Hedera helix L.

Fotosintēze zem mikroskopa

4/27/17 11:18 am

Man radies priekšstats, ka modelis "viņš ir kopā ar padumju, bet seksīgu zaķi" tiek uztverts kā teju pašsaprotams vai vismaz pašpaskaidrojošs, kamēr par modeli "viņa ir kopā ar padumju, bet seksīgu jākli" tiek gaidīti paskaidrojumi un taisnošanās. Bet varbūt es pārāk daudz laika pavadu intelektuālu snobu vidē, jo kur tad vēl citur "padumjība" ar visu sarežģīto tās izvērtēšanas formālismu tiek uzskatīta par fundamentālu cilvēka vērtības un kvalitātes rādītāju.

4/22/17 09:04 pm

We will all be judged by the courage of our heart.

4/11/17 05:21 pm

Jel.
Izturēju tikai līdz 13:30 minūtei; pie jautājuma "vai nav šobrīd pilnmēness" jau neatgriezeniski uzkāros un sapratu, ka šitai diskusijai kazai piena nav, jāceļ ļipa un jālej atpakaļ. Patiešām, es esmu dzirdējusi konstruktīvākas un cieņpilnākas sarunas krogā pie alus kausiem.

4/7/17 02:55 pm - Par pacifismu, smadzeņu skalošanu un pasaules valdību

Jā, es patiešām domāju, ka ceļš uz mieru pasaulē bruģējams no pamatā diviem elementiem (nu, ja neskaita ievēlēšanos pie Zemes atmosfērā sadegošiem meteorītiem):

1) Karadarbības deheroizācija.
Dzimtenes/vērtību/reliģijas aizstāvēšana, mūsu kritušie varoņi, uz ežiņas galvu liku, utt. - šis ir domāšanas veids, kurš iebīda daudzus cilvēkus, arī pēc būtības miermīlīgus, ne tikai asinskāros, gan pašiem doties karā, gan karu atbalstīt. Heroiski pieminekļi, heroiski romāni, heroiskas filmas, kas parāda karu kā skaistu gleznu, kur ārpus rāmja paliek īstā, naturālā nāve ar smirdošām atvērtām iekšām, norautiem locekļiem, sadegušām miesām un sāpju kliedzieniem. Ar sakropļotiem (gan fiziski, gan mentāli) cilvēkiem, kuru atgriešanās vairs nav heroiska. Tas viss paliek aizkadrā, vai vismaz otrajā plānā heroismam.
Tādēļ es domāju, ka vairāk jārāda karš naturālisma pieejā, bez romantizācijas, lai pamazām sasniegtu sabiedrības kritisko masu, kur saprātīgi cilvēki (abās pusēs) pasaka: "Ē, bet mēs kauties negribam, tie, kas grib, lai atrod sev nomaļu vietiņu kaut kur tuksnesī vai Sibīrijā, un tur lai arī izkaujas, bet mūs lieciet mierā".

2) Suverēnu valstu izformēšana, pasaules valdības izveidošana.
Karadarbības heroizācija jau izsenis ir izdevīga valdošajiem slāņiem, kuriem vajag, lai pietiekami lielas tautas masas ir gatavas mirt par valdītāju ambīcijām. Tas pirmkārt. Otrkārt, valstis ar stingrām fiziskām robežām veicina nesaprašanos "kaimiņu" starpā, kas mēdz novest pie "kaimiņu" dehumanizācijas. Tas arī palīdz uzskatīt, ka karš ir kas cēlāks par abpusēju masveida slaktiņu.
Ir taču tomēr labi, ka mēs nedzīvojam mežonīgajos rietumos, kur kaimiņš, reaģējot uz tavu muzikālo gaumi, var ņemt un atnākt tevi nošaut. Ir tomēr labi, ka šādi maziski konflikti tiek risināti ar trešo personu palīdzību, kur konflikta risināšanai vardarbības monopols pieder emocionāli neiesaistītām personām. Līdzīgi, es domāju, būtu labi, ja teritoriju vai (etnisko, reliģisko) grupu domstarpību risināšana notiktu pēc tāda paša principa. ANO, diemžēl, pagaidām ir bezzobains.

Protams, abas tēzes ir ne tikai naivas, bet arī argumentācijā neizstrādātas un implikācijās neizvērtētas. Uztvert kā dzeju prozā, nevis kā noformulētu politisku uzsaukumu.

4/6/17 03:38 pm

Amizants un aizkustinošs stāsts.

Eric Moussambani Malonga (born May 31, 1978) is a swimmer from Equatorial Guinea. Nicknamed "Eric the Eel" by the media, Moussambani won brief international fame at the 2000 Summer Olympics for an extremely unlikely victory. Moussambani, who had never seen an Olympic-sized swimming pool before, swam his heat of the 100 m freestyle in the unprecedentedly slow time of 1:52.72. This was the slowest time in Olympic history by far and Moussambani apparently had trouble finishing the race, but he technically won his heat after both his competitors disqualified themselves by jumping early. While Moussambani's time was still too slow to advance to the next round, he set a new personal best and an Equatoguinean national record. He later became the coach of the national swimming squad of Equatorial Guinea.

... tālāk ... )

3/29/17 10:21 am - Īstenā deja pēc gadiem būs, pie sava loga es ielūdzu jūs

Nu ko, vakardien ASV prezidents parakstīja rīkojumu, ka tiek atcelti ar globālās sasilšanas ierobežošanas mēģinājumiem saistītie normatīvi. Tie, kas Donaldā neglābjami iemīlējušies, tūlīt sāks stāstīt par to, ka globālā sasilšana ir zinātnieku/Ķīnas/kultūrmarksistu (pasvītrot vajadzīgo) konspirācija. Bet šie romantiski jūsmīgie jaunieši mani šoreiz neinteresē.

Mani šoreiz interesē tas domu gājiens, ko izveic tie, kas uz šo jautājumu, kā paši apgalvo, raugās ar veselīgu skepticismu. Viņi parasti piesauc tādus apspriešanas un tālākas izpētes vērtus jautājumus kā, piemēram, nav jau īsti zināms, par cik lielu daļu siltumnīcas efekta atbildīga cilvēku darbība, un cik lielā mērā tas ir dabisks process; ka nav neapšaubāmu pierādījumu, ka tie vai citi industriālās darbības ierobežojumi būs efektīvi, utt.

Bet, atvainojiet piedodiet, cienījamie skeptiķi, vai tas tiešām ir racionāls domu gājiens situācijā, kad runa ir par planētas nākotni? Kad mēs nevaram atļauties eksperimentus, tikai, lai pierādīti vienas vai otras puses taisnību, jo eksperiments būs neatgriezenisks? Kad visracionālākā pieeja būtu veikt teorētiski iespējamos drošības pasākumus, un pēc tam tad nodoties tālākām diskusijām un turpmākai pētniecībai?

Vai līdzīgu veselīgu skepticismu šie paši ļaudis piekopj arī tad, ja runa ir par pašu personīgo veselību? Nu, aizej pie ārsta ar sūdzībām par sāpīgu čurāšanu un asinīm urīnā. Tā un šitā, ārsts saka, nierakmeņi, masīvi pie tam, draud attīstīties nieru mazspēja. Steidzami, dārgais pacient, un radikāli - jāmaina uztura paradumi un dzīvesveids vispār. Un tad veselīgā skepticisma adepts sāk iebilst. Bet, dakter, cik lielā mērā nierakmeņus izraisījuši mani uztura paradumi, un cik lielā mērā - ģenētiski faktori? Nevarat atbildēt? Bet kā tad mēs varam zināt, ka uztura maiņai vispār būs kāds efekts? Nu nē, kamēr gaidām konkrētākus pierādījumus, es eju uzēst sāls kažociņā ceptu zivi ar kartupeļiem frī.

3/23/17 01:43 pm - Atslodzei un izklaidei

Mūsdienās, kad pseido-zinātniski sacerējumi atrodami visās malās, ir vērts neaizmirst, ka arī veterāni no šitā, em, hobija, dažiem joprojām ir lielā cieņā un pat tiek piesaukti diskusijās par nopietnām tēmām.

Kas man šajā visā šķita interesanti - ka savulaik, kad pseido-zinātniski sacerējumi vēl nebija atrodami visās malās, zinātnieki vēl nebija noguruši (un zaudējuši cerības?) publiku mēģināt izglītot, kādēļ bulšits ir bulšits.

Spilgtākie fragmenti par to, kādēļ tad šis konkrētais bulšits ir bulšits:

... tālāk ... )

3/22/17 05:57 pm

Šodien ar lielu interesi lasu šo diskusiju un daudz domāju. Beigās izdomāju, ka neko jaunu neizdomāju, lai cik daudz argumentu tur izlasīju par labu vienam vai otram viedoklim.

Mani uzskati par šo jautājumu īsumā:

1) Neeksistē "apolitiska zinātne", jo pētījumus finansē, dizainē, veic un publicē nevis pārdabiska, neitrāla būtne "zinātne", bet cilvēki.

2) Zinātnes pētījumu izmantošana praktiskā politikas ievirzes ietekmēšanā nav zinātnieku atbildība, jo viņi pat teorētiski nevar būt atbildīgi par to, kādā neiedomājamā viedā kāds tomēr var izdomāt izmantot viņu pētījumus.

3) Tai pat laikā, zinātniekiem ir jārēķinās gan ar 1), gan 2) un jāveic savus pētījumus pēc labākās sirdsapziņas atbilstoši augstākajiem zinātniskās metodes standartiem, jo pat neliela vieglprātība var radīt katastrofālas sekas tajā, kā viņu pētījumus kādam var ienākt prātā izmantot.

3a) Nu, un visiem pārējiem, kas nav zinātnieki, arī jārēķinās gan ar 1), gan 2), jo frāze "zinātnieki izpētījuši" nav nekāds "amen", ja.

3/16/17 12:43 am

laidiet cietējus pie manis
sauciet slāpušos pie akas

sitiet mani krustā
sieniet pie Igdrasila

es neesmu zieds, un nebūšu nekad
bet būt par upurakmeni
kur sadeg jēri, un ziedi
un visas pasaules vaina
būt par upurakmeni
vai tā ir izvēle

akmeņi ir skaisti
akmeņi ir uzticami
vislabākie dievi
ir akmenī

un tādēļ

laidiet krustnešus pie manis
sauciet ķecerus pie gaismas

sitiet
sieniet
vainojiet

man ir desmit rokas
un man ir akmens acs

pietiks visām pasaulēm
un visām vainām

3/15/17 01:54 pm - :(

Nu vo, ne man vienai brīvdienās gaidāms abloms.

3/14/17 07:08 pm

Interesentiem: Gender in the Global Research Landscape. Report.

3/14/17 11:50 am

Nakts pagāja spilgtos, izteiksmīgos sapņos. Uzspēju gan piedalīties vēsturiskas filmas režisēšanā, gan ar skandālu aiziet no darba etnogrāfisku apģērbu veikalā (jo ar veikala īpašnieci radās domstarpības par viena Nīcas tautastērpa autentiskumu, lol), gan apciemot jauno Rīgas debesskrāpi, no kura jumta pavērās elpu aizraujošs skats. Mana sapņu dzīve šobrīd krietni dinamiskāka par realitāti. :D

3/8/17 02:16 pm - Par paleo diētu un paleodiētām

Šis nebūs komentārs par to, kura no modīgajām diētām labāka vai sliktāka, mana personīgā pieredze nav labs piemērs. Šis nebūs arī zinātnisks izvērtējums, vai paleo ir laba vai slikta no dietoloģijas viedokļa, nav man tādas kompetences. Toties mana kompetence ir paleodiētu izpēte, t.i., seno cilvēku uztura paradumu pētniecība ar kaulu ķīmisko analīžu palīdzību. No šī viedokļa tad nu man arī ir ko teikt par to paleo.

Īsā versija - bulšits tas ir. Garā versija - paleo diētas principi ir balstīti zinātniskā izpētē par akmens laikmeta cilvēku uzturu tik pat lielā mērā kā karikatūra par alu cilvēku ar koka vāli ir zinātniska rekonstrukcija par paleolīta cilvēku izskatu, balstoties arheoloģiskajā un antropoloģiskajā materiālā. Respektīvi, mājiņa stāv uz vistas kājiņas, bet ragana cenšas iestāstīt, ka ir baigā arhitekte, kas šito ēku plānojot ir ņēmusi talkā gan fiziku, gan materiālzinātni, gan ģeoloģisko izpēti.

Galvenie iebildumi, tātad. Pirmais - nav tādas vienas paleodiētas. Vācēju uzturs ir ārkārtīgi variabls gan laikā, gan telpā, sākot ar uzturu, kuru mūsdienās droši varētu dēvēt par pesco-vegetarian un beidzot ar arktisko zonu vācējiem (inuītiem, piem.), kuru ikdienā uzņemtais lielais proteīnu daudzums pārējiem cilvēkiem radītu nopietnas veselības problēmas. Spilgta ilustrācija šai daudzveidībai ir kaut vai tas, ka apjomīgāki paleodiētu pētījumi visbiežāk balstās uz uztura paradumu izmaiņu pētīšanu ilgākā laika posmā (cauri akmens laikmetam). Otrs - paleo izvairīšanās no graudaugiem un pākšaugiem arī nekādi neatbilst akmens laikmeta cilvēku uzturam. Vācēji, kuru apdzīvotības areālā bija pieejami dažādi savvaļas graud- un pākšaugi, tos ļoti labprāt vāca un patērēja ikdienas uzturā. Ziniet, nez no kurienes jau tāda zemkopība neradās, radās viņa tādēļ, ka tās pieejamās augu savvaļas formas sāka audzēt kontrolēti un līdz ar to kultivēt.

3/2/17 04:37 pm - Rejoice despite the fact this world will kill you

+ kā var nepatikt mandolīna, vai ne?

... tālāk ... )

3/2/17 10:13 am

tik daudz paštaisnuma
tik maz mīlestības

tik daudz virspusības
tik maz patiesības

kur viņi palikuši
kur viņi nodzisuši
visi tie
kas paši pūta
paši dega

2/17/17 12:07 am

Siera salāti apslimušas hederas gaumē:

siers, parastais (šoreiz bija Krievijas), sarīvēts, protams
burkāns, liels, apvārīts un sarīvēts, protams
majonēzes vietā grieķu jogurts (taukumiņš jau no siera pietiekami)
jogurtam pievieno laima sulu, piparus, pētersīļus un kurkumu
ķiploki - tik, cik ir, vai kamēr apnīk lobīt un rīvēt

visu samaisa, apēd, vairs nerunā uz cilvēkiem, kas paši nav totālā sajūsmā par ķiplokiem

2/15/17 11:54 am

Šoziem pirmo reizi apslimoties tik uz februāra vidu nav nemaz tik slikts rādītājs, manuprāt.

2/10/17 01:25 pm - So relatable :D

... tālāk ... )

2/9/17 12:26 am - Welcome to my country

Interesanti iet tai Samantai. Pa lielam jau bija paredzams, bet tomēr interesanti. Visinteresantāk man šķiet tas, ka tad, ja Samanta būtu kārtējais Cosmo ripofs ar tirāžu xy000, nevis nieka 200, tad neviens neceltu ne ausu. Ne cehs to būtu pamanījis, ne ciba vārītos un nodarbotos ar žurcīša sekciju, ne arī tautā pazīstami publicisti sūkstītos par atvēršanas ballīti.

Lai nu kā, ja pie kāda cibiņa var pieteikties uz žurnāla aizņemšanos viena vakara izlasīšanai, tad piesakos.

2/7/17 04:56 pm

Ausis šodien nosala pavisam. Nākot mājās iegāju humpikā nopirkt cepuri. (Jā, man jau dažus gadus nav nevienas cepures, iepriekšējo gadu aukstumus pārlaidu vai nu ar lakatiem, vai ne-Latvijā.) Nopirku. Taisos uz promiešanu, un pārdevēja man saka: "Tak velciet to cepuri uzreiz galvā, ārā taču -14 grādi!" Neveikli sasmējos, teicu, ka es jau tepat ap stūri dzīvoju. Bija kaut kā neērti teikt, ka, kaut arī jums humpiks tīri pieklājīgs, tomēr pirms likšanas galvā gribu gan izmazgāt.
Powered by Sviesta Ciba