Velkamists
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in extranjero's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Tuesday, April 16th, 2019
    4:54 pm
    Labāk ir laba ienaidnieks!
    https://www.dailymail.co.uk/news/article-6927801/Notre-Dame-construction-boss-boasted-firms-abilities.html

    After winning the contract Le Bras said: 'No one has touched it [Notre Dame] for 150 years, it's a great honour to be doing the work.

    Būtu labāk neiztikuši vēl 150 gadus. Neaiztiec to, kas nav salauzts!

    Varbūt tur bija nodarbināti austrumu viesstrādnieki? Bet nē, raksta šo:

    The firm boasts that it is proud to employ French workers and has refused to take on 'low-cost' staff from abroad.

    Nedaudz atgādina mūsu Maksimas traģēdiju – lai gan šoreiz bez upuriem.

    Mr Heitz also revealed that an earlier alarm had gone off at 6.20pm, interrupting a Mass, but no fire was found. The alarm then sounded again at 6.43pm.

    Drīzāk izskatās pēc tā, ka nav kārtīgi izvērtēti visi riski. Tā iet, kad valdība iepirkumā vienmēr izvēlas lētāko piegādātāju. Ir pat nelielas norādes, ka darbi novērtēti pārāk lēti: The Notre Dame renovation work was estimated to cost a total of £130 million (€150 million, in an audit by the French Ministry of Culture in 2014. Nav īsti skaidrs, kas te domāts, bet ja 2014. gadā auditā bija iegūta lielāka summa, tad kā tagad varēja sanāk par 20 miljoniem mazāk?
    Monday, April 15th, 2019
    8:55 pm
    Dievmātes Katedrāles degšana ir ļoti simboliska – tas ir kā pēdējais punkts Eiropas reliģijas un kultūras vērtību sārtam, kuram paši eiropieši piešķīla uguni. Ēku varbūt atjaunos, bet kā būs ar Francijas vērtībām?
    Friday, April 12th, 2019
    5:36 am
    IQ ir pārvērtēts
    Viena lieta, ko ashōls Talebs ir skaidri pierādījis, ir IQ vērtējuma bezjēdzīgumu. Zems IQ var palīdzēt noteikt smadzeņu attīstības traucējumus, bet ja tas ir augstāks par normu, tad jebkura korelācija ar dzīves sasniegumiem ir apšaubāma pārāk lielas variances dēļ. Šeit problēma ir arī tā, ka korelācija nav lineāra un apakšgrupas stingrā korelācija ļoti ietekmē kopējo grupas korelāciju. Tāpēc korelāciju vienu pašu nekad nevar izmantot kā pierādījumu.

    Pēc šī es vairs nekad nevarēšu nopietni izturēties pret apgalvojumiem par augsta IQ noderīgumu. Tāpat arī par dažādu tautu IQ līmeņa salīdzinājumiem vai to, ka IQ varētu būt ģenētiski determinēts.

    Šī lieta tiešām nav izturējusi matemātisko pārbaudi, un tas arī iedzen kārtējo naglu pseido-psiholoģijas un sociālo zinātņu zārkā.
    Wednesday, April 3rd, 2019
    10:23 am
    Man patīk cibiņa lavendera ar to, ka viņa raksta par dažādiem jocīgiem valodas lietojuma piemēriem.

    Pateicībā dalīšos ar nesen atrastu smieklīgu piemēru, kurā female patients bija iztulkots kā pacientes-sievietes. Nezinu, vai tulkotājam ļoti gribējās atstāt tulkojumā 2 vārdus vai arī tas ir politkorektums, lai atļautu iespēju eksistēt arī pacientēm-vīriešiem (lai gan kā viņš zināja, ka autors nav domājis abu dzimumu pacientus(-es) sievietes?) :D
    7:47 am
    Man nav bažu par to, ka AI varētu sasniegt cilvēka līmeni un kļūt par draudu cilvēkiem. Vismaz vēl manas dzīves laikā noteikti ne. Vēl jo vairāk tāpēc, ka par AI mūsdienās sauc praktiski jebkurus datoralgoritmus vai dumjas IT sistēmas.

    Es daudz vairāk bažījos par to, ka dažādi idioti var noticēt mārketingam un ieviest nepārbaudītas AI sistēmas kritiskos vai globālos procesos. Tas gan varētu novest pie sabiedrības bojāejas, piemēram, ja banku sistēmu iznīcinātu negaidīta sistēmas kļūme. Vai arī šīs “gudrās” sistēmas lēmumpieņēmējiem pavēstīs, kad tev ir jāārstējas vai jāpārtrauc lietot zāles, vai kad tev jāsēž cietumā un kad tevi vajag izlaist no cietuma utt.

    Šāda fiasko sekas labi parādās nesenajās Boeing 737 MAX avārijās. Īsumā, esošā 737 sērija tika uzlabota ar citādu dzinēja novietojumu, kas mainīja lidmašīnas aerodinamiskās īpašības. Lai nebūtu jāveic papildu pilotu apmācība, tika nolemts šīs izmaiņas kompensēt ar programmatūru. Un kas gan šeit varētu noiet greizi? IT ir uzticamāks nekā cilvēks, kur vajadzīga ātra un precīza darbība, vai ne? Varbūt vajag vēl kādu drošības sensoru? Nu diezvai. Ja kādam ļoti gribas, tad par papildu maksu Boeings varēja pārdot iespēju, salīdzināt rādījumus ar otru sensoru.

    Taču neatkarīgi inženieri jau iepriekš saskatīja šos riskus, un ASV aviācijas drošības regulators FAA jau bija uzsācis izmeklēšanu. Diemžēl programma īsti nestrādāja kā iecerēts, un pēc tam kad jau bija nokritušas divas lidmašīnas, cilvēki citās valstīs sāka satraukties un aizliedza lidojumus ar šīm lidmašīnām. Un pat tad Boeing lēmumpieņēmēji nebija pārliecināti un solīja, ka viss ir kārtībā, līdz FAA padevās citu valstu spiedienam un arī aizliedza šo lidmašīnu izmantošanu ASV, kamēr bīstamā sistēma netiks izlabota.

    Saprotams, ka naudas dēļ pat velns danco, un tomēr nav saprotams, kāpēc Boeing neatzina šos riskus pat tad, kad tie jau bija izpaudušies realitātē un radījuši milzu zaudējumus. Iespējams, ka cilvēkiem ir dabiska ticība maģijai, un šī ticība nav apstrīdama. Agrāk varēja ticēt dažādām pārdabiskām parādībām – gariem vai dievībām. Bet kad tas racionālisma laikmetā tika atņemts, to pamazām aizstāj uzticēšanās AI nekļūdīgumam.
    Sunday, March 24th, 2019
    8:14 am
    Sasmīdināja virsraksts šim rakstam, jo pretēji sākumā teiktajam viss raksts ir par to, kas Igaunijā ir sakārtots un labāks nekā Latvijā. Pat tas, ka igauņi ir lieli naudas atmazgātāji Latvijā, arī vairāk norāda ne tik daudz uz sliktajiem igauņiem, kā vairāk uz Latvijas neizdarību un nesakārtoto vidi, kas dod iespēju citiem darīt šādas sliktas lietas.

    Domāšana Latvijā tiešām joprojām ir ļoti iestrēgusi pagātnē. Nesen saskāros ar Spānijas vidi, un lai gan valoda, kultūra, vēsture utt. ir citāda, pārsteidza, ka cilvēku domāšana ir ļoti līdzīga tai, kāda tā ir UK. Breksita sakarā es tomēr negribētu piekrist, ka UK ir pārāk atšķirīga no caurmēra Eiropas. Valsts, kurā domāšana ir visvairāk atšķirīga no caurmēra eiropieša domāšanas, ir tieši Latvija. Ar to es negribu teikt, ka Latvijai nevajadzētu būt Eiropas Savienībā, jo saprotams, ka nekādu citu iespēju stāvokli uzlabot nav, kā tikai caur sadarbību ar ES.

    Viens iestrēgušās domāšanas piemērs bija diskusijās par vēlēšanām, kur cilvēki pamatoja, ka Latvijā pases vai ID kartes izņemšana ir obligāta lieta, un, to neizdarot, pienākas sods. Kāpēc gan brīvā valstī tai būtu jābūt obligātai lietai? Šī ir padomju laiku domāšanas atrauga, kad visiem bija obligāti vajadzīga pase, lai valsts varētu stingri kontrolēt pilsoņus. Protams, pase (ID) ir ļoti noderīga daudzos gadījumos, taču tas nenozīmē, ka, piemēram, ja cilvēks uz kādu brīdi neceļo, bet tikai aktīvi strādā savā darbā, lai uzturētu savu ģimeni, tad viņš būtu jāsoda, ja ir atļāvies dažus gadus neparūpēties par pases atjaunošanu pēc tās termiņa iztecēšanas. Pat bankām bieži pietiek ar vadītāja apliecību, tā ka cilvēks varētu ļoti ilgi nodzīvot bez pases. Ja kādā reizē tiešām ievajadzēsies pasi, tad aizies un izņems.

    Es lieku lielākas cerības uz mileniāļiem, kas izmainīs domāšanu Latvijā. Viens piemērs bija nesen, kad tika nopludināts angļu valodas eksāmenu saturs, par to pasūdzējās tieši viens no vainīgās skolotājas audzēkņiem. Vecās domāšanas kadriem tas ļoti nepatika un sauca to par stučīšanu. Bet reāli, ja tu esi visu gadu cītīgi mācījies un gatavojies šim eksāmenam, un tava skolotāja nopludina eksāmena saturu, lai kāds cits, kas nav centies, varētu iegūt varbūt pat labāku atzīmi nekā tu un attiecīgi iekļūt budžeta grupā tavā vietā, tad tas nepavisam nav godīgi. Nav brīnums, ka Latvijā nespējam izskaust korupciju ne biznesā, ne politikā, jo negodīgums sākas jau vidusskolā. Prieks, ka jaunā paaudze vairs negrib spēlēt pēc šiem noteikumiem.
    Saturday, March 23rd, 2019
    3:59 pm
    Dažiem nav skaidrs, kāpēc Francijā dzeltenās vestes joprojām iet nu jau oficiāli aizliegtos protestos.

    Mani gan vairāk pārsteidz Makrona absolūti nejūtīgā rīcība, izvēloties nedēļas nogalē tikties ar Ķīnas prezidentu, tas ir, no demokrātijas viedokļa ļoti autoritāras valsts, kas neievēro demokrātijas principus un cilvēktiesības, un plaši kontrolē internetu un cilvēku saziņu.

    Lai gan varbūt tieši to viņš arī grib signalizēt protestētājiem – ka es būšu vēl bargāks un vēl mazāks jūsu tiesību ievērotājs nekā ķīniešu līderis. Tā ka labāk lasieties mājās, citādi ar jums tikšu galā tāpat kā ar ķīniešiem Tjanmeņā.
    Wednesday, March 20th, 2019
    9:11 am
    Nezinu, kas ir Viņķele, bet viņas teiktais mēdijos man sāk patikt.

    Pirmkārt, viņa piemin, ka absurdā sistēma par diviem veselības groziem – maksātājiem un nemaksātājiem – tiks atcelta. Tas ir labi.

    Otrs ir tas, ka viņa centās panākt, lai vēstule par vēža skrīningu būtu uzrakstīta saprotamā valodā. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo laba komunikācija ir veiksmes atslēga. Iedzīvotājiem nevajag tādas juridiskas vēstules, kurās rakstīts – “saskaņā ar likuma tādu un tādu punktu..” Jābūt skaidri un vienkāršiem vārdiem – kāpēc, ko tas man dos, kur un kad!
    Saturday, March 16th, 2019
    3:40 pm
    Sasmīdināja tā ziņa par Minskā atkritumos izmesto urānu. Mēs te katru piena pudeli izmazgājam, lai šķiroti utilizētu, un izlietotās baterijas nesam uz īpašiem savākšanas punktiem. Bet ko dara kārtīgs baltkrievs, kad mājās ir spainītis nevajadzīga urāna? Izmet turpat kopējos atkritumos...

    Protams, rakstā jau teikts, ka bīstamība nav liela, un ja gluži mutē to vielu nebāž, īpašus draudus tas nerada. Vienīgi sitācija tāda komiska no tā, ka padomju tradīcijās bija visu – vajag vai nevajag – no darba stiept uz mājām... :D
    Wednesday, March 13th, 2019
    4:20 am
    e-vēlēšanas
    Tie vīpsnātāji par e-vēlēšanām man šķiet ļoti tipiski cibiņi :D Cik saprotu, viņu galvenais arguments ir, ka teorētiski un arī praktiski (kā Igaunijā) tas ir iespējams, bet Latvijā nav politiskās gribas un vispār neko mainīt nevajag. Ar ko viņi patiesībā grib pateikt, ka viņi paši negrib šo progresu. ;)

    Faktiski UK jau sen notiek e-vēlēšanas. Ne tiešā izpausmē, jo vēlēt ir jāiet uz tuvējo iecirkni, kur iztiek bez personas dokumentiem, un identifikācijai vienkārši jānosauc savs vārds un adrese. Interesantākais ir tas, kā top šie vēlētāju saraksti. Reizi gadā mājsaimniecība saņem vēstuli no pašvaldības ar šajā adresē reģistrēto vēlētāju sarakstu un lūgumu to apstiprināt vai arī norādīt, kādas ir izmaiņas. Izmaiņas var nosūtīt pa pastu vai arī internetā. Tātad faktiski svarīgākais posms – vēlētāju identifikācija – jau vairumā gadījumu notiek elektroniski caur internetu. Es pieļauju, ka šos datus arī pēc tam dažādi pārbauda, bet tas parasti notiek jau bez paša vēlētāja iesaistes.

    Pēdējais posms – šim reģistrētajam vēlētājam iemest urnā vēlēšanu zīmi – ir tik triviāls, ka pat identifikācijas dokumenta uzrādīšana ir nevajadzīga. Ja vajadzētu, to varētu pārnest arī uz internetu. Pēc tā gan nav lielas vajadzības, jo process vēlētājam jau tāpat ir maksimāli vienkāršs un ērts.

    To nevar salīdzināt ar Latvijas gadījumu, kad potenciālajam vēlētājam, lai vispār tiktu līdz iespējai iemest vēlēšanu zīmi urnā, var nākties līdz četrām reizēm doties uz attālu PMLP iestādi – vienreiz, lai pieteiktos ID kartei, otreiz – lai šo karti saņemtu, trešoreiz – lai pieteiktos vēlētāju apliecībai, ceturto reizi – lai šo nelaimīgo apliecību visbeidzot saņemtu.

    Šajā gadījumā es pilnīgi piekrītu Ilvesam. Riski ir vienmēr, bet lai tos izvērtētu, ir jābūt arī perspektīvai, cik lieli tie ir. Vislielākie riski vēlēšanu procesā ir tieši vēlētāju identificēšanā. Ja ir ID karte ar čipu un e-parakstu, tad šis jautājums ir praktiski atrisināts iespējami drošākā veidā, un pārējais ir tehniskās detaļas. Kritiķiem šeit nav ko iebilst, tāpēc viņi koncentrējas uz mazākiem riskiem, kā vēlētāju ietekmēšana vai novērotāju tehniskā neizglītotība utt., un uzpūš šos riskus kā grūti pārvaramus. Savukārt Ilvesa arguments vienkārši ir, ka šie riski var palikt kādi tie ir, jo ir pārāk nebūtiski – ne lielāki par to, ka tava internetbanka rīt pārstās darboties.
    Sunday, March 10th, 2019
    5:43 pm
    California rail ≈ Rail Baltica?
    Lasīju par Kalifornijas ātrgaitas dzelzceļa būvi, kuras izmaksas pieauga un pieauga un pieauga, līdz beigās štata vadība jau domā šo projektu pārtraukt. Sākumā bija ieplānots, ka tas izmaksās ap 5 miljardiem, bet pēc tam palielināja līdz 7 miljardiem, un beigās jau teica, ka bez 10 miljardiem neiztiks. Bet tas bija tikai sākums, jo šobrīd reālās izmaksas tika aplēstas ap 79 miljardiem, un citi pat pieļauj, ka tas varētu pat sasniegt 100 miljardus. Atteikšanās gan ir ļoti sāpīga, jo tad štatam būs jāatmaksā federālās subsīdijas ap 4 miljardiem, bet tāpat ir skaidrs, ka uzbūvēt arī nav jēgas, jo šo summu ieguldītāji nekad neatpelnīs.

    Protams, amerikāņi ir meistari izmaksu palielināšanā. Raksta, ka štats vien esot maksājis dažādiem konsultantiem pa pusmiljonam, lai gan šo konsultantu vienīgais ieguldījums bija vairāk nekā 1000 izmaiņu panākšana līgumā, kas štatam attiecīgi esot papildu izmaksājis 5 miljardus. Bet nevajag arī par zemu novērtēt Eiropas administratīvo elli. Labs piemērs ir jaunā Berlīnas lidosta, kura joprojām nav atklāta un nauda tik tērējas un tērējas.

    Te ir jājautā, vai gadījumā Rail Baltica nesagaidīs tāds pats liktenis? Vai viss projekts nav balstīts uz tādas romantiskas bāzes. Protams, garāki braucieni ar vilcienu ir ērtāki. Vilciena satiksme Londona-Parīze ir ērtāka nekā lidošana, bet diemžēl arī dārgāka. Arī Lamanšas tunelis nekad nav bijis pelnītspējīgs. Jāņem vērā, ka Baltijā nav tādu speciālistu, kas spētu šāda apjoma projektus pavilkt, un visas izmaksas būs vēl augstākas nekā Vācijā līdzīgos projektos. Sākotnējās ieplānotās izmakas 5.8 miljardi eiro nešķiet diez ko ticamas.

    Es nespēju iedomāties, kā Rail Baltica varētu sevi atpelnīt. Šobrīd braucēju pat ar autobusiem nav pārāk daudz. Viena vilciena līnija arī neko daudz nenozīmē, jo tāpat neaptver visu Latviju un lielākajai daļai vajadzēs braukt līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai ar mašīnu, ka galu galā labāk ir tāpat aizbraukt ar mašīnu. Tālākos ceļojumos visdrīzāk arī vairāk lidos, jo vilciena biļetes būs dārgākas un vidējā latvieša pirktspēja jebkurā gadījumā būs mazāka nekā Londonas vai Parīzes banku sektorā nodarbinātajiem. Daudz labāk būt par šo naudu uzbliezt kārtīgu autobāni ar divām joslām katrā virzienā, lai var normāli aizbraukt. Nākotnē aizvien vairāk mašīnu būs ar uz elektrību vai vismaz automātisko braukšanu pa joslām, ka lielākais apgrūtinājums būs ceļu trūkums. Ceļi atpelnītos daudz ātrāk, pat ja nāktos uz laiku piemērot maksu. Piemēram, Polijā arī uzbūvēja maksas autobāni no Varšavas līdz Vācijai, un par braucēju trūkumu nevar sūdzēties.
    Saturday, January 19th, 2019
    5:14 pm
    Redzu, ka cibā daudzi fano par globālismu, kurā mazo uzņēmēju VID izdrāž par nodokļiem, kamēr lielās korporācijas kā Google un Amazon pilnīgi legāli nemaksā gandrīz nekādus nodokļus.

    Globālisma ķēdes, ar kādām Big Pharma organizē zāļu ražošanu ir maz saistītas ar tehnoloģiju vai ekonomikas uzplaukumu. Vienā gadījumā šī ķēdīte ir šāda:

    1) aktīvo vielu saražo Ķīnā – jo tur ir zemāki vides aizsardzības standarti un drīkst vairāk piesārņot
    2) pēc tam šo aktīvo vielu pārsūta uz gala apstrādi uz Singapūru – jo tur standarti ir augstāki un var dabūt sertifikātu, kas derīgs visā pasaulē.
    3) pēc tam vielu pārsūta uz Brazīliju, lai izveidotu tabletes. Vienkārši tāpēc, ka tur ir uzņēmumam ir brīvas jaudas un lēts darbaspēks.
    4) pēc tam tā tiek nosūtīta uz Puertoriko, kur faktiski neko nedara, varbūt formāli nopulē šīs tabletes – jo tur šādi apstrādes uzņēmumi var dabūt nodokļu atlaides.
    5) visbeidzot gatavās tabletes nosūta uz Īriju iepakošanai – lai varētu legāli rakstīt “Made in EU”.

    Un tās vēl ir tikai ķēdes, kuras regulatoriem ir izdevies atšifrēt. Neregulēts globālisms dod iespēju uzņēmumiem darīt gandrīz visu – piesārņot vidi Ķīnā un pārdot gala zāles ar “Made in EU”, liekot cilvēkiem domāt, ka viss ir noticis pēc stingrākajiem vides aizsardzības standartiem. Un pa vidu darot visu, lai gandrīz neko nesamaksātu ne algās strādniekiem, ne arī nodokļus valstij. Varat vien turpināt brīnīties, kāpēc dzeltenās vestes trako Francijā un citur, jo globālismā vietējo francūžu labklājība pat viņu prezidentam neinteresē.
    Sunday, January 13th, 2019
    10:03 am
    Sunday, December 23rd, 2018
    5:25 pm
    Getvikas drons, kura dēļ gandrīz 2 dienas tika slēgta lidosta, varbūt nav bijis. Tā šobrīd man šķiet visticamākā versija, jo grūti iedomāties, ka mūsdienās, kad katram kabatā ir mobilais, neviens nebūtu to nofilmējis. Tā vai nu ir bijusi masu psihoze vai arī apzināta valdības rīcība, lai sagatavotu valsti no deal breksita gadījumam.

    Raksta: An officer investigating the drone chaos at Gatwick Airport says there is no footage of the device which sparked it and it is "a possibility" there never was one.
    Wednesday, December 19th, 2018
    10:48 am
    bitkoins kā signalizēšana
    Visabsurdākais bitkoinā bija tas, ka bitkoina vērtība, pārfrazējot nespeciālista valodā, rodas no tā, ka tu sasit savu mašīnu vai nodedzini savu māju. Tā ir kā sacensība par to, kurš ir viskrutākais džeks ciemā. Tā ir signalizēšana ar to, ka tas, kurš var atļauties tāpat vien tērēt naudu par niekiem, varbūt pat publiski saplēst kādu naudaszīmi, vai vēl labāk sasist savu vāģi, ir ietekmīgākais, un viņu var pārsist tikai tas, kurš var nodedzināt savu villu utt. Jo šī signalizēšana strādā uz to, ka šiem džekiem noteikti ir vēl daudzas citas mašīnas un villas, tāpēc viņiem ir jābūt ļoti ietekmīgiem.

    Grūti saprast, kāpēc tik daudzi it kā gudri cilvēki pavilkās uz bitkoina māniju (es nedomāju tos, kuri pakāsa naudu). Laikam jau signalizēšana, lai cik tā absurda nebūtu, ir psiholoģiski dziļi iekšā.

    Lai gan bitkoinam varētu būt neliela noderība maksājumos, kurus neatļauj pašreizējā vara – piemēram, narkotiku iegādē, vai pārskaitījumiem uz Irānu vai Kubu. Taču galu galā bitkoins nav slepens, un ja esošā vara gribēs tevi sodīt par šādiem darījumiem, tad atradīs veidu, kā sodīt arī tad, ja šajos darījumos lietosi bitkoinus.
    Saturday, December 8th, 2018
    9:19 am
    Man aizrāda, ka es lietoju cibu nepareizi, rakstot tikai par globālām lietām, nevis savu personīgo dzīvi “sadirsto un velto”. Tāpēc jālabojas un jāieraksta kaut kas personāls. Un tā mans lielākais pārsteigums dzīvē UK ir tas, ka nēģeri nemaz nav salīgi un visi sastaptie bez izņēmuma dod priekšroku aukstumam nevis siltumam. UK jau nemaz nav siltas vasaras. Pagājušā bija varbūt 25 vai 28°C uz kādu laiku, un pat tad visi melnādainie draugi no Āfrikas sūdzējās, ka nevar paelpot un ka ziema viņiem patīk daudz labāk. Un nav jau tā, ka es pats būtu liels siltummīlis. Kad virtuvē termometrs rāda +17°..+16°..+15°C, dzīvoklī vēl apkuri neslēdzu. Un tik un tā Āfrikā dzimušie strīdā par termostata pārgrozīšanu balsos par zemāku temperatūru nekā es. Varbūt Āfrikā nemaz nav tik karsts klimats?
    Tuesday, December 4th, 2018
    9:28 am
    Vēlreiz gribas atgriezties pie Francijas nemieriem. Makrons ir grūtā situācijā, jo protestētāji nav īsti organizēti un nav līderu, ar kuriem varētu vienoties, uzpirkt vai kā citādi ietekmēt.

    Bet interesantākais, kāpēc vispār vajadzēja celt nodokļus degvielai? Oficiālais valdības skaidrojums ir klimata aizsardzība – lai mazāk lietotu fosilo kurināmo un vairāk elektrisko mašīnu. Es īsti neticu, ka tas ir īstais iemesls, bet ja tā patiešām ir, tad tā tiešām ir neracionāli domājoša valdība. Tas ir līdzīgi tam, kā aizliegt Bangladešā celt ar oglēm darbināmu elektrostaciju, kas ievērojami uzlabotu šī reģiona ekonomisko stāvokli, un tā vietā pieprasīt viņiem turpināt dzīvot nabadzībā bez elektrības, jo viņi nevar atļauties investēt modernos vēja ģeneratoros vai saules baterijās.

    Bija dati, ka ASV, kas izstājās no Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām, pretēji gaidītajam, ir guvusi vislielākos izrāvienus zaļo enerģiju attīstībā. Piemēram, Īlons Masks ir atvēris daudzas ražotnes (ieskaitot arī akumulatoru ražošanu) pašā ASV, pretstatā tam, ka vairums ražotāju cenšas pārnest visas ražotnes uz Ķīnu vai Indiju. Idejā attīstīt ražošanu pašiem savā valstī tomēr kaut kas ir. Saprotams, ka tirdzniecībai un savai specializācijai ir jābūt, bet nevar veidot nākotnes ekonomiku uz to, ka visu ražosim Ķīnā. Un ja vajag zaļu ražošanu vides aizsardzības nolūkos, tad lai tā būtu, bet tajā valstij ir jāiegulda liels darbs – sākot no izglītības, līdz kārtīgai nozares atbalstīšanai. Nevis tā vienkārši – uzliksim augstus izmešu nodokļus un cerēsim, ka viss pats no sevis attīstīties. Tāds globālisms nestrādā, un ir pienācis laiks domāt lokāli.
    Sunday, December 2nd, 2018
    2:35 pm
    Ar to Franciju Makrona vadībā labāk nepaliek, ka jau runā par ārkārtas stāvokļa ieviešanu. Dīvaini taču, jo visi priecājās, ka nav ievēlēts populists – kā ASV vai Brazīlijā un nav nobalsots par Breksitu, kā UK. Bet varbūt labāk būtu šie populisti, kas visiem gan nepatīk, bet vismaz ir racionāli domājoši, tāpēc kaut kā nebūt tomēr pieciešami, nekā šādi centristi, kas neko nejēdz.

    Makrons, starp citu, ir arī tā garumzīme, ko latviešu valodā liek virs patskaņiem.
    Sunday, November 25th, 2018
    3:04 pm
    Makronam tiešām ir muļķīgi sanācis. Francijā ir augsts bezdarbs, un var jau būt, ka pārmērīga sociālisma politikas ir vainīgas. Ja uzņēmumiem ir grūti atlaist strādniekus, tad arī viņi necentīsies pieņemt jaunus darbā, jo kur pēc tam viņus liksi, ja ražošana būs jāpielāgo? Bet tā vietā, lai veicinātu uzņēmējdarbību vai palielinātu patēriņu, ko var izdarīt ar nodokļu samazināšanu, viņš nodokļus tikai vēl vairāk palielina.


    Tramps vai Breksits nav nekāda sviestmaize, bet vismaz pareizi ir tas, ka tiek tieši mērķēts uz vietējās uzņēmējdarbības attīstību.
    2:23 pm
    Ziņās lasāms, ka Rigvir uzņēmumu apelācijas tiesa attaisnoja sūdzībā par nereglamentēto (off-label use) indikāciju pieminēšanu reklāmās. Noteikti aktīvisti pirms kāda gada vai diviem par to bija krietni sacepušies, lai gan bija redzams, ka viņu argumenti bija nepamatoti. Tas nav par to, vai rigvir kā zāles ir vai nav vērtīgas un nav par to, ka par zāļu reklamēšanas pārkāpumiem nebūtu jāsaņem sods. Tas ir tikai par to, ka norādes par off-label lietošanu ir standarta prakse medicīnā un grūti būtu iedomāties situāciju, kāpēc lai viens uzņēmums par to pieminēšanu būtu jāsoda, bet citi var atļauties to darīt.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba