Tas ir tik nogurdinoši - turpināt interesēties par tēmām un viedokļiem šajā galēji polarizētajā informācijas vidē. Melnbaltā domāšana it visā, "mēs pret viņiem, ar jebkuriem līdzekļiem" un dogmatiska pieeja jebkurai tēmai.

Ir raksts, kas kritizē sakāpinātas, pārspīlētas un nepiedodami neprecīzas informācijas izplatīšanu, kas izraisa neadekvātu reakciju nacionālā līmenī. Kopumā labs raksts. Lai gan neiztiek arī bez ironijas momenta, ja vienā un tajā pašā rindkopā tiek gan kritizēts The New York Times virsraksts, kas nevietā izmanto jēdzienu "masu kapi", gan iekļauts arī šis non sequitur: "[Ģeoradars] spēj uzrādīt izmaiņas augsnē, taču nespēj noteikt organisko vielu klātbūtni tajā." ;) Bet tas tā, es te tikai pa draugam piesienos, jo jēdziena "masu kapi" izmantošana nevietā ir ar nesalīdzināmi lielākām sociālajām sekām kā izpratnes trūkums par to, ka organisko vielu klātbūtnei augsnē nav vispār nekāda sakara ar apbedījumu esamību vai neesamību.

Raksts ir kopumā ļoti labs, nav kur piesieties. Taču nolaižas rokas, ja cibā uz tādu rakstu ierastie varoņi automātiski reaģē ar Kanādas indiāņu genocīda noliegšanu.


"Nebija nekāda genocīda pret indiāņu bērniem Kanādas teritorijā."

Bija. Masveida bērnu atņemšana kādai etniskai grupai ir daļa no jēdziena "genocīds" definīcijas jau kopš jēdziena pirmsākumiem: In 1948, the United Nations Genocide Convention defined genocide as any of five "acts committed with intent to destroy, in whole or in part, a national, ethnic, racial or religious group, as such." These five acts were: killing members of the group, causing them serious bodily or mental harm, imposing living conditions intended to destroy the group, preventing births, and forcibly transferring children out of the group.

"Tas bija pirms vairāk nekā 100 gadiem, kad radās inovatīvas idejas, ka bērniem jāiet skolā, nevis jāpalīdz vecākiem medīt mamutu. Arī šodien mēs uzskatām to par progresu, nevis indiāņu kultūras iznīcināšanu."

Kanādas indiāņu internātskolu sistēma nebija kaut kāda nevainīga un progresa motivēta bērnu palaišana skolā. Nākamreiz iesaku noskaitīt līdz 10 un tad palasīt kaut kripatiņu informācijas par tēmu, pirms sākt klabināt taustiņus, cien. karotāj pret fake news.

The school system was created to isolate Indigenous children from the influence of their own native culture and religion in order to assimilate them into the dominant Canadian culture. Over the course of the system's more than hundred-year existence, around 150,000 children were placed in residential schools nationally.  By the 1930s about 30 percent of Indigenous children were believed to be attending residential schools.

..

The schools were intentionally located at substantial distances from Indigenous communities to minimize contact between families and their children. Indian Commissioner Hayter Reed argued for schools at greater distances to reduce family visits, which he thought counteracted efforts to assimilate Indigenous children. Parental visits were further restricted by the use of a pass system designed to confine Indigenous peoples to reserves. The last federally-funded residential school, Kivalliq Hall in Rankin Inlet, closed in 1997. Schools operated in every province and territory with the exception of New Brunswick and Prince Edward Island.

..

The residential school system harmed Indigenous children significantly by removing them from their families, depriving them of their ancestral languages, and exposing many of them to physical and sexual abuse. Students were also subjected to forced enfranchisement as "assimilated" citizens that removed their legal identity as Indians.

..

While religious communities issued their first apologies for their respective roles in the residential school system in the late 1980s and early 1990s, on June 11, 2008, Prime Minister Stephen Harper offered the first public apology on behalf of the sitting Cabinet and the leaders of the other federal parties in the House of Commons.


"Toreiz arī vēl nebija ne antibiotiku vai citu labu līdzekļu infekciju slimību ārstēšanai, tāpēc bērnu mirstība bija daudz augstāka nekā šodien. Loģiski, ka mirušos apbedīja kapos."

Par mirstību taisnība, bet nav loģiski, ka mirušie bērni tika guldīti skolas kapsētā, nevis to mirstīgās atliekas atdotas ģimenēm, lai viņi varētu veikt apbedīšanu atbilstoši savām tradīcijām. 19.gs. latviešu zemnieku bērni arī gāja skolā, taču nav dzirdēts par skolu kapsētām. Kādēļ? Tādēļ, ka latviešu zemnieku bērni netika piespiedu kārtā izolēti no savām ģimenēm, lai gan asimilācijas (rusifikācijas politikas) elementi skolās izpaudās.

UPD: Un par mirstību arī nav gluži viss tik vienkārši.
Kā arī papildinājums par skolu kapsētām: The Truth and Reconciliation Commission wrote that the policy of Indian Affairs was to refuse to return the bodies of children home due to the associated expense, and to instead require the schools to bear the cost of burials. The TRC concluded that it may be impossible to ever identify the number of deaths or missing children, in part because of the practice of burying students in unmarked graves. The work is further complicated by a pattern of poor record keeping by school and government officials, who neglected to keep reliable numbers about the number of children who died or where they were buried. While most schools had cemeteries on site, their location and extent remain difficult to determine as cemeteries that were originally marked were found to have been later razed, intentionally hidden or built over.

Kopsavilkumā: Kanādas indiāņu internātskolu sistēma bija vairāk kā gadsimtu ilgstošs sistemātisks genocīds. Kanādas valdības motivācija šādas sistēmas izveidei un uzturēšanai ir labi dokumentēta - indiāņu asimilācija ar mērķi iznīcināt šīs kultūras un etniskās grupas. Maldinošs The New York Times virsraksts un vandālisma aktos pāris nodedzinātas baznīcas nekādā veidā nav attaisnojums klajai genocīda noliegšanai.

*nopūta* Patiešām, ir tik ļoti nogurdinoši turpināt iesaistīties diskusijās tādā vidē, kur pat plaši dokumentētiem faktiem vairs nav nekādas vērtības.