rūsganais sprakšķis

es staigāju pa savu puszemsniega esošo dārzu un meditēju -
te vēl vienu hortenziju
te rozes
te īrisus
te rododenderus
te sīpolpuķes
te manu ēnaino skujeņu stūrīti
un nevaru nevaru nevaru sagaidīt,kad varēs sākt kašņāties.

atnācu uz māju pastrādāt dārzā

jau kamēr atnācu, sāku domāt,ka nebūs.
pirksti zili, deguns tek....

nolasīju antonovkas. sajutos kā balerīna, uz trepju augšējā pakāpiena ar vienu pirkstgalu turēdamās un sniegdamās ellē ratā pēc āboļa.

vispār, ar mani kas nav riktīgi - šogad galīgi neēdās āboļi, kaut vienmēr esmu tos patērējusi citiem nesaprotamos apjomos. laikam visu nepieciešamo skābumu uzņemu caur vīnu.

nogriezu piparmētru ceru, bet laikam jau šitai drēgnumā nekas līdz tējai neizžūs.

gāju uz dzīvokli, satiku draudzeni, viņa,manu dārzā saplūkto pušķi ieraudzījusi, paziņoja,ka man jāiet strādāt par floristu.
šitā man cilvēki viskur mēģina aizsūtīt. uz dizaineriem, stila konsultantiem, suņu treneriem, kas tur vēl bij? bet tak viss tass ir tik virspusēji .
kā mēs ar Tārko nosmējāmies,kad par to floristu būšanu izstāstīju - makten dārgi man tie pušķi sanāktu, ņemot vērā,ka (subjektīvi vērtējot) vissmukākie man sanāk, lasot pļavā vai dārzā uz rinķi staigājot.

šodien paspēju atskriet uz dzīvokli no stroikas, neizlīdama viscauri. kautkā tomēr nav forši sēdēt tādos putekļos. štrunts par manu sēdēt, sunim tādos jāguļ.
tagadiņ jau otro stundu gaidu,kad tas slapeklis beigsies - jāaiziet uz maximu pēc nagulakas noņēmēja, tik sen nebiju krāsojusi nagus,ka esošais acetons atšālējies līdz absolūtai impotencei attiecībā pret laku. šodien noravējos pa mauriņu, mans manikīrs sit pāri visus šausmu rekordus.

visas polārās mitrenes varētu sist ar grābekli, nesaprotu,kamdēļ šādi jāsacūko vasara.


p.s. man šausmīgi gribās verandu, bet nav mūsu mājā, kur tādu ietaisīt.

( traģēdijas patiesie apjomi )

dzīvojot pagaidu dzīvoklī ar divriņķu plītiņu,kas vēl nav nopirkta, stāvgrūdām piebāztas aličes nudien nav tas,ko sirds vēlētos....

meeh, atļāvos apvārdoties un nopirku nevis parasto beici žogam, bet gan grunti un kautkādu superdārgo lazūru, tagad jāmeklē, kur darbūt slīpmašīnu, lai apstādātu to sūda sētu. tas viss ar cerību,ka vārdi par to,ka nebūs jāpārkāso vismaz gadus 5-8.

aizmirsu nopirkt kārtējo nāvi laputīm, tfu, kokakolu, baigais slinkums tagad vilkties uz veikalu.

bet es ļoti cenšos nežēloties par konstanto saunas efektu uz ādas. māja pa pāris dienām uzkarsusi tā,ka maz neliekas. diez,kā tie cilvēki visādās āfrikās un citās karstās vietās iztur šitik sasvīdušu seksu ļoti daudzus mēnešus gadā.

no tā bezgalīgā lietus, dārzs ir aizdauzīts un aizpuvis un pārvērties par gliemežu barotavu, viņi ēd VISU
man likās,ka esmu puslīdz to cīņu uzvarējusi, jo vasaras sākumā nevarēja rīta rasā nolasīt vairāk par sauju, bet in your face, šodien 2 litri!!!! atvilkušies no h*jviņzinkurienes un dragā pa da jeb ko! apiņi ir pārvērtušies par - kurā vienā vampīru seriālā,kad šamo nodur, viš paliek pa tādu gļotainu sūdu čupu, vot apiņi izskatās tā,itkā tajos būtu izšķaidījies kāds veģetāriešvampīrs!

un pat uz tomātiem, uz TOMĀTIEM ir laputis!

nekas man te neizziedēs, nekas neizaugs, viss ir slikti, eju griezt vēnas. vai arī apēst gliemežus. vismaz litriņu.

ko dara cilvēks, atgriezies mājup pēc 5 dienām, noslaistītām pie mātes un nodzertām pie shvep, pēc tam,kad,protams, samīļojis brēcošo kaķi?

aha, metas dārzā, skatīt, ko lietus nositis,kas sazaļojis,kas sadzinis pumpurus, ko laputis noēdušas un izkniebt vecos ziedus. pa lietu protams. bet tas tak nevar gaidīt, ne?

pa šitiem lietiem pat tās rozes,kas neieaugās un tapa apgrieztas, sadzinušas jaunos dzinumus, izdzīvojušs bliež ārā pumpurus, puķuzirņi tādi,ka prieks un kreses taisās ziedēt, viena anemone atvērusies, vien mani rūpju bērni flokši izskatās ar katru dienu sūdīgāk, miltrasu vairs nemana, bet tagad jaunās lapas visas sagriezušās, figviņzin,kas par vainu.

šodien atkal kājas pašas aiznesās uz tramvaja pieturu un aizbraucās uz centrāltirgu, pavisam nejauši mājās atgriežoties ar vēl kādiem stādu podiņiem.
plus, uzzināju,kas mērdē manas upenes (jāņogu stiklspārnis), kā arī gaidu sauli,lai varētu nomiglot rozes un ievu.

par ko es esmu palikusi???

butkāsbāzēja gars ir pārmiesojies dobēsbāzēja garā.
kā no rīta ienesos dārzā lūkot,kas kā jūtas, tā vakarā izrāpoju.

svēdien liktens mani piesmēja un dažādu sakritību rezultātā tiku pie ne vien tirgū sarūpētajiem dienziežu stādiem, pāris rukolām, timijāņiem, vasiliskiem un rozmarīņiem (jo nevar sagaidīt,kad tai manā lecektī sadīgušie sāks augt), bet vēl arī pie dažām rozēm, salvijas krūmiem, mistiskām zilām vālītēm, sibīrijas citroliānām (?), un kaudzi flokšiem.
pārraku visu izsalušo dienziežu dobi, sadalīju atlikušos cerus,tagad ceru,ka ieaugsies. trīs no četrām rozēm saka,ka nebūs.
šodien nezkā sapirkos alisītes un mazsalvijas, un samtenes.
bet man vēl ir pāris vietas,kur kauko sabāzt.
piesieniet mani pie plīts un atņemiet naudu.

šodien esot īpaši labvēlīga diena viskā stādīšanai.
tad nu iebazu zemē uzdāvinoto pīlādzi un rožu krūmu.
bet vēl man bija atvesti pāris flokši manu izsalušo vietā, un pietrūka melnzemes.
tā vietā,lai aizbrauktu uz Kuršiem un nopirktu to sasodīto melnzemi, man sagriezās roka uz Depo pusi.
tad nu es dabūju vēl floksi, mežvīteni, lavandas un verbenu.
kad jau biju ieskrējusies,tad pie viena pārstādīju arī puķuzirņus un kreses.
varētu stādīt vēl, bet nav vairs ko.

dienziedes, maitas, arī izsalušas, tikai trīs skupsnas palikušas, tāpat ar lilijām.
jābrauc uz tirgu.

vakardiendienu veltīju nalgu vilkšanai no pagalmā samestajiem grīdas dēļiem un to sakraušanai, nu, dēļu, nevis naglu, naglas sanāca pusspainis, glītā kaudzītē. un it kā ar to nebūtu gana, vēl meģināju uzcelt lecekti. nu, tur gan jāsaka,no sērijas "zirgu zini? nemaz nav līdzīgs" bet varbūt tas jumts noturēsies,kamēr mani zaļumi sadīgs.
sliktā ziņa ir tā,ka ar kuvaldu un āmuru darbojoties, sadauzīju,protams,sev pirksteļus, viens šodien baisi sāp un sapampis, vēl arī uzmetu dēli uz kājas īkšķa un sāp vispār pilnīgi visas maliņas

ak,jā, man šodien bēda - vakar, figviņzinpakurulaiku, dārzā nolūzis dubultais dzīvības koks, man viņi tik ļoti patīk un tik maz ir palikuši no vecvecmammas laikiem, un šim bij tāds skaists liekums un tik labi piesedza no kaimiņu modrās, ticīgās, nosodošās acs.

uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt,nu,labi, vēl uz divu, cik dzīvības koki man palikuši :( tie jaunie modīgie nav tas, man viņi tādi izliekušies, pusnoplukuši, veci.... :(

izrādās, aličes sabirušas. salasīju, johaidī,tagad jāzaptē.

vēl arī salasīju vien litriņ gliemšus, bet vot tiem nekādu kulināro pielietojumu tā ar neesmu atradusi, tikai tik daudz,ka pretīgi un pēc tam vakariņas negribas.
savairojušies kautkādi sūda kailie, tos tikai ar kratīšanu pudelē iekšā, bueee

man , lūdzu, iesveriet vēl 2 rokas un 2 kājas

vai arī ielejiet vēl kādas stundas diennaktī

vakar izveicu publisku eksekūciju gaišā dienas laikā - nozāģēju abus ķiršus visam pārējam dārzam par biedinājumu,kas notiek,ja gadiem zied un ne sūda neražo.
pēc tam,viegli iekarsusi, piespriedu tādu pat galu dažādiem kaukāzeņu izdzimumiem.
visus nokurinājām tā,ka pāri palika vien smuka ķirša malciņa grilēšanai.

vienīgais,kas izrādija zināmas dumpinieciskas sacelšanās pazīmes, bija apinis. īpaši neglīti sarkani skrāp-apdegumi pa visu augšdelmu. nebija ne jausmas,cik šitie lecīgi. diez,cik dienas neies nost?

un pašās beigās,lai pierādītu,ka šitais mājās visiem ir "prātiņ-nāc-mājas" - visu dienu noņēmušies beigti,izdomājām paspēlēt badmintonu, kas beidzās ar to,ka biju pārsmējusies līdz krampjiem žokļos dēļ suņa,kas ņēma aktīvu dalību, dēļ tā,ka attapos drasējot basām kājām (zaļimelnām,ja) un nemitīgi slīdēju un gāzos,veicot izklupienus,jo tiko pļauta,mitra zāle nav tas piemērotākais segums šādā veida sportiskām aktivitātēm.

pusdienas tika servētas ap pusdivpactiem. naktī.

šorīt likās,ka uz darbu rāpošu.

nesaprotu, kā tā šņākas, ka man visai tādai čaklai tādi baltrocīši un slinķi draugos!

vot, vaig sestdien uztaisīt talku, derētu papildus rokas, bet nav jau,ko aicināt.

piezvanīju bračkam,tam ir muskuļi un darba ar nebaidās, - a šim jāstrādā.
piezvanīju mugursomam ar ko pēdējā tusiņā sarunājām,ka aicināšu uz aso zupu - gribēju piedāvāt šādu bārteri - tam ar jāstrādā visdrīzākais.

vairāk nezinu,kam zvanīt.

agrāk bija Sīkais ar savu draugu - bet nu man paies vairāki gadi,kamēr tikšu pāri aizvainojumam par to nagu palaišanu.

atkal jau nekas cits neatliek kā teikt - sūda būšana!

UPD! mīļielabie,es jau tikai brēkāju un žēlojos, šoreiz mani pa riktīgam glābt nevaig, jums bij jāsaka,ka vot kā, re kādi visi cūkas :)))

nobetonēšu, noasfaltēšu visu nafig!!!!

es nevaru, kas tās par brīvdienām, pēc kurām nevar no gultas izsvempties, un skaties un neredzi ne gala ne malas tam daudzgalvainajam pūķim, viss smeldz, bet reāli paskaties un saproti,ka atkal tikai kāds sīks pleķīts satīrīts, bet nākamvīkend tak tas ar būs aizaudzis.

rokas paceļas un nolaižas un atkal galvā sāk rosīties domas par kautkādām šitām indēm, kaut ne pagalm negribas savā pleķī tādus laist, bet es nesaprotu, kā ar to visu tikt galā....

vīīī,kā man grūti. sāp,viss sāp.
pusi dienas vakar nodzīvojos zem krūmiem,kur ar dakšām netiek klāt, tad nu ar ķeksi cīnijos ar to gārsas izdzimumu.
attiecīgi ceļi un mugura lupatās, tāpat arī rokas. šodien likās,ka uz darbu neaizrāpošu, bet kā smejies, ļisapēda muskuļi dārzā nebij nomocīti, un atčunčināju,ka nemetas.

lecekti,promska, neuztaisīju. laikam jāievieš darbu saraksts un jāatzīmē prioritātes,savādāk nebūs aršanas.

bet vispār jau derētu man, dižajai daiļajai dārzniecei apjaust,ko tieši es tai savā dobē gribu dabūt, savādāk, tāds ļoti nekonkrēts apmērs, un arīdzan dažādās diennakts stundās atceros savādākas lietas,kas man nu ļoti kā noderīgas un ( vaidzīgas )