Hedera helix L.

Friends

7/4/26 04:52 pm - [info]zeme

A nahuij vispār kaut kur jābrauc. ? Izbrauc ar ričuku pa rajončiku un viss... sirds stājas un viss besīj.

7/3/26 11:22 pm - [info]kochka - Samera

Divus vakarus pēc kārtas tik brīnišķīga saules gaisma! Pamazām sāku iemīļot šo pilsētiņu, kopš esmu atradusi jaunas vai senaizmirstas pastaigu vietas. Lai gan arī iepriekš dzīvoju ļoti zaļā vietā.

Nesaprotu, kāpēc tik skaistā laikā izlasīju nelabumu uzdzenošu grāmatu. Varbūt tāpēc, ka tik ilgstoši biju atlikusi tās lasīšanu un iepriekš jau nevar nojaust, kurp lasīšana aizvedīs. Tā nu beidzot to atšķīru, jo man patika valoda un ūdens klātbūtne, līdz vairs nemanīju, kādā glumā un depresīvā pasaulē ieslīdu. Kamēr galvenais varonis runāja par sevi un vēl nebija sācis stāstīt par ģimeni, likās, ka viņa nomāktība palēnām pielīp arī man. Un sāku jau nožēlot, ka esmu izvēlējusies lasīt ko tādu.
Tā kā tur ir arī diezgan poētiski apraksti, sākumā nespēju izskaidrot jocīgo sajūtu, kāpēc lasīšanas brīdī ir tāds kā pretīgums. Protams, lasīt par ģimenes tumšiem noslēpumiem vienmēr ir diezgan mokoši, jo var taču būt arī laimīgas ģimenes. Tikai grāmatas beigās sapratu, kāpēc autorei vajadzēja novest lasītāju tādā pašā stāvoklī, kādā atradās galvenais varonis. Atrisinājumu uztvēru pavisam mierīgi, it kā tev pateiktu ko sen zināmu, jau iepriekš starp rindām izlasītu. Taču līdz pēdējam esi atsacījusies tam ticēt. Tieši tā bija ar šī cilvēka bērnības atmiņām, kuras bija pārāk baisas, lai atcerētos, taču ik pa laikam miglaini uzpeldēja brīžos, kad viņš gribēja saprast patiesību par atgadījumu ar māsu.

Tagad līdzsvaram vajadzēs izlasīt kādu bērnu grāmatu.

7/3/26 08:59 pm - [info]shelly

Kā pateikt, ka esi ļoti, ļoti noguris?
Tu piezvani pārtikas piegādei, lai pasūdzētos, ka tev nav piegādāta maize un kaķu konservi, pēc viņu ieteikuma aizsūti viņiem e-pastu ar saviem bankas datiem naudas atgriešanai, aizej uz veikalu, nopērc jaunu, nesamērīgi dārgu kaķbarību un, protams, klaipu maizes, atnāc mājās, ieej virtuvē un ieraugi pārtikas piegādes maisu. Uz grīdas.
Tu esi aizmirsis to izkrāmēt.
Jā, jā, tu uzreiz zini, kas tur ir iekšā.
Tomēr drošības pēc pārbaudi.
Whiskas un Borodinas maize. Protams.
Un tikko dzīvs tu celies kājās un velcies pie datora, lai rakstītu atvainošanās vēstuli, ka noticis pārpratums, produkti ir atvesti, paldies, lūdzu, lūdzu, paldies, atmaksu nevajag.
Izdzeršu glāzi piena un iešu gulēt.
Rīt beidzamā darbadiena pirms 3 nedēļu atvaļinājuma.

7/2/26 10:33 pm - [info]kochka - Robežas

Pievakarē biju ielīdusi kaut kādos brikšņos pie dīķa, jo tur ir ļoti skaists skats. Kad nokļuvu atpakaļ uz taciņas, pamanīju, ka kājas iepinušās kaut kādos zilpelēkos diegos un tas apgrūtina iešanu. Pagāja vismaz pāris minūtes līdz tos atpiņķerēju. Varētu būt laba metafora par šo dienu, bet pēc brīža iedomājos, ka vajadzētu beigt nodarboties ar apofēniju, meklēt likumsakarības, kur to nemaz nav. Vai arī ar loģisko prātu mēģināt saprast lietas, kas ir pāri tam.
Tags:

7/2/26 10:54 pm - [info]neraate

šonedēļ jau trīs reizes peldēt esmu bijusi divreiz. un nedēļa vēl nemaz nav galā!

7/2/26 07:00 pm - [info]zeme - Bļaģ Tirza, kas tu appimpojies esi?

Kā jau Jūlija mēnesī gaidu Augusta mēneša vidu ( besīj Jūlija mēneši). Divarpus vīri, nu šoreiz nelūgtie viesi serialčiks. Patīk.

7/2/26 10:54 am - [info]smejmoon

atgriezties cibā, kad [info]dooora nav izdzēsusies, [info]avralavral, [info]dejavu, [info]lidaka ir ko iepukstējušas. tas ir labs laiks.
paldies visiem, kas regulāri raksta, es jūs regulāri lasu, respect.
uz brīdi domāju padzēst frendiņus, kas 10+ gadus neraksta vai aizgājuši aizsaulē, bet pagaidām roka neceļas. drīzāk piesekošu kādam jaunam.

7/2/26 10:28 am - [info]smejmoon - Borhess

Šorīt ejot pa urbānām takām uz rimi pirkt lētu kafiju, klausījos podkastu, kas atgādināja man par Borhesu. Kad lasi, nesaproti, bet iekšā kaut kas notiek. Tāds, ko citi autori nevar izraisīt, bet man nav skaidrs kapēc un kāpēc. Un par Rotko un Līgas kluso draudzeni Inu ar viņas gleznām, bet nenobīdīsimies.

Veikalā nopirku kg kafijas, granulas ar zivju eļļu 4 mēnešiem, minerālūdeni gurķu skābēšanai, pistācijas un zemesriekstu sviestu. Lēti.

Pārnākot mājās meklēju grāmatu un atradu tikai Kortasāru. Pat es saprotu, ka tas nav Borhess. Domāju vai neesmu kādam aizdevis, atdevis, kas man bija? Grāmatas dodu prom viegli, jo agrāk lasīju tik vienreiz un atcerējos labi. Tagad neatceros, tik tāds zils vāks palicis atmiņā, bet neesmu drošs.

Lūdzu ieteikt no kura gala sākt, kur dabūt un kā lasīt? Ko piedzert un uzkost?

Nopietni mākslas literatūru neesmu lasījis gadus 25, bet kaut kādas smadzeņu spējas ir atgriezušās. Varbūt jāsāk ar ko vieglāku?

Pirkt? Kur ko? Bibliotēka? Arī 25 gadus neesmu lietojis. Aizņemties? Es neesmu kārtīgs cilvēks, man grāmatas putekļos, kaudzēs, kastēs aiz skapja, utt. Daudz kārtīgāks nekā jaunībā, kad uz grīdas bija taciņas starp grāmatām vai bērnībā, kad grāmatas puva vagās vai mežā - koku zaros.

Tagad tīru plauktus, putekļu sūcēju jau izjaucu un iztīrīju.
Vēl gribas vannu. Kādreiz daudz lasīju tieši vannā, bet laikam nav labi ādai.
Kaut kā tā, man likās ciba sapratīs.
Un varbūt ir kas mūsdienīgs, kas aizpilda to pašu nišu.

7/1/26 11:59 pm - [info]neraate

šodien jau ap astoņiem (bez kafijas, knapi pamodusies) vedu māti uz pilsētu pēc stiprajām pretsāpju zālēm, jo izrādījās 'a man šitas jau mājās ir' ir ar 2018.gada termiņu. aizvedu sīkus peldēt, papeldēju pati, valarā izcepām cepumus (biezpiena kabatiņas), iedevu sunim gabapentīnu un kaķim arī un vēl meloksokamu, jo kaut kur saspiedis pakaļkāju, izmazgāju tēva gultasveļu, izkāru, bet tā kā bija arī diendusiņa, vienalga ir sajūta ka neko neesmu izdarījusi

rīt arī draud peldēšana un cepumiņi. gribu uztaisīt jasmīnu ziedus sālī un cukurā kamēr vēl ir, ja nu ir labi pirtij

7/1/26 08:35 pm - [info]scorpse

Nosvinēsim.

Svinēsim numur viens - es esmu komandējumā. Vācijā. Te pavisam nesen bija +41 grāds, tagad vairs nav tik traki, bet karsti tāpat. Es strādāju garas, garas stundas izstādē, visu laiku esmu cilvēkos, smaidu kolgeit smaidus un īsti vairs nevaru nostāvēt vai pastaigāt, CIK ĻOTI MAN SĀP KĀJAS, un tad pēc tam es ķeros pie otrās maiņas viesnīcā un daru savus parastos darba pienākumus datoros, e-pastos, problēmās, bet bet BET es jūtos kā atvaļinājumā!! Šī ir pirmā reize prom no mājām pēc otrā dēla piedzimšanas (viņam pēc mēneša būs divi gadi) un es nevaru ne izteikt, cik ļoti tā atšķiras no pilnīgi tādas pašas izstādes pirms trim gadiem, kad es te biju pēc pirmā bērna. Toreiz es daudz domāju par to, kā viņiem mājās iet, regulāri sazinājos, sūtīju bildītes un balss ziņas utt. Tagad - tagad es ēdu kebabu un dzeru alu, un, kā jau teicu, jūtos kā īstā atvaļinājumā. Aptuveni tāda ir mūsu dzīve ar diviem bērniem. Un, ja man nav izdevies gana skaidri paust, kāda tā dzīve ir, tad, lūk, te vēl viens fun fact - man februārī bija varen pamatīga darba balle, kur es visādi cēli iznesos ļoti smalkā vakarkleitā ar šlepi, korporatīvām runām no skatuves un balvām. Nu tad tā vakarkleita kopš februāra (un tagad ir, kas mums tagad ir, /paskatās kalendārā/, jūlijs, tātad, draugi), tā vakarkleita kopā ar čupu citu nelaimes putnēnu joprojām guļ veļas groza dibinā. Mītiskais zvērs, ko sauc par tukšu veļas grozu, šitenī mājā nav bijis jau ļoti sen.

Svinēsim numur divi - un šis ir daudz brangāks svinamiemesls - es beidzot esmu atradusi veidu, kā ielogoties cibā no darba datora. Gadiem ilgi es vairs nerakstu cibā (nu, nerakstu pati savus ierakstus, kaut arī lasu jūs visus tāpat kā iepriekš un reizēm saņemos kādam komentāram), jo korporatīvās nostādnes cibu liek pieskaitīt pie Entertainment/Portals un automātiski liedz pieeju. Tā nu es gadiem klusībā ciešu, runāju ar jums tikai savā galvā un nerakstu neko, jo krietns milleniālis neraksta telefonā, besī nemērā. Un tagad es pavisam netīšām sapratu, kā cibā gaužām vienkārši tomēr tikt iekšā, huzzāā bitches. (Un, protams, ka es to būtu varējusi izdarīt agrāk ar visādiem paņēmieniem, taču paņēmieni, kas tiek aktīvi izmantoti, lai piečakarētu darba devēju, maķenīt grauž manu dimanta oliņas spodruma darba ētiku, tāpēc es to nedarīju.) Garš stāstiņš īss, I'll be back, teica Ārnijs un es.

7/1/26 12:34 pm - [info]shelly - Sperts internetā

Kad esmu pieaugusi, beidzot saprotu teicienu par vienām durvīm, kas atveras, kad otras aizveras. Tās vienas durvis pieder trauku mašīnai un otras - veļas mazgājamai mašīnai, un es tās virinu uz riņķi vien, uz riņķi vien...

7/1/26 10:32 am - [info]rasbainieks

pirmā jūlija rīts
aiz loga pa trotuāru kursē kaimiņiene ar lapu pūtēju

6/30/26 11:51 am - [info]sramgni - DCT

Vai spējat iztēloties diženo cilvēktiesību teseraktu?

6/29/26 08:29 pm - [info]neraate

drīz brauksim šodien otro reizi pelst. nr.3 priecīga peldēja manas bērnības peldvietā, šodien uztaisīju plūmju sulas-vaniļas saldējuma kokteili, mazajā veikaliņā gandrīz bankrotēju, jo palikuši bija tikai dārgie saldējumi, viena vitrīna bija bēdīgi tukša, otra - pilnīgi tukša. mamma pirms braukšanas uz pilsētu (jāiedod ārstam slimnīcas izraksts un pie pedikīra) izcepa sīkiem sirņikus, es divreiz - Irēnas maizes, bet pa lielam jau otro dienu vienkārši gulēju kā plauša. rīt uz darbu
aaaa

jāņogas sārtojas, upenes pa kādai jau melnas, ērkšķogas dažas pat gandrīz ēdamas un zemenes arī vēl ir. strazdi sāk lidot ķiršos. sīki dzeltenajiem ķiršiem apēduši visus kas zemākajos zaros. zaļus, coetus un skābus :D

6/29/26 09:41 am - [info]unknown_entity - Bagātie arī raud

Ceturtdien cipars kontā nokritās zem 200, pieķēru sevi stresojam, jo līdz algai veselas 6 dienas. Par spīti tam, ka skaidrā apkārt mētājas vairāk, nekā nepieciešams un par spīti tam, ka uzņēmums man ir parādā pāris sotakus vismaz. Intelektuāli saprotu, ka problēmas nav, zemapziņa grib stresot. Itkā nebūtu nekā cita, par ko iespringt.

Pāris gadus atpakaļ sastieptā mugura laiku pa laikam nīd. Patlaban diezgan jau neciešami. Izskatās, ka parasti tas sākas pēc viskijošanas. Varbūt sagadīšanās, bet varbūt arī nē.
Tags: , ,

6/28/26 11:55 pm - [info]basta

Man šodien prasīja vai es esot no CA

6/28/26 09:20 pm - [info]virginia_rabbit

Japāņiem ir apzīmējumi dažādām atpazīstamām, bet vārdos nenosaucamām parādībām.
tam, kā saules stari izlaužas caur koku zariem (komorebi)
un tam, kā tiek diskriminētas un pazemotas sievietes darbavietās grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas (matahara)

6/28/26 06:24 pm - [info]deloveja_kundze

cik daudz ko maina viens liels koks

oktobra vētrā mammas dārzā nokrita viens milzīgs koks, un šodien, sēžot dārzā un mēģinot būt +/- produktīvai, es jūtu, kā šī koka trūkums ļoti paaugstina temperatūru.

šovasar plānoju mammas dārzā iestādīt vismaz trīs kokus. lai nav tā, ka tikai cērtam tos, kas ir jau nodzīvojuši savu laiku.

6/28/26 12:44 pm - [info]zazis - 4:20min/km

Dīvainā kārtā laikam esmu nonācis līdz tam, ka noskriet 10km zem 45min ir normāli. Pēdējā izskrien Rīgu posmā pirmos 5km paskrēju līdz ātrākiem biedriem 21 minūtē, tad gan sametās grūti un bija jāpacīnās ar sevi, lai saglabātu 4:30min/km tempu atlikušajos 5km.
Tags: , ,

6/27/26 10:55 pm - [info]basta

Tik daudz aplausu piezemējoties, daudz, daudz gadus nebiju dzirdējis.
Powered by Sviesta Ciba