OK Boomer
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in extranjero's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Tuesday, April 7th, 2020
    1:22 pm
    Šeit ir nedaudz dziļāks skaidrojums, kāpēc koronavīrusa slimības/nāves gadījumu skaits pats par sevi ir diezgan bezjēdzīgs: https://fivethirtyeight.com/features/coronavirus-case-counts-are-meaningless/
    Sunday, April 5th, 2020
    6:12 pm
    jaunu datu trūkums
    Visgrūtākais šajos laikos ir uzticamas informācijas trūkums. Informācijas ir pieejams daudz, bet ir ļoti liels trokšņu saturs, ka grūti atrast to, kas ļautu labāk izprast esošo situāciju pasaulē un izveidot sakarīgāku naratīvu. Piemēram, https://www.worldometers.info/coronavirus/ ir praktiski bezjēdzīgs, jo atšķirības testēšanas aptvērumā starp valstīm ir ļoti lielas, arī nāves gadījumu uzskaitē ir milzīgas atšķirības, un pat katrā konkrētā valstī uzskaite ir tik nepilnīga, ka tiek veiktas dažādas korekcijas.

    Līdz šim svarīgākais ir dati no kruīza Diamond Princess, kas apliecināja, ka mirstība ir mazāka par 1%. Tie gan bija specifiski apstākļi (lielāks vecāku cilvēku skaits, mazāka medicīniskās aprūpes iespējas utt.), bet tādi, kas liktu domāt, ka reālos apstākļos tā varētu būt tikai vēl mazāka.

    Nākošā būtiskā doma bija par maskām – ja tās palīdz medicīniskajam personālam, tad varētu palīdzēt arī pārējiem cilvēkiem. Šai informācijai nebija vajadzīgi dati – tikai loģiska izvērtēšana, un patiešām pēc mēneša(!) jau to sāka atzīt arī veselības autoritātes.

    Bet kopš šīm atskārsmēm ir pagājis jau mēnesis un nekādi būtiski dati nav klāt nākuši, kas varētu jebkā ietekmēt skatījumu uz lietām. Tas ir ļoti garlaicīgi. Ir, kas mēģina analizēt dažādas līknes un ko tik vēl ne. Bet cilvēku daba ir vienmēr saskatīt sistēmu nejaušās svārstībās, ka no tā es pagaidām izvairos. Taču šķiet, ka šodien esmu ieraudzījis kaut ko ļoti nozīmīgu. Dati no Uhaņas parāda, ka karantīna nesamazināja R0 līdz vajadzīgajam līmenim. Tikai centralizēta potenciāli inficēto izolācija to panāca.

    Un līdzvērtīgi par Itāliju, kurā ieviesa tikai karantīnu, dati neliecina, ka tā vispār darbojas. Šis manuprāt, ir kaut kas ļoti nozīmīgs.

    Šie nav īpaši precīzi dati, bet tie ir ļoti spēcīgi, ka grūti iedomāties, kas varētu mainīt izpratni par notiekošo. Redzēsim, kā situācija attīstīsies, bet pieļauju, ka paies kādi pāris mēneši, kamēr autoritātes šos datus vispār pamanīs.
    3:41 pm
    panika ir bīstamāka par pašu slimību
    Psiholoģija nav uzticama zinātne, bet apgalvojums, ka panika ir bīstamāka par pašu slimību ir ļoti atbilstošs, lai raksturotu šo krīzi. Pārspīlētie pasākumi, ka cilvēkiem pat neļauj iziet laukā pavingrot, ievērojot distancēšanos, ir nevis objektīvi potenciālo slimības upuru, bet panikas radīts. Šī ir pārmērīgas reaģēšanas, nevis slimības krīze.

    Es negribu teikt, ka šī nav reāla epidēmija, tomēr tā nav salīdzināma ar spāņu gripu, kurā mirstība bija 5%–10% un pamatā jauni vīrieši, nevis kā šobrīd mirstība ir mazāka par 1%, turklāt galvenokārt mirst gados vecāki cilvēki vai tie, kam pavājināta imūnsistēma.

    Šobrīd farmaceiti ir ļoti pārslogoti. Lai gan tiek palielinātas darba stundas, zāļu izsniegšanas laiks ir palielināts no 2–3 dienām līdz nedēļai. Darba apjoms ir ārkārtīgi pieaudzis, un farmaceiti ir pārstrādājušies un tuvu izdegšanai. Bet kāpēc tā ir noticis? Mēs zinām, ka pret koronavīrusu nav aptiprinātu zāļu, tāpēc tas nevar būt iemesls. Ir nedaudz lielāks pieprasījums pēc pretklepus zālēm, un vairāk cilvēku grib atmest smēķēšanu un lieto dažādus farmakoloģiskus līdzekļus, kas palīdz šajā procesā. Tomēr tas neizskaidro pieaugušo lielo noslodzi. Daudzi cilvēki nāk uz aptieku, jo vēlas saņemt atbalstu, kādu, ar ko parunāties un saņemt nomierinājumu. Tas būtībā arī ir farmaceita uzdevums – skaidrot cilvēkiem, kāpēc panikai nav pamata.

    Visvairāk noslodze ir pieaugusi tāpēc, ka cilvēki tagad ir satraukušies un iet pie ārsta vai iegādājas bezrecepšu zāles bez vajadzības. Katrs, kam tagad kaut kas iesāpas vai rodas diskomforts, kļūst nobažījies daudz vairāk nekā agrāk. Cilvēkiem ir pieaugušas bailes no nāves, ka vislielākais valdību izaicinājums ir nevis sagādāt maskas, bet pārvaldīt šo paniku.

    Objektīvi raugoties, nav pamata, ka lielajam koronavīrusa slimnieku skaitam būtu jāapgrūtina veselības sistēma. Sistēmai vajadzētu darboties tāpat kā agrāk – atceļot mazsvarīgas procedūras, bet turpinot ar tām, kas ir neatliekamas, piemēram, dažādas vēža terapijas. Savukārt koronavīrusa slimniekiem var piemērot triāžu. Tomēr tā nav noticis, jo sistēma ir pārslogota visvairāk šīs panikas dēļ. No tiem, kas nonāk slimnīcā ar aizdomām par koronavīrusu, vismaz 90% gadījumos testi ir negatīvi. Šis nepamatoti lielais pieplūdums pats par sevi jau rada nevajadzīgu noslodzi. Tas ir arī ļoti slikti, jo uzgaidāmajā telpā vienmēr ir kāds, kurš ir Covid-19 slimnieks, un tie nav tikai ārsti, kuri tiek inficēti.

    Es apzinos, ka šāda racionāla pārvaldība var eksistēt tikai ideālā pasaulē. Sistēmas ir uzbūvētas tā, ka ātra elastīga reaģēšana nav iespējama. Ja veselības autoritātēm vajadzēja divus mēnešus, lai atzītu, ka maskas tomēr var ieteikt arī cilvēkiem uz ielas, tad nav cerību, ka ir iespējams izmainīt sistēmā iesaistīto attieksmi pret triāžu vai paliatīvo aprūpi. Šīs izmaiņas pat ideālos apstākļos prasa gadu desmitus vai ilgāk. Tāpēc, kad sākās satraukums, valdībām vairs nebija īsti izvēles, kā rīkoties – vai nu cilvēki būtu panikā no tā, ka sistēma darbojas nesatraukti kā ierasts, vai arī no tā, ka tā darbojas neefektīvā panikas režīmā. Reti, kurš vēl domā racionāli, bet daži vēl tādi ir.

    Jāsaprot, ka tagad mēs visi cietīsim no ekonomikas sagrāves. Tie nebūs tikai apkalpjošā sektorā strādājošie, kas paliks bez darba. Ekonomikas krīzē samazināsies visu valstu budžets un attiecīgi finansējums visām nozarēm. Arī zinātne saņems daudz mazāku finansējumu daudzus gadus nākotnē – ierobežojot, cita starpā, pētījumus veselības jomā.
    Saturday, April 4th, 2020
    9:37 am
    Baumoja jau iepriekš, un tagad tas ir patiešām noticis – CDC tagad rekomendē, ejot ārā uz lielākām cilvēku saskarsmes vietām, valkāt audekla maskas. Acīmredzot, nevis tieši medicīniskās – jo tās trūkst un ir vajadzīgas mediķiem, bet jebkādas – kaut vai pašu šūtās. Ar to arī apsveicu visus, kas jau taisīja maskas paši.

    Bet vai vispār vairums cilvēku mācēs paši kaut ko uzšūt? Mēs ne tikai nemākam šūt, bet laikam arī pastāvīgi domāt un paši pieņemt saprātīgus lēmumus. Kā sabiedrība mēs esam nonākuši pie tā, ka pat uz ielas vairs nevaram iziet, kamēr kāds lēni izlemjošs birokrāts nebūs pateicis un apstiprinājis, kā tas ir jādara.
    Thursday, April 2nd, 2020
    9:28 am
    Zviedrija būs ļoti interesants pētāms piemērs. Viņi izvēlējās neslēgt uzņēmumus, izņemot tikai tur, kur ir vislielākie riski. Nezinu, cik ilgi viņi noturēsies pret populistiem, kuri nepārtraukti brēc, ka kaut kas ir jādara, jo cilvēki mirst. Bet šobrīd viņu pieaugums neizskatās diez ko atšķirīgs no tām valstīm, kur ieviesa ļoti drakoniskus ierobežojums slēgt visus uzņēmumus un sēdēt tikai mājās.

    Lielākā neskaidrība ir par vīrusa izplatības modeli. Ir doma, ka ļoti būtiska ir sākotnējā saņemtā vīrusa deva. Varbūt ja sākotnēji saņem nelielu devu, tad caurmēra slimība arī būs viegla. Bet ja saņemtā deva ir liela vai atkārtota – kā tas varētu notikt ar ārstu, kurš slimnīcā ārstē koronavīrusa slimnieku – tad pat ar spēcīgu imunitāti šī slimība būs ļoti smaga un biežāk nāvējoša. Šo teoriju apliecina agrākie vērojumi par citām vīrusu slimībām, ka pirmais cilvēks ģimenē izslimo vieglāk nekā pārējie, kuri inficējas no viņa pastāvīgā, ciešā kontaktā, tāpēc saņem lielu vīrusa devu.

    Tas varētu arī labāk izskaidrot Itālijas neveiksmi, ka pat pēc ļoti stingriem ierobežojumiem mirušo skaits joprojām ir ļoti augsts. Studenti un strādnieki, kas varbūt saķēruši šo vīrusu uz ielas vai bārā, izslimo ar viegliem simptomiem. Bet tā kā viņiem tagad ir jāsēž mājās, tad viņi aplipina savus vecākus radiniekus ar lielu devu, un viņi mirst. Ja šī teorija ir pamatota, tad ironiski stingrā karantīna stāvokli tikai pasliktina.

    Bet kas notiek ar Japānu, Singapūru un Dienvidkoreju? Vai tur joprojām iztiek ar vieglākiem ierobežojumiem? Ja tā, to varētu izskaidrot ar plašo masku lietošanu. Ja maskas krietni samazina saņemtā vīrusa devu, tad inficēšanās joprojām notiek, bet izslimošana parasti notiek vieglāk. Vissliktākais, ko mēs šajās dienās varam darīt, ir kaunināt cilvēkus par masku lietošanu.
    Monday, March 30th, 2020
    9:56 am
    Kā jau citi ir pamanījuši, psihiatri norāda, ka mums jau ir nāves gadījumi – nevis no paša Covid-19, bet no pasākumiem to novēršanai.

    Šis nav jautājums par dzīvībām pret ekonomiku, bet jautājums par dzīvībām pret dzīvībām.

    Arī šis ir ļoti interesants citāts:

    I thought this [isolating the vulnerable] was a good idea, until I began to notice that elderly people don't want to be locked up. They're willing to take the risk, they just want to live out the normal lives they're used to.

    The people who want to be locked up, are ironically the exact people to whom this virus is not very dangerous (assuming they're not pre-diabetic): Young, relatively intelligent people, with few social contacts, prosocial politically correct left-liberal attitudes and an excessively high level of trust in authority figures.


    Šeit būtu jājautā šīm riska grupām, it īpaši gados veciem cilvēkiem, kādai izvēlei viņi dod priekšroku.
    Thursday, March 26th, 2020
    9:55 pm
    Šeit ir vēl viens raksts no Imperial College London pārstāvja, ka UK visdrīzāk pietiks ventilatoru. Iepriekšējais modelis tiek ievērojami labots ar daudz mazākiem izplatības rādītājiem, bet augstāku R0=3.

    Visticamāk, mirstība no COVID-19 UK būs zem 20 000.

    Dažiem gan nepatīk, ka raksta lietas, kas samazina paniku. Man pat norādīja, ka par to nobanotu tviterī. Cenzūra ir reāla un jau notiek. No Ķīnas būs atnācis ne tikai vīruss, bet arī autoritārisms. Piemēram, šis raksts tika izņemts.
    10:14 am
    Es domāju, ka cerības drīz atrast vakcīnu vai zāles pret Covid-19 nav īpaši lielas. Protams gribētos, lai tās atrastos, bet šis vīruss ir diezgan parastas saaukstēšanās izraisītājs. Atšķirība ir tikai tāda, ka parasti mēs bērnībā izslimojam vairumu vīrusu, bet šis ir jauns, pret kuru vēl nevienam nav imuninātes.

    Lai cik diženas nebūtu mūsdienu tehnoloģijas, nav atrastas zāles pret vienkāršu saaukstēšanos. Iespējamās terapijas un vakcīnas ir pētītas jau gadu desmitiem, un maz ticams, ka izdosies kaut ko atrast īsā laikā. Iepriekšējās vakcīnas, kas likās daudzsološas, pārmērīgi aktivizēja imūnsistēmu, ka, saskaroties ar pašu vīrusu, ķermenim tika nodarīts lielāks kaitējums nekā no inficēšanas ar vīrusu nevakcinētajiem.

    Arī drudžainie zāļu meklējumi šobrīd, metot pret sienu visu, kas pieejams (ieskaitot, Viagru ha-ha), cerot, ka kaut kas pielips, nevar būt īpaši sekmīgi. Jo cilvēki ar noteiktām slimībām jau tagad lieto šīs zāles, un ja kādas no tām būtu ļoti efektīvas, ārsti būtu pamanījuši šo cilvēku labākus rezultātus saskarsmē ar šo vīrusu.

    Hidroksihlorohīns bija vienas no šādām zālēm, kas tika izmēģinātas, bet pirmajos pētījumos, pat ja bija novērots kāds efekts, tas bija ļoti minimāls. Daudzi, panikas pārņemti, sāka tās profilaktiski lietot, ievērojami pārdozējot, un no tā ir pat bijuši nāves gadījumi. Otra nepatīkama lieta ir tā, ka daudzi ārsti, arī panikas pārņemti, nolēma izrakstīt tās saviem radiniekiem, lai veidotu uzkrājumus katram gadījumam. Tā kā šīs nav bieži lietotas zāles, ātri iestājās šo zāļu deficīts, un tās vairs nebija pieejamas slimniekiem, kam tās ir patiešām vajadzīgas. Hidroksihlorohīnu izmanto reimatoīdā artrīta, vilkēdes un dažu vēža veidu ārstēšanā.

    Arī ārsti ir cilvēki, un šādas kļūdas ir saprotamas. Bet tas parāda, cik liela ir arī farmaceitu atbildība neizniegt šīs zāles pret recepti gadījumos, kad tās ir izrakstītas tikai panikas dēļ bez klīniskas vajadzības, un pietaupīt tās tiem, kam tās ir noderīgas.

    Pozitīvās ziņas ir tās, ka UK drīzumā būs pieejamas antivielu teststrēmeles, ar kurām katrs varēs sev notestēt Covid-19 infekciju. Atkarīgs no validācijas rezultātiem, ražotāju ātruma un piegādēm – sola, ka būšot pieejamas arī aptiekās un no Amazon. Cerēsim, ka šis solījums piepildīsies.
    Tuesday, March 24th, 2020
    4:18 pm
    Vēlreiz par maskām
    Skots Aleksandrs ir vēlreiz izpētījis pieejamos pētījumus par masku efektivitāti, un tas apstiprina – jā, maskas ir zināmā mērā efektīvas vietās, kur iespējama lielāka iedarbība, kā lidmašīnās vai sabiedriskajā transportā. Tās visdrīzāk nav noderīgas vietās ar labu ventilāciju, kā parkos vai pastaigās dabā.

    Maskas nav grūti pareizi lietot. Lielākas grūtības ir ar N95 klases respiratoriem, kurus pat liela daļa medicīnas personāla lieto nepareizi.

    Visbūtiskākais secinājums ir ļoti drūms: CDC un PVO neieteica lietot maskas nevis tāpēc, lai pietaupītu tās medicīniskajam personālam, bet tāpēc, ka viņu procedūras rekomendāciju publicēšanai ir pārāk stingri birokrātiskas un nav adekvātas aktīvai rīcībai pandēmijas laikos. Tas ir visbiedējošākais, ka vislielākā problēma ir tieši autoritātes, nevis cilvēku apzinīguma trūkums.

    Vēl jo vairāk, es gribu pateikt solidaritātē ar Snorki, ka aizliegums vienatnē pasportot parkā ir pilnīgi bezjēdzīgs, jo tas nekādi neietekmē vīrusa izplatību, bet tikai apgrūtina mūsu dzīvi (dažreiz pat noved pie izmisuma) bez jebkāda ieguvuma. Kāpēc autoritātes uz to tik ļoti spiež, vēlreiz parāda, cik ļoti lēmumu pieņemšanas procesi ir neadekvāti saprātīgai rīcībai.
    Sunday, March 22nd, 2020
    10:52 am
    Kāpēc UK farmācija nav pret homeopātiju
    Vismuļķīgākais Latvijā man šķiet strīds par homeopātiju. Turklāt muļķīgas šķiet abas strīda puses – arī tas, ka homeopātija tiek tirgota aptiekās. Iemesls gan šim strīdam ir pavisam vienkāršs. Farmaceitiem Latvijā maksā pārāk maz par zāļu izsniegšanu, tāpēc viņi ir ļoti ieinteresēti vēl papildus piepelnīties, aktīvi pārdot itin visu – sākot no uztura bagātinātājiem un beidzot ar firmas kosmētiku, un protams, arī apšaubāmām bezrecepšu zālēm bez skaidriem efektivitātes pierādījumiem.

    Es neko sliktu nevaru teikt par dārgu kosmētiku, uztura bagātinātājiem un pat homeopātiju. Visas šīs lietas palīdz cilvēkiem justies labi, un kāpēc lai es negribētu, lai cilvēki justos labi? Mans vienīgais iebildums Latvijā bija, ka farmaceita uzdevums ir izvērtēt zāļu piemērotību cilvēkiem, nevis piedāvāt viņiem kosmētiku un visu pārējo. Arī kosmētika ir vajadzīga lieta, bet par to labāk zinās citi konsultanti. Savukārt zāles ir nopietna lieta – tās var ļoti palīdzēt cilvēkiem un var arī kaitēt.

    Ja es sāktu apspriest kosmētiku un uztura bagātinātājus, tad cilvēkiem var rasties iespaids, ka šīs lietas ir līdzvērtīgas zālēm. Bet tā nav.
    Saturday, March 21st, 2020
    8:22 am
    Es jau rakstīju, ka Latvijā par zālēm maksā vairāk nekā UK. Pieļauju, ka tas arī attiecas uz medicīnas ierīcēm un tamlīdzīgām lietām medicīnā. Prasmīgi pārvaldot, šos maksājumus varētu samazināt un ar vienādu budžetu iegūt vairāk. Savukārt, noteikti vajadzētu palielināt algas ārstiem un farmaceitiem, citādi šie profesionāļi, lai izdzīvotu, ir spiesti iesaistīties dažādās apšaubāmās shēmās, kas samazina medicīniskās aprūpes kvalitāti.

    Šī epidēmija būtu labs iemesls beidzot veikt algas paaugstinājumu. Taču izskatās, ka Saeima to ir noraidījusi. Es gan nezinu visas nianses, varbūt ierosinājums nebija optimāls vai pārdomāti sastādīts. Tomēr signāls ir tāds, ka valdību joprojām šī pandēmija īpaši nesatrauc.
    Friday, March 20th, 2020
    9:01 am
    Lasīju vienu Lancet rakstu (šobrīd nemeklēšu adresi, jo ir pieejams internets tikai mobilajā) par Ķīnas datiem, ka tiem, kam ir vajadzīgi ventilatori, mirstība tik un tā ir 80%. Kas nozīmē, ka pat ja medicīnas sistēma tiek pārslogota un ventilatoru ļoti pietrūks, mirstība pieaugs mazāk nekā sākumā varēja iedomāties. Tas ir, uz katriem 100 tādiem, kuriem pietrūks ventilatoru, potenciāli būs papildu 20 nedaudz priekšlaicīgas nāves. Slikti, bet piecas reizes mazāk slikti nekā sākumā likās.
    Thursday, March 19th, 2020
    4:07 pm
    Kāpēc valdība slēpa, ka maskas patiesībā palīdz?
    Pamanu, ka tagad veikalos visiem pārdevējiem ir maskas. Dažiem pircējiem arī, bet saprotams, ka tās ir deficīts un visiem nepietiek, un priekšroka ir medicīnas darbiniekiem un tiem, kam ir saskarsme ar klientiem.

    Ielieku caur arhīvu, jo NYtimes ir paywall: Why Telling People They Don’t Need Masks Backfired.
    11:25 am
    Man ļoti patika šis Hūvera biogrāfijas pārstāsts. Ja tā būtu bijusi mācīta vēsture skolās, man varbūt tā būtu patikusi.

    Īsumā stāsts ir tāds, ka viņš bija slikts līderis, bet labs administrators. Viņš bija nežēlīgs biznesa darījumos (meloja un krāpa), bet bija ļoti dedzīgs par savām labdarības idejām – viņš panāca, ka tiek glābti Beļģijas bada cietēji 1. pasaules kara laikā. Tam viņš pat iztērēja visu savu naudu. Vēlāk viņš arī glāba PSRS iedzīvotājus no bada, lai gan vienlaikus ienīda komunismu.

    Interesanti, ka viņš arī bija pret dziļu valdību, un tai pašā laikā ieviesa dažādus standartus nozarēm, lai palielinātu efektivitāti. Racionālistiem viņš noteikti patiks. Bet kaut kā viņš atgādina arī Īlona Maska un Trampa krustojumu. Viņš zināja, ko grib panākt, šie mērķi bija morāli cildeni, un to sasniegšanā viņš pārkāpa visas mazāk būtiskas ētikas normas.

    Vēl jau arī tas, ka viņš noteikti bija autisma spektrā. Viņš glāba miljoniem cilvēku no bada, bet nespēja paskatīties uz cilvēkiem, kuriem viņš palīdzēja. Es gan īsti nesapratu, kāpēc viņu par to daudzi ienīda. Tas galīgi nav loģiski, bet laikam es nesaprotu to tāpēc, ka es arī esmu autists.
    8:14 am
    Par skriešanu parkā vienatnē tiek saņemtas ziņas, ka Itālijā tas skaitās atļauts.

    Tāpēc tas nav pareizi, ka policija Spānijā par to aiztur. Mani šobrīd visvairāk satrauc tieši tas, cik ļoti panikā cilvēki atbalsta bezjēdzīgas varas rīcības, pat pašiem apzinoties, ka tās ir bezjēdzīgas. Ir redzams, cik ļoti cilvēki panikas pārņemti ir gatavi atbalstīt diktatūru, kurā pat nevērtē to, vai darbība pati par sevi ir laba vai kaitīga, bet tikai to, ka ir jāpilda valdības rīkojumi un punkts. Iedomājieties Golodamora situāciju Ukrainā, kad ir zināms pārtikas trūkums un valdība konfiscē pārtiku zemniekiem (jo valdībai šķiet loģiski, ka katram ir jāpilda sava norma). Un vēlāk šie zemnieki mirst no bada. Golodomors bija milzīgs valdības feils, ka to pat tiecas pielīdzināt genocīdam, jo tagad ir skaidrs, ka šis bads bija tieši administrācijas izraisīts, nevis tāpēc, ka nebūtu iespējams sadalīt pārtiku visiem. Ir skaidrs, ka liela daļa mūsdienās pilnībā atbalstītu jebkuru padomju valdības rīkojumu – arī cilvēku izsūtīšanas uz Sibīriju utml.

    Loģiski, ja darbība nerada infekcijas izplatības draudus, tad nevajag to ierobežot. Mēs jau arī nezinām visus apstākļus, kāpēc cilvēkam noteikti vajag paskriet. Ķīnā pieauga šķiršanās, jo daudzi pāri nav pieraduši būt visu laiku mājās kopā. Citur varbūt pieaugs pašnāvības vai slepkavības, ja nevarēs pabūt prom kādu laiku.
    Wednesday, March 18th, 2020
    1:03 pm
    Kubas solidaritāte
    Šodien uzrakstīšu kaut ko pozitīvu. Man ir liels prieks, ka šajās dienās, kad katrs ir par sevi, kubieši ir izrādījuši negaidītu solidaritāti un atļāvuši pietauvoties kruīza kuģim Braemar savā ostā, lai palīdzētu pasažieriem atgriezties mājās vai saņemt ārstēšanu uz vietas.

    Šo kuģi noraidīja citas valstis, bet Kuba tomēr izlēma palīdzēt. Acīmredzot, viņi tomēr nav ļāvušies vispārīgai panikai, ka Covid-19 ir kā ebola. Jā, šī slimība ir lipīga, bet tomēr ne tik ļoti. Tā ir bīstama, bet tikai noteiktai populācijai. Arī Kubā ir problēma, ka sabiedrība noveco un daudzi cilvēki var tikt apdraudēti. Tomēr apzinoties, ka Kubā jau ir reģistrēti koronavīrusa gadījumi, nav arī lielas jēgas ieturēt pilnīgu izolāciju ar pasauli, jo tas tāpat ir par vēlu.

    Jāsaprot, ka dzīve Kubā pat normālos laikos ir daudz grūtāka nekā Eiropas valstīs karantīnas laikos. Veikalos ir tukši plaukti un pat pēc retajām precēm ir milzīgas rindas. Savukārt, melnajā tirgū viss maksā dārgāk nekā rietumos, bet valsts darbā strādājošo alga ir tikai 20 eiro mēnesī.

    Protams, Kubas sociālisma sistēma ir ļaunums, bet lielā mērā šīs grūtības Kubā ir radušās arī no ilgstošā ASV embargo. Pasaule pret Kubu ir izturējusies ļoti netaisnīgi. Laikam ir taisnība, ka nabadzīgie cilvēki vislabāk saprot, kas ir grūtības. Viņi arī ir vislielākie ziedotāji (procentuāli pēc saviem ienākumiem).

    Es joprojām domāju, ka tā bija cūcība, ka Latvija nepalīdzēja Itālijai. Varbūt mums nebija respiratoru, ko nosūtīt, bet vismaz varēja veikt simbolisku žestu, un aizsūtīt, piemēram, medicīniskos palīgus, kurus varētu atsaukt mājās pēc vajadzības. Jo solidaritāte vairāk ir tieši attieksmē. Turklāt šie palīgi būtu varējuši gūt labu pieredzi, kā organizēt darbību un atbraukt mājās jau daudz sagatavotāki.
    Monday, March 16th, 2020
    6:45 pm
    Šī karantīna vissliktāk ietekmēs cilvēku garīgo veselību.

    Veselam cilvēkam neliela izolācija neko daudz nekaitēs, bet ne jau visi ir veseli šajā ziņā. Daudzi dzīvo uz robežas un iespēja pēc darba vai smagas dienas pasēdēt barā vai kopā ar draugiem ir ļoti būtiska. Pat normālās attiecībās daudzi sāk kašķēties, jo visu laiku ir jāpaliek kopā.

    Ir skaidri redzams, ka daudzi jūk prātā. TV rādīja, kā aiztur sievieti, kas izdomājusi vienatnē parkā paskriet? Es saprotu, ka pulcēšanās baros var veicināt slimību izplatību, bet kā skriešana vienatnē kādam var kaitēt? Vēl jo vairāk, sēdēšana iekšā, bez saules un fiziskām aktivitātēm pazemina imunitāti un rada vēl lielāku bīstamību.

    Visa šī panika ir pārņēmusi milzīgus apmērus, jo laikam ir daudz lipīgāka par vīrusu. UK nav obligātas piespiedu izolācijas, bet de facto cilvēki to paši ievēro, un tas arī ir būtībā viss, kas būtu vajadzīgs. Bet dažiem panikā vēl gribas, lai valdība izsludinātu obligātu karantīnu. Tagad es uzskatāmi redzu, kā cilvēki iebalsoja pie varas Hitleru, jo arī toreiz šķita, ka zeme brūk zem kājām un ir nopietns iemesls...

    Un visbeidzot par skaitļiem – tie tiek plaši publicēti, it kā tiem būtu kāda jēga. Vismaz man tie neko neizsaka, jo mēs jau nezinām ne patieso inficēto skaitu, ne arī to, cik no nomirušajiem tāpat būtu nomiruši tuvākajā laikā no kādas citas slimības. Ik dienas Itālijā nomirst ap 1700 cilvēku. Vai, piemēram, vakar 350 nomirušie kaut ko būtiski palielināja? Jo, iespējams, tagad mazāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām utt. Arī runas, ka medicīnas sistēma tiks tik ļoti pārslogota, ka mirstība pieaugs 10 reizes, izskatās tikai pēc panikas radītas pīles. Šķiet, ka ja nekas nebūtu darīts, šī varbūt būtu bijusi tikai īpaši aktīva gripas sezona, bet nekas īpašs. Bet tagad būs dziļa recesija, bankrotējuši uzņēmumi, un lielāks bezdarbs, un izpostītas karjeras iespējas daudziem jauniešiem.
    Saturday, March 14th, 2020
    7:37 am
    UK plānu var raksturot ļoti vienkārši – ja tu esi riska grupā, tad izolējies tūlīt un paliec izolācijā, kamēr slimības izplatība noplaks vai parādīsies vakcīna utt. Bet pārējie, lai turpina darboties.

    Bet nevis otrādi – tas ir, neesi egoists un nestaigā apkārt, lai būtu jāizolējas visai valstij, kas neizbēgami apturēs darbu ļoti daudzos uzņēmumos, piebremzēs ekonomiku un visbeidzot iedzīs dziļā recesijā.

    Vēl jau arī tas, ka izņemot bērnus no skolas un bērnudārza, uz darbu netiek arī daļa medicīniskā personāla. Samazināt medicīniskās aprūpes jaudas šobrīd ir vislielākais absurds, ko dara Eiropa, savukārt bērniem infekcija diez ko nekaitē.

    Es domāju, ka tiek pieņemts, ka agrāk vai vēlāk neizbēgami aplips visi. Bet jo vairāk to lockdowns palēninās, jo ilgāk jums būs jātup mājās bez iespējām satikties ar citiem, bez darba, bez ienākumiem.

    Atbilstoši R0=2.2 pulka imunitātei ir vajadzīgi aptuveni 60% inficēto. Ja tu neesi 10% riska grupā, vai tiešām tev tik ļoti bail no saslimšanas ar gripu?
    Wednesday, March 11th, 2020
    6:35 am
    Jokdari
    NHS paziņo, ka cīnīsies pret feikajām ziņām.

    Malači, vai ne? Bet ne vienmēr izdodas pašiem sniegt pareizos ieteikumus.
    Tuesday, March 10th, 2020
    7:24 am
    Šoreiz es nepiekrītu krii. Valdībai šādos laikos ir jāinformē iedzīvotāji, lai mazinātu paniku. Pēc cibā rakstītā izskatās, ka arī Latviju ir skārusi pārmērīgas regulācijas slimība, kad kādu potenciāli inficēto nevar notestēt, jo birokrāti ir sastādījuši pārbaužu sarakstu un viņš neatbilst nevienam tur norādītajam punktam. Lai gan no apstākļiem ir skaidrs, ka varētu būt inficējies, un pat ja nav, tad būtu ļoti noderīgi zināt, ka nav, lai mazinātu paniku.

    Latvija ļoti slimo ar šo birokrātismu un pārmērīgu regulāciju. Piemēram, darbā aptiekā es saskāros ar faktu, ka zāles no e-receptēm drīkst izsniegt tikai pēc pases vai ID kartes, bet ne pēc vadītāja apliecības. Izskaidrojiet man, kurš gudrais birokrāts to izdomāja un kā tas vispār dod kaut kādu labumu?
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba