Hedera helix L.

Fotosintēze zem mikroskopa

5/2/16 07:55 pm

Wow.

Nezinu, vai ir nepieciešams, bet tomēr piebildīšu:
a) Tāds ZA Arheoloģijas un paleontoloģijas centrs nekad nav eksistējis. Un ne jau tikai tadēļ, ka guglē neko par to nevar atrast, bet arī tadēļ, ka šīs abas nozares parasti nav īpaši saistītas - paleontoloģija "tusē" ar zooloģiju, savukārt arheoloģija - ar vēsturi un antropoloģiju.
b) Tāds Jānis Goldbergs, kas būtu kaut reizi publicējis zinātnisku rakstu par arheoloģiju vai paleontoloģiju, neeksistē.

4/16/16 11:28 am

Izrādās, ka iemesls, kādēļ dažiem cilvēkiem riebjas koriandra garša, varētu būt ģenētisks.

Man gan šķiet, ka koriandrs garšo pēc blaktīm. Taču es mēdzu to ēst, ja tas nepārspīlētā daudzumā iejaukts ēdienā.

4/12/16 11:58 am - Un vispār, papardes ir sporaugi un tādēļ nezied

"Papardes Zieds" nācis klajā ar filmiņu Internets kļūdas nepiedod, kuras nepārprotamais mesidžs ir, ka pašpliknis jaunībā pārvelk treknu svītru nopietnām nākotnes karjeras ambīcijām. Ar piebildi, ka svītra draud tad, ja tu esi vagināla persona.
Protams, mūsu LV sabiedrība jau ir nepārprotami nodemonstrējusi: ja pliknis ir kādam, kura vārds beidzas ar "a", tad kauns un negods, un atlaišana. Bet, ja pliknī redzamajam vārds beidzas ar "s", tad nekāds drauds nopietnai karjerai tas gan nav. (Ja kļūšanu par ministru prezidentu mēs uzskatām par nopietnu karjeru). Protams, tāda ir dubultās morāles realitāte. Tomēr būtu gribējies, lai vismaz progresīvi domājošas organizācijas nepieliktu savu artavu šī idiotiskā aizsprieduma stiprināšanā. Būtu gribējies redzēt filmiņu, kurā kauns un negods tiek celts tiem, kas bez atļaujas izplata citu cilvēku plikņus, nevis tiem tām, kuras savus plikņus kādam ir nosūtījušas privātas sarakstes ietvaros.

Vēl jau atliek cerēt, ka pēc gadiem 20, kad mūsdienu pišamsarakstes un plikņu pašiņus iecienījusī zelta jaunatne būs tie, kas nosaka lietas, šitais idiotiskais "kauns un negods" būs kļuvis par tādu smieklīgu rudimentāru sociālo artefaktu, jo tak "kurš tad to nav darījis".

4/7/16 04:10 pm - Par publisko/privāto cibas cepeti

Man ir aizdomas, ka tas kašķis ir cēlies aiz tam, ka ir cibiņi, kuriem ir īpašas jūtas pret cibu kā komūnu, kamēr citi cibiņi to uztver par internetu parasto, kurā publisks ieraksts ir publisks ieraksts.

Tas apmēram tā, ja priekšnieks tevi ierauga piedzērušos izkrītam no Ļeņingradas, nu, ko lai dara, pats vainīgs, tā teikt. Bet, ja par šo izpildīšanos priekšniekam nosūdz kolēģis, tad gan ir nodevības sajūta.

4/2/16 11:29 am - Par satiksmes kultūru

Viena no lietām, kas man Oksfordā ļoti patīk, ir cilvēku pieklājīgā un draudzīgā attieksme vienam pret otru. Ja uz ielas nejauši sanāk "saskrieties", visi iesaistītie atvainojas un pasmaida, šaurākās trotuāra vietās gājēji cenšas viens otru palaist pa priekšu, kam seko "thank you" un "don't mention"; autobusu šoferi sasveicinās un atsveicinās ar pasažieriem, un bez stresa gaida, ja iztālēm redz kādu steidzamies uz autobusu; arī autobraucēji ir laipni un iecietīgi ne tikai pret gājējiem un riteņbraucējiem, bet arī viens pret otru. Nudien, cik jau neesmu novērojusi situācijas, kur Rīgā šoferi jau sen būtu viens uz otru pīpinājuši kā traki, kur pretimnācējs vai garāmgājējs jau būtu vismaz uztriecies ar plecu, ja ne nolamājis ar "skaties, kur ej", kamēr Oksfordā visas šīs situācijas atrisinās mierīgi, bez stresa, pieklājīgi un bez negācijām.

Spilgts ilustratīvs piemērs, ko nesen novēroju uz šaura gājēju/riteņbraucēju celiņa gar Temzu: pastaigas solī gāja bariņš ļaužu, riteņbraucējs mēģināja pabraukt garām, bet kaut ko nomudījās vai nu viņš, vai kāds no gājējiem, un sanāca neliela sadursme. Kas tālāk? Visi viens otram atvainojās, visi viens otram pajautāja "are you ok?", visi viens otram apliecināja, ka nekas slikts nav noticis un novēlēja labu dienu. Ja šī situācija būtu notikusi Rīgā...

Un pats fascinējošākais ir novērot, cik ātri un viegli man ir pielipusi šī satiksmes kultūra. Ne jau tikai ārēji uzvedībā, bet arī šo situāciju emocionālajā uztverē - mani vairs nekaitina lēni priekšā ejoši cilvēki, lai kā arī es steigtos, man nemaz nešķiet apgrūtinoši pagaidīt un palaist pa priekšu kādu riteņbraucēju vai cilvēku ar bērnu ratiņiem, ja gājēju sastrēgumā nejauši sanāk kādam uzgrūsties, tas nemaz nepadara mani nīgru uz turpmākajām 10 minūtēm vismaz. Kamēr Rīgā...

4/1/16 10:24 am - MAS

Pirms 10 gadiem gatavojos vidusskolas beigšanas eksāmeniem. Tā laika ieraksti nedaudz vienveidīgi:

... tālāk ... )

3/24/16 09:10 am - +8

Šorīt šķita jau pietiekami silts, lai izietu uzpīpēt īsroku krekliņā un šortiņos.

3/23/16 09:33 pm

Šodien man uz svārkiem tika kolagēns.
Nē, nē, svārkiem tas nekaitē! Bet kolagēnam gan tās ir (zinātniskās) dzīves beigas.

3/20/16 03:45 pm

Nu, lūk, ir pagājis mēnesis, un tagad man ir uznākusi nostaļģija pēc Avotiem. Un uznāca tā vakardiennakt, pēkšņi un negaidīti. Negaidīti, jo man šeit Oksfordā ir ļoti labi: aizņemtas darbdienas ar darbu, aizņemti vakari ar sociālo dzīvi un tā, bet vakardien pēkšņi kā kāds ar pudeli (;D) pa galvu būtu iesitis - velns, kā gribētu šobrīd būt Avotos un sēdēt ar jums visiem virtuvē.

3/9/16 03:22 am - Par ikdienu, jeb kā es nosvinēju 8. martu

No rīta piecēlos neilgi pēc 7:00, bija laiks gan savīkšāt kafiju un brokastis, gan tos petērējot, vienu House of Cards sēriju noskatīties.
Pēc tam saņēmos un piespiedu sevi uzrakstīt dažus svarīgus e-pastus.
Tad izlasīju vienu paīsu rakstu par manu tēmu, izdarīju kritiskus secinājumus, noglabāju apziņas apcirkņos.
Aizgāju uz laboratoriju, izdarīju, ko nu šodien iespējams, ar sagatavošanas procesa beigu posmā esošajiem paraugiem.
Paņēmu "pusdienu" pārtraukumu - t.i. iedzēru tēju, pasēdēju internetā.
Izlēmu, ka pusdienām laika vairs nav, aizgāju atpakaļ uz lab.
Sagatavoju 30 jaunus paraugus pirmajam posmam.
Ļoti sāku steigties, lai paspētu uz semināru. Uzspēju, pat 3min pīppauzei atlika.
Noklausījos semināru, uzzināju daudz jauna.
Aizgājām uz bāru, paņēmām pa aliņam, sarunājāmies par gudrām lietām.
Aizgājām uz citu bāru, paņēmām pa dažiem aliņiem, sarunājāmies par gudrām lietām.
Ar vienu kolēģi aizgājām pie viņa uz mājām, jo viņam ļoti sakārojās uzpīpēt zāli.
Es pati zāli nepīpēju, bet pēc tam gan aizgājām uz vēl vienu bāru, runājām par gudrām lietām.
Izlēmu, ka nu jau gan ir vēls un jādodas mājup.

Kādēļ es par to visu rakstu? Jo mana ikdiena ir tiešs nopelns visām tām daudzajām sievietēm, kas vēstures gaitā ir cīnījušās par dzimumu līdztiesību. Ja nebūtu viņu, nebūtu manas ikdienas. Paldies.

2/19/16 10:28 am - Es esmu iemīlējusies

Jā, tas nu ar mani ir noticis. Ar mani - skeptiķi. Negaidīti un neplānoti. Un tagad atceros, ar kādu ironisku smaidu parasti uztveru citu cilvēku stāstus par savām vienīgajām, īstajām, mīļotajām. "Jā, jā," es tad parasti nodomāju: "Tak pilna pasaule ar tādām īstajām vienīgajām, kas tad nu tavējai tāds īpašs."

Bet tagad es sapratu, ka esmu iemīlējusies. Un pirms te uzrodas kāds biedrs skeptiķis, lai man pastāstītu, ka tās var arī būt tikai mirklīgas emocijas, pārejoša aizraušanās, paskaidrošu: ne jau pirmo reizi mēs tiekamies. Jau 2014. gadā man radās ļoti spēcīgas simpātijas, taču laika bija maz, ātri nācās šķirties; kaut kur sirds stūrītī gan sildīja apziņa, ka vēl tiksimies, pēc ilga laika, jā, bet tomēr, tomēr. Nebūtu skeptiķe, būtu to saukusi par mīlestību no pirmā skatiena. Un tagad, atkal tiekoties, atkal staigājot pa šaurajām teiksmainajām ieliņām, pa tiltiņiem pār zaļganām upēm, pa šarmanti aizaugušo parku, sapratu, ka ir atnācis mans zibens un mani nositis*: es esmu iemīlējusies Oksfordā.

*Mīlestība divreiz neatnāk.

2/17/16 01:51 pm - jaunā gada apņemšanās

cik tad nu ilgi tā pārtiksi
no svaiga gaisa un mīlestības
no labas humora izjūtas un cigaretes
no intelektuālām sarunām
pie mēreni lēta viskija glāzes
no kaisles, no jaunības atmiņu stāstiem
no godam nopelnītām bezmiega naktīm

cik tad nu ilgi tā
kaut kad jau jāpārnāk uz dzimtās planētas
vismaz uz papīra, vismaz pārliecinoši
vismaz tā, lai nerastos šaubas
kaut kad pārtikt ir jāapgūst
ja nemāki sēt
tad iemācies pļaut

2/16/16 11:31 am - Beisik nīds end komon sens

Lūk, ko es nesaprotu - hosteļus, kas ne tikai nepiedāvā dvieļus, bet arī nekur neuzsver, ka viņu piedāvājumā tas neietilpst. Jo nu kas ir dvielis ceļotājam - milzīgs auduma gabals, kas aizņem daudz vietas somā, bet kuru lietot vajag ~1x dienā uz dažām minūtēm, un kurš pēc lietošanas kļūst slapjš un smagāks. Atvainojiet, bet tad vazāt līdzi spilventiņu meikotu lielāku sensu, jo tak vismaz vairākas stundas diennaktī tiks lietots. Taču hosteli, kas par pašsaprotamu uzskatītu, ka visiem ceļotājiem spilventiņi pašiem būs līdzi, līdz šim ir paveicies neapmeklēt.

2/2/16 01:24 pm - Homeoapātija

Par Apini vispār vāks. Foršs tāds ārsts, kura pārliecība par kaut kā iedarbīgumu balstās atsevišķos atstāstītos gadījumos. Piebilde "Jāsaka, ka homeopātiskie žurnāli ir citējami, .." arī tāda jauka piedeva. Kas tad nav citējams? Viss ir citējams. Grāmata par pirmsleduslaikmeta baltu civilizāciju arī ir citējama.

1/27/16 08:54 am

Atjautības uzdevums: kāda ir atšķirība starp bruņotiem dumpiniekiem jeb aktīvistiem vai šāvēju vienpati un (iespējams) teroristiem?

1/23/16 02:44 pm

Kā man patīk, kad diētisks ēdiens ir arī ļoti garšīgs! Tad var ēst daudz to garšīgo lietu, nebēdājot par kalorijām.

Šodien pusdienās: garneles un zivis, iemarinētas ar laima sulu, ingveru un sarkano sīpolu. Klāt salātu maisījums ar tomātiem, dažādām garšvielām un nedaudz balzāmetiķa.

1/21/16 11:35 am - :D

Tvnets: "2016. gads - modē individualitāte."

1/19/16 01:13 am

Ķīlē uzturējos hostelī, kur šis webkomikss bija bloķēts ar paskaidrojumu: "nudity".

1/12/16 09:39 pm

"Nu i nafig tos jūsu aukstuma viļņus," teica hedera: "Braukšu rītvakar uz Ķīli, tur šonedēļ sola ap nulli."

Nu labi, tas bija māksliniecisks pārspīlējums. Kad pieteicos tam semināram, Latvijā vēl bija ļoti patīkams decembris.

1/11/16 08:42 am

Lūk, beidzot tēma, kur liberasti un tikumīgie var noslēgt pamieru un vienoties kopīgā cīņā.

Paldies, scientologi. Heh.
Powered by Sviesta Ciba