rūsganais sprakšķis

nebūs man siltumnīca.

respektīvi, nebūs tomāti citādi,kā vien podos.
būs lecekts, bet šõreiz saulainākā vietā un vīra taisīta (lasi- regulārākas formas un taisnākiem leņķiem. manējā bija...hmm. interesanta,jā. šī būs smuka)

vakar stāvējām, domājām līdz pagalam nosalām, bet nu, tiešām nekur jēdzīgi to būdu nevar iebāzt, lai kā man gribētos. vai arī es pagaidām vēl nepietiekami gribu.

bet paldies visiem par viedokļiem, procentuālais sadalījums piespieda vīru vismaz apsvērt to domu un patīksmināties ap smukākajām bildēm internetos.

p.s. ko es no tā visa izsecināju - esmu viegli apvainojusies uz cibu,kas domā,ka nemāku audzet tomātus un salātus.

nostājieties lūdzu,protams,manā pusē, ja?

tātad, dotie lielumi ir: zemes desa 15x60 metri, kur vienā galā māja, otrā dārzs. viss tāds ļoti man patīkoši mežonīgs, dauadz koku un krūmut tā,ka reāli saulainas vietas ir stipri pamaz, bet nozāģēts jau ir maksimums.
lūk. un visās saulainajās vietās man jau aug puķes, kā piemēram kokveida peonija, kuru man nudien neceļas roka vēlreiz pārstādīt.
es gribu siltumnīcu. lecekts bija nepareizā vietā,pa tuvu eglei, tur nekas neauga. gribu salātus, gribu tomātus, gribu garšvielas.
vīram ir PRETENZIJAS. viņš jau tā nošņāpis man gandrīz pusi ar savu terasi un badmintona laukumu.
siltumnīca esot nesmuki. !!!
da es tač gribu tādu pašu mazāko 2x2, jo reāli man nav,kur iebāzt, pat dēļ tadas jāzāģē ārā ceriņi.

tā kā ciba zin visu, īpaši jau,kā ir PAREIZI, prasu Jumsīm:

Poll #20623 estētika vs pierīties
Open to: All, results viewable to: All

Kā Tev šķiet, siltumnīca Rīgas privātmājas dārzā ir

Ilgstoša piparmētru tējas lietošana var radīt grūtsirdību.

lūk,kas izrādās pie visa vainīgs. jo,tā kā piparmētras es ievācu 3 milzu spaņus (kaltētā veidā) tad to arī tempju litriem ik dienas.
kā man tagad tālāk būt?

diena,kad saņem NīN paziņojumu laikam ir viena no retajām,kad es baigi nepriecājos par sava dārza izmēŗu
lai gan arī, tikai tāpēc,ka februārī vēl neko nevar stādīt.

bet - tas būtu netaktiski jautāt - cik jums zeme maksā kvadrātā? es izmeklējos, bet neatradu nekādu pārskatāmu tabulu/karti par kadastrālajām vērtībām Rīgā.

man,lūk, zeme čierī ir 52 centi, zeme zem ūķmājas āgenskalnā - 69 centi. bet tās laikam nav salīdzināmas kategorijas.

p.s. es par NīN dalīts ar m2 runāju

Noņēmu dālijas, uzraku dobi, sabāzu pa visurieni tulpes, narcises un hiacintes, izbakstīju frēziju sīpolus, šoto nedaudz apravēju un svētdiena bija beigusies.

es nesaprotu, kā tie citi visu paspēj, man atkal bij milzu plāni brīvdienām, bet čušs vien sanāca. nu,labi, ne čušs, bet gribējās padarīt vairāk. tūliņ būs gads kopš remonta, bet vēl kaudze grāmatu nav no kastēm plauktos saliktas, utt utjp

Man māja smird pēc kaķu čurām.

Vakar uznāca maniakāla tieksme visko nogriezt, piemēram, pujeņu lapas, zeltslotiņus, dienziedes, nu un tātālāk, līdz nonācu pie piparmētrām,kas saaugušās abnormāli milzīgas, jo es čakli vasaras sākumā izkniebu lapas. tad nu arī ņēmu tādus teļus un sasēju buntēs, jo man nav ne konfekškastes,ne arī tik daudz virsmu,lai to izkaltētu pa lapiņai guļus, sakāru virs trepēm

lai līdzsvarotu smakas, blakus istabā noliku bļodu ar tikko iegrieztajām,izkaltušajām lavandām (nu,pārkaltušajām)

pamodos dullu galvu.

no otras puses, ja tas ir pirms 9iem,tad es vienmēŗ mostos ar dullu galvu, tumsa aiz loga nepalīdz.

ziniet,ko es te pusotru stundu darīju?
lasīju gliemežus.

labā ziņa - es neesmu traka. tas,ko pēdējos gadus esmu darījusi, ir rezultējies - parastie, normālie mājiņgliemeži pieaugušu indivīdu apmērā ir , bet ne daudz. ir,protams, arī viņu kniepadatas lieluma atvases.
bet. sūdi ventilatorā ir tādi,ka ir apdzemdējušies tie pretīgie, milzu kailgliemji. tas ir kā lasīt meža zemenes - sēdi uz kvadrātmetru piecas minūtes, bet,kad paveries atpakaļ - vēlaizvien ir. un tas pat nav čelindžs viņus - tādus 0,5-3 cm- lasīt no zālāja. čelindžs ir nolasīt no augiem, spešlī - hostām, kas visas ir salijušas un viņi ir pretīgi un glumi un noslīd pa kātiņu kā pa slidkalniņu lejā.

man sāp mugura un mana tolerance pret pretīgumiem dārzā ir izsmelta totalī, kaut sausais,glumais atlikums ir tikai viena litrīgā perwoll pudele.

riebjas

šitas pēdējais gāziens toč panāks to,ka dārzā šovasar vairs nebūs,ko darīt, except visu nopļaut. cik paspēju apskatīt, no darba atminusies, visas puķes sasistas, noliekušās, gliemeži dzīro

iesnas, sāp kakls un visas pārējās ķermeņa daļas. no gultas nevarēju izkāpt, vēlarvien nevaru pakustēties, nesaprotu,kā man izdevās atmīties līdz darbam.

nolāpītā čiekurkalna pludmales zona,kur dziļāk par 30cm sākas burvīga dzeltenā smilts. mēs to visu norakām,ja, jo man rožu dobīti sagribējies. ja man tās dranķes neaugs ar visu to,ko tur ielaboju iekšā!!!!!

un vainīga pie tā visa ir up, jo nevar atskatīt to,ko esi redzējis, un es nevaru dzīvot bez lidijas freimanes

kuru,ja kas,vēl neesmu dabūjusi, vakar tirgū rožu tante teica,ka diezvai vairs dabūšu.

gribēju pažēloties,ka naktī no loga sapūta un tagad ir sarkans,strutains,sāpošs kakls,bet palasīju Oblicu un eju rakt tālāk rožu dobi.
kas ir viena no manām stulbākajām idejām, jo man ir jāizrok ārā visa zeme, kas izrādās lausku,stiklu un visādu sūdu mistrojums,kurā lāpstu i iekšā dabūt nevar.

sagribēji rozes pie mājas? nu,vispirms pasēdi ērkšķos

besī ārā visi tie paštaisnie dzīvokļos dzīvotāji,kas dirš savu diršamo pie katras iespējas uz privātmājniekiem.

vienīgais,kas nāk prātā,ir (man domāt,ka) Bidstrupa karikatūra par kājāmgājēju, kas lamājās uz autovadītāju, bet pats pie stūres uzvedies, rīkojās uz mata tāpat.

neticu,ka viņi visi,tikuši pie dārza, mestos saukt konteineru pie katra krūma,ko apzāģē.

šogad viņi ir sajutuši asins garšu un katrs ugunskurs apkaimē beidzas ar jāņtārpiņu ierašanos. fain, es varu panest,ka man ik pa laikam uzrīda mentus svešinieki,bet ja pašu draugi nemitīgi par to vaid, tad uzsit asini. nu nafig tad ievācāties daudzstāvenē,kas uzslieta mazmājiņām pa vidam? neviens mazmājiņnieks nestučī kaimiņu,kad tas svilina savus zarus, pat,ja tiek sapūsta svaigi izkārtā veļa vai izbojātas vakariņas dārzā.

lūdzu, zaļā vai citādāk domājošā ciba, apgaismojiet mani. jā,es zinu,ka ir noteikumi,ka var tikai ugunskuru bez zaļiem zariem, bet estaču nededzinu plastmasu vai citas huiņas.

pie mana jau tā ļoooti ļoooooti neomā esošā ,aizbimbātā status kvō, šitā nevajadzēja.

Vakar beidzot nokāpām no ierastās trajektorijas un aizbridām "pa labi",kas bija ļ.laba izvēle, Cabo ar savu vienmēr, vienmēr, vienmēr nebaudāmo ēdienu beidzot var iet ieskrieties, jo ir Terase, kurā arī ir velkomēti garajā pastaigā izvesti suņlopi.

Nēnu,vispaŗ jau kā brančs tas bija salīdzinoši sūdīgs, jo visu laiku viss bija beidzies, nabaga divas (sākumā) viesmīles kafiju nesa pusstundu, bet vismaz nekas nebija tiešām negaršīgs.

Ja turpceļā paspējām izpeldēties (nesaprotu,kas tas par stilu,brančam sākties 12, es tikmēr jau esmu badā nomirusi), atpkaļceļā sāka vilkt baisāko negaisu. apmaldījāmies Mežaparka ielu līkločos(man piemetās vadātājs), mūs gandrīz noknāba ligzdu sargājoša kaija (šausmīgi pretīgi,kad tāda pikē virs galvas), negaiss tā arī neatnāca, dabūju laistīt dārzu manuāli.

simts gadus brīvdienās nebiju slaistījusies (dārza laistīšana un mēslošana neskaitās)

ienīstu pirmās odu pumpas.
katru gadu rumpim vajag adaptēties,lai katrs kodums nebūtu riktīgs sarkans pamponis, kuru miegā nokasi līdz asinīm.

Izravēju piparmētras. Tagad gribas mohito.

jāiet apdēčot laputis

nevaru saņemties

zb.

jā, protams, iejaukt tūbiņā krāsu un secināt, ka no kastītes kāds izpizģījis cimdus.
tagad man ir sarkanas plaukstas.
komplektā ar dārzā sastrādātajiem melnajiem nagiem, šnokšibaķeļno.

bet vispār - vecums.
mugura sāp.
nu,cik,20? kannas izstaipīju?
nu,labi,varbūt vairāk. aifōna aplikācija saskaitījusi kopā šodien 14 km. neizejot no sētas.

es šitā līdz mellai naktij strādāšu

mazliet paroc, atkal sāk gāzt tā,ka jāmūk iekšā. a ko ta iekšā uz brīdi - tikai piesēst pie datora un iedzert vīnu.
jācer,ka visu taisni sastādīšu.

kam jau vāzes, kam bezdelīgas, man atnāca Boskkes vēkšpēdiņ pods
es esmu bijusi tieši tik stulba, ka pasūtīju atsevišķi āķi, jo tai Monoqui veikalā nebija norādīts,ka āķis iekļauts, abet piedāvāja ņemt arī āķi. tagad man ir divi āķi un viens pods. būs jākarās pašai.

nopļāvu zāli. vispār vairs nav spēka, mugura slapja no iekšiņas un āriņas, jo labam laikam jau jābūt tikai,kamēr papmsti ofisā.

labāk nepalika.

kamēr citi liek tīklos bildes pienenēs, manā brīvdienu bilancē ir atņēmusies roka no pieneņu duršanas

man vabše viss ir atņēmies, jo uzraku gārsauriņu (zālāju ar gāāāārsu) un uztgaisīju milzu dāliju dobi. vīramātes dālijas pietika pusei, jābrauc pie mātes pakaļ.

par laimi, solītā mega siltā un saulainā svētdiena sāka līt un es atkritu dīvānā. man liekas,ka tos melnos nagus es netīrīšu, neviens jau neredzēs, haha.