem - feminisma ekstrēmajos virzienos piemēru netrūkst - jo es tomēr idejiski pārstāvu tādu kā līdztiesības feminismu, es cilvēku vērtību mēru nevis pēc ģenitālijām, bet pēc citiem - lielākoties intelektuāliem - parametriem.

Sociālā kastrācija - kas tas vispār ir par murgu? Es saprotu, ka vīrietis jutīsies izkropļots, ja piedzīvos fizisku kastrāciju, taču sociāla? Ziniet, ja vīrietis jūtas sociāli izkastrēts (=mazāk vīrietis) stipras, gudras, neatkarīgas un veiksmīgas sievietes sabiedrībā, tad ne jau šī sieviete ir problēma, problēma ir vīrieša pašapziņa, un tā ir katra indivīda personīga lieta, tur nav par ko vainot sieviešu emancipāciju.
Pieņemsim, ka tā ir taisnība - šī konkrētā sieviete ir labāka par šo konkrēto vīrieti. Cilvēkam ar veselīgu pašapziņu, satiekot kādu labāku cilvēku nevejadzētu pēkšņi sajusties sliktākam par sevi pašu, tikai sliktākam par šo labāko cilvēku. Tad kādēļ vīrietim būtu jājūtas mazāk vīrietim, satiekot sievieti, kas par viņu ir labāka? Vai viņš jūtas mazāk vīrietis arī tad, ja satiek labāku vīrieti?

Un tad apkārt klejo tāds "dzīvegudrais" padoms - tieši par šo tēmu: "Sieviete! Nepelni vairāk par savu vīrieti! Ja tu pelnīsi vairāk, viņš jutīsies mazāk vīrietis!" Nu, ja cilvēka vienīgā vērtība ir viņa algas lielums, tad es to saprotu. Bet, ja svarīgi ir arī citi cilvēka parametri, tad vīrietim nudien vajadzētu būt priecīgam par savas sievietes panākumiem, nevis justies nevērtīgākam par viņu.

Un vēl "vērtīgs" padoms (ko man gadījies saņemt krietni par daudz reižu): "Sieviete! Nemētājies ar savu intelektu! Vīriešiem nepatīk pārlieku gudras sievietes!" Atkal, tā nav sievietes vaina. Ja vīrietim gudras sievietes sabiedrība nav patīkama, tad tā ir viņa pašapziņas problēma. Es, piemēram, par mani gudrāku cilvēku sabiedrībā fascinējos, fanoju un klausos, un tveru katru vērtīgo domu.

Bite atsūtīja apsveikumu helovīnos. Bet es helovīnus nesvinu, stulbi svētki man tie šķiet. Tad jau uz valentīndienu arī būs apsveikums? To es arī nesvinu, vēl stulbāki svētki par helovīniem. Un vispār, Bites pārspīlēti draudzīgā un familiārā komunikācija ar saviem klientiem ir vienīgā lieta, par ko man būtu iebildumi pret viņu pakalpojumiem.

Cienījamais/ā lasītāj/a, ja, atbildot uz šo jautājumu, tev prātā vizualizējas tikai dusmīgas un/vai nelaimīgas vīriešnīdējas tēls, tad zini - tavs apgalvojums "Latvijā feminisms nav vajadzīgs/ par to nav vērts runāt un rakstīt/ utml." ir muļķības, jo tavs priekšstats par feminismu ir gaužām aprobežots un steidzami prasās pēc izglītošanas.

Jāatzīst, šogad ar riteni braukt kopumā sanācis gaužām maz. Bet šodien sanāca, un - divas nejaukas situācijas, abas par tēmu "velosipēdistus uz trotuāra - pa taisno uz sārtu". Pirmā - jau no paša rīta, braucot pa Matīsa ielas trotuāru posmā, kur braucamā daļa ir bruģis. Otrā - uz "dzimtās" Avotu ielas, kur uzripinājos uz trotuāra pāris metrus pirms savām namdurvīm. Abos gadījumos uzbļāvēji bija pretimnākoši, burtiskā nozīmē, tātad mani redzēja jau pa gabalu, turklāt abos gadījumos es braucu diezgan lēni un uzmanīgi, un nevienu neapdraudēju.

Amandas Palmeres izcilā un izklaidējošā atbildes vēstule banālam bulvārpreses uzbraucienam:
http://amandapalmer.net/blog/20130713/

Pēdējos gadus meikapu nelietoju vispār, nekādu. Ne ikdienā, ne svētku dienās. Pēdējā reize, kad nopietni uzkrāsojos, bija kaut kāda vēsturnieku balle-karnevāls (pirms gadiem 2?), kur manam liktenīgās sievietes tēlam tas bija nepieciešams. Toreiz kosmētiku aizņēmos, manā īpašumā dekoratīvās kosmētikas jau sen nav. Cilvēkiem bija problēmas ar manis atpazīšanu.
Kad reiz kora diriģente uz dažiem koncertiem paģērēja, ka meitenēm pie parastā meikapa vajagot vēl arī lūpas uzkrāsot, šo rīkojumu brutāli ignorēju. A ko, mani - labu 2. altu ar absolūto dzirdi - tādu sīkumu dēļ no skatuves nost nedzīs.
Kaut kad pirms aptuveni gada uzkrāsojos viena virtuves dzertiņa ietvaros, nepatika, neizskatījos pēc sevis, puišiem toreiz meikaps piestāvēja labāk nekā man.

It's International Book Week. The rules: Grab the closest book to you. Turn to page 52, post the 5th sentence as your status. Don't mention the title. Copy the rules as part of your status.

"The sample was taken from the part of the tooth which is formed early in the pup`s life, so what is recorded is actually what the dog was eating during its first five months."

Šodien atsāku skriet. Noskrēju nieka 10min un nomiru, sakaunējos.

Apņemos tagad censties skriet katru dienu kamēr vēl nav pārāk auksti (pēc tam būs peldbaseina sezona). Apzinos, ka nav reāli, tādēļ uzlieku sev minimumu 5 dienas nedēļā, to jau nu gan vajadzētu varēt noorganizēt. Kāpēc rakstu cibā un publiski? Lai būtu kauns atmest ar roku šim lieliskajam plānam, tā gan. :)

Daži secinājumi:
1) Steidzami jāsagādā piemērotāks apģērbs. Džinsu šortos nav ērti, bet ērtajiem šortiem nav nevienas pašas kabatiņas.
2) Ar muzīku ausīs šis process būtu patīkamāks un, domāju, arī vieglāks.
3) Nezinu, ko iesākt ar ūdens problēmu, jau pirmajā minūtē sāk nežēlīgi slāpt, un ir karsti. Vai arī otrādāka secība.

Visādas mazas laimītes, tā vien gribas sākt jau rosīties.

Vajadzētu aiziet uz seksšopu un pajautāt, vai pie viņiem ir nopērkami strapōni, kas nav izmēģināti uz dzīvniekiem.

(c) avoti virtuves atmosfēra ceturtdienas vakarā

Pazīme, ka ir tiešām nežēlīgi karsti: kaķītis tikko atļāvās tikt mēreni aplaistīts ar ūdeni un neizrādīja ne mazākās pretestības pazīmes!

hedera: "Kā man apriebies tas visur esošais seksisms!"
hederas_sieva: " ... teica meitene sarkanā peldkostīma augšiņā."

Dziļā naktī hedera pamostas no tā, ka gandrīz izveļas no savas gultasvietas, sauktas par "galdu", un izteiksmīgi noburkšķ: "Te jau ir kā čigānu taborā!"

Satraukumam nav pamata, šis nebūs garlaicīgs apcerējums par arheoloģisko izrakumu metodiku. Te būs tikai dažas atmiņu ainas par izrakumu laukumā darītām lietām, kurām ar pareizu izrakumu veikšanu nav tieša sakara.

Labi, tātad, es esmu dziedājusi izrakumu laukumā. Uij, tik daudz reizes un tik daudzas dziesmas, un tik daudzos izrakumos, ka visu neatcerēties. Un tas ir normāli, fiziskā darba strādniekiem izrakumos pamazām "aiziet ciet", un tad jau arī tiek dziedāts, tiek citētas poēmas un sacerēti fantastiski stāsti hi-fi* žanrā, un kas tik vēl ne. Kamēr rokas strādā, mēle netiek pieskatīta.

Vienreiz esmu skūpstījusies izrakumu laukumā, bet tas bija sen, un tā nav taisnība.

Pagājušo nedēļu pirmo reizi pīpēju izrakumu laukumā, vēl domāju, vai tas tomēr nav bišk par daudz, nu, kaut kāda cieņas robeža vai tomēr netiek pārkāpta.

Esmu lējusi asinis izrakumu laukumā, gan savas, gan svešas. Un arī tas ir noticis tik daudzas reizes un tik daudzos izrakumos, ka arī tas ir normāli un piederas pie ikdienas.

Pagājušo piektdien pirmo reizi lēju asaras izrakumu laukumā. Pamatīgi sastrīdējos ar savu muguru. Šodien gan, šķiet, sākam atkal salabt, varbūt viss būs labi un jau šonedēļ atgriezīšos ierindā.

* hi-fi - history fiction