Jauns skatījums uz lietām
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in extranjero's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Tuesday, October 19th, 2021
    8:55 pm
    Šis atkal ir piemērs par fanātiskiem mājsēdes atbalstītājiem: https://www.tvnet.lv/7365562/kalejs-lemums-par-lokdauna-ieviesanu-ir-novelots-par-diviem-menesiem

    Tieši vārda “lokdauns” lietošana, it kā vēl būtu 2020. gada marts bez vakcīnām un visa pārējā, apliecina, cik grūti noteiktiem cilvēkiem iet uz priekšu un izprast, ka situācija ir mainījusies. Varbūt tā ir miopiska domāšana – kad vadītājs neredz neko tālāk par savu šauro darbības lauciņu, nevis to, kā viss ir saistīts.

    Jau pirms vairāk kā diviem mēnešiem es rakstīju, ka ir liela problēma, ka Latvijā vakcīnu nav pietiekami saņēmuši gados vecie cilvēki. Bija divi mēneši šo situāciju labot ar labāku vakcinācijas kampaņu, kas mērķēta tieši uz senioriem. Valdība šo iespēju neizmantoja.

    Mājsēdes ne ar ko nebūtu palīdzējušas. Pat ja tās nedaudz samazinātu saslimušo skaitu, zemie rādītāji attiecīgi vairotu vakcīnu skepticismu un problēma tiktu atbīdīta uz nedaudz vēlāku laiku, piemēram, uz Ziemassvētkiem.

    Arī tagad no mājsēdes nebūs nekāda liela labuma. Jebkuri pasākumi vakcinācijas veicināšanā senioru vidū būs vismaz desmit reizes efektīvāki.
    7:58 pm
    Izcelšu vienu šodienas komentāru:

    Par valdību ir skaidrs, ka viņi koncentrējās tikai uz vienu skaitli – kopējo vakcinācijas aptvērumu. Skaitliski 50% jau nav nemaz tik ļoti atšķirīgs no 70% vai pat tikai 65% dažās citās valstīs. To, ka vecuma sadalījumam ir ārkārtīgi liela nozīme, viņiem saprast bija par sarežģītu. Šeit vaina arī ir jāuzņemas žurnālistiem, kuri to pietiekami neakcentēja, bet tā vietā koncentrējās uz klikbaitiem – šokējošiem stāstiem par veselīgiem jauniešiem, kas negaidīti saslimuši un nomiruši utt.

    Savukārt tie, kas uzstāja, ka kovids (primāri) ir bīstams tieši gados vecākiem cilvēkiem un riska grupām, tika noraidīti un reizēm pat apvainoti dezinformācijas izplatīšanā. Taču tieši šīs informācijas ignorēšana ir galvenais iemesls, kāpēc valsts atkal nonāks mājsēdē.
    Monday, October 18th, 2021
    11:31 am
    Vai tad nebija tā, ka valdība runāja par nepieciešamību samazināt kontaktus vismaz par 50%, un pēc tam ar kovidu saslima Levits, jo bija devies nodibināt kontaktus ar zviedriem? Neviens valdības lēmums nevar būt efektīvs, ja pat valsts prezidents, kurš Latvijā būtībā ir ceremoniāls amats, rāda sliktu piemēru un neseko ieteikumiem. Tāpēc arī mans secinājums ir, ka šādi pasākumi nevar strādāt pat piespiedu kārtā.
    7:33 am
    Runājot par jauno ekspertu iznākumu, ka nepieciešami “lokdauni”, tad jau šī novecojušā vārda lietošana vien liek man apšaubīt šos ekspertus. Pat es ar savu brīvo valodas lietojumu biju pārgājis uz “mājsēdi”, bet šie eksperti šķiet joprojām ir iestrēguši 2020. gada martā, kad “lokdauns” bija vienīgā mantra.

    Ir skaidrs, ka esošie ierobežojumi pilnīgi neko nedos kovida izplatības ierobežošanā. To vislabāk apliecina jaunās ziņas par inficētajiem politiķiem. Es nedomāju, ka viņi inficējās tāpēc, ka gāja uz veikaliem bez sertifikāta :D

    Bet mājsēdēm arī ir zināms, ka tās nestrādā. Es saprotu, ka cilvēki ir panikā un atkal grib ķerties pie salmiņa un nespēj adekvāti novērtēt situāciju. Varbūt vienīgais reālais, kas var palīdzēt, ir tiešām strādāšana no mājām tiem, kam tā ir iespējama.

    Šeit ir arī tas, ka pirmā prioritārā vakcinācijas grupa bija mediķi, un tieši starp viņiem vakcinācijas aptvērums sākumā bija nepietiekams. Un tas bija ļoti zīmīgi, jo tieši šī grupa tiek uzskatīta par ekspertiem, no kuriem noskatās visi pārējie un šaubīgie. Bet bija arī kļūda to risināt ar piespiedu pasākumiem. Lūk, ja eksperti izdomātu, kā izdarīt tā, lai šīs profesijas un vispār visi pārējie brīvprātīgi vakcinējas tuvu pie 99%, tad tas būtu milzīgs ieguldījums, par ko varēs saņemt Nobeļa prēmiju. Lai veicas!
    Friday, October 15th, 2021
    1:00 pm
    Viena lieta, ko es sajūtu ne tikai cibā, bet visas valsts mērogā, ir lielā pretestība pret cilvēkiem viegli uztveramas informācijas sniegšanu. Šo atšķirību starp oficiālu un viegli uztveramu vēstījumu var salīdzināt kā ar juridiskā valodā sastādītu līgumu, kurā ir pilns ar specifiskiem terminiem, kuru nozīmi nespeciālists nojauš tikai daļēji, un tirgotāja konsultanta izstāstu par preces īpašībām. Bieži vien ir prakse līgumus nemaz nelasīt, bet tikai parakstīt, lai gan arī tas nav pareizi. Tagad ir aicinājumi patērētāju līgumus rakstīt vienkāršiem cilvēkiem saprotamā valodā. Kad es UK slēdzu savu pirmo darba līgumu, darba devējs ne tikai iedeva līgumu rūpīgi izlasīt, bet arī izgāja cauri visiem punktiem pastāstot saviem vārdiem, ko tie nozīmē un ar piemēriem no reālās dzīves, kā tie darbojas. Šeit īpaši noderīga ir personīgā saruna, lai vajadzības gadījumā var uzreiz pārjautāt, ko nozīmē kāds vārds, un arī ātrāk izlaist kādas lietas, kas neattiecas uz manu gadījumu.

    Ja mēs runājam par medicīnisku informāciju, tad šai rūpībai ir jābūt vēl lielākai. Es atceros, ka Latvijā bija pat publicēta vēstule ar prasību sniegt labāku informāciju par vakcīnām. Tas bija ļoti svarīgs signāls, ka cilvēkiem pietrūkst labas informācijas. Tā vietā bija nevajadzīgas diskusijas, ka, piemēram, vakcīnas nav eksperimentālas, jo Eiropas Zāļu aģentūra šādu terminu nelieto. Lai gan reāli cilvēki nelieto vārdus tikai ar birokrātu definētajām nozīmēm. Daudzi cilvēki sarunvalodā par eksperimentālām lietām sauc to, kas līdz galam vēl nav pārbaudīts, un arī šīs vakcīnas vēl nav līdz galam izpētītas. Tas nenozīmē, ka vakcinācija būtu nepamatota. Ieguvums vairākkārtīgi atsvēra iespējamo risku. Iespējams, ka birokrāti nezināja, kā to paskaidrot, tāpēc izsmēja tos, kas nosauca vakcīnas par eksperimentālām. Savukārt vienu no vēstules parakstītājiem pat atlaida no nozīmīga darba Saeimā. Iespējams, ka tur bija vēl citi iemesli, kas mazāk zināmi, tomēr tas bija ļoti slikts signāls, ka labākai informācijas sniegšanai nav lielas nozīmes.

    Komunikācija ar cilvēkiem par medicīnas jautājumiem ir ļoti smalka un sarežģīta sfēra. Es nesaprotu, kāpēc man dzīvē ar to tagad ir jānoņemas, jo es tiešām esmu vismazāk piemērots šai lomai. Varbūt tas ir tāpēc, ka Latvijā neviens tai nepievērš nekādu uzmanību, ka esmu kā vienacis neredzīgo valstī.

    Nesen bija gadījums ar vienu citu cilvēku, kurš ilgi negribēja vakcinēties, bet piedalījās dažādās diskusijās. Tad es atbraucu un neko nediskutēju, bet tikai pateicu – nu tagad ir pienācis laiks un tev vajadzētu novakcinēties. Un cilvēks mierīgi piekrita, ka jā, un es viņu tagad aizvedīšu uz vakcinācijas punktu. Tur nav mana nopelna, šo cilvēku pārliecināja tie pārējie, kas ar viņu iepriekš diskutēja. Es tikai atbraucu un uzķēru to brīdi, kurā cilvēks jau bija pārliecināts, lai gan to skaidri vārdos nebija paudis. Dažreiz ir jādod cilvēkam laiks pašam nonākt pie pareizā lēmuma. Mēs varam tikai dot precīzu un cilvēkam viegli saprotamu informāciju, atbildēt uz jautājumiem, bet, neizrādot nekādu spiedienu, izvēli atstāt paša cilvēka ziņā.

    Cibā parādījās jautājumi par to, kāda ir mana attieksme pret (ne)vakcinētajiem personīgi? Absolūti nekāda. Man ir vienalga, vai mani apkārtējie ir vai nav vakcinējušies. Es to nejautāju, ja vien paši cilvēki neizrāda interesi par to runāt. Mani nesatrauc viņu izvēle, lai kāda tā būtu. Tā ir viņu privātā lieta, sensitīva veselības informācija, kura bez vajadzības nav citiem jāzina. Personīgi tas arī nekādi neietekmē manu attieksmi pret šiem cilvēkiem.
    Thursday, October 14th, 2021
    12:32 pm
    Vēl tiem, kas domā, ka tā nav valdības vaina, ka vakcinācija ir pārāk zema, atgādināšu, ka valdība jau no paša sākuma vakcināciju balstīja uz iebiedēšanu par obligāto vakcināciju. Ne jau velti bija daudzi protesti, vākti paraksti un Baltijas ceļu pret šādu attieksmi utt. Taču visus šos iebildumus valdība noraidīja, savukārt, pozitīvos veidus, kā lielāku ģimenes ārstu atbalstīšanu u.c., tā ignorēja. Tagad iznākums ir skaidri redzams. Citās valstīs vakcinācija nav obligāta, UK formāli it kā veselības darbiniekiem ir, bet praksē es zinu, ka pat uz to skatās caur pirkstiem. Un nav jau tā, ka UK nebūtu spēcīga antivax kustība. Domāju, ka facebookā tā ir vēl lielāka. Bet rezultāts ir sasniedzams arī bez piespiešanas.

    Pat nekāds burkāns nav vajadzīgs, jo lielākais ieguvums no vakcinācijas ir nāves riska samazinājums par gandrīz divām reizēm. Kaut kādus papildu labumus par vakcināciju var solīt tikai tas, kurš nesaprot vakcinācijas patieso ieguvumu.

    Vēl var papildināt ar pārdomām, kādas kļūdas tikai pieļautas pašā vakcinācijas sākumā. Atceros, ka pirmās vakcīnas tika atvestas jau decembra beigās, bet ārstiem gribējās svētkus, un aktīvo vakcināciju atlika līdz janvārim. Tas man šķita jocīgi, jo, ņemot vērā to satraukumu, kāda valdīja par kovidu, pēkšņi tāda nesteidzība jau liecināja par problēmām visā procesā. Man personīgi vakcinācija liekas ļoti interesants process, atbildīgs un sensitīvs, bet tik piesaistošs, ka es noteiktu atteiktos no svētku svinēšanas, lai varētu sākt vakcinēt pēc iespējas ātrāk.

    Ļoti nelabvēlīgs moments bija arī tas, ka tika uzsākti tiesu procesi tajos dažos gadījumos vakcīna, kuras tolaik bija ļoti ierobežotā skaitā, iedeva bez rindas. Protams, kārtībai ir jābūt, bet varēja tomēr saprast, ka cilvēki apiet rindu pozitīvu mērķu vārdā.

    Trešais nesaprotamais gājiens bija tad, kad pēc vakcinācijas neatnāca pietiekami daudz veco cilvēku, un tā vietā, lai analizētu, kur ir kļūda – vai tā ir informētības problēma, vai arī tas, ka veciem cilvēkiem ir grūti nokļūt centralizētajās vakcinācijas vietās, vai varbūt tā ir uzticēšanās krīze utt. – un attiecīgi atrisinātu šo problēmu un turpināt dot vakcīnas rindas kārtībā, valdība izdomāja vispār atteikties no prioritārām grupām un palaist procesu brīvplūsmā.

    Jau pašā sākumā visi sabiedriskās veselības plānotāji runāja par to, ka vakcinācija ir smalka lieta un ir jāņem vērā dažādas nianses. Bija garas diskusijas, kādām ir jābūt šīm prioritārajām grupām, ar kuru galu sākt utt. Visas lietas nevar paredzēt, bet tagad izlikties, ka nekas tāds netika plānos, un tas, ka brīvplūsma nav nostrādājusi, ir tikai un vienīgi pašu cilvēku vaina, ir negodīgi.
    12:16 pm
    Vēl par šo rudens uzliesmojumu man šķiet, ka viss ir diezgan vienkārši. Kamēr bija jauks laiks, cilvēki daudz pavadīja laika ārā. Pienākot vēsākam un lietainākam laikam, cilvēki vairāk tusējas iekštelpās, un attiecīgi aplipina viens otru. Šajā ziņā ieteikumi rīkot jaunas mājsēdes ir neloģiski, un te pat es valdībai piekrītu, ka tam nav nekādas jēgas.

    Bet arī pasu pieprasīšana veikalos jau neko nemainīs, jo cilvēki tāpat turpinās tusēties iekštelpās. Tā vietā vajag visus dzīt ārā. Rīkot jaunus maratonus, spēles, brīvdabas sports, sēņu lasīšanas sacensības, pārgājienus un ugunskuru stāstus utt.
    3:58 am
    Nobela prēmiju ekonomikā (un lūdzu nekomentējiet par to, ka tā nebija oriģinālā Nobela prēmija, jo es to zinu un ir nebūtiski diskusijai) šogad saņēma par ļoti vienkāršu un jau sen lietotu statistisku paņēmienu “atšķirības atšķirībās”. Piemērs ir ar minimālo algu, kuras pacelšanas ietekmi nevar tik vienkārši novērtēt, jo ekonomika mainās visu laiku dažādu iemeslu dēļ. Bet salīdzinot šīs izmaiņas ar līdzīgu štatu, kur minimālā alga netika pacelta, var aprēķināt minimālās algas ietekmi uz nodarbinātību. (Vispārīgi tika secināts, ka minimālās algas celšanai nav ietekmes vai pat ir pozitīva ietekme uz nodarbinātību kopumā, bet par to citreiz.) Izklausās ļoti vienkārši, bet par to ir piešķirta Nobeļa prēmija. Neatbildēts jautājums, kāpēc mums reizēm ir tik grūti aizdomāties par šādām vienkāršām lietām?

    Šeit ir cita datu vienība, no kuras ir ārkārtīgi vienkārši aprēķināt, ka vakcīna pret kovidu samazina risku nonākt slimnīcā (un attiecīgi arī saslimt un nomirt) apmēram 10 reizes. To pierāda šie 87%, jo mēs arī zinām, ka vakcinējušies ir aptuveni puse iedzīvotāju, un tādējādi šīs divas grupas ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem ir apmēram vienādas (mums ir paveicies, ka esam šādā situācijā). Ja mani būtu jāpārliecina par vakcinēšanās ieguvumu, tad šis skaitlis būtu tas, kas spētu to izdarīt. Savukārt, riski no nevakcinēšanās ir mirstības pieaugums par 100% (par to jau vairākas reizes rakstīts iepriekš). Tātad ar vakcināciju riska pieaaugums nomirt ir tikai 10%, bez vakcinēšanās – 100% pieaugums.

    Lai gan šis aprēķins ir ārkārtīgi vienkāršs un ļoti uzskatāms, man nekur nav gadījies to skaidri dzirdēt no ekspertiem, valdības pārstāvjiem vai žurnālistiem. Iespējams, ka šeit darbojas princips, ka tā vienkāršība traucē par to aizdomāties. Vairums ieteikumu pamatā ir divu veidu – 1) vakcīnas ir labas, jo novērš smagu saslimšanu un nāvi, bet nekonkretizējot kādā mērā. 2) Žanis (Pēteris, ārsts, mācītājs, prezidents utt.) saka, ka vakcinēties ir labi, tāpēc to vajag darīt. Tas varbūt ir pietiekami daudziem, bet noteikti ir ļaužu grupa, kurai ar to nebūs pietiekami un kuri gribēs dzirdēt skaitļus, lai gan ne gluži zinātniskā līmenī.

    Vienkāršs grafiks tiem, kam patīk redzēt informāciju grafiski:



    Tagad mēs nonākam pie galvenā. Valdība ir noteiktusi, ka cilvēkiem iepērkoties, piemēram, grāmatu veikalā, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Tā ir pilnīga totalitāra norma, kura ir nepieļaujama demokrātiskā sabiedrībā, miera un labklājības laikos. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka cilvēki to atbalsta un vēl novērtē valdības darbu pozitīvi. Tiešām tas jums šķiet normāli un pieņemami? Uzrādīt pasi, lai ieietu veikalā?

    Es pieņemtu argumentu, ja būtu tiešām noticis kaut kas ārkārtējs. Mēs visi saprotam, ka tas īsti netiek darīts drošības dēļ, jo citādi tas arī nozīmētu, ka ne ventilācija, ne maskas nedod nekādu efektu. Tas tiek darīts tikai ar mērķi piespiest vairāk cilvēku vakcinēties un lai valdībai nekas nebūtu jāskaidro. Vai tiešām pārējie pasākumi veicināt vakcināciju nav pietiekami efektīvi? Fakts, ka tik daudzas valstis to ir spējušas izdarīt bez jebkādiem piespiedu pasākumiem, apliecina, ka tas ir iespējams un šoreiz valdība vienkārši nav izdarījusi līdz galam veicamos darbus. Nav bijusi vienkārša un skaidra komunikācija, netika atbalstīti ģimenes ārsti, lai komunicētu ar saviem pacientiem, kā arī pie vakcinēšanas netika pielaisti farmaceiti. Lietas par kurām jau ir daudz runāts un aicināts. Ja visi šie darbi būtu līdz galam izdarīti, tad vēl varētu pieņemt argumentu, ka ir vajadzīgs kaut kas vairāk. Bet diemžēl, valdību šo nukleāro opciju ir izvēlējusies tāpēc, lai labotu savu neizdarību, un cilvēki, kas ir noguruši, pieņems jebko, pat totalitārus pasākumus.

    Bet šī nukleārā opcija ir pilnīgi nevajadzīga, jo galu galā vēl ir opcija uzlabot slimnīcu kapacitāti un lūgt palīdzību no kaimiņvalstīm, kur šķiet, ka šobrīd nekāda pārslodze nedraud. Parasti totalitāras iekārtas izvairās no šādas palīdzības lūgšanas, jo tām ir jāsignalizē, ka mūsu totalitārā sistēma strādā labāk nekā tās, kur cilvēkiem ir lielākas brīvības.

    Šis ir noripinājies pa slideno nogāzi ļoti ātri. Sākumā sertifikāti bija vajadzīgi tikai ceļošanai. Satraukumam nav pamata, un vakcīnu pases jau nav nekas jauns, viņi teica. Pēc tam pases bija jāuzrāda tikai atsevišķiem lieliem sporta pasākumiem. Tagad tas jau ir vajadzīgs veikala apmeklēšanai. Es nezinu ar ko tas beigsies, bet vēstures gadījumi liek domāt, ka šādas slidenās nogāzes parasti nebeidzas labi. Ja cilvēki neizrādīs pretestību, tad Baltijas valstīs atgriezīsies nopietnas problēmas ar demokrātiju.
    Wednesday, October 13th, 2021
    8:02 pm
    Japāna pēc ekspertu domām visu izdarīja nepareizi, un tomēr tā ir veiksmes stāsts. Par tās kritiku pat varējām lasīt no cibiņa morrā stāstiem. Viņi pat sarīkoja olimpiādi, tiesa gan bez skatītājiem. Viņiem bija lēna vakcinācija, bet tagad viņi panākuši un apsteiguši daudzas valstis. Var jau būt, ka tas ir tikai pagaidu rezultāts, un viņiem vēl viss ir priekšā, bet tas vēlreiz parāda, cik daudz mēs nesaprotam par izplatību, un ka vairums “stingro” pasākumu ir neefektīvi.

    Man visvairāk interesētu, kā viņi organizēja vakcināciju. Iespējams, ka tā ir cita kultūra, kuru mēs nespētu līdz galam izprast, bet būtu interesanti uzzināt tik un tā.
    10:30 am
    Šoreiz pat Dumpis pilnībā piekrīt šīm idejām:

    - ka ieviestie pasākumi nenovērš infekcijas izplatību
    - jo infekcija izplatās telpās (pamatā, mājās vai darba vietās)
    - ka valdības politika ir galīgi nepareiza (viņš to ļoti diplomātiski mīkstina, jo ir skaidrs, ka ar autistisku pieeju tieši kritizēt tāpat neko nepanāksi)
    - ka seniori nav antivakseri, vienkārši bija jāatrod pieeja (piemēram, bija jāvirza vakcinēšana caur ģimenes ārstiem un farmaceitiem)

    Ja kādam šķiet, ka valdības darbs ir bijis apmierinošs, pat ne teicams, bet vismaz puslīdz pieņemams šādos apstākļos, tad vēlētos dzirdēt jūsu argumentāciju.
    Tuesday, October 12th, 2021
    6:49 pm
    Par viltotiem sertifikātiem ir liela brēka, bet maza vilna. Domāju to skaits, it īpaši ar letālām sekām ir nenozīmīgi neliels (salīdzinoši ar visām citām ķezām, kurās iekļūst cilvēki), lai par to nebūtu jāsatraucas.

    Bet ja tomēr tā nav un to apjomi ir satraucoši, tad vispirms vaina ir jāuzņemas tieši ārstiem. Grūti iedomāties, kāpēc gan viņi lielos apmēros varētu nodarboties ar dokumentu viltošanu. Dīvaini, kāpēc ārstu apvienības par to klusē, tāpat kā klusē par to, ka liela daļa ģimenes ārstu nevakcinē.

    Sekundāri atbildība par to ir jāuzņemas pašai valdībai. Bieži tiek pārmests, ka lūk, mums ir nepieciešami vakcīnu sertifikāti, jo tauta ir neapzinīga. Bet tieši tāpēc vakcīnu pases ir slikta ideja, jo tas veicinās viltošanu. Ja būtu iziets uz principu, ka vakcīnas ir brīvprātīgas, tad nebūtu arī vajadzības pēc to viltošanas un cilvēki netiktu kārdināti pārkāpt noteikumus. Būtu izpalikušas milzīgas kaislības, kuru vietā būtu varēts komunicēt par to, kā vakcīna darbojas un kādi ir ieguvumi, blakusparādības un itin viss pārējais.

    Ekspertus pārsteidz Jaunzēlandes atteikšanās no nulles kovida politikas. Nez uz ko gan citu šie eksperti vēl cerēja? Man tas bija skaidrs jau no paša sākuma, ka nulles kovids ir neiespējamā misija. Tas nenozīmē, ka nevajadzēja noteiktus ierobežojumus, bet ideāli ja šie ierobežojumi būtu rekomendācijas nevis piespiedu pasākumi, kas ir mazāk efektīvi.

    Vēl es neuzticos preses sirdi plosošiem stāstiem. Es saprotu, ka viņu ideja ir mudināt cilvēkus vakcinēties, bet tie ir tik salkani un visdrīzāk safantazēti, ka tas tikai vēl vairāk grauj uzticību. It īpaši tas stāsts par diviem brāļiem. Kāda gan ir varbūtība, ka no kovida nomirs 30 gadus vecs vīrietis? Diezgan maza. Bet kāda ir varbūtība, ka tie būs divi brāļi? Ārkārtīgi maza. Ja tā ir noticis, tad visdrīzāk tur abiem ir kāda ģenētiska slimība, kas padara abus pakļautiem lielam riskam. Iespējams, ka tieši viņu veselības stāvoklis ir bijis par iemeslu kavēties ar vakcināciju. Bet šīs detaļas jau stratēģiski tiek izlaistas, tāpēc sagroza ziņojumu.

    Jūs tiešām domājat, ka žurnālisti tā nerīkojas? Ja pat New York Times nekaunējās sagrozīt (16×) datus par bērnu hospitalizācijas apjomiem, tad ticēt Latvijas dzeltenajai presei ir diezgan naivi.

    Visbeidzot – priekškars un lustra.

    Ir viens pazīstams cilvēks no laukiem, jau sen pensijā, bet vēl aktīvs un mirt netaisās. Tāds šaubīgs, ka viņam vajadzētu vakcinēties, bet nu beidzot ir izlēmis. Tikai līdz Rīgai netiek, jo ir pastāvīgi jāaprūpē vēl citi, vēl vecāki un slimāki. Sarunāju, ka atbraukšu un aizvedīšu līdz tuvākai pilsētai, lai tikai piesaka vizīti – jo mazpilsētās jau nav tādu centru, kur var bez pieteikšanās nākt un vakcinēties. Šodien ierodamies uz vizīti – un šī medicīnas iestāde izrādās vairs nevakcinē. Zvans uz manavakcina un tur atzīst, jā, kļūda, jo šī iestāde ir pārtraukusi vakcinēt, bet sistēmā ir palikusi. Bet neko citu piedāvāt nevar, un vienīgais variants ir iet pie ģimenes ārsta, kurš šim cilvēkam arī ir Rīgā, un tāpēc šoreiz atkrīt.

    Es atceros šo sarunu cibā, ka kad vakcinācija nokļūst līdz tantei Bauskā, tad jau problēmu nebūs. Aha, kā tad. Jā, es saprotu, ka tagad ir īpaša situācija un atkal ir vakcinācijas centri pilni un rindās, bet šim cilvēkam bija iepriekš pieteikts apmeklējums, viss bija sarunāts un tā nav viņa vaina, ka nepieņēma.

    Es vairs negaidu, ka kāds no vakcinācijas biroja uzņemsies atbildību par pastāvīgiem klupšanas akmeņiem tik vienkāršā lietā. Šobrīd ir sajūta, ka vajadzēja paķert no UK līdzi portatīvo saldētavu ar dažām vakcīnām un novakcinēt šo lauku apkārtni. Bez visiem sertifikātiem, jo ne jau tajos ir būtība. Droši vien mani pēc tam tiesātu par neatļautu vakcināciju. Lai gan tiesāt vajadzētu tos, kas šo bardaku ir radījuši.
    Monday, October 11th, 2021
    4:55 pm
    Tā beidzās zero covid pieeja Austrālijā.

    Vēl viena prognoze, kas izteikta pašā pandēmijas sākumā, un piepildījās par 100%. Zero covid bija neiespējama misija.
    11:57 am
    rasisms Latvijā
    Šis ir sīkāks filozofisks iztirzājums par to, kāpēc pašreizējā psihiatriskā paradigma ir dziļi rasistiska pret autistiem.

    Es pat nezināju, ka ABA sākotnēji tika pielietota geju pāraudzināšanai. Kad sabiedrība pieņēma gejus, tad šīs metodes praktizētāji pārorietējās uz autistiem.

    Latvija vispār ir ārkārtīgi rasistiska šajā ziņā. Šeit nav rasisma pret nēģeriem vai cilvēkiem ar citādu ādas krāsu, jo šādu cilvēku Latvijā ir ārkārtīgi maz, bet pret autistiem tā ir milzīga. Reiz es redditā lasīju par TEDx prezentācijām un vienā no tām uzstājās Dr. Ambainis. Tā bija ļoti interesanta prezentācija par kvantu datoriem, bet komentāri nez kāpēc bija ļoti izsmejoši. Es pat nespēju saprast, kāpēc tāda attieksme, kamēr pieleca, ka tas ir tāpēc, ka viņa tembrs un manieres ir nedaudz atšķirīgas no tām, kādas parasti ir citiem cilvēkiem. Cilvēki varbūt reizēm par to pat neaizdomājas, bet šī nepatika pret nedaudz atšķirīgo ir gluži intuitīva – viņiem vienkārši riebj, ja kāds nav tāds kā viņi.

    Latvijā vienkārši visiem ir jālīdzinās normai, un te necieš nevienu, kas kaut nedaudz no tās atšķiras. Arī UK ne viss vienmēr ir ideāli, taču tur nav tik stingra uzstādījuma. Es neesmu labs farmaceits, jo bieži nenolasu cilvēku emocijas vai to, ko viņi sagaida, un reizēm neredzu to, kas citiem ir acīmredzams. Tomēr es vienmēr esmu saņēmis tikai atbalstu no skolotājiem, augstākstāvošiem, no kolēģiem un medicīniskā personāla un pacientiem. Ja es kaut ko izdaru nepareizi, tad pēc tam piemērotā brīdī mierīgi pasaka, kas bija nepareizi un ko var darīt labāk. Savukārt, kad es biju atbraucis pastrādāt aptiekā Latvijā, es ļoti centos izdarīt visu pēc iespējas labāk. Bet vienā brīdī kolēģe, kurai es vairākas reizes biju uzdevis jautājumu, visu apmeklētāju priekšā sāka kliegt uz mani, ka es pārāk daudz jautājot. Tas bija ļoti pazemojoši un ārkārtīgi neprofesionāli, kaitējot visai farmaceitu reputācijai.

    Ja nebūtu šīs pieredzes UK, tad es joprojām vainotu sevi. Bet tagad es esmu sapratis, ka problēma Latvijā ir tieši ar rasismu, un arī cibā tās ir diezgan daudz. Pat az nesen argumentēja, ka manas īpašības ir “medicīniski traucējumi”. Lūk, tāda ir latviešu automātiskā attieksme pret cilvēkiem ar citādu domāšanu.
    9:46 am
    vakcinācijas aspekti
    Pirms dažām dienām esmu ieradies Latvijā, un lai gan joprojām man šeit vakcinēt ir aizliegts, šķiet vakcinācijas rezultāti jau ir sākuši iet uz augšu. Laikam jau mana klātbūtne vien lietas ietekmē pozitīvi =D

    Par spīti daudziem kritiķiem jāatzīst, ka cilvēki ir ļoti drosmīgi attiecībā uz vakcinēšanos. Esmu jau noguris no tā, ka apkārtējie bezgalīgi vēlas apspriest dažādas vakcīnas blakusparādības, par to, kādas vakcīnas būtu viņiem ieteicamākas un to, kā notiek pati procedūra utt.

    Tas tikai vēlreiz parāda, ka cilvēkiem patiesībā ļoti interesē visas ar viņu veselību saistītās lietas, viņi vēlas par tām runāt, un tas arī nozīmē, ka saņemot labāku informāciju, viņi izdarīs atbilstošas izvēles. Diemžēl pat UK ārsti ne vienmēr pievērš pietiekamu uzmanību tam, ko ziņo cilvēki. Mana darba kolēģe pažēlojās, ka vakcīna ir izjaukusi mēnešreižu ritmu. It kā jau nekas nopietns, bet sievietēm šīs lietas tomēr ir ļoti būtiskas, tāpēc tās nedrīkst ignorēt. Pat Guardian bija raksts, ka mediķi beidzot, pēc vairākiem mēnešiem ir atzinuši, ka mēnešreižu ritma izjukumu pēc vakcinācijas pieredz ievērojama daļa sieviešu. Tas, ka bija vajadzīgs tik ilgs laiks, lai to oficiāli atzītu, vēlreiz parāda, cik slikti mēs ieklausāmies cilvēku bažās.

    Tāpat man ir iespaids, ka daudzi Latvijā ir norūpējušies, ka vakcinēšanās dēļ viņi uz pāris dienām jutīsies slimi un nevarēs pastrādāt (kas ir pilnīgi pamatotas bažas, jo arī man pēc Pfizer vakcīnas divas dienas sāpēja galva, ka neko nevarēju padarīt). Un diemžēl viņiem ekonomiskā situācija ir tāda, ka nevar atļauties šīs divas piespiedu brīvdienas. Citos gadījumos cilvēki jau labprāt tās paņemtu, bet baidās no darba devēja spiediena vai nepatikas.

    Kopumā var teikt, ja valdība tā vietā lai spiestu uz obligātu vakcināciju būtu vairāk ieklausījusies cilvēku bažās un tās risinājusi – nu kaut vai ar iespēju vajadzības gadījumā saņemt tās 2 brīvdienas, bet arī ar lielāku skaidrošanas darbu par visiem vakcīnu aspektiem,
    tad vakcinācijas tempi būtu bijuši daudz labāki. Šī teorija, ka informētība un pieejamība strādā daudz labāk par visiem piespiedu pasākumiem, tiek labi pierādīta praksē.

    Tas, ka cilvēki ir drosmīgāki nekā mēs domājam, apstiprina incidents vakar Alfā. Tur vakcinējās viens mans paziņa, kurš stāstīja, ka pēc vakcinācijas viens cilvēks ir nokritis un viņam ticis kaut kas injicēts un pēc tam atbraukuši ātrie. Pēc apraksta šķiet tā bija anafilakse, kas ir ļoti reta, gripas vakcīnām 1 no miljona, no kovida vakcīnām 20 reizes biežāk, tātad 1 no 50 000. Bet pat šis incidents nav licis nevienam klātesošajam mainīt domas un doties prom. Bet tas ir atgādinājums, ka tomēr vajag pagaidīt 15 minūtes pēc vakcinācijas, nevis uzreiz skriet prom, jo ja tev paliks slikti uz ielas, tad tur neviens vairs nevarēs palīdzēt. Šajā gadījumā ziņots, ka līdz ar ātro ierašanos pēc adrenalīna injekcijām šis nokritušais jau esot bijis spējīgs pats piecelties, tātad adrenalīns ir palīdzējis.
    Saturday, October 9th, 2021
    8:24 am
    Bija raksts, ka izglītības trūkums ir iemesls dezinformācijai par vakcīnām.

    Tad jājautā – kāds izglītības līmenis ir Levitam, kurš izsakās, ka “kovids pa pilno ņem priekšā nevakcinētos”? Domāju, ka ar šo izteicienu viņš ievērojami samazināja cieņu pret Latvijas Republikas prezidenta amatu gan izglītoto, gan neizglītoto cilvēku vidū.

    Ir jābūt ļoti uzmanīgiem tajā, kā cilvēkiem tiek pavēstītas ar medicīnu saistītās lietas. Dažreiz, kad cilvēki man jautā, kam ir domātas tās vai citas zāles, es nekad par antidepresantiem nesaku, ka tās ir zāles pret depresiju, jo šis vārds “depresija” cilvēkus satrauc. Tā vietā es vienkārši saku, ka tās ir zāles pret nomāktu garastāvokli. Tad cilvēki to uztver vieglāk un ir mazāka pretestība pret šo zāļu lietošanu.

    Šoreiz vakcīnas ir daudz svarīgākas un informāciju nedrīkst izteikt vieglprātīgi. Šie dažādie paziņojumi un visa politika Latvijā ziņošanā par vakcīnām ir ārkārtīgi neprofesionāla, un ir ļoti žēl, ka augsti stāvošas amatpersonas ar vieglprātīgiem izteicieniem rada satraukumu cilvēkos. Šīs lietas nepaliek bez sekām un diemžēl sekas būs tika mazāka vakcinācijas aptvere.

    Šeit ir līdzīgs pamācošs piemērs, kā valdības amatpersonas izteicieni noved pie nevēlamiem rezultātiem. Raugoties uz šo ar atpakaļskatu, tas bija nevajadzīgs emociju izvirdums. Tagad mēs zinām, ka laba ventilācija bija ļoti būtiska, un ja tā bija nodrošināta, tad nebija vajadzības slēgt Teslas ražotni. Arī vēlāk nekāda papildu saslimstība ražotnē netika novērota. Un tagad ir problēmas ar automašīnu ražošanu, jo kovida dēļ ir iestrēgušas piegādes ķēdes (šķiet čipu ražošanā).

    Var nepiekrist noteiktiem viedokļiem, bet nav pieļaujama cilvēku demonizēšana – arī tad, ja viņi atsakās no vakcīnām. Emocijas ir jāsavalda un jāļauj cilvēkiem izvēlēties.
    Friday, October 8th, 2021
    3:00 pm
    Beidzot sāk nonākt līdz apjausmai, ka ierobežojumi nestrādā.

    Man žēl, ka šiem ekspertiem tik lēnu pielec tik acīmredzamas lietas. Ja ņem vērā, ka pirms pāris dienām viņi dziedāja pavisam ko citu – ka jāsamazina (nevajadzīgi) kontakti par 50%. Šādi apgalvojumi ir tik absurdi kā ieteikums vienkārši neslimot.

    No kovida nevar izvairīties – pat vakcinētie to izplata tālāk, tāpēc jebkuri pasākumi, kas balstīti uz infekcijas ierobežošanu, ir lemti pilnīgai un galīgai neveiksmei. Vienīgais, ko mēs varam izdarīt, ir samazināt infekcijas ietekmi caur vakcināciju.
    Wednesday, October 6th, 2021
    9:06 pm
    Es šo nolasu šādi, ka vakcīnu pases ir atceļamas. To jau es paredzēju, ka tās tāpat nestrādās. Klauni ir tie, kas tās ieviesa vai balsoja par to ieviešanu. Tās nenostrādāja arī kā līdzeklis, lai piespiestu vairāk cilvēku vakcinēties. Tas nevarēja nostrādāt, jo vissvarīgāk vakcinēties ir tieši gados vecajiem un riska grupām – cilvēkiem, kas nav lieli gājēji uz restorāniem un citiem pasākumiem. Kāpēc Latvijai bija grūtības panākt lielāku aptveri šo cilvēku vakcinācijā? Tāpēc, ka šie cilvēki vairāk uzticas ģimenes ārstiem, no kuriem apmēram puse vispār nevakcinēja, un daži pat aģitēja pret vakcinēšanos.
    2:32 pm
    Vadošais onkologs tiek atzīts par vainīgu profesionālās darbības pārkāpumos. Cik var saprast no raksta, viņa vaina pamatā bija ārstēt neglābjami slimos. Vienā epizodē viņš esot izteicies, ka pacients tāpat ir neglābjami slims, tad kāpēc nepamēģināt vēl vienu agresīvu terapiju? Bet ja nu palīdz?

    Šis ir nedaudz kontroversiāli, bet kopumā es piekrītu tribunāla lēmumam, jo ir kādā brīdī jāļauj cilvēkam nomirt ar cieņu, kad ir redzams, ka nekādu zināmu iedarbīgu terapiju vairs nav palicis. Tad cilvēkam tiek nodrošināta hospisa aprūpe, nevis pakļauts turpmākām ārstēšanas mokām.

    Šī ārsta pozīcija bieži atbalsojas cilvēkos, kas vāc ziedojumus bezcerīgi slimajiem, lai uztaisītu vēl vienu “iespējams” glābjošu operāciju vai ārstēšanu kādā dārgā ārzemju klīnikā pēc tam, kad visi vietējie ārsti jau ir vienisprātis, ka prognozes diemžēl ir negatīvas. Saskaņā ar šo lēmumu šāda rīcība turpināt ārstēšanu, it īpaši par augstu maksu, ir neētiska, un ārsti par to riskē ar savu licenci.

    Šajā sakarā man likās ļoti interesants šis pārspriedums par to, kā atšķirīgo pieeju kovida pandēmijas pasākumu sakarā var izskaidrot ar divu dažādu zinātnes paradigmu esamību. Šīs paradigmas nosaka redzējumu, tāpēc tās nevar atrisināt tikai ar datu ievākšanu. Vienā šajā paradigmā jebkuri pasākumi atmaksājas, bet otrā pārāk lieli brīvības ierobežojumi var būt sliktāki par slimību. Es redzu problēmas ar abām paradigmām – mums tiešām nav daudz datu, ka mājsēdes vai maskas būtu nozīmīgi efektīvas. Otrai paradigmai galvenais trūkums ir, ka tā pārāk uzticas, ka varētu atrast zāles, kas izārstēs kovidu. Hidroksihlorohīns, ivermektīns un pat remdesivīrs ir neefektīvi. Varbūt jaunās zāles varētu tikt pierādītas kā efektīvas? To rādīs laiks.
    Monday, October 4th, 2021
    9:28 am
    Lai gan ir pandēmija, kurā ārstu darbs un ieguldītās pūles ir nenovērtējamas, tomēr ārstu samaksa bieži krītas un pat reputācija cieš. Man nav skaidra viedokļa, kuram ir taisnība šajā jautājumā, bet tomēr ir jāatzīst, ka daudzas lietas no ārstu puses prasa izmaiņas.

    Vakar arī diskusijā izgaismojās viena interesanta lieta, kas varētu būt sakne šīm problēmām. Pastāv mīts, ka diagnozes uzstāda tikai ārsti. Vispārīgi jau tas ir pareizi – ja tu saslimsti, tu aizej pie ārsta, nosaka, kāda ir problēma, un tad tu ārstējies. Bet diagnozes noteikšana nav nekāds mistisks process, ko varētu veikt tikai īpaši izredzētie. Tas ir zināšanu pielietošana praksē, un mūsdienās iespēja iegūt informāciju ir daudz plašāka. Ārstam ir jābūt padomdevējam un konsultantam, nevis autoritāram noteicējam. Vairums vieglu slimību kā iesnas, piena sēnīte vai sastiepts muskulis, cilvēki nosaka paši.

    Manas sarunas pie ārsta ir apmēram šādas:
    Es: man škiet, ka man ir slimība X, jo ir šādi un tādi simptomi.
    Ārsts: Jā, tā tas tiešām izskatās.
    – Vai tur varētu būt kāda cita vaina?
    – Visdrīzāk, ka nē.
    – Vai es varētu lietot, kādas zāles?
    – Kādas tu gribētu?
    – Es labāk izvairītos no stiprākām, dodu priekšroku zālēm I.
    – Labi, es tūlīt izrakstīšu recepti.
    – Paldies, dakter! Uz redzēšanos.

    Iespējams, ka ārsti baidās zaudēt savu kontroli pār pacientiem, tāpēc grib saglabāt ekskluzivitāti pat nebūtiskos gadījumos. Taču man šķiet, ka ar to viņi tikai vēl vairāk zaudē savu reputāciju un cieņu. Ārstiem nevajag baidīties, ka viņu darbs un kompetence netiks novērtēti, jo tieši otrādi – mazāk kontrolējot nebūtiskos gadījumus un ļaujot tos izskatīt citiem atbilstoši kvalificētiem speciālistiem, viņiem būs vairāk laika pievērstiem sarežģītiem gadījumiem, kur viņu pieredze ir neaizstājama.

    Otra problēma man šķiet Latvijā ir tā, ka īsti nedarbojas ārstu profesionālā paškontrole. Draugs no Madonas stāsta, ka viņiem ir ģimenes ārsts, kas atrunā no vakcinēšanās pret kovidu. Es nedomāju, ka tur vajadzētu iejaukties valdībai, bet kāpēc ārstu profesionālā biedrība neizskata šos gadījumus? Vispār kāpēc tik daudzi ģimenes ārsti nevakcinē pret kovidu? Tagad ir teikts, ka beidzot visi to nodrošinās, bet izrādās, ka vakcinēs joprojām tikai kāda puse ģimenes ārstu, bet daļa to nodrošinās citā medicīnas iestādē. Es nezinu iemeslus, varbūt tie ir pamatoti, kā naudas vai telpu trūkums šim procesam. Tomēr tas šķiet ļoti dīvaini, jo personīgi man patīk vakcinēt, lai gan neesmu ārsts. To es pat nedaru naudas dēļ, bet tieši kā pilsoņa pienākumu vistiešākajā veidā palīdzēt cilvēkiem.
    8:13 am
    Tracis UK ar degvielas pirkšanu šķiet sākās tieši pēc tam, kad kādās pāris uzpildes stacijās izbeidzās degviela un tad valdība pateica, ka panikai nav pamata. Un cilvēki padomāja, ka ja valdība saka, ka nav iemesls panikai, tad ir pienācis laiks satraukies :)

    Šī būtu lieta, ko antropologiem pētīt. Lai gan vispārīgi jau tāpat ir skaidrs – uzticība valdībām šobrīd ir ārkārtīgi zemā līmenī. Tās visu ir salaidušas dēlī un iespējams, ka labāk būtu bijis, ja tās neko nebūtu darījušas. Vismaz kovida sakarā tas ir noteikti. Visas prognozes un lielākā daļa pasākumu, mājsēdes, veikalu slēgšana, testēšanas kārtība, pat vakcinācijas rindas bija ārkārtīgi neloģiskas un reizēm pat absurdas un infekcijas izplatību veicinošas.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba