Hedera helix L.

Fotosintēze zem mikroskopa

3/27/15 03:04 pm - Skaties uz to no gaišās puses

Brīvdienas sola lietainas? Labi, ka man daudz darba uzdots, nebūs garlaicīgi mājās sēdēt.

3/25/15 07:48 pm

Nīgrums un dusma uz tām atbildīgajām personām, kurām pagājšgad ienācā prātā ģeniālā doma divus vienīgos apkārtnes parkus vienlaicīgi aizvērt uz ilgu, ilgu laiku un izdemolēt uzsākt apjomīgu rekonstrukciju. Tā dēļ man nākas skriet pa ielām. Man ļoti, ļoti nepatīk skriet pa ielām.

3/20/15 05:03 pm

Pētījumā tika noskaidrots arī tas, ka ideālais jostasvietas izliekums ir 45 grādi.

Um...


Gan jau, ka tur kāds ir apmaldījies tulkojumā. Jebšu arī es nekādi nesaprotu, kur tas lenķis tieši būtu jāievieto.

UPD: pēc [info]unpy pieejas ideālais izliekums ir vēss, un man tik vēss nepatīk: 45°F=7,2°C

3/18/15 01:14 pm - Ja reiz nav dots, tad nav

Šīs dienas humora deva atrodama šajā rakstā par neveselīgajiem produktiem. Raksts ir gan valodas stila, gan loģikas, gan faktu ziņā viens vienīgs grausts un bēdu leja jau sākot no ievada, taču īpaši iejūsmināja šīs pērles:

-) Par enerģijas batoniņiem:
Lai gan tie dod ātru viltus enerģijas pieplūdumu, pēc neilga laika atkal būsi izsalcis. (Gaidu komentārus no fiziķiem - jauns enerģijas veids, un tā.) Ja uz enerģijas batoniņa iesaiņojuma redzi septiņas sastāvdaļas, kuras pats nevari iztulkot, tad to produktu labāk neēst. (Un cilvēki, kas uzturas ārzemēs, pārstāj ēst enerģijas batoniņus.)

-) Par jogurtu:
Lielākā daļa jogurtu taisīti no govs piena, turklāt no govs, kas nav ēdusi zāli zaļās ganībās, kā tai pienāktos. (Dumpīgā govs, kas lauž tradīcijas un aizspriedumus.) Piens tiek pasterizēts un homogenizēts, kas nogalina visus tajā esošos labos enzīmus. (Gaidu komentārus no biologiem - jauna dzīvības forma, un tā.)

-) Par musļiem:
Lielākā daļa no tiem satur glutēnu un ražoti no zemas kvalitātes graudiem. (Jo glutēns ir ļaunums, vienalga, ir jums celiakija, vai nav.)

-) Par zemesriekstu sviestu:
Labāk to gatavot pašam un izmantot mandeles, valriekstus vai Indijas riekstus.

3/13/15 04:29 pm - Divu līmeņu rasisms

Ir tāds klaji naidīgais, cittautiešus un citu rasu pārstāvjus dehumanizējošais rasisms, kā komentāros pie šī raksta.

Un tad ir tāds rasisms, kam kājas aug izpratnes trūkumā, kas it kā jau labi domāts, bet tomēr beigās sanāk prasta citas kultūras apropriācija, kas izskatās kariķēta un pašiem kultūras nesējiem var šķist ļoti aizvainojoša, kā šajā kampaņā, par ko ziņots pie tā paša raksta.

3/10/15 11:19 pm - Mazie akadēmiskie prieciņi II

Pēc stundu ilgas "preparēšanas", izdzirdēt: "Bet vispār šis darbs ir viens no labākajiem."

Daudz iemācījos. Arī par to, kā veiksmīgāk paskaidrot citiem par savu specifisko tēmu.

3/8/15 06:56 pm - Mazie akadēmiskie prieciņi

Pēc referāta nosūtīšanas aizvērt visus miljons dokumentus, mapes, un pārlūka tabus, kas saradušies rakstīšanas procesa gaitā.

2/27/15 01:33 pm - Iluminātu sazvērestība

Vai šīs kleitas krāsas ir zila ar melnu, vai balta ar zeltu?

Kleita sanaido draugus, tuviniekus un mīļotos.

Garlaicīgs zinātnisks kleitas fenomena skaidrojums

2/19/15 12:55 pm - Par arheoloģiju un mantračiem

Janvārī tika atklāts, ka Latgalē mantrači izrakņājuši trīs dzelzs laikmeta/agro viduslaiku kapulaukus, kopumā izpostot apmēram 200 apbedījumus. Konkrētais gadījums ir dramatisks apjoma ziņā, un tādēļ nokļuva līdz ziņu lapām, taču, diemžēl, tas nav rets izņēmums. Mantrači ik gadu izposta krietni vairāk. Cik tieši? To nevar tik viegli pateikt, jo, lai atklātu izpostītu arheoloģisko pieminekli, kādam profesionālim ir jāuziet izpostītā vieta, taču Latvijā nav tik daudz profesionāļu, lai kaut vai reizi gadā apsekotu visus Latvijas arheoloģiskos pieminekļus. Palasot komentārus pie tā raksta, mani tobrīd pārņēma derdzīga bezcerība. Taču tagad saņēmos īsumā apskatīt biežāk izmantotos pārmetumus profesionālajiem arheologiem, un attaisnojumus mantračiem.

Varbūt noderēs kādam, kurš nav saistīts ar arheoloģiju nemaz, bet kuram kaimiņš/radu onkulis/taksists sāk stāstīt, ka staigāt ar metāldetektoru ir forši, bet tie oficiālie arheologi jau tikai slinki skopuļi un skauģi vien ir. Noderēs pārdomām arī tiem, kuriem varbūt radies priekšstats, ka nesadzīvošana arheologu un, kā viņus mēdz saukt, "melno arheologu" starpā ir iekšējā lieta, kur abām pusēm ir sava taisnība.

... tālāk ... )

2/3/15 03:26 pm - Un šorīt arī jauka saruna

- Au!
- Atkal atradi gultas atsperi?
- Ne tikai, te ir arī kaut kādas drupačas!
- Tas jau ir kā tad, kad ir fašisms, un tad vēl klāt arī caureja.

2/2/15 08:56 pm - Jaukas mums tās rīta sarunas

- Nu, tad līdz vakaram.
- Paga, man vajag etanolu!
- ... Normāla vajadzība pirmdienas rītā.

1/27/15 03:00 pm

- Celies beidzot augšā, tava kafija atdzisīs!
- Nav vairs vērts, jau atdzisusi...
- Nav tik traki, manējā vēl diezgan silta!
- ... Mph-he, labs mārketings: "Vislabākais no rīta - diezgan silta kafija! Tavs Merrild!"

1/22/15 05:52 pm - Bet vispār, BET VISPĀR!

Kamēr ciba cepas par cepšanu, notiek nopietnākas lietas: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/deputati-grib-ierobezhot-sievieshu-tiesiibas-veikt-abortu.a114761/

via [info]garamgajejs

Mani komentāri:

-) Par konsultācijām: ir ļoti labi un pareizi, ja sievietei, kas apsver abortu, nodrošina pieeju dažādām konsultācijām, taču - piespiest uz konsultācijām sievieti, kas jau pati izlēmusi, ir prasta manipulācija (gan ar psih. ietekmēšanu, gan arī, gadījumos, kad grūtniecība konstatēta vēlu, brutāli novilcinot laiku, lai piespiestu sievieti neveikt abortu);

-) Par sievietes vecāku konsultācijām - realy? REALY? Paga, kopš kura laika vecākiem ir kaut kāds juridisks sakars ar pilngadīgas sievietes lēmumiem???

-) Nedzemdējušas sievietes saukt par mātēm: cik interesanti, ka tradicionālo vērtību aizstāvjiem nemaz vairs neinteresē tradicionālo vērtību aizstāvība tad, ja ar to var kaut kā manipulēt: vai tad viņu pasaules uzskatā vārds "māte" gadījumā nav jēdziens, kas pilns visādu labu un pat svētu asociāciju, ka var tik vienkārši ņemt un mainīt nozīmi? Vismaz par jēdziena "ģimene" vienīgo nozīmi "vīrietis+sieviete+bērni" viņi stingri cīnās. Arī (lai vēl absurdāk) - vai sievietes, kas piedzīvojušas spontāno abortu, vajadzētu saukt par mātēm, varbūt vēl ik gadu sveikt viņas māmiņdienā? ;

-) «nereti viens cilvēks un viņa seksuālās vajadzības tiek stādītas augstāk par atbildību, ģimeni un citu cilvēku garīgo labklājību» - nereti politiskās ambīcijas tiek stādītas augstāk par vienu cilvēku un viņa cilvēktiesībām;

-) "Pamatojumā runāts par bezatbildīgām seksuālajām attiecībām kā arī pieminēts, ka ginekologi mantisku apsvērumu dēļ pat mudinot sievietes izvēlēties veikt abortus" - vai pamatojums ietver arī statistikas datus, kas to visu pierāda? Var jau būt, ka atkal darbojas man sociālais burbulis, bet man tomēr šķiet, ka mūsdienās nav daudz tādu cilvēku, kas abortu uzskata par normālu kontracepcijas līdzekli.

-) "„Tādām sievietēm, kas šo saka, ir psiholoģiska rakstura problēmas, uztveres problēmas. Grūti komentēt tādus nesaprātīgus izteikumus,” pauž Parādnieks." - Ā, nu tas visu izskaidro. Žēl tikai, ka Parādnieks aizmirsis "izņemt" savu psihologa sertifikātu. :)

-) "Deputāts apgalvo, ka likuma grozījumu mērķis ir sievietēm sniegt plašāku atbalstu, lai viņas pirms aborta veikšanas izdarītu brīvu izvēli, nevis kāda spiediena rezultātā." - um... runājot par spiedienu...

-) Kādēļ vīrieši drīkstētu būt dzimumšūnu donori jau no 18, bet sievites - no 25? Vai sievietēm olšūnu izņemšana var radīt kaut kādas medicīniskas problēmas, kas var ietekmēt reproduktīvo veselību? (Jautāju bez ironijas, es tiešām to nezinu.)

1/22/15 03:08 pm - Par šīsdienas cibas tēmu

Ja precīzāk, tad par "kurš ģimenē taisa ēst un dara citus sieviešu darbus" (un kāpēc - tas tieši mani interesējošais tēmas aspekts).

Mūsdienās Latvijā nav daudz tādu ģimeņu, kur viens no pieaugušajiem var finansiāli atļauties dzīvoties pa māju, nestrādājot algotu darbu. Vairumā gadījumu strādā abi. Tomēr, cik saprotu, lielā daļā gadījumu "sieviešu darbus" mājās lielākoties veic sievietes, lai gan "vīriešu darbu" - naudas pelnīšanu - veic abi. Par šo fenomenu, kurš nemaz nav tik jauns, gana daudz rakstīts jau iepriekšējā gadsimtā, seviški par Padomju Savienības ģimeņu sadzīvi, kur ļoti izplatīts bija ikoniskais "vīrs palīdz mājas darbos, paceļot kājas, lai sieva var tepiķi izsūkt". Šo fenomenu dažviet literatūrā dēvē par double burden vai double shift strādājošām sievietēm.
Lūk, no vienas puses, PSRS darba vidē un sabiedriskajā dzīvē sievietes bija visnotaļ emancipētas (traktoristes un brigadieres, ja), taču ģimenēs saglabājās dalījums vīriešu un sieviešu mājas darbos. Šis dalījums, starp citu, ir saprotams (un līdz ar to dabiski veidojies), ja ģimene dzīvo lauku saimniecībā, kur vīriešu mājas darbi sastāv no nemitīgas mājas un saimniecības telpu labošanas, malkas gādāšanas ziemai, un kā tik vēl ne. Tā kā parasti sievietes ir fiziski vājākas par vīriešiem, tad ir saprotams, ka fiziski vieglākie* darbi tika iedalīti fiziski vājākiem ģimenes locekļiem.
* Lai gan samalt miltus ar rokas dzirnavām nav nekāds fiziski vieglais darbs, pamēģiniet kādreiz kādā etnogrāfijas muzejā, kur tādu izklaidi piedāvā.

Taču tagad pārceļamies uz vidusmēra padomju pilsoņa dzīvokli. Mājas pamati nav regulāri jāstiprina, jumts nav jālabo, malka nav jāgādā. Ik pa laikam vajag palabot elektrību vai santehniku, taču tas ne tuvu nav jādara katru vakaru. Savukārt, vajadzība pēc vakariņām, tīrām drēbēm un paklāja, kuram virsū pietiekami maz putekļu, lai rakstu var saskatīt, neizzūd. Un tā arī izveidojās sieviešu double shift, kamēr vīrieši vakarā pēc darba atpūšas. Bet kādēļ šos ikdienišķos pienākumus ģimenēs nesāka dalīt pēc godīguma principa (piem., ja vīram šovakar nav jālabo skalojamā kaste, tad lai izberž vannu un nomazgā traukus, kamēr sieva šrubē istabu), bet gan saglabāja tradicionālo dalījumu? Mans minējums - jo tiem ir sieviešu darba stigma, kas cilvēkiem ar izteikti tradicionāliem uzskatiem liek tos uztvert par "vīrieša necienīgiem". Tagad pastāsts iz dzīves: atceros, kā bērnībā mani vecāki (kuri mājas darbus dalīja pēc godīguma, ne dzimuma lomu principa) regulāri iesmēja par kaimiņu-kačoku, kas smagajiem iepirkumu maisiem un atkritumu maisiem pirkstu nepiedūra, kamēr viņa sieviņa (kura bija visnotaļ smalkas miesasbūves) tos maisus staipīja ik dienas.

Padomju laiki no mūsdienām atšķiras ar to, ka tajā laika cilvēki sāka kopdzīvi krietni ātrāk, līdz ar to bieži vien dēli, kuri mājās neko no "sieviešu darbiem" nedarīja, sāka dzīvot ar sievām, kuras visus tos darbus apdarīja. Un cilvēkiem ir tendence "darīt tā, kā citi", pat, ja tam nav apzināta ideoloģiska pamatojuma (sieviešu darbs ir vīrieša necienīgs).

Mūsdienās tik vienkārši vairs nav. Bieži vien jauni cilvēki aiziet no vecāku mājām dzīvot vieni, vai studentu komunaļņikos (kur pēc būtības jau arī viņi dzīvo vieni), tādēļ ļoti daudzi jauni vīrieši, pat, ja viņu vecākiem bija tadicionālais darbu dalījums, tomēr iemācās arī tikt galā ar visiem "sieviešu darbiem". Tādēļ nedomāju, ka mūsdienās var runāt par "sieviešu darba" stigmu kā par nopietnu faktoru darba dalījumam ģimenē. Ticamāk man šķiet, ka tajos gadījumos, kad patstāvīgs vecpuisis apprecas un pekšņi pārstāj darīt "sieviešu darbus", ir runa par "visi tā dara", t.i. - tagad ir ģimene, tagad jādara, kā dzīvojot ģimenē. Un tas nu ir atkarīgs no abiem - vai sieviete to pieļaus, vai varbūt, kā tas arī mēdz notikt, pat mudinās* vīrieti nedarīt tos darbus.
* ja ne ar vārdiem, tad ar to, ka ņem un dara visu pēc kārtas, tādējādi otram ļaujot padoties slinkumā. Un cilvēks pēc dabas ir slinks, kadēļ darīt kaut ko, ja to dara kāds cits?

Tātad, par teoriju, es ceru, esmu izteikusies pietiekami skaidri: ja abi strādā, tad mājas darbus vajadzētu dalīt pēc godīguma principa. Par praksi: te jau ir iespēja variācijām. Es nekādā gadījumā nemudinu uz to, ka visiem vajadzētu darbus sadalīt 50/50 - pusi tepiķa tīru es, pusi tu. Nē, man arī pilnīgi normāli šķiet, ka sieviete ir vienīgā, kas gatavo ēst, ja viņai tas sagādā neizsakāmu prieku, savukārt vīrietim ēst gatavošana sagādā tika zobu sāpes (tobiš, gan jau ir iespējams sarunāt un atrast kompromisus, kā tos darbus sadalīt). Tai pat laikā, ir jārēķinās arī ar to, ka dzīve nav konstantu, nemainīgu rituālu virkne. Var būt situācijas, kur arī tam ģimenes loceklim, kam ēst gatavošana ir lielākās mocības, būs tomēr jāsaņemas un jāuzcep omlete. Jo, un te atkal pastāsts iz dzīves, man nešķiet normāla tāda situācija kā vienai manai vidusskolas skolotājai, kura vienreiz tā jokojot izmeta: "Jā, nu vīrieši tomēr ir bezpalīdzīgi, es jau zinu, ka šovakar pēc kursiem atnākšu mājās vēlu vakarā, un man pretī būs izsalcis vīrs un abi dēli ar jautājumu: "Ko mēs šovakar ēdīsim?""

Ā, un vēl viens pastāsts iz dzīves - kopīga ēst gatavošana ir visnotaļ patīkams, jautrības pilns un cilvēkus satuvinošs process, iesaku.

1/18/15 01:47 pm

Laiska svētdiena ar dīvainu žurnālu lasīšanu. Ielīksmoja frāze: Neatkarīgie pētnieki nākuši klajā ar drosmīgu secinājumu.

1/14/15 07:15 pm

Šorīt agri, agri biju i daiļrunīga, i labskanīga. Kad mīļotais mani centās pamodināt (jo modinātājzvanam tas nav pa spēkam), es, vēl acis neatvērusi, pajautāju: "Vai tu esi sabiedrība, kas mani mēģina izdrāzt?"
Bet vēlāk, kad jau acis vaļā, bet pati vēl zem segas (un prāts vēl nav īsti pamodies), un mīļotais joprojām krīt uz nerviem ar "celies augšā, nokavēsi", nolēmu signalizēt, ka ne jau es te tā laiski gulšņāju, bet gan aktīvi saņemos. Un kā to vislabāk signalizēt? Izrādās, kā man tobrīd likās vissaprātīgāk, ar dungošanu kvartu lēcienā "tam-tam-tam-tam". Man par izbrīnu, mīļotais nesaprata vis, ka tā izklausās saņemšanās process.

1/12/15 08:15 am - nošaut nedrīkst apžēlot

"Pirmdien Latvijā starp mākoņiem izsprauksies saules stari un vietām nedaudz snigs, .."

Latvijas ziemā snieg pat saules stari.

1/7/15 01:44 am

ratā

12/31/14 05:40 pm

Man tikko noziņoja, ka Ziemassvētku taurenim uznācis Jaunā gada noskaņojums, un tas tagad dzer (ūdeni).

12/30/14 01:07 pm - Par plaģiātismu un Latvijas zinātniekiem

Neliels apskats šeit: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/541537-raidijums_latvijas_zinatnieku_vidu_plaukst_plagiatisms

Pats raidījums šeit: http://www.tvplay.lv/parraides/tv3zinas

Diemžēl, slinki paguglējot, oriģinālo pētījumu atrast neizdevās. Taču raidījumā minēts, ka pētījums balstīts uz internetā atrodamajām publikācijām. Manā jomā (arheoloģija, vēsture) gan internetos pieejama ļoti neliela daļa zinātnieku publikāciju, nezinu, kā ir citām jomām.

Kas man sakāms: plaģiātisms ir slikti, to izskaust vajag bez žēlastības un ar steigu. Taču mani samulsināja akademika.lv piesaukšana. Tāda līmeņa "konsultācijas", ko piedāvā tajā portālā, var izmantot negodīgi studenti, taču stipri šaubos, ka pie viņiem piestrādā tik zinoši speciālisti, kas spētu sagatavot pieņemama līmeņa zinātnisku publikāciju (ja spētu, es domāju, ka publicētu paši) vai pat disertāciju. Studentu uzražotie diplomdarbi (bak. un mag. darbi) jau nu gan nav uzskatāmi par īstām zinātniskām publikācijām, tā pa lielam ir spēju pierādīšanas nolūkos sarakstīta makulatūra ar ļoti minimālu pienesumu zinātnei (ir izņēmumi, protams, ik pa diviem vai vairāk gadiem vēsturnieku vidū atrodas arī kāds tik izcili uzrakstīts maģistra darbs, ka to virza uz monogrāfijas izstrādi).

UPD: komentāri neliek vilties :) Plaģiātisms droši vien ir tajās pļāpu zinātnēs. Vai tad neatceramies, kā 90.gadu sākumā vienā gadā saražoja - es aizmirsu, cik simtus pedagoģijas doktoru. Ko var gribēt valsts, kuras oficiālajā profesiju reģistrā ir salikti astrologi, hiromanti, zīlnieki, numerologi un citi tādi paši - vai no tiem kāds grib sagaidīt zinātni???Latvija jau tā atzīta par vienu no māņticīgākām ES valstīm. Drīz jau būs kauns saukties par latvieti.
Powered by Sviesta Ciba