Hedera helix L.

Friends

6/13/26 04:21 pm - [info]shelly - Overthinking

Poll #21753 Dress Code
Open to: All, results viewable to: All

Ko man labāk ņemt līdzi uz Amsterdamu?

View Answers

Kleitas
1 (14.3%)

Šortas vai bikses
5 (71.4%)

Cits variants
1 (14.3%)

6/13/26 11:32 am - [info]black_data

Tiem, kuriem ir pieejama Nebula, tur ir vai būs doķeņu sērija par narenēm, un pirmā viena epizode ir par LSD. Un lai gan doķeņu par LSD netrūkst, šinī ir diezgan daudz par mūziku un LSD ietekmi uz to, kas ir mazliet atšķirīgs skatījums uz tēmu no tā, kas dominē publiskajā telpā šobrīd. Nav tā, ka es pilnīgi neko nezinu par psihodēlisko roku un tā laika mūziku, bet es esmu mazliet uncultured swine, un neko vairāk kā "maggot brain" un "lucy in the sky" nosaukt tā īsti nevarētu. Nu lūk, šis ir diezgan neslikts crash course.

Piemēram, es no skolas laikiem atceros cilvēkus, kas fano par OG Pink Floyd ar Syd Barrett. Un lai gan deviņdesmito bērniem nav sveša sex drugs and rock'n'roll glorificēšana, un daudzi no melomāniem jau studiju laikos bija švītiņi, kas ciena viskiju un cigārus, kopumā viņi bija un ir diezgan taisni zīmuļi. Esmu drošs, ka viņiem līdz pat šai dienai ir kaut kāds jocīgs priekšstats, ka Syd Barrett bija sikc shit, bet īsti nav līdz galam nojausmas, ko un kāpēc. Vēl es neko daudz nezinu par Beach Boys, un man viņi ir asociējušies ar balto amerikas vidusslāni. Izrādās, tur arī ir ko parakt. Lai vai kā, man šis viss šķiet interesanti. Varbūt kādreiz es Melomanjakos būšu noderīgs, kad būs jāatpazīst veci onkuļi no sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem. Pirmdien viktorīnas abas atbildes mani pārsteidza.

https://nebula.tv/polyphonic/drugs

https://www.youtube.com/watch?v=NaW-gbVj2iE
Tags:

6/13/26 11:46 am - [info]shelly

Vakar pirms gulētiešanas ieziedu savas vecās, labās, vienīgās baltās botes ar Vanish bagātīgā daudzumā. Un aizmirsu nospiest "start" veļasmašīnai...
Šorīt atcerējos.
Tagad turu īkšķīšus, lai botes neizjūk pavisam. Mums taču kopā bija jābrauc uz Amsterdamu! Jau pirmdien!

6/12/26 09:23 am - [info]yulungu

Un tad es atgriežos pie sporta krūšturiem ikdienā, jo nav jau vairs jēga.
Current Music: O mio babbino caro
Current Mood: sad

6/11/26 10:55 pm - [info]basta

'Jaunais normālais' - pirmā diena.

6/12/26 12:33 am - [info]kochka - Bērns vērsās pie suņa un suns atbildēja

Šovakar mazs zēns lūdza atļauju paglaudīt suni. Izskatījās, ka suņa apskaušana viņu ļoti nomierina. Kaut kas skaists šādā starpsugu draudzībā.
Tags: ,

6/11/26 08:56 pm - [info]black_data

Mēs pārsvarā saspringti ņemamies par kaut kādām lietām, ko uzskatām par svarīgām, jo būtu kaut kā stulbi, ja mēs te rosītos ne par ko. Un es nesaku, ka tā ņemšanās ir bezjēdzīga, bet ir vērts vairāk embreisot absurdumu, un mazāk visu aizlāpīt ar "svarīgumu".

Soundreku aizlienēju no kāda seriāla.

https://www.youtube.com/watch?v=dyUhQlpnKKc

6/11/26 01:29 pm - [info]sramgni - AtM 2

Afgoye to Mogadishu 2.

6/11/26 01:22 pm - [info]sramgni - thanks

English (Latvia).

6/11/26 01:11 pm - [info]sramgni - atslēgtiies no ikdienas

Svētki ir lieliska izdevība atslēgties no ikdienas.

6/11/26 01:02 pm - [info]sramgni - nenokavē gaļu

Jāatceras savlaicīgi iemarinēt gaļu pirms Līgosvētkiem. Es vienmēr marinēju ar etiķi, sīpoliem, ķiplokiem, sāli un pipariem.

6/10/26 10:55 pm - [info]basta

Šodien četras stundas lakoju dedzinātus dēļus.
Lakas smarža atgādināja Bonapartu. Lakoju un domāju par lakšanu. Izdomāju, ka laikam jau Bonaparts smaržo pēc lakas.

Lakot nav lakt.
 

6/10/26 09:25 pm - [info]adinkra

Šogad vēl nebija sētā ežulis redzēts, un es jau saskumu, ka mīlulīši mūs pametuši. Bet viņdien viens iznāca no garāžas, un tagad jau vairākas dienas vērojams ap šo laiku. Šis nav viņgadējais, tas bija varenliels.
Garāžā gandrīz vienmēr vasarā ir dzīvojis kāds ezis. Un kā viņi atrod, jo, manuprāt, sētā ir daudz daudz labākas vietas, kur ezim būt, bet ko nu es. Vienīgā vieta, kur viņš varētu tur dzīvot, ir zem paletes ar vasaras riepu kaudzi. To paleti 20 gadu laikā neviens nav pacēlis, jo nav bijis vajadzīgs.
Es bieži esmu domājusi rudenī uzmest aci tai ligzdai, un vienmēr aizmirstu.

6/10/26 04:39 pm - [info]yulungu

Apakšveļu cena ir kaut kādā kosmosā.
Sajūta ka grib, lai tās sievietes staigā bez.
Bet nu neko. Nopirku jaunu melnu setu.
Gandrīz paņēmu sarkanā krāsā.
Abas ņemt nevar, jo nevaru atļauties maksāt 100€ par diviem krūšturiem.

6/10/26 12:48 pm - [info]zazis

Pieņemu, ka, tas ir tikai cilvēciski, spriest par citu kultūru civilizētību pēc tā, cik ļoti cita kultūra pieņem attiecīgā spriedēja barbariskās tradīcijas.

6/10/26 10:14 am - [info]watt - Anthropic Fable 5 (Extra effort)

principā /end thread. nav ko pielikt vai atņemt.


w: I would like to try the "explain a joke" experiment with you. ( ... tālāk ... )
Tags:

6/10/26 10:07 am - [info]shelly

Labprāt iegādātos kaķu barību ar Krakovas desas garšu. Bīnei šī gaļas izstrādājuma smarža totāli liek zaudē prātu.

6/9/26 09:55 pm - [info]kochka - Mazā apaļā bibliotēka Parīzes priekšpilsētā Klamārā

"Liberāli noskaņoti cilvēki cerēja, ka pēc visu trūkumu novēršanas apkārtējā vidē sabiedrība kļūs labāka; kad visi cilvēki varēs izglītoties un viņiem tiks dotas vienādas iespējas, nabadzība un noziedzība izzudīs. Bet marksisti no jauna ienesa šajā stāstā konflikta un traģēdijas elementus." 

Bet tas jau nenozīmē, ka visi mūsdienu lasītprieka un lasītveicināšanas centieni būtu jāuzskata par bezjēdzīgiem, pat ja bieži urda jautājums: no kurienes šī ticība, ka cilvēki kļūs labāki, ja lasīs un mīlēs grāmatas?  

No nodarbības paliks prātā japāņu māksliniece Džjunko Nakamura. Viņas ilustrācijas aicina iekšā grāmatā un saka: esi šeit, te ir ļoti nomierinoši, droši un skaisti.  Ja viens mirklis ir kā vesels stāsts, laiks paplašinās. Grāmatiņa ir plāna, bet pēc tās aizvēršanas sajūta, ka esi piedzīvojusi veselu rudens dienu.
Protams digitalizētajās ilustrācijās šīs noskaņas ir grūtāk tvert. 

Interesanti, ka mākslinieces nodarbībās pilnīgu klusumu viegli ievērot ir bērniem, bet pieaugušajiem profesionāļiem tas ir grūtāk. Varbūt tāda ir cilvēku daba, kad viņi "ar savu nebeidzamo steigu rada vairāk trokšņu nekā pasaulei nepieciešams"? Lai gan saka, ka Austrumāzijas kultūrā cilvēki prot cienīt klusumu, ja vien tas nav nedaudz idealizēts priekšstats.  "Ja kāds vēro rīta gaismu vai ir iegrimis lūgšanā, japāņu izpratnē ieiet šajā telpā ar skaļu vārdu būtu kā sabradāt ziedu."

Tags: ,

6/9/26 02:47 pm - [info]negaisiic - Autovadītājas karjera

Rītdien būs apritējusi nedēļa kopš manas jaunās autovadītājas karjeras sākuma - pa šo laiku esmu izbraukājusies uz laukiem, uz pilsētu pa visādiem veikaliem, treniņiem un kafejnīcām, sestdien arī brauciens uz Valmieru bērnelim uz pirmo futbola turnīru, pēc kam vēl lielais rimi (makaronu ēdājiem vajadzēja sapirkt visu veidu makaronu krājumus pa akcijas cenām), un pamaldīties mazliet pa Valmieru, jo es biju aizmirsusi tās specifisko ģeogrāfiju ar veselu vienu tiltu pāri upei, un nezin kāda iemesla pēc nebraucu pa taisno uz estakādēm, bet gan izbraukalējos pa visādām mazieliņām (pa kurām kursos biju braukusi kādas reizes 10, līdz ar to atcerējos visas bedres un ceļazīmes), līdz nokļuvu atpakaļ pašam centram un tam tiltam.
Kopumā jau reāli forša brīvība, kas pilsētas apstākļos dzīvojot nav aktuāla pat ne mazliet, bet šādos mazmiestos gan ir ļoti svētīga.
Par aktuālām visādām parkošanās lietām - sanāk, viss sanāk, laikam autobraucēja izjīuta un gēns tomēr ir labi pārmantojies.
Un kad cienītais vienā reizē man kaut ko sāka stāstīt par riteņu pagrieziena leņķiem un stūres grozīšanu, nepārliekot rokas, tad es varēju atbildēt tik to, ka es par šīm lietām vispār nedomāju, tās vienkārši notiek un kā kurā reizē sanāk, tā es arī daru.

6/8/26 09:00 am - [info]black_data

Trampa ģimenes locekļiem Albānijā ir viens kontraversāls nekustamā īpašuma attīstības projekts. Ja Trampa ģimenei, protams, vispār ir kāds nekontraversāls attīstības projekts. Albānijas gadījumā tas ir mazliet līdzīgs mūsu Riga Waterfront projektam, tikai papildus tam tur vēl ir runa par roņiem, flamingo un pelekāniem. Es saprotu, ka miljardieru apziņas stāvokļi mums ir nesasniedzami - viņiem visiem ir kāds postapokaliptiskais bunkurs ar kaviāra krājumiem simts gadiem. Es nedaudz spēju saprast to mantkārības momentu parastos mirstīgajos, un kaut kādu pārliecību par to, ka labklājība uz citu rēķina ir kaut kāds neizbēgams dabas likums cilvēku sabiedrībā. Ko es nespēju saprast, ir gatavība uzņemties atbildību par neatgriezeniskām pārmaiņām apmaiņā pret mazliet greznāku mājokli un glaunāku auto. Caurmērā cilvēkiem ir izteiktas kaut kādas patriotiskas jūtas, savas tēvzemes skaistuma cildināšana, un cēlas vīzijas par savu pēcteču nākotni, kuri izjutīs dziļu pateicību un cieņu par to, ko tie būs saņēmumši mantojumā. Tai pat laikā tur ir kaut kāda aklums par to, ka visus ūdeņus nav iespējams sasmelt atpakaļ. Bet varbūt es vienkārši pārvērtēju to spēju saredzēt saikni starp savu rīcību un tās sekām, un tur nav nekādas gatavības uzņemties atbildību, tur ir banāls analogs situācijai, kad suns ar maitu zobos mūk no saimnieka, un jūtas kā veiksminieks par savu atradumu, un absolūti to nesaista ar turpmākām vizītēm pie vetārsta, antibiotiku kursu, un caureju nedēļas garumā. Ja pēdējais, tad nu gan radības kronis.
Powered by Sviesta Ciba