Rasists, kurš nemeklē cilvēkiem atsauces
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in extranjero's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Thursday, July 9th, 2020
    2:23 pm
    Arvien vairāk pārliecinos, ka ir daudz labu ideju, kas varētu uzlabot dzīvi šajā pasaulē, diemžēl cilvēku inerce, slinkums vai bailes, kas liek pretoties ierastajai lietu kārtībai, ir lielākais bremzējošais faktors.

    Īlons Masks ir ģeniāls tieši ar to, ka viņš nebaidās realizēt šādas idejas, un ir spējīgs noorganizēt cilvēkus, lai to panāktu. Dažreiz viņam izdodas, dažreiz nē. Redzot to, cik lielas pūles pieliek viņa kritiķi (piemēram, tviterī), tad kļūst skaidrs, ka panākumu atslēga ir tieši tajā, cik ļoti mēs spējam saglabāt savu apņēmību šo stoperu pūļu vidū. Tam noteikti ir vajadzīgs liels iekšējais spēks, kas ne katram piemīt.

    Lūk, viena no šādām idejām ir par apvienoto testēšanu. Ja Covid-19 testēšana ir dārga, tad ar vienkāršu matemātisku pieeju šīs izmaksas var samazināt vismaz 10 reizes. Kāpēc tas netiek darīts? Varbūt tieši tādu pašu iemeslu dēļ, kāpēc aptiekās nedrīkst izsniegt zāles, uzrādot vadītāja apliecību. Kāds tā ir pateicis un viss. Pat ja kāds izrādīs iniciatīvu, tad uzreiz būs stoperi, kas viņu centīsies apturēt, nosodīt un pat atlaist no darba.
    Wednesday, July 8th, 2020
    3:30 pm
    Nesen lasīju vienu interviju ar Zviedrijas pārstāvi, kurš viņš stāsta, kāda patiesībā ir Zviedrijas politika attiecībā uz koronavīrusu. Viņu mērķis nav ne pūļa imunitāte, ne arī nekā nedarīšana. Tā drīzāk ir veids, kā ļaut cilvēkiem apgūt nepieciešamo kontaktēšanos tādā veidā, kas mazina infekcijas izplatību.

    Šī ideja ir ļoti atbalstāma, un ilgtermiņā tā strādā daudz labāk nekā piespiedu pasākumi un obligāta karantīna. Zviedri noteikti sākumā visu neizdarīja pareizi. Piemēram, viņi pieļāva infekcijas izplatīšanos vecu ļaužu aprūpes namos. Bet šādas kļūdas pieļāva arī daudzas citas valstis. Taču citos aspektos zviedri ir pamazām apguvuši optimālu sociālās saskarsmes modeli un viņu mirstība ir bijusi ar skaidru līkni uz leju līdz praktiski minimālam līmenim šodien.

    Atšķirībā no daudzām citām valstīm, kur karantīnā sēdošie cilvēki nav varējuši iemācīties, kā izmainīt savu sociālo saskarsmi, lai mazinātu infekciju izplatību. Tāpēc daudzās valstīs atkal parādās infekcijas uzliesmojumi, un ir atkal jāievieš stingri ierobežojumi. Diemžēl, šādas karantīnas ir ekonomiski un sociāli nelabvēlīgas, un nodara vairāk ļaunuma nekā labuma.

    Viens no karantīnas visļaunākajiem aspektiem ir pedofilijas pieaugums. Man ir ļoti skumji, ka mēs dzīvojam pasaulē, kur par lielāku ļaunumu uzskata to, ka kāds vecs un slims cilvēks nomirs dažus mēnešus ātrāk, nevis to, ka mazs bērns tiek izvarots, tādējādi sabojājot viņam visu dzīvi.
    Tuesday, July 7th, 2020
    8:15 am
    Vakar minētie angliskie piemēri lasītājiem varētu būt pārāk sveši, tāpēc skatīšu kaut ko tuvāk mājām. Piemēram, par vienu no cietākajiem riekstiem medicīnā – par vēzi.

    Tikai man tūlīt atgādinās, ka “vēzis” nebūs gluži tas pats, kas “cancer”, jo latviski par vēzi ir pieņemts saukt tikai karcinomas jeb epitēlijšūnu vēzi. Aptverošā nozīme pamazām jau sāk iespraukties arī latviešu valodā – piemēram, starptautiskās institūcijas ir Pasaules Vēža institūts vai Pasaules Vēža pētniecības fonds. Tomēr Latvijā ir tikai Onkoloģijas Institūts. Šim institūtam ir pat Pārmantotā vēža pētniecības nodaļa, kas acīmredzot ir domāta plašākā nozīmē, jo tās mērķis ir pārmantoto onkoloģisko slimību diagnostika un ārstēšana.

    Tāpat pacientu grupas runā par problēmām ar asins šūnu vēža veidiem jeb leikozēm. Bet vienā intervijā ārste nekavējoties norādīja, ka tas nav pareizi, jo par vēzi ir jāsauc tikai karcinomas.

    Šis dalījums ir acīmredzami vēsturisks, un saglabājies no laika, kad karcinomas bija vienīgais zināmais vēža veids. Ar laiku atklāja, ka mutācijas, kas ierosina šūnu neierobežotu dalīšanos, var notikt arī ar citiem šūnu veidiem. Attiecīgi šos vēža veidus sauc par sarkomu (muskuļu šūnās) vai limfomu (limfocītos) un tamlīdzīgi. Savukārt vispārīgais apzīmējums “cancer” jeb “vēzis” tika attiecināts uz visām ļaundabīgo audzēju slimībām.

    Vai ir jēgpilni latviešu valodā joprojām stingri uzturēt šo vēsturisko nodalījumu par vēzi tikai kā karcinomu? Iespējams, ka tas palīdz saglabāt latviešu valodas unikālo identitāti, un šādā gadījumā tas ir ļoti svarīgi. No saziņas viedokļa jau nav īpaši lielas problēmas noteiktos gadījumos aizvietot vārdu “vēzis” ar “onkoloģiskā slimība”. Tas arī parāda, ka nosaukumu izvēle ir ļoti patvaļīga.

    Tikmēr liela daļa cilvēku par to nekad neaizdomājas un lieto “vēzis” tieši tādā pašā nozīmē kā “cancer” angļu valodā. Esmu pārliecināts, ka nacionālistu cīņa jau ir zaudēta. Šis nozīmes ierobežojums nav īpaši loģisks, un tie, kas aizrāda, vairāk apliecina, ka ir birokrātiski burta kalpi, nevis cīnītāji par terminu precizitāti un saziņas skaidrību.
    Monday, July 6th, 2020
    8:06 pm
    Es jau universitātē pamanīju, ka daudziem profesoriem ir noteikti pet peeve attiecībā uz valodu.

    Vienā gadījumā pasniedzējs kritizēja vārda clotting (asins recēšana) lietošanu, norādot, ka tas ir mājsaimnieču termins, bet mums ir jālieto zinātnisks termins – blood coagulation. Tehniski viņam ir taisnība, bet tai pašā laikā šobrīd medicīnā vairumā gadījumu publikācijās lieto tieši vārdu clotting.

    Citā gadījumā bija iebildumi pret vārdu melt, kad bija domāts, ka kristāla gabals izkūst, uzsūcot ūdeni. Tika norādīts, ka šis vārds ir nepareizs, jo melt ir kā ledus izkūst, bet šeit ir jālieto dissolve. Es īsti tam nepiekrītu, jo nekādu pārpratumi šeit neradās, un ar melt nav jau obligāti jābūt domātai fāžu maiņai, kas neietver ūdens uzsūkšanu.

    Cits gadījums bija vēl smalkāks – mikrobioloģijas pētnieks iebilda pret to, kā BBC izrunā vārdu Salmonella. Viņš rūca, ka ikvienam jau būtu jāzina, ka skaņu l šajā vārdā neizrunā, un viņš slavēja amerikāņus, kas to ir pareizi sapratuši.

    Kā redzams, cilvēki maina izrunu un nozīmes, dažkārt pat šķietami neloģiskā veidā. Pasniedzēju rūkšana to ietekmē ļoti mazā mērā.

    Varbūt jums ir vēl kādi piemēri?

    [papildinājums:] Vēl es atceros mūžīgos akadēmiķu iebildumus par blood thinners, jo zināms, ka antikoagulanti nemaina asins viskozitāti. Un tomēr šo frāzi aktīvi lieto klīniskā praksē. Varbūt tāpēc ka to ir vieglāk izrunāt. Galu galā nav jau svarīgi, cik tā ir faktiski pareiza. Lai gan es pat varētu argumentēt, ka asins tromba viskozitāte noteikti ir lielāka par asinīm :)
    1:59 pm
    Kanjem vai kādai līdzīgai personai ir diezgan lielas iespējas tikt ievēlētam par ASV prezidentu. Visdrīzāk jau ne šajā reizē, bet principā tas ir uz ko virzās sabiedriskā doma. Tramps nav tikai nejaušība. Arī citās valstīs ievēl amatos šovu vadītājus, kā Zelenski Ukrainā, vai autokrātus demagogus kā Ungārijā vai Polijā. Arī Boriss un Makrons jau ir no līdzīgas partijas. Es par politiku daudz neinteresējos, bet domāju, ka labāk informētie varētu nosaukt vēl citus piemērus. Tas tikai parāda, ka cilvēkiem ir apnikuši tie pareizi noglancētie un nofrizētie mūļi, kas runā tikai politkorektās frāzēs.
    Sunday, July 5th, 2020
    1:20 pm
    nē marksismam
    Daudzi pieprasa nacionalizēt remdesivīra ražošanu, kas manuprāt nav pamatoti. Pirmkārt, šajā gadījumā remdesivīrs nav tik iedarbīgas zāles, lai to varētu uzskatīt par vitālu vajadzību. Atcerēsimies, ka nav pierādīts, ka tās samazina mirstību. Otrkārt, Gilead jau ir paredzējis, ka zāļu ražošana notiks vairākās vietās un arī cena tiks diferencēta un būs vairāk atbilstoša katra reģiona maksātspējai. Tāpēc šīs priekšlaicīgās runas par patentu nacionalizāciju liecina, ka marksistu idejas tautā ir laidušas dziļas saknes.

    Runājot par mirstības samazinājumu, tad šobrīd mirstība UK slimnīcās ir samazinājusies līdz mazāk par 1%, salīdzinot ar 6% martā. Iemesli nav līdz galam izvērtēti, bet liela daļa noteikti ir tāpēc, ka tagad vairāk saslimušo ir gados jaunāki pacienti. Bet viens svarīgs aspekts ir tas, ka ārsti ir sapratuši, kā labāk sniegt aprūpi. Piemēram, nevajag steigties likt cilvēkus zem ventilatora, un alternatīva terapija kā skābeklis un pacienta novietošana guļus stāvoklī uz vēdera bieži dod labākus rezultātus.

    Šī ir ļoti vienkārša informācijas vienība, kas pēc efektivitātes rādītājiem šobrīd ir apsteigusi visas pieejamās zāles. Alternatīvi, arī deksametazona lietošana kritiskiem pacientiem šķiet ir noderīga. Arī šīs zāles ir ģenēriskās, bet zināšanas, kad tās ir efektīvi lietot, ir ārkārtīgi vērtīgas un nav patentējamas.

    Tāpēc arī pārsteidz, ka tik liels akcents tiek likts uz to, ka big pharma ir ļaunie, kuri prasa tūkstošus par zālēm, kuru izejvielas un sintēze izmaksā mazāk par dolāru, un tāpēc viņu izgudrojumi ir jānozog un patenti jāanulē. Un tai pašā laikā netiek pievērsta uzmanība tam, ka daudz efektīvāka palīdzība var tikt sasniegta ar informāciju, kas visiem ir pieejama bez maksas un ierobežojumiem.
    Friday, July 3rd, 2020
    8:51 pm
    Kāpēc ir loģiski, ka ASV izpērk visus remdesivīra krājumus
    Šīs jaunās zāles ir tikko apstiprinātas koronavīra ārstēšanai slimniekiem smagā stadijā. Tās gan nav īpaši efektīvas – tās samazina vidējo hospitalizācijas laiku par 4 dienām. Nav pierādījumu, ka šīs zāles samazinātu mirstību. Būtībā tās ir komforta zāles. Mazāk gulēsi slimnīcā, bet nav garantijas, ka izglābs kādu no nāves.

    Vēl šo zāļu cena ir diezgan augsta – ap $2500 par ārstēšanas kursu. Tas ir jāsalīdzina ar izmaksām slimnīcā. ASV viena slimnīcā pavadītā diena izmaksā vismaz $2000. Bet šajā gadījumā par atrašanos intensīvās aprūpes nodaļā izmaksas varētu būt vēl lielākas, varbūt pat $5000 vai $10 000. Samazinot laiku slimnīcā par četrām dienām, ar šīm zālēm tiek ietaupīti vismaz $17 500.

    Citās valstīs medicīnas izmaksas ir daudz piezemētākas, un UK ietaupījums dažkārt varētu neatsvērt šo zāļu cenu. Tāpēc veicot šo zāļu iepirkumu diez vai citas valstis ļoti cīnījās par to, lai tiktu pirmās rindā pie šo zāļu piegādēm. No biznesa viedokļa pat būtu neizdevīgi tām cīnīties, jo pie lielāka pieprasījuma ražotājs varētu noteikt cenu vēl augstāku, un to iegāde kļūtu vēl neizdevīgāka.
    Thursday, July 2nd, 2020
    10:09 am
    Šis ļoti labi demonstrē, cik viendabīga ir neautistu domāšana.

    Ja kāds jautā “respektīvi, kā Zviedrijā?”, tad loģiski, ka ir iespējami visdažādākie varianti, kas notiek Zviedrijā – (a) labāka ekonomika, (b) mazāk ierobežojumu, (c) pilnīgs bardaks imigrācijas jomā, (d) kļūdas veco ļaužu aprūpē, (e) kāds cits aspekts.

    Bet acīmredzot neautisti, lai gan ar ļoti dažādiem uzskatiem, pārliecībām vai profesijām, domā tik ļoti šabloniski, ka viņiem nav lielu grūtību saprast jau no pusvārda, ko domā kāds cits.

    Tas ir saprotami, jo vēsturiski izdzīvošana vienmēr ir bijis jautājums par iedzīvošanos kolektīvā. Pat kāds vientuļais zemnieks, kas visu laiku vienatnē vaiga sviedros rāvās uz lauka, riskēja, ka, nepiedienīgi atbildot nodokļu ievācējam vai virskungam, varēja zaudēt itin visu.

    Šajā sakarā man ir atmiņas, ka uz manu vecāku lauku mājām iet zemes ceļš, un tas nez kāpēc iet slīpumā, kur tas ir ļoti neērti (vienmēr dubļains, slīpumā veidojas risas utt.), nevis taisni pa līdzenu zemi. Man māte pastāstīja, ka tas ir tāpēc, ka reiz ļaudis no vietējā kolhoza tēvu aicināja palīdzēt darbos, un tēvs esot nevērīgi atteicis. Par to kolhoznieki atriebušies un izaruši šo zemes ceļu, un ierādījuši jaunu ceļu slīpumā. Acīmredzot mans autisms ir no tēva, jo arī viņš nelocījās citu cilvēku priekšā. Varbūt ne jau tāpēc, ka negribēja, bet vienkārši neprata, jo padomju laikos oficiāli neviens neteica, kuram ir jāiesmērē, lai tev viss būtu. Tam bija vajadzīgas īpaši labas sociālās prasmes.

    Padomju laiki ir garām, un tagad ir privātīpašums. bet šī mentalitāte bučot darba devēja rokas ir palikusi. Mana neilgā pieredze kā farmaceitam Latvijā bija, ka nabaga farmaceiti bučo rokas gan aptiekas īpašniekam, gan farmācijas uzņēmumiem (par to protams saņemot zināmus grašus). Tas bija pilnīgs pretstats UK praksei, kur farmaceits ir ir neatkarīgs savā darbībā. Protams, viņam ir atbildība gan likuma priekšā, gan ētiskā atbildība, gan līguma saistības ar NHS vai aptiekas īpašnieku. Bet princips ir tāds, ka UK farmaceits ir profesionālis (kas UK ir īpaša cilvēku klase), kas pieņem lēmumus neatkarīgi, nevis cenšas iesmērēt cilvēkiem kādus uztura bagātinātājus.

    Interesantākais, ka šīs krīzes laikā ir pieaugušas sūdzības par farmaceitu darba pārkāpumiem – galvenokārt par to, ka viņi ir paaugstinājuši cenas par zālēm. Vienā gadījumā sūdzība bija par aptieku, kurā es biju strādājis – lielā paracetamola paciņa, kas parasti maksā £1, tika pārdota par £5. Daļēji tas bija tāpēc, ka bija radies šo zāļu deficīts, un vairumpiegādātāji pacēla cenas. Bet no otras puses £5 tomēr man šķiet ir par daudz. Cik zinu, šajā gadījumā farmaceits atvainojās, atmaksāja pircējam naudu un taisnojās, ka tā bija kļūda ar kases aparātu.

    Šis ir arī raksturīgi UK, cik ļoti cilvēki rūpīgi uzrauga cenas un nekavējas sūdzēties un iebilst, ja tās ir pārmērīgi paceltas. Latvijā bija otrādi – cilvēki nāca un bez jebkādām šaubām pirka bezrecepšu zāles par 10, par 20, pat par 50 eiro, lai gan to efektivitāte bija ļoti apšaubāma. Es joprojām nespēju saprast šo divu kultūru atšķirības. Es nevaru teikt, ka saprotu UK kultūru labāk, jo pilnībā to iepazīt prasa daudz vairāk laika nekā es tam esmu veltījis. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka autistiem UK kultūra ir daudz labvēlīgāka – pat kā imigrantam. Jo īpaši kā imigrantam, jo ja kaut ko nesaproti vai neuzvedies, kā pieņemts attiecīgajā sabiedrībā, cilvēki to vairāk piedod, jo kā imigrants jau tu to nevarēji tik labi zināt. Latvijā es šādi aizbildināties nevaru.

    Bet tas arī liek domāt, ka neautistiem nav ieteicams imigrēt uz citu valsti vai kultūru. Viņiem būs grūti citā kultūrā, kuru viņi līdz galam nesaprot. Izņemot varbūt tiem, kas ir ļoti labi jaunas valodas un sociālās vides apguvēji. Bet vairums ekonomisko imigrantu tādi nav, un viņi smagi cieš no tā, ka nespēj nolasīt citus cilvēkus tik viegli, kā viņi to spēja savā valstī.
    Wednesday, July 1st, 2020
    1:40 pm
    Kāpēc sociāliem tīkliem ir tik destruktīvs raksturs? Šis ieraksts šķiet to izskaidro vislabāk.

    Tradicionāli cilvēku sabiedrība operē līdz 150 cilvēku lielā savstarpējā paziņu tīklā. Tajā ir vieta gan atbalstam, gan sašutumam un savstarpēji mēs viens otru ietekmējam un līdz ar to progresējam, kad atmetam sliktās idejas un pieņemam citas, kas ir labākas. Ne vienmēr tas notiek ideāli, jo var tikt uzspiestas arī sliktas idejas, bet mēs kaut kā protam operēt līdz 150 cilvēku lielā tīklā.

    Bet šodien sociālie tīkli kā tviteris vai facebook un citi, šo skaitu palielina līdz miljoniem un miljardiem lielam cilvēku pūlim. Tas jau rada milzīgas reakcijas pārmērīgas. Kādam kaut kas neiepatīkas, un miljoniem cilvēku, neiedziļinoties situācijā, uzbrūk tiem, kas domā citādāk. Jo mēs varam paskaidrot savu pozīciju saviem paziņām, bet tas ir neiespējami tvitera pūlim, kuru veido miljoni.

    Tāpēc domāju, ka ciba un cibai līdzīgas nelielas kopienas ir daudz efektīvākas. Vismaz tajā ziņā, ka tās pasargā no šīm sašutuma pārmērībām, atcelšanas kultūras un citām nejēdzībām. Cibā ir vairāk par 150 lietotājiem, bet aktīvo skaits droši vien nav lielāks par to.
    Tuesday, June 30th, 2020
    3:43 pm
    Par ko var vainot Zviedriju, ir tas, ka šajā sabiedrībā netika diskutēts, vai “nekā nedarīšana” koronavīrusa sakarā ir labāka politika salīdzinājumā ar citām iespējamām politikām, piemēram, pilnīga karantīna 2 mēnešu garumā.

    Taču šī kritika vēl lielākā mērā ir tieši tāpat attiecināma uz citām valstīm, kas izvēlējās citādu politiku. Un šeit jau tika nopietni ierobežota vārda brīvība un demokrātija. Tie, kas uzdrošinājās par to diskutēt, tika nobloķēti, viņu raksti izdzēsti un citādi brīdināti, ka tādas runas nav pieņemamas.

    Pat cibā mani šī iemesla dēļ nosauca par psihopātu. Iespējams, ka cilvēki šobrīd vēl nav spējīgi diskutēt par tik jutīgām tēmām kā sabiedrības veselība un nāve. Šīs diskusijas drīkst atļaut tikai elites aprindās, un pārējiem iedzīvotājiem ir tikai paklausīgi jāseko – vai nu tā būtu Ķīna, Baltkrievija vai UK.
    Sunday, June 28th, 2020
    10:05 am
    Visiem jau apnikušas ziņas par koronavīrusu, bet man šķiet, ka šobrīd neliels apskats ir tieši vietā.

    Zviedrijā lietas ir normālas. Mirstībā ir panākts ļoti liels kritums no krīzes punkta un šobrīd ir stabila līknes izlīdzināšanās.



    Atgādināšu, ka atšķirībā no citām valstīm Zviedrija neieviesa stingru karantīnu. Viņiem nav jautājuma par ekonomikas atvēršanu.

    Citās valstīs ar to neiet tik labi. Piemēram, ASV ir panika, ka dienvidu štatos, par spīti iepriekšējai karantīnai slūžas ir vaļā uz pūļa imunitātes iegūšanu. Tas, kas vispirms notika ziemeļu štatos, tagad atkārtosies pārējā valstī. Divi mēneši stingras karantīnas – un viss veltīgi, ja neskaita sagrauto ekonomiku, izraisītos nemierus un valsts novešanu jau pie pilsoņkara sliekšņa.

    Tāpat Austrālija un arī dažas Eiropas valstis satraucas, ka atkal pieaug atklāto infekciju skaits. Protams, tas bija gaidāms, un šī baiļu noskaņa turpināties vēl ļoti ilgi.
    Saturday, June 27th, 2020
    10:32 am
    Šis man šķiet ir ļoti pamācoši: https://marginalrevolution.com/marginalrevolution/2020/06/lead-headline-and-sub-header-for-the-new-york-times.html

    Šis naratīvs, ka vairums cilvēku ir rasisti, homofobi vai transfobi, sairst ar katru minūti.

    Realitāte ir daudz labāk izskaidrojama ar to, ka žurnālistika ir degradējusies līdz klikšķbaitu porno. Un šādas muļķības, kā šizofrēniska mizandriste, kas neskaidru iemeslu dēļ ir mēģinājusi noslepkavot citu mākslinieku, tagad ir šīs žurnālistikas elki.
    Tuesday, June 23rd, 2020
    8:43 am
    Šodien Slatestarcodex blogs tika izdzēsts, jo NY Times reportieris, pārkāpjot visas ētikas normas, piedraudēja rakstā atklāt bloga autora īsto vārdu.

    Šis pat nav nekāds kultūru karš, bet vienkārši pilnīgs žurnālisma pagrimums. SSC autoram ir daudz iemeslu saglabāt pseidoanonimitāti, un viņš neko nav noziedzies, lai to neievērotu. Doxošana ir ļoti nopietns ētikas pārkāpums.
    Thursday, June 18th, 2020
    1:43 pm
    Es kādreiz, pirms daudziem gadiem biju domājis, vai nevajadzētu tvitera kontu. Bet tagad ir skaidrs, ka palikt pie cibas bija pareizā izvēle.

    Nu varbūt kādam ir brends, kas jāpopularizē, tad ir jēga. Bet citādi tas būtu šādi: https://medium.com/@rebeccarc/j-k-rowling-and-the-trans-activists-a-story-in-screenshots-78e01dca68d
    10:31 am
    Ja kādam #ShutDownSTEM likās tikai joks, tad šī petīcija liks to pārdomāt: https://infoproc.blogspot.com/2020/06/support-freedom-of-ideas-and-inquiry-at.html

    Īsumā, ASV pūlis jau pieprasa universitātes profesora atkāpšanos, jo viņa pētījumi par ģenētiku neatbilst šī pūļa vērtībām. Akadēmiskā brīvība jau ir nopietni apdraudēta.
    8:29 am
    Es aizmirsu pastāstīt par vienu citu pieredzi ASV ar policiju. Vienu nedēļas nogali kopā ar dzīvesbiedri bijām izlēmuši ar velosipēdiem izbaudīt Ilinoisas plašumus. Ar vietējo vilcienu aizbraucām līdz galam un tālāk jau pa velo takām un lauku ceļiem skatījām dabas parkus un citus brīnumus. Pa nakti palikām motelī un jau nākamajā dienā bija plāns atgriezties Čikāgā. Taču šiem plāniem priekšā stājās dabas spēki. Sākās nopietna vētra, gāza lietus un vējš lauza kokus. Jautājums vairs nebija par to, kā pabraukt, bet kur vispār rast patvērumu. Attapāmies vienā vietējā degvielas uzpildes stacijā, taču tā tika vakarā slēgta, un stacijas darbinieki ieteica mums doties uz tuvumā esošo policijas iecirkni. Citu variantu nebija un gājām meklēt palīdzību pie policijas.

    Policisti bija ļoti saprotoši. Viņi gan bija ļoti aizņemti, jo ienāca ziņas par vētras postījumiem apkārtnē, norautiem jumtiem un appludinātiem ceļiem. Bet pēc neilgas gaidīšanas viens policists ar savu mašīnu (bez maksas, protams) transportēja mūs uz tuvāko brīvo viesnīcu reģionālajā pilsētā. Pēc vētrainas nakts no rīta sazvanījām draugus, kas atbrauca mums pakaļ.

    Čikāga izskatījās kā pēc kara – sagāzti koki, sadragātas mašīnas. Vētra bija krietni izplosījusies un bija iestājies neparasts miers.
    Wednesday, June 17th, 2020
    11:54 am
    Nedaudz jau cilvēki tomēr pārspīlē ar bažām par lietotnes izsekojamību. Google jūs tāpat visus izseko. Vairums cilvēku pat nezina, ka, atverot http://maps.google.com/timeline lieliski parādās visas vietas, kur esat bijuši.

    Daudz lielākām bažām bija jābūt par to, ka valdības tiešā veidā ierobežo jūsu tiesības. Bija jāprotestē par to, kad valdības, piemēram, arestēja cilvēkus par to, ka viņi vienatnē atļāvās paskriet parkā vai pa pludmali. Bet tā vietā cibiņi aizrautīgi centās pierādīt, cik tas viss ir pareizi un vajadzīgi, lai gan nevarēja paskaidrot kāpēc.
    Tuesday, June 16th, 2020
    8:47 am
    Gnidrologs jau ielika to, ka eksperti atbalsta piedalīšanos BLM protestos. Un nav arī nekāds brīnums, jo jau ir pagājušas vairāk nekā 2 nedēļas no to sākuma un nav novērots nekāds infekcijas uzliesmojums. Protams, vīrusam nav politiskās pārliecības un nebūs atkarīgs, ar kādu iemeslu cilvēki iziet uz ielām.

    Tas viss tikai vēlreiz parāda, ka “ekspertu” vai politiķu noteiktie ierobežojumi bija ļoti aplami un nevajadzīgi.

    Labvēlīgākā interpretācija ir tā, ka sejas maskas ir ļoti efektīvas pat tad, ja ne visi cilvēki tās nēsā.
    Monday, June 15th, 2020
    10:43 pm
    Es neesmu baltais – es esmu cilvēks ar ādas melanīna traucējumiem :)
    10:34 pm
    Man nav lielas ticības sociālo zinātņu pētījumiem, bet interesanti, ka pat tie apliecina, ka ASV melnādainie jūtas labāk nekā ASV nabadzīgie baltie. Ņemsim arī vērā, ka nabadzīgie baltie ASV ir apmēram vienādā līmenī ar caurmēra latviešiem:

    Investigating the Health Consequences for White Americans Who Believe White Americans Are Wealthy – https://journals.sagepub.com/doi/abs/10.1177/1948550620905219
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba