Velkamists
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in extranjero's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Saturday, October 19th, 2019
    11:47 am
    Tagad bija nedaudz vairāk laika palasīt par šiem ekoteroristiem Londonā un viņi tiešām ir ļoti smieklīgi un bez smadzenēm. Kāda jēga ir kavēt uz elektrību darbināmo vilcienu kustību? Tas taču skaitās vistīrākais transports. Vai tad būtu labāk ja šie braucēji sakāptu automašīnās ar benzīna dzinēju un vairotu piesārņojumu un sastrēgumus ielās?

    Pat Guardian tagad raksta, ka vairums no šiem protestētājiem ir izlutinātās vidusšķiras bērni, kuriem nav jādomā, kā izdzīvot no mēneša algas un kuriem liekas, ka tikt arestētam ir cool.

    Un lai gan es pats vienmēr esmu iestājies, ka strādnieki ir uzmesti, algas pat netiek līdzi inflācijai, es neredzu, kā anarhisms vai ekonomikas bremzēšana varētu viņiem palīdzēt. Tieši regulēts (bet ļoti prasmīgi regulēts) kapitālisms ir devis vislielāko labumu strādniekiem, kamēr sociālisms un padomju sistēma ir bijusi tīrās šausmas.

    Tieši šajā arī izgāžas pēdējais zaļo arguments, ka klimata pārmaiņas vissmagāk ietekmēs tieši nabadzīgos. Tas tā varētu būt, bet šobrīd kapitālisms palīdz miljoniem cilvēku izrauties no nabadzības pat Indijā, Ķīnā un citās valstīs. Ja globālā sasilšana radītu viņiem, piemēram, 20% dzīves līmeņa pazemināšanos, bet kapitālisms radītu 100% vai pat 200% vai 300% uzlabojumu, tad noteikti ir vērts viņiem attīstīt ekonomiku un pieņemt grūtības, kas saistītas ar klimata izmaiņām, nekā nobremzēt attīstību un palikt esošajā nabadzības līmenī.
    Friday, October 18th, 2019
    7:31 am
    Nav daudz laika rakstīt, bet pieminēšau, ka eko teroristi atkal uzdarbojas. Par laimi tauta ir gatava pati ar viņiem tikt galā: https://www.dailymail.co.uk/news/article-7586393/Londoners-fed-XR-matters-hands.html
    Sunday, October 13th, 2019
    10:19 am
    vairāk skepticisma svētdienas rītā
    Ja palasa šādus rakstus, tad izklausās ļoti traki. Izlūkdienesti ir atklājuši būstiskas krievu vienības, kas destabilizē Eiropu.

    Bet pēc tam izlasi rakstu par to, ka Francijas kriminālpolicija pat nevar laicīgi pārbaudīt cilvēku, kurš tiek turēts aizdomās par slepkavībām, tad saproti, ka liela daļa izlūkdienesta darbības ir feika un šādi ziņojumi ir tikai miglas pūšana, lai neatņemtu finansējumu. It īpaši jau tāpēc, ka specdienestu darbība ir slepena un nepārbaudāma, tāpēc jebkura kritika par tās sliktajiem rezultātiem ir prakstiski neiespējama.

    Līdzīgai gāja Itālijas policijai, kura apcietināja un vairākus gadus turēja cietumā nevainīgu cilvēku, kuru uzskatīja par mafijas bosu vai kaut ko tamlīdzīgu, pat tad, kad DNS analīzes to neapstiprināja. Izrādās, ka apsūdzība bija balstījusies uz mafijas bosa sievas čatu ar šo cilvēku, kurā viņa pateikusi – man nevajag nevienu citu kā tikai manu vīru – ar to uzbūvējot teoriju, ka šis vīrietis ir viņas vīrs un pilnībā ignorējot visu pārējo kontekstu, ka viņš bija tikai ar viņu neveiksmīgi flirtējis.
    9:16 am
    Bija viena tāda Doctor Who sērija, kur cilvēkiem piesūcās parazīts un šie iemidzinātie cilvēki nonāca sapņu pasaulē. Un kā jau sapnī parasti lietas nebija diezgan loģiski saistītas, bet tas netraucēja cilvēkiem izteikt dažādus absurdus apgalvojumus un pamatot tos ar frāzi – tāpēc, ka zinātne.

    Tas man šķiet labi parāda arī mūsdienu klimataktīvistu spriešanas loģiku. Viņi saka: cilvēkiem nākotnē būs ļoti grūta dzīve, jo zinātne saka, ka CO2 atmosfērā aiztur siltumu. Es pat iedomājos, ka vairums lasītāju pusaizmiguši to izlasīs un teiks – bet tas taču ir loģiski, vai ne?
    Monday, September 30th, 2019
    9:19 am
    Grētas fenomena un psiholoģijas sakarā es gribētu pieminēt, ka daudz lielākas briesmas un nāves risks jauniešiem ir nevis no klimata pārmaiņām, bet gan no mentālām problēmām, ieskaitot, stresa, trauksmes, depresijas, atkarībām, dažādu vielu lietošanas un pašnāvībām. Ironiski, ka arī Grēta pati ir cietusi no depresijas un trauksmes, un tagad viņa to pavairos daudz plašāk.

    Varbūt ar to neko nevar daudz padarīt, jo cilvēcei vienmēr ir uzglūnējušas dažādas briesmas – bads, kari, dabas katastrofas – tāpēc stress un trauksme ir vajadzīgas lietas, lai mobilizētu cilvēkus nepārtraukti cīnīties par izdzīvošanu. Tie, kas stresoja vairāk, tie vairāk izdzīvoja. Tagad rietumu valstīs lielākā daļa ārējo risku vairs nepastāv, bet tieksme regulāri satraukties ir palikusi.

    Varbūt cilvēkiem visvairāk besī tas, ka viņi satraucas par kādu izdomātu lietu (piemēram, mani uzrunāja ne tajā vietniekvārdā), bet reāli viņi neko nevar izdarīt, jo neeksistējošas problēmas nav atrisināmas. Ja būtu bads vai karš, tad vismaz vēl var cerēt uz pozitīvu atrisinājumu, piemēram, pārtiku badacietējiem atvest no citas valsts, sakaut ienaidnieku un pabeigt karošanu utt. Bet šeit ir pilnīga frustrācija, jo paši saprot, ka ne jau vietniekvārdos ir problēma, tās ir tikai paša prāta radītās muļķības.

    Domāju, ka cilvēces garīgajai veselībai vispārīga globāla katastrofa tikai nāktu par labu, jo tad visu prāti tiktu nodarbināti šīs problēmas risināšanā un būtu mazāk laika nevajadzīgi satraukties par dažādiem niekiem.
    Saturday, September 28th, 2019
    12:33 pm
    Vai psiholoģija ir zinātne?
    Atbilde uz to ir mazāk svarīga par iemeslu, kāpēc mēs to jautājam. Šis pieredzes raksts man atgādināja, ka man ir paveicies, ka neizvēlējos studēt psiholoģiju. Tas arī atbildēja, kāpēc visi psihoterapeiti, ar kuriem dzīvē esmu saskāries, ir bijuši tik bezjēdzīgi. Katrā ziņā sickboy līmeņa (no offence) red pill ieteikumi ir daudz efektīvāki dzīvē nekā PhD psihologu konsultācijas.

    Mani visvairāk biedē tas, ka jebkura status quo kritika psiholoģijas iekšienē ir praktiski neiespējama. Sociālajās zinātnēs šīs lietas ir vēl sliktākas. Es gan apzinos, ka arī STEM jomas mūsdienās cieš no daudzām problēmām.
    12:00 pm
    737 Max
    Es ļoti biju gaidījis uz šo secinājumu, ka ir nopietni jāizvērtē, kā tiek izstrādāta darba vide dažādu sistēmu lietotājiem, lai samazinātu kritisku kļūdu iespējas.

    Grūti iedomāties, kāpēc aviācijas inženieri tam nepievērsa uzmanību, bet citās, mazāk svarīgās sfērās lietas ir daudz sliktākas. Protams, tirgotāji cenšas izveidot savus izstrādājumus un programmas ērtas un pievilcīgas, lai tās pirktu, tāpēc nav īsti saprotams, kāpēc tik bieži ir jālieto slikts lietotāju interfeiss. Varbūt tāpēc, ka vairums cilvēku neaizdomājas, ka tas, ko viņi lieto, ir diezgan sūdīgi uztaisīts.

    Viens iemesls, kāpēc Boeing neuztaisīja labu sistēmu, varēja būt ārpakalpojumu izmantošana, tādējādi pazaudējot profesionālos resursus. To arī var bieži vērot citos projektos. Piemēram, kad parādījās datori un visi cilvēki varēja sākt drukāt tekstus. Šo programmu izstrādātāji neko nezināja par labas ortogrāfijas principiem, tāpēc neparedzēja ērtas iespējas, kā ievadīt apaļās pēdiņas vai domuzīmi utml. Un joprojām lietotāji tam vienkārši nepievērš uzmanību, radot neizskatīgus tekstus, vai arī to lietošana ir samērā liels čakars.

    Par citu gadījumu ar navigatoru interfeisu es jau rakstīju. TomTom ir daudz detalizētāk izstrādāts, paredzot visbiežākās lietotāja kļūdas, kamēr google maps izskatās pievilcīgāk, bet satur lielus apdraudējumus kritiskās situācijās. Es nespēju iedomāties, kāpēc google ar saviem resursiem nevar uztaisīt labāku lietotni. Iespējams, ka šeit arī ir tā pati lieta, ka profesionāļi ar pieredzi netiek novērtēti, jo lētāk ir paņemt jaunu programmētāju Indijā vai Ķīnā.

    Universitātē mums bija uzdevums izstrādāt zāļu iepakojuma etiķeti. Un mana pirmā doma bija – hei, tā taču ir vesela zinātne, kā veidot iepakojumu, un tur droši vien ir arī vesela kaudze ar noteikumiem, sliktas vai labas pieredzes, mārketinga apsvērumiem utt. Lai to izpētītu, paies dienas vai pat nedēļas. Kā lai mēs to visu izdarām stundas laikā, bez jebkādiem informācijas avotiem vai paskaidrojumiem? Bet šķiet, ka pat pasniedzējiem attieksme bija – vienkārši taisiet pēc savas izjūtas, jo tas ir iekļauts mācību programmā un punkts. Es personīgi domāju, ka tā nav pareiza pieeja – var jau paspēlēties, bet vismaz bija jādod informācija, ka reālā dzīvē tas ir jādara profesionāļiem. Tā parasti notiek, bet pēc tirdzniecībā redzētā, var just, ka arvien biežāk arī preču etiķetes veido nekvalificēti cilvēki. Nez vai ietaupītā nauda ir tā vērta?
    Thursday, September 26th, 2019
    9:56 am
    Monday, September 23rd, 2019
    6:36 pm
    Uzrakstīšu arī par valodu, jo šodien visi par to satraukti.

    Pirmkārt, es nepiekrītu, ka Petravičai bija slikta angļu valoda. Es nedaudz paklausījos, un tā bija ļoti skaidra. Protams, ar spēcīgu latviešu akcentu, bet tas jau tikai man kā latvietim padara to vēl vieglāk uztveramu. Bet vispārīgi arī angļi atzīst, ka latviešu akcentu ir viegli saprast. Tas tev nav kaut kāds indiešu vai ķīniešu akcents.

    Otrs, mums tieši būtu jāpriecājas, ka Latvija ir vieta, kur var gūt panākumus gan izglītībā, gan valsts pārvaldē un citās karjeras kāpnēs, pat esot ar angļu valodu uz jūs. Visefektīvāk ir runāt un darboties savā dzimtajā valodā, pat ja diskutējam par sarežģītām lietām, kā filozofiju. Tik mazai tautai kā latviešiem tā tiešām ir liela veiksme, jo ir pat lielas tautas, kurām nav šādas kultūras tradīciju tik ļoti atbalstīt savu dzimto valodu visās jomās. Kas noteikti arī traucē šiem runātājiem gūt panākumus, jo arī viņu angļu valoda ir ar spēcīgu akcentu.

    Tāpēc vajag vairāk atzīt savas dzimtās valodas un pat dzimtā dialekta nozīmīgumu. Protams, lietot arī svešvalodas, bet mazāk kaunēties par to, ka tās ne vienmēr ir perfektas.
    10:05 am
    Poliamorijas ideja man šķiet apsverama, taču tie komentāri, ka ilgtermiņš nav svarīgs, gan krietni atbaida no visa šī.

    Man šķiet, ka mileniāļi ir pilnīgi citādi – ar daudz lielāku domu par nākotni. Iepriekšējās paaudzes viņiem būs atstājušas sadirstu ekonomiku, ekoloģiju un pat attiecību modeļus, un viņiem tagad ar to visu būs jādīlo. Un mileniāļi, vismaz man zināmie, to arī aktīvi dara bez citu vainošanas vai protestiem.

    Šeit sekos tas, ko honeybee nosauca par krīpī. Pirms dažām dienām es piedāvāju pazīstamai jaunai meitenei aizbraukt kopā paskatīties Dārtmūras nacionālo parku un atpakaļceļā iedevu viņai pastūrēt mašīnu, lai viņa praktizētos braukšanas eksāmenam. Viņa studē inženieriju, nelieto alko vai ko citu, un ar seksa uzsākšanu pagaidām nesteidzas. Jo saka, ka grūti atrast boifrendu, jo viņas intereses atšķiras no daudzu citu interesēm. Viņai universitātē patīk matemātika nevis tusiņi.

    Un šodien viņa atsūta ziņu, ka braukšanas eksāmens ir veiksmīgi nolikts. Varbūt tāds tagad ir mileniāļu moto: vispirms vadītāja tiesības un tikai kaut kad pēc tam sekss :) Ar pilnīgu atbildību par savu un bērnu nākotni.
    Thursday, September 19th, 2019
    12:37 pm
    Jau rakstīju, ka ĢMO izmantošana praksē var izrādīties sarežģītāka un mazāk noderīga, nekā mums to sola futūristi. Patiešām, šeit raksta, ka ĢM moskīti, kuriem būtu jābūt neauglīgiem, lai varētu samazināt to populāciju un pasargāt iedzīvotājus no malārijas, zikas un citām ligām, tomēr ir spējuši pavairoties. No sākuma viss darbojies pēc plāna, taču pēc apmēram pēc 18 mēnešiem populācija ir atkal atkopusies. Modificētie gēni, kuriem vajadzēja padarīt īpatņus neauglīgus, ir izdzīvojuši un pavairojušies.

    Zinātnieki tagad pētīs, kas tieši ir nogājis greizi. Kopumā šis ir gadījums, kad varēja paredzēt, ka ģenētiskās lietas ir ļoti sarežģītas un negaidīti iznākumi ir pat ļoti iespējami.
    Friday, September 13th, 2019
    1:04 pm
    The Big Short
    Kautskim taisnība – The Big Short tiešām bija laba filma, turklāt faktos tā ir diezgan precīza.

    Galvenie momenti, kas man patika:

    - nav tā, ka visiem varēja būt acīmredzami skaidrs, ka CDO (uz sliktām hipotēkām būvēti vērtspapīri) nav neko vērtīgi. Mēs atgriežamies pie tā, ka pat caurmēra speciālists finanšu jomā nevar zināt visu. Maiks Barijs to zināja, jo viņš personīgi izskatīja tūkstošiem hipotēku dokumentus un, iespējams, veica statistikas aprēķinus. Varbūt viņa kā ķirurga apmācība neuzticēties reklamējošiem tekstiem, bet izvērtēt pierādījumus un to iedarbību reālajā praksē, bija ļoti noderīga.

    - savukārt tie, kam šāda analīze faktiski bija viņu darba uzdevums (finanšu regulatori, reitingu aģentūras, bankas utt.), neizpildīja šo mājasdarbu. Faktiski tā bija noziedzīga nolaidība, par kuru daudziem būtu jāsēž cietumā.

    - pūļa efekts finanšu industrijā ir ārkārtīgi spēcīgs. Pat tad, kad hipotēku tirgus jau bija sagruvis, uz tā balstīto vērtspapīru cenas vēl turpināja kādu laiku turēties ļoti augstas pretēji jebkādai loģikai. Šeit man atkal ienāk prātā bitcoins, par kuru šobrīd jau ir pilnībā zināms, ka tam nav nekādas vērtības. Bet, pateicoties spekulantiem, cenas turpina turēties pietiekami augstas, lai izsūktu no naivajiem investoriem vēl vairāk naudas.

    - vairums no tiem, kas nopelnīja uz 2008. gada krīzi, par to nepriecājās. Viņi izcēla naudu, kur viņi redzēja, ka tas ir iespējams, taču labi apzinājās morālo dilemmu – viņu peļņa nozīmēja plašu krīzi – miljoniem cilvēku bankrotu, zaudētus mājokļus, darbu, ienākumus.
    Monday, September 9th, 2019
    8:55 am
    Cits skatījums uz Amazones mežu degšanu no komercijas viedokļa
    Kā zināms, tagad var reģistrēt top level domēnus ne tikai ar tradicionālajiem .com vai .org utt., bet jebkuriem nosaukumiem. Dažreiz rodas domstarpības, vai privāts uzņēmums drīkstētu piereģistrēt tādu .latvia? Parasti šādi nosaukumi ar atļauti tikai attiecīgajām valsts institūcijām.

    Līdzīgi radās disputs par .amazon piederību, uz ko pretendēja interneta veikals Amazon. Savukārt Latīņamerikas valstu organizācija, kas rūpējās par amazones mežu aizsardzību, to gribēja sev. Tiesas ASV šo jautājumu skatīja vairākus gadus un beigās nolēma par labu komercijai.

    Tāpēc nevienam nevajadzētu brīnīties, ka pašreizējie ugunsgrēki Amazonē tiek izmantoti, lai palielinātu lauksaimniecības teritorijas. Šādi lēmumi par labu uzņēmējdarbībai primāri jau nenāk no diktatoriem, bet gan no bagātajām valstīm. Varbūt tāpēc šīs valstis arī ir bagātas? Nabadzīgākas valstis nekļūs bagātākas, nodarbojoties tikai ar palīdzības saņemšanu dabas aizsardzībai.
    Friday, September 6th, 2019
    9:54 pm
    Sliktas ziņas pētījumu citētāju faniem. Sarežģītas lietas reti iespējams izšķirt ar atsevišķu pētījumu citēšanu, jo visbiežāk būs atrodami pētījumi, kas gan apstiprina, gan neapstiprina hipotēzi. Tam, kurš nav iedziļinājies konkrētajā jautājumā, ir neiespējami pateikt, kuriem pētījumiem ir taisnība. Dažreiz lai iedziļinātos, ir jābūt zinātniekam, kurš darbojas šajā jomā, un pat tad nav garantijas, ka viņš nav iebraucis dziļās auzās.

    Šis aspekts ir ļoti labi raksturots šajā rakstā par daudzajiem smadzeņu serotonīna receptoru ģenētiskajiem pētījumiem. Pētnieki jau bija gatavi izstrādāt antidepresantus, kas pielāgoti individuālajām ģenētiskajām variācijām. Ir tikai viena liela problēma. VISI ŠIE PĒTĪJUMI IR BULŠITS. Pozitīvie rezultāti visdrīzāk ir statistikas kļūdas.

    Šeit interesanti atzīmēt, ka ģenētiskie pētījumi lielākoties ir iegājuši strupceļā. Tikai retos gadījumos viens gēns ir atbildīgs par kādu noteiktu organisma funkciju. Bet daudz biežāk tā būs daudzu gēnu mijiedarbība, kuru izprast kļūst ārkārtīgi sarežģīti. Tas liek domāt, ka drīz arī ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) industrija varētu saskarties ar šādu strupceļu. Ir daži noteikti gēni, kurus var viegli modificēt, bet jādomā, ka uz šo brīdi jau būs izpētīti un izmēģināti. Turpmākās modifikācijas varētu saskarties ar šīs lielās sarežģītības sienu, un iegūtie rezultāti vairs nebūs pārliecinoši. Radīt jaunus produktus būs lēns, dārgs un ne visai efektīvs process. Ja jums ir akcijas šajos uzņēmumos, tad iesaku no tām laicīgi atbrīvoties.

    Ir zināms, ka daudzi iebilst pret ĢMO, savukārt citi uzskata, ka ĢMO ir absolūti nepieciešami, lai risinātu pasaules problēmas – nodrošināt lielākas ražas, radīt sausumizturīgas kultūras utt. Taču pieaugošās sarežģītības dēļ šie solījumi varētu netikt piepildīti, un kaut kādā ziņā ĢMO skeptiķiem būs bijusi taisnība. Vitamīnu trūkumu Indijas nabagiem visdrīzāk novērsīs nevis ar ĢM zelta rīsiem, bet gan nodrošinot šiem cilvēkiem vairāk ekonomisko iespēju, lai viņi varētu atļauties pilnvērtīgāku pārtiku, kas izaudzēta tradicionālā veidā.
    Sunday, September 1st, 2019
    9:27 am
    Amazones meži nav planētas plaušas. Amazone pati patērē visu skābekli, ko saražo, tāpēc tās deva pārējās planētas bilancē ir drīzāk tuva 0%. Vairums skābekļa, ko elpojam, nāk no okeāna aļģēm. Šādi raksti liecina tikai to, ka nav izdarīts elementārs mājasdarbs vai arī tā ir apzināta zaļo bīdīta tautas muļķošana.
    Monday, August 19th, 2019
    7:43 pm
    ūdens uz gnidrologa dzirnavām
    Varbūt fluora pievienošana dzeramajam ūdenim ir pie vainas rietumvalstu pieaugošajam stulbumam?

    Šī ideja ir bijusi ļoti daudzu konspirācijteoriju pamatā, tāpēc daudziem šķiet neticama. Tomēr šo ideju apstiprina arī pētījums, kas šodien publicēts JAMA: The Journal of the American Medical Association. Pētījuma kopsavilkums vienā teikumā ir, ka fluora iedarbība grūtniecības laikā var būt saistīta ar nevēlamu ietekmi uz bērnu intelektuālo attīstību, kas norāda uz nepieciešamību samazināt fluora uzņemšanu grūtniecības laikā.

    Citi jau ir novērtējuši, ka šī ietekme ir līdzvērtīga svina piesārņojumam. Šeit noteikti piesardzības princips būtu ņemams vērā un fluora pievienošana ūdens padevei būtu nekavējoties jāizbeidz. Kāpēc valdības dažādās valstīs savulaik pieprasīja fluora pievienošanu ūdenim pat bez pienācīgiem pētījumiem par tā drošumu? Lai cilvēkiem mazāk bojātos zobi. Taču izvairīšanās no caurumiem zobos ir relatīvi mazs ieguvums, salīdzinot ar iespējamo kaitējumu cilvēku spriešanas spējām. Zobi bojājas pamatā no pārāk liela cukura daudzuma uzturā, un cukura patēriņu tāpat būtu vēlams samazināt.
    Friday, August 16th, 2019
    10:14 am
    Mani neuztrauc zaļo "liekulība", ja to tā var nosaukt. Ja kāds ar privāto lidmašīnu ierodas svarīgā pasaules līderu sanāksmē, lai teiktu runu un ietekmētu politiku, tad tas ir noderīgs resursu izmantojums.

    Mani šokē zaļo stulbums. Bitcoin lielākā problēma nav tikai resursu izmantojums, bet arī tas, ka tā ir krāpnieciska finanšu piramīda. Ja bitcoin ir paredzēts kā alternatīva finanšu sistēma, tad ir absurds to tirgot biržā, lai gūtu peļņu, kas izsakāma citās valūtās. Bet pats sliktākais, ka šī tirdzniecība tiek pilnībā manipulēta un kontrolēta, lai izsūktu no lēticīgiem investoriem viņu naudu.

    Ja bitcon patērē 0.25% pasaules elektroenerģijas, tad tas ir jāskata kontekstā ar kopējo transakciju skaitu, kas ir nenozīmīgs – vismaz miljons reižu mazāks nekā tas, ko veic bankas. Banku patēriņš ir ap 2-3%, spriežot pēc komisijas maksām, ko tās vidēji iekasē par darījumiem. Droši vien, ka mazāks, bet tas tā aptuveni vērtējot.

    Salīdzinājumam Latvijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 0.025% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Pieņemot, ka Latvijas enerģijas patēriņš ir vidējs (mazāks kā rietumos, lielāks nekā Āfrikā), tad bitcoins jau šobrīd patērē kā 10 Latvijas. Ja bitcoin pārskaitījumus koncentrētu vienā vietā, tad to pietiktu tikai vienai vidējai pilsētai kā Daugavpils. Ir skaidrs, ka tas absolūti nav mērogojams. Mums vajadzētu simtiem planētu resursu, lai nodrošinātu bitcoin darbību visai Zemei.
    Tuesday, August 13th, 2019
    2:56 pm
    Šodien ir diena ar tehnoloģijām, ka jāpastāsta vēl.

    Cikls ir noslēdzies. Esmu veiksmīgi atteicies no gmail, ieskaitot uz google hostēto epastu. Iemesls bija ļoti vienkāršs. Kādreiz gmail interfeiss likās inovatīvs un ērts ar labels un superīgu meklēšanu. Pamazām tas tika sabojāts, izvēlnes tika apslēptas un lietošana kļuva čakarīgāka. Punktu visam pielika jaunais apdeits, pēc kura es vairs nevarēju normāli atlasīt, jo ekrāns kaut kā dīvaini reaģēja, uztverot to kā vilkšanas operāciju.

    Esmu pārgājis atpakaļ uz POP3 un Thunderbird. Gmail agrāk bija arī kā milzīga bekapu krātuve, bet tas tomēr nav tik būtiski, jo man mājās ir Synology NAS, kas automātiski visu bekapo. Agrāk web interfeisam bija jēga, ja gribēji pārbaudīt e-pastu uz cita datora vai interneta kafejnīcā (ciemojoties vai ceļojumā). Šodien ir mobilais telefons ar internetu, tāpēc pēc tā arī vairs nav vajadzības.

    Varbūt ir kaut kādas nianses, kuras ir gmail, bet nav Thunderbird, piemēram, iespēja iestatīt automātisku atvaļinājuma paziņojumu. Bet ja tā padomā, vai tiešām katra neliela neērtība dzīvē ir jānovērš? Un vai nav tā, ka cenšoties tās novērst, mēs zaudējam citas labas lietas?

    20 gadu laikā e-pasts gandrīz nav mainījies. Vienīgais, kas nāk prātā, ir ka tagad vairāk lieto šifrēšanu POP3 un SMTP protokoliem. Bet visādi citādi es to lietoju tieši tāpat kā agrāk, bez jebkādām izmaiņām, un tā noderīgums nekādi nav mainījies. Tomēr ir pārdzīvoti solījumi, ka e-pasts drīz būs vēsture, jo google uztaisīs Wave platformu, vai facebook visus uzsēdinās uz messenger utt.

    E-pasta noturīgums ir pateicoties atvērtajam protokolam. Visi citi komerciāli saziņas rīki kā whatsapp ir riskanti, jo esam atkarīgi no lielo uzņēmumu iegribām.
    10:07 am
    Es domāju līdzīgi kā šamanis, ka 5G ir radīts tikai, lai kontrolētu cilvēkus. Kāpēc gan vispār būtu vajadzīgs ieguldīt tik lielas investīcijas, ja pašreizējais tīkls strādā ļoti labi?

    Kopš esmu pārgājis no mājas DSL uz optiku, nekādus uzlabojumus neesmu novērojis. Lielākais ātrums ir vajadzīgs tikai Netflix un tas strādā tieši tāpat. Bet vairums mājas lapu tagad atveras daudz lēnāk, jo tās ir pārpildītas ar sarežģītiem skriptiem, reklāmām un visu pārējo drazu, kuras uzdevums ir tikai un vienīgi izsekot un kontrolēt patērētājus.

    Ar mobilo internetu ir tieši tas pats. 3G ir pilnīgi pietiekami visām vajadzībām, un mobilā interneta lapas šobrīd vēl ir samērā ērtas un relatīvi brīvas no reklāmām. Skaidrs, ka daudziem tas nepatīk un viņi grib radīt vēl lielāku reklamēšanu un cilvēku izsekošanu un kontroli arī mobilajā internetā. Protams tas viss par mūsu pašu naudu, jo cenas arī celsies.
    Monday, August 5th, 2019
    7:28 pm
    Sajūta ir kā laika mašīnā.

    Kad Latvija izstājās no PSRS, tā nesaprātīgi sarāva visas esošās ekonomiskās saites ar padomiju un uzsāka tūlītēju ekonomikas prihvatizāciju. Iespējams, ka bija gudri cilvēki, kas brīdināja tā nedarīt, taču esošajā eiforijā neviens to neuzklausīja.

    Rezultāts bija dziļa ekonomiskā krīze. Ja jums iedotu laika mašīnu un jūs varētu aizceļot uz šo laiku, vai jūs censtos pierunāt Latvijas iedzīvotājus uzreiz nesagraut PSRS, bet tā vietā ieteikt lēnākas reformas un pakāpenisku ekonomikas pārorientāciju? Man šķiet, ka nav daudz cilvēku, kas tā darītu, jo neatkarība bija principa jautājums. Lai gan protams, bija daudzi, it īpaši starp imigrantiem (krieviem), kas bija pret PSRS sagrāvi.

    UK ir kā laika mašīna, un kaut kas līdzīgs atkārtojas. Izstāšanās no ES ir kā principa jautājums. Steiga un bez līguma izstāšanās noteikti būs ekonomiski nelabvēlīgi. Nebūs tik traki kā Latvijā, jo prihvatizācija nav plānos, vienkārši tirdzniecības attiecību pārkārtošana. Un tomēr pat par spīti kļūdām grūti iedomāties, ka cilvēki varētu mainīt domas par breksita nepieciešamību. Tas ir principa jautājums par neatkarību.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba