starp citu, par iepriekšējo tēmu, es smagi nopūtos, bet tomēr iekomentēšu, taču te, nevis pie vaidu vairām iepriekšējos ierakstos.
šķiries, nešķiries, dzīvo atsevišķi, samierinies, pamaini savu attieksmi, whatever, tu to visu vari darīt, bet vienkārši DARI kaut ko pirms iedzīvojies kuņģa čūlā vai tfutfutfu onkoloģijā, beidz gaudot UN, for god's sake, neizmanto šķiršanos vai dzīvošanu vai gulēšanu atsevišķi kā sviru, kā ieroci pret to otru. Es ticu, ka jebkurās attiecībās ir point of no return, kad ir veikta tāda sūdu apmaiņa, kad pie īstā, tā, kas bija šo attiecību sākumā, nav iespējams atgriezties. Es ticu, ka jūs to vēl sasnieguši neesat un neiesaku to speciāli paātrināt. Taču manipulācija ar, pieņemsim, joprojām mīļotā jūtām ir uz to šoortkats.
JA Tu gribi palikt kopā, tad domā par to, ko viņš ir IENESIS tavā dzīvē. Ja gribi šķirties, uzliec mīksto viņa ieguldītajiem tūkstošiem, uzskati to kā kompensāciju par savām pieviltajām cerībām un izdirsto laiku un nerviem.
Es neticu laulībai, kas balstās uz atsevišķu gultu/dzīvesvietu principa, vai, pareizāk sakot, ticu, bet tikai starp diviem ļoti veseliem un pieaugušiem indivīdiem, kādus es, diemžēl, nekur perifērijā neredzu, no offence.
No informācijas, kas man ir pieejama, te es redzu divus ļoti neizlēmīgus, pat bērnišķīgus pieaugušos un vienu pat ļoti izlēmīgu un par savām iegribām pastāvēt spējīgu pusaudzi. Kas saliek jūs vienā setā. Vai nu jūs apvienojaties vienotā frontē vai vismaz vienam no jums ir jāpieaug un jāspēj ierādīt sīkajam sūdam viņa vieta. Ideāli, ja tas būtu sīkā sūda tēvs. Un vēl ideālāk, ja tā vieta būtu nedaudz tālāk par tavas mājas pirmo stāvu. (kļūda, ko tu pieļāvi pašā sākumā ir tu zaudēji neitralitāti - gribēji būt labā, bet pārrēķinājies. ar agresiju žēlabām un dusmām te vairs neko, tikai ar pilnīgu bezkaislību)
bet lūdzu, es tevi vienkārši lūdzu, beidz baroties no komentāriem internetā un svešām gaudām capslockos, ka "es savējam atdevu savus labākos gadus, viņš mani piedirsa, tapēc močī, čakarē, manipulē tagad tu savu, kamēr vēl vari, visi viņi ir cūkas". tā tu kļūsi tikai par vēl vienu cilvēku, kas nēsā savas neveiksmes kā piespraudes un neredz savu atbildību kaut vai tajā, ka izvēlējās (atkārtoti un atkārtoti un atkārtoti) nepareizi.
Starp citu, apsveru iespēju par nelielu bet godīgu samaksu sākt risināt svešas problēmas viņu vietā, izbraukuma sesijās, piedaloties visām dzīvot nemākošajām pusēm. Jo jej bogu, man visus jūs 3 gribas vienkārši sabļaut un noslānīt.
oi, es pat par vairāk kā nelielu samaksu noskatītos, kā atslāna sīko sūdu
*** es neizmantoju gulēšanu atsevišķi kā sviru - vnk,ja man ir sajūta,ka nevaru atrasties vienā telpā, labāk to nedaru,nekā izsaucu vēl kādu lavīnu un eju uz darbu aizpampusi noņuņņājusies, tāpat es gana bieži to daru.
un arī šķiršanos es neizmantoju kā sviru - vismaz man tā liekas. es mēģinu pateikt, tieši cik sūdīgi es jūtos, jo man nesaprotamu iemeslu dēļ, tas neaiziet.
tikko mājās pārradās lielais sūds. viņaprāt - ģeniāls risinājums - priekšlaicīgi aizfurņīt bērnu pie omes(kur tāpat bija paredzēts pavadīt vasaru).viņam liekas,ka man uz burvja nūjiņas mājienu, jāpaliek laimīgai. nē, ieguldīties viņš audzināšanā negrib."jo tam nav jēgas, viņa tāda vienkārši ir"
kamēr lasīju dārzā gliemežus, fakts tika paziņots (piektdien ar mantām prom). ienākot nomazgāt ārkārtīgi lielisko kosmētisko līdzekli vārdā gliemežu serums, dzirdēju ķērcienus, tagad abi aizgāja pastaigāties, can't believe, she can walk!
esesmu totāli apmaldījusies trīs priedēs un nezinu,kā tikt ārā. vīrs iet pie frizūras, bet vienīgais,ko viņa viņam saka (vismaz,ko atrederē) ka viņam esot jāpacieš. gan A, gan es. es nesaprotu,kas, kam ir jāizdara, lai viņam aizietu,ka ir jāsāk audzināt. viņam ir poza- es nesaprotu. un iepūt.
un tam saknes ir jau vairāk kā gadu atpakaļ - mēs jau tad dirsāmies, jo es pārmetu, ka viņš neko nedara. ka es nesaprotu, kāpēc es plēšu dirsu pušu, bet viņam....nav iekšā. visa viņa atbildība bija paņemt A pie mums, ar to arī viss beidzās.
un,kad es saku,ka viņa nav izturama,viņš man PĀRMET!!!!! ka es tikai pārspīlēju un viņu ienīstu. viņš!!! pat viņš ir aizmirsis visu to,ko es esmu darījusi viņas labā. bet, kad es paŗmetu,ka viņš ir sūdīgs tēvs - viņš atairējas ar maniem vārdiem par to,ka viņa ir manipulatīva egoistiska dirsa un saka,ka viņu tāpat izmainīt nevar.
viss ir vienos vārtos.
gribu striķi, ziepes ir.
p.s. tas nu gan nav nekāds rōzā, es gaidīju īstas fuksijas!!!
Šobrīd tu vienkārši niķojies. Ir panākts vēlamais - sīkais sūds uz laiku ir eliminēts, pasaki par to vīram paldies un esi laimīga, baudiet kopābūšanu. Pārējais ir kaprīzes, ojojoj es gribēju lai viņš izdara to pašu citām metodēm.
Tas ka tu draudi ar šķiršanos ir manipulācija. Pat ja līdz galm neapzināta. Ja esi šķīrēja, ej iesniedz papīrus, tagad tas ir vieglāk kā jebkad.
Bitomlains. Tagad no piektdienas gaiss ir tīrs. Ja Tev tas vīrietis ko nozīmē - parādi viņam to jo īpaši pusaudža prombūtnē, jo ja nav starpības un tu esi īgna un kašķīga tā vai tā, tad viņš labāk būs tuvāk savam bērnam. Ja tu uzskati ka sūdu kritiskā masa ir pārsniegta - ļoti labi, tad razjehaļis un miers, arii kameer pusaudzis nejauc gaisu.
Ja tu gribi ar viņu būt kopā, beidz viņu apdirst un apsaukāt. Kā laivu nosauksi, tā viņa peldēs.
Tas ka sīkā šmara ir neciešama, es tev ticu. Bet zinu arī kā šādās situācijās saasinās uztvere attiecībā uz kairinājumiem un kā savās acīs pieaug sava pagātnes labdarība. Meitene, saņemies, TU vairs neesi pusaudzis!
P.S. Es arī vairs neesmu pusaudzis, tapeec nav fuksija :)
tu to nesaproti, jo tev vienalga,varbūt tu gribi būt mans psihologs, vai tu vispār saproti,kā ir būt manā ādā, mēs esam līdztiesīgi, es nervozēju un kratos un nevaru aizmigt, bet jūs nevarat iet augšā, es pamostos nekāda, es nevaru izgulēties, kāpēc tu tagad salīdzini ar citiem,ja es nevaru salidzināt ar draugiem, kuri var lakot nagus istabā, jā es lakoju speciāli, lai jums arī būtu jāosta, jo jūs mani nerespektējiet, tas nav godīgi, es nevaru , bet tu vari, bet kāpēc jūs nevarat iet augšā, tu nezini kā es jūtos pēc negulētajām naktīm, es sāku domāt par lietām,par kurām es negribu domāt , jūs nevarat izturēties izturēties pret mani tā, es atzīstu,ka es jūs vairs nerespektēju, jo jūs tā pret mani izturaties, estev stāstu,ka man ir tik slikti, bet tev vienalga, kāpēc man ir jāpārceļas, tu vari iet prom, kāpēc tu nevari saprast, man nevajag ģimeni, man vajag tavu mīlestību un atbalstu, tu neko nevari izdarīt manis dēļ, tev liekas,ka man ir patīkami tev pateikt paldies, ņemot vērā,kādas ir mūsu attiecības, kāpēc tu mani neslavē, kāpēc man tev ir jāatskaitās, jo tu zini,ka man ir grūti uzstāties klases priekšā,
skaidrs,ka viņa negrib pārcelties, viņa noteikti,ka nav vispār domājusi pa vasaru kur citur braukt, jo te varētu visu dienu uzdzīvot, nevis pie omītes,kas pensijā un vislaik mājās.
jo viņai pašreizējais stāvoklis ir pieņemams. tas ir vairākkārt teikts,ka viņai tā ir labi.
jo ir neitralizēts vienīgais audzinošais aspekts - es.
bet lai viņš neieliecas un aizsūta viņu uz vasaru prom. un vakarā kad viņa ir aizbraukusi, tu velc ārā savas labākās mineta prasmes, nevis īdi, ka tev vēl visa kā ir par maz.
jo viņš uzpērkas uz katru maniplatīvo tekstu un asaru. un paklausoties no malas, tur skaidri var just aprēķinu, bet,kad es to pasaku, viņš saka,ka esmu ļauna
da viņš vabše uztaisīja gadsimta lažu,kas pierādā viņa spējas diskusijā - iegāja un nevis pateica,ka manis dēļ viņai jāizvācas, bet tāpēc,ka viņa pirms tam izdirsās, pateica,ka viņš viņu sūta pārdomāt dzīvi pie omes, jo viņai jāsaprot, ka viņa viņu nekomandēs
nezinu, cik daudz malkas saskladīju es, bet iegāju pateicu, ka tēvam samisējās, ka tā esmu es,kas viņu nevar izturēt, uz ko saņēmu atbildi, ka varēju nepūlēties, viņa tāpat zin
pretēji plānam, pajautāju, nafig tad viņa apdirš tēvu? un paskaidroju nedaudz savu pozīciju
Jo? Ja es tāpat jau esmu ļaunuma sakne, kāpēc nevelt pār mani visus akmeņus?
Jo viņa sāka viņam pārmest dajebvisu un tas viss bija pilnīgā beztēmā. Es paskaidroju, ka nevaru izturēt viņas neaudzinātību un skandālus trīsreiz nedēļā.
Tu viņam saki, ka viņš neko nejēdz no audzināšanas un tēlo labiņo, bet tad, kad viņš to nedara, bet manuprāt izdara labu pedagoģisko gājienu (atstājot to starp viņiem un adekvāti pamatojot), iejaucies un pazemo viņu meitas priekšā- mol, viņš ne tikai neko mājās nelemj (lem tu), viņš neko nelem sava bērna saistībā (besī un izlēmi tu), vopščim ir podkablučņiks un lohs.
Lūk. Es atkal daru visu pēc labākās sirdsapziņas, lai vīram nav gadiem viņai jātaisnojas, a izrādās, ka atkal viss ir slkti un es esmu dranķīgākais homo sapiens universā. Un tad vēl man ir jātaisnojas, kāpēc es negribu dzīvot.
es paskaidrošu: vīrs izdarīja to kas viņam kā vīrietim bija jāizdara/jāpasaka, lai neizskatītos pēc podkablučņika. un tu iegāji un brutāli salēji eļļu ugunī lai izrādītu savu aizvainojumu. ļoti slikti aprēķināts gājiens.
Tu zini, es neticu, ka to saku, bet man palēnām sāk izskatīties, ka varbūt tā drāma nemaz nav tik liela kā Tu pati mēģini viņu visu laiku uzkurt.
Paskaties arī no vīrieša perspektīvas: ok, pusaudzis ir nepieskaitāms, bet sieva, pieaugusi sieviete, psiho par nagulakām, lec pa vidu diskusijās kur viņu neviens nesauc, raud, sūdzās un guļ otrā istabā. domāju gan, ka viņam vnk gribas sist galvu pret sienu izmisumā. Un es neaizstāvu vīriešus, kas don't get shit done. Bet tavējais cik saprotu, vismaz māju remontē? Remontē. Tātad kopīgu nākotni ar tevi plāno un grib. Un cik var spriest tomēr pēc taviem atstāstiem, cenšas arī panākt lai visa šī bērna situācija kaut kā nogludinās. Pat gatavs izdabāt tev un bērnu aizsūtīt prom. Tas, ka metodes nav precīzi tās, kā tu esi iedomājusies, to es jau teicu - kaprīzes.
Ko tu īsti gribi? Man šobrīd izskatās, ka tu vēlies lai viņš ir tipa ģimenes galva, bet tai pat laikā dara visu tā kā tu gribi. tas tā gluži nedarbojas.
Zinu, ka tas nepedagoģiski, zinu, ka mani te par to noknābās, zinu, ka tas attiecības neuzlabotu, bet es laikam viņai uzšautu. Tādu kārtīgu pļauku, lai vēl ilgi sūrst. Ja nerespektē un neciena, tad lai vismaz baidās.
Es varbūt nesaprotu vārdu "audzināt", bet vienā reizē tu teici, ka nevari salādēt A. izmestās mantas maisā un izmest, jo tēvs tik un tā nopirks jaunas. Es to saprotu, kā tēva veikto audzināšanu, tikai viņa audzināšana ir diametriāli pretēja tavai. Tur arī ir visa problēma. Nevar bērnu raut katrs uz savu pusi. Ja viņš negrib audzināt, tad viņam ir jābūt pilnībā pasīvam – nekādas jaunu drēbju pirkšanas u.tml. Jums ir jāvienojas, lai jūsu rīcības būtu saskaņotas, nevis tā, ka tu kaut pasaki vai pieprasi no A., bet viņa aiziet pie tēva, kas visu iedod un atļauj. Tas būtu apmēram tāpat, kā tu no rīta dobē stādi puķes, bet viņš vakarā tās visas izrauj laukā, un tā katru dienu, un bez izmaiņām. Skaidrs, ka šādā situācijā tu vari vienīgi iegrimt depresijā, jo tu neredzi, ka tavām audzināšanas darbībām būtu kāda jēga.
nevis "viņam tā ir vieglāk", bet tas ir viņa bērns, pat ja draņķīgs, tik un tā viņa bērns. tev tas ir jāieliek savā apziņā kā nemainīgs un neapstrīdams fakts.
Saprotams, bet nu pieaugušam cilvēkam jau vajadzētu saprast, ka visu laiku dot nozīmē – kaitēt bērnam. Tas ir kā žēlot alkoholiķi un dot viņam vēl vairāk dzert, kamēr viņš nonāk reanimācijā.
ā, starp citu, kas tas par nacismu ar nagu lakošanu ārā? nevar vienkārši logu pavērt vai nopirkt viņai nevis rūpniecisku acetonu bet normālu lakas noņēmēju bez smakas?
runa bija par noņēmēju. a) life is not as it was, es nezinu,kur viņa ņem savus noņēmejus b) par spīti manai kurīšanai, man ir afigenna laba oža, man viņi visi smird c) jā, es pati eju noņemt nagulaku āŗā un no way vate tiek izmesta virtuves miskastē (nu,tas bija laikos,kad es krāsoju acis/nagus/ragus, tagad man viss pohuj)
kad viņa ņemas ar nagiem,es nezinu,ko viņa dara, bet es saožu pat otrajā stāvā
nagu laka un visi šietie smirdīgie sūi iekštelpās IR GAN asinsizliešanas vērti!!!! Tas ir aptuveni tas pats, kas man te kāds dzīvoklīs mēķēt sadomātu. Kāpēc man tā inde jāelpo?????? Nezinu tieši kāds ir mufa points, ka'pēc nepatīk, bet mana nostāja par šitiem visiem sū iekštelpās ir tāda pati.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
šķiries, nešķiries, dzīvo atsevišķi, samierinies, pamaini savu attieksmi, whatever, tu to visu vari darīt, bet vienkārši DARI kaut ko pirms iedzīvojies kuņģa čūlā vai tfutfutfu onkoloģijā, beidz gaudot UN, for god's sake, neizmanto šķiršanos vai dzīvošanu vai gulēšanu atsevišķi kā sviru, kā ieroci pret to otru.
Es ticu, ka jebkurās attiecībās ir point of no return, kad ir veikta tāda sūdu apmaiņa, kad pie īstā, tā, kas bija šo attiecību sākumā, nav iespējams atgriezties. Es ticu, ka jūs to vēl sasnieguši neesat un neiesaku to speciāli paātrināt. Taču manipulācija ar, pieņemsim, joprojām mīļotā jūtām ir uz to šoortkats.
JA Tu gribi palikt kopā, tad domā par to, ko viņš ir IENESIS tavā dzīvē. Ja gribi šķirties, uzliec mīksto viņa ieguldītajiem tūkstošiem, uzskati to kā kompensāciju par savām pieviltajām cerībām un izdirsto laiku un nerviem.
Es neticu laulībai, kas balstās uz atsevišķu gultu/dzīvesvietu principa, vai, pareizāk sakot, ticu, bet tikai starp diviem ļoti veseliem un pieaugušiem indivīdiem, kādus es, diemžēl, nekur perifērijā neredzu, no offence.
No informācijas, kas man ir pieejama, te es redzu divus ļoti neizlēmīgus, pat bērnišķīgus pieaugušos un vienu pat ļoti izlēmīgu un par savām iegribām pastāvēt spējīgu pusaudzi. Kas saliek jūs vienā setā. Vai nu jūs apvienojaties vienotā frontē vai vismaz vienam no jums ir jāpieaug un jāspēj ierādīt sīkajam sūdam viņa vieta. Ideāli, ja tas būtu sīkā sūda tēvs. Un vēl ideālāk, ja tā vieta būtu nedaudz tālāk par tavas mājas pirmo stāvu. (kļūda, ko tu pieļāvi pašā sākumā ir tu zaudēji neitralitāti - gribēji būt labā, bet pārrēķinājies. ar agresiju žēlabām un dusmām te vairs neko, tikai ar pilnīgu bezkaislību)
bet lūdzu, es tevi vienkārši lūdzu, beidz baroties no komentāriem internetā un svešām gaudām capslockos, ka "es savējam atdevu savus labākos gadus, viņš mani piedirsa, tapēc močī, čakarē, manipulē tagad tu savu, kamēr vēl vari, visi viņi ir cūkas". tā tu kļūsi tikai par vēl vienu cilvēku, kas nēsā savas neveiksmes kā piespraudes un neredz savu atbildību kaut vai tajā, ka izvēlējās (atkārtoti un atkārtoti un atkārtoti) nepareizi.
Starp citu, apsveru iespēju par nelielu bet godīgu samaksu sākt risināt svešas problēmas viņu vietā, izbraukuma sesijās, piedaloties visām dzīvot nemākošajām pusēm. Jo jej bogu, man visus jūs 3 gribas vienkārši sabļaut un noslānīt.
***
es neizmantoju gulēšanu atsevišķi kā sviru - vnk,ja man ir sajūta,ka nevaru atrasties vienā telpā, labāk to nedaru,nekā izsaucu vēl kādu lavīnu un eju uz darbu aizpampusi noņuņņājusies, tāpat es gana bieži to daru.
un arī šķiršanos es neizmantoju kā sviru - vismaz man tā liekas. es mēģinu pateikt, tieši cik sūdīgi es jūtos, jo man nesaprotamu iemeslu dēļ, tas neaiziet.
tikko mājās pārradās lielais sūds. viņaprāt - ģeniāls risinājums - priekšlaicīgi aizfurņīt bērnu pie omes(kur tāpat bija paredzēts pavadīt vasaru).viņam liekas,ka man uz burvja nūjiņas mājienu, jāpaliek laimīgai.
nē, ieguldīties viņš audzināšanā negrib."jo tam nav jēgas, viņa tāda vienkārši ir"
kamēr lasīju dārzā gliemežus, fakts tika paziņots (piektdien ar mantām prom). ienākot nomazgāt ārkārtīgi lielisko kosmētisko līdzekli vārdā gliemežu serums, dzirdēju ķērcienus, tagad abi aizgāja pastaigāties, can't believe, she can walk!
esesmu totāli apmaldījusies trīs priedēs un nezinu,kā tikt ārā. vīrs iet pie frizūras, bet vienīgais,ko viņa viņam saka (vismaz,ko atrederē) ka viņam esot jāpacieš. gan A, gan es.
es nesaprotu,kas, kam ir jāizdara, lai viņam aizietu,ka ir jāsāk audzināt.
viņam ir poza- es nesaprotu. un iepūt.
un tam saknes ir jau vairāk kā gadu atpakaļ - mēs jau tad dirsāmies, jo es pārmetu, ka viņš neko nedara. ka es nesaprotu, kāpēc es plēšu dirsu pušu, bet viņam....nav iekšā. visa viņa atbildība bija paņemt A pie mums, ar to arī viss beidzās.
un,kad es saku,ka viņa nav izturama,viņš man PĀRMET!!!!! ka es tikai pārspīlēju un viņu ienīstu. viņš!!! pat viņš ir aizmirsis visu to,ko es esmu darījusi viņas labā.
bet, kad es paŗmetu,ka viņš ir sūdīgs tēvs - viņš atairējas ar maniem vārdiem par to,ka viņa ir manipulatīva egoistiska dirsa un saka,ka viņu tāpat izmainīt nevar.
viss ir vienos vārtos.
gribu striķi, ziepes ir.
p.s. tas nu gan nav nekāds rōzā, es gaidīju īstas fuksijas!!!
Tas ka tu draudi ar šķiršanos ir manipulācija. Pat ja līdz galm neapzināta. Ja esi šķīrēja, ej iesniedz papīrus, tagad tas ir vieglāk kā jebkad.
Bitomlains. Tagad no piektdienas gaiss ir tīrs. Ja Tev tas vīrietis ko nozīmē - parādi viņam to jo īpaši pusaudža prombūtnē, jo ja nav starpības un tu esi īgna un kašķīga tā vai tā, tad viņš labāk būs tuvāk savam bērnam. Ja tu uzskati ka sūdu kritiskā masa ir pārsniegta - ļoti labi, tad razjehaļis un miers, arii kameer pusaudzis nejauc gaisu.
Ja tu gribi ar viņu būt kopā, beidz viņu apdirst un apsaukāt. Kā laivu nosauksi, tā viņa peldēs.
Tas ka sīkā šmara ir neciešama, es tev ticu. Bet zinu arī kā šādās situācijās saasinās uztvere attiecībā uz kairinājumiem un kā savās acīs pieaug sava pagātnes labdarība. Meitene, saņemies, TU vairs neesi pusaudzis!
P.S. Es arī vairs neesmu pusaudzis, tapeec nav fuksija :)
viņa saliek vīru vienā setā ar savu brēkšanu
tu to nesaproti, jo tev vienalga,varbūt tu gribi būt mans psihologs, vai tu vispār saproti,kā ir būt manā ādā, mēs esam līdztiesīgi, es nervozēju un kratos un nevaru aizmigt, bet jūs nevarat iet augšā, es pamostos nekāda, es nevaru izgulēties, kāpēc tu tagad salīdzini ar citiem,ja es nevaru salidzināt ar draugiem, kuri var lakot nagus istabā, jā es lakoju speciāli, lai jums arī būtu jāosta, jo jūs mani nerespektējiet, tas nav godīgi, es nevaru , bet tu vari, bet kāpēc jūs nevarat iet augšā, tu nezini kā es jūtos pēc negulētajām naktīm, es sāku domāt par lietām,par kurām es negribu domāt , jūs nevarat izturēties izturēties pret mani tā, es atzīstu,ka es jūs vairs nerespektēju, jo jūs tā pret mani izturaties, estev stāstu,ka man ir tik slikti, bet tev vienalga, kāpēc man ir jāpārceļas, tu vari iet prom, kāpēc tu nevari saprast, man nevajag ģimeni, man vajag tavu mīlestību un atbalstu, tu neko nevari izdarīt manis dēļ, tev liekas,ka man ir patīkami tev pateikt paldies, ņemot vērā,kādas ir mūsu attiecības, kāpēc tu mani neslavē, kāpēc man tev ir jāatskaitās, jo tu zini,ka man ir grūti uzstāties klases priekšā,
skaidrs,ka viņa negrib pārcelties, viņa noteikti,ka nav vispār domājusi pa vasaru kur citur braukt, jo te varētu visu dienu uzdzīvot, nevis pie omītes,kas pensijā un vislaik mājās.
jo viņai pašreizējais stāvoklis ir pieņemams. tas ir vairākkārt teikts,ka viņai tā ir labi.
jo ir neitralizēts vienīgais audzinošais aspekts - es.
bet lai viņš neieliecas un aizsūta viņu uz vasaru prom. un vakarā kad viņa ir aizbraukusi, tu velc ārā savas labākās mineta prasmes, nevis īdi, ka tev vēl visa kā ir par maz.
jo viņš uzpērkas uz katru maniplatīvo tekstu un asaru. un paklausoties no malas, tur skaidri var just aprēķinu, bet,kad es to pasaku, viņš saka,ka esmu ļauna
da viņš vabše uztaisīja gadsimta lažu,kas pierādā viņa spējas diskusijā - iegāja un nevis pateica,ka manis dēļ viņai jāizvācas, bet tāpēc,ka viņa pirms tam izdirsās, pateica,ka viņš viņu sūta pārdomāt dzīvi pie omes, jo viņai jāsaprot, ka viņa viņu nekomandēs
nezinu, cik daudz malkas saskladīju es, bet iegāju pateicu, ka tēvam samisējās, ka tā esmu es,kas viņu nevar izturēt, uz ko saņēmu atbildi, ka varēju nepūlēties, viņa tāpat zin
pretēji plānam, pajautāju, nafig tad viņa apdirš tēvu?
un paskaidroju nedaudz savu pozīciju
tagad viņa ņuņņā vēl sirsnīgāk
un man paliek žēl
bet es turos.
Ja es tāpat jau esmu ļaunuma sakne, kāpēc nevelt pār mani visus akmeņus?
Jo viņa sāka viņam pārmest dajebvisu un tas viss bija pilnīgā beztēmā. Es paskaidroju, ka nevaru izturēt viņas neaudzinātību un skandālus trīsreiz nedēļā.
Un tad vēl man ir jātaisnojas, kāpēc es negribu dzīvot.
Tu zini, es neticu, ka to saku, bet man palēnām sāk izskatīties, ka varbūt tā drāma nemaz nav tik liela kā Tu pati mēģini viņu visu laiku uzkurt.
Paskaties arī no vīrieša perspektīvas: ok, pusaudzis ir nepieskaitāms, bet sieva, pieaugusi sieviete, psiho par nagulakām, lec pa vidu diskusijās kur viņu neviens nesauc, raud, sūdzās un guļ otrā istabā. domāju gan, ka viņam vnk gribas sist galvu pret sienu izmisumā. Un es neaizstāvu vīriešus, kas don't get shit done. Bet tavējais cik saprotu, vismaz māju remontē? Remontē. Tātad kopīgu nākotni ar tevi plāno un grib. Un cik var spriest tomēr pēc taviem atstāstiem, cenšas arī panākt lai visa šī bērna situācija kaut kā nogludinās. Pat gatavs izdabāt tev un bērnu aizsūtīt prom. Tas, ka metodes nav precīzi tās, kā tu esi iedomājusies, to es jau teicu - kaprīzes.
Ko tu īsti gribi? Man šobrīd izskatās, ka tu vēlies lai viņš ir tipa ģimenes galva, bet tai pat laikā dara visu tā kā tu gribi. tas tā gluži nedarbojas.
Zinu, ka tas nepedagoģiski, zinu, ka mani te par to noknābās, zinu, ka tas attiecības neuzlabotu, bet es laikam viņai uzšautu. Tādu kārtīgu pļauku, lai vēl ilgi sūrst. Ja nerespektē un neciena, tad lai vismaz baidās.
izņemot,ja viņa kautko nodarīs savā bezatbildībā maniem lopiem. tad gan.
Katrs jau spriež pēc sevis, kad 8.klasē màtei pateicu " bļe" , dabūju pļauku un neatkārtojos gadus desmit. But this is not the case.
ai
a) life is not as it was, es nezinu,kur viņa ņem savus noņēmejus
b) par spīti manai kurīšanai, man ir afigenna laba oža, man viņi visi smird
c) jā, es pati eju noņemt nagulaku āŗā un no way vate tiek izmesta virtuves miskastē (nu,tas bija laikos,kad es krāsoju acis/nagus/ragus, tagad man viss pohuj)
kad viņa ņemas ar nagiem,es nezinu,ko viņa dara, bet es saožu pat otrajā stāvā