Velkamists
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in extranjero's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Thursday, January 18th, 2018
    8:40 am
    Labākai dienas domai
    Dž. Pītersons ierodas UK, un viņa intervija atstāj feministi bez vārdiem.
    Tuesday, January 16th, 2018
    12:35 pm
    UI - 2. daļa
    Domājāt, ka testētāji būs mācījušies no Havaju feila? Nekā nebija! Japāņi uztaisa viltus trauksmi tieši tāpat tikai dažas dienas vēlāk. Pagaidām nav skaidrs, kas tieši bija pie vainas, bet nebrīnītos, ka tur arī kāds izvēlnē atlasījis ne to opciju. Varbūt pat tās sistēmas ir izstrādājis viens un tas pats piegādātājs, kā tas ar ļoti specifiskām sistēmām mēdz būt.

    unpy, pievieno šo savām apokalipses annālēm. Par neko labu šis neliecina ;)
    Monday, January 15th, 2018
    11:45 am
    lietojamības interfeiss
    Mana lielākā sāpe, ko gribu cibai atklāt, ir tas, ka IT sistēmu lietotāju interfeiss ar katru gadu kļūst sliktāks un sliktāks. Tas ir absurdi, ka vēl pirms 10 gadiem par to bija lielas diskusijas, kā veidot maksimālu lietojamības dizainu, bet šodien faktiski viss tiek veidots pa roku galam, neapsverot ne lietotāju ērtības, ne arī optimālu darbu. Funkciju izvietojums tiek patvaļīgi mainīts, ir jāveic daudzas liekas darbības, nemaz nerunājot par to, ka viss notiek lēnāk un ir mazāk pārskatāmi.

    Komentāros jau bija kritika par jauno e-veselību, kur receptes izrakstīšanai sistēmā tiek patērēts daudz vairāk laika, kamēr uz papīra izdrukātai to ārsti var izdarīt 30 sekundēs. Ar to visu saprotot, ka e-veselība kā tāda ir ļoti noderīga, tomēr praksē medicīniskais personāls veltīs daudz vairāk laika attiecīgi sadārdzinot kopējās medicīniskās izmaksas, bez reāliem uzlabojumiem cilvēku veselībā.

    Bet tie vēl ir sīkumi. Arī feikās ziņas par raķešu trauksmi Havaju salās ir slikti izstrādātā lietotāja interfeisa dēļ.

    Varbūt hessin ir taisnība, ka IT vairs nestrādā gīki, tāpēc kreatīvu cilvēku un alkatīgu uzņēmēju dēļ, kuriem interesē tikai ceturkšņa peļņa, viss ir sapists.
    Sunday, January 14th, 2018
    11:24 pm
    blokķēdes un sadarbība bez uzticēšanās
    Es mēģinu saprast, kā tieši blokķēdes to spētu nodrošināt, un joprojām neredzu, kā tas varētu darboties.

    Paņemsim visvienkāršāko situāciju: preces iegāde internetā. Es uzticos, ka tirgotājs man atsūtīs pasūtīto, tāpēc nebaidos samaksāt pirms piegādes. Bez šīs uzticības nekādi darījumi nevarētu notikt. Principā tirgošanās varētu notikt arī bez uzticēšanās, jo tirgotāju motivē nauda. Attiecīgi, ja tirgotājs ir negodīgs, viņš var savākt naudu un preci neatsūtīt. Tāpēc tirgū ir starpnieki, piemēra, ebay vai Paypal, kuri izskata šādus jautājumus, un attiecīgi tirgotājam, kas neizpilda saistības, atņem naudu un atdod pircējam. Būtībā tas pārliek daļu uzticības no tirgotāja uz Paypal. Var būt situācijas, kurās tirgotājs var būt godīgs, bet pasta piegādes serviss slikti veic piegādi. Arī šajā gadījumā to var daļēji kontrolēt, piemēram, pieprasīt izsekošanas servisu, kurā saņēmējam ir jāparakstās par preces saņemšanu. Šeit ir svarīga uzticēšanās, ka pastnieks nenoviltos parakstu un nepievāks sūtījumu pats sev. Faktiski, piegāde ar paraksta saņemšanu ir dārgāka, jo obligāti jāsastop saņēmējs, iespējams, pat jāmēro ceļš uz mājām vairākas reizes utt. Tāpēc daudzos gadījumos tirgotāji iztiek bez paraksta, un uzticas, ka nosūtītājs godīgi atdos preci pircējam vai pircējs godīgs atzīs, ka preci ir saņēmis un necels pretenzijas.

    Bet savstarpēja uzticēšanās vēl ar to nebeidzas – piegāde var būt notikusi, bet atverot iepakojumu pircējs var secināt, ka atsūtītā prece ir brāķis. Vai arī otrādi – precei nav ne vainas, bet pircējs grib piešmaukt tirgotāju un paziņo, ka atsūtīta bojāta prece un gaida, kad Paypal izlems par labu viņam un atmaksās naudu.

    Cits gadījums ir kad pasūta dažādas drēbes, uzvelk vienā tusiņa un pēc tam nosūta atpakaļ, izmantojot 14 dienu pirkuma atteikšanās tiesības. Šeit ir uzticēšanās, ka pircējs neizmantos šīs tiesības ļaunprātīgi. Kontroles mehānisms ir tāds, ka veikals redzot, ka kāds pircējs ir pārmērīgi daudz sūtījis atpakaļ, nosūta viņam ziņu, ka vairāk viņš nevarēs izmantot šī veikala pakalpojumus, kas ir pieklājīgā veidā izteikta depeša, ka pircējs ir zaudējis tirgotāja uzticību.

    Apkopojot, ir redzams, ka pat vienkāršs pirkums internetā ir saistīts ar plašu dažādu pušu sadarbību, kas strādā kā ieeļļots pulkstenis. Varbūt ne pārāk pārsteidzoši ir tas, ka pat globālas sistēmas, kā ebay vai Paypal sadarbojas dažādi ar dažādu valstu iedzīvotājiem (kā nesen noskaidrojām ar Lavenderu). Acīmredzot šīs sistēmas ir ļoti precīzi pieregulētas atbilstoši cilvēku uzticības kultūrai katrā valstī. Cilvēki nebūs pilnīgi godīgi nekur, bet sabiedrības tomēr atšķiras ar to, cik augsts ir šis uzticēšanās un godīguma līmenis. Pat ja kādreiz gadās, ka darījumā uzmet, cilvēks nepārstāj uzticēties citiem darījuma partneriem, jo apzinās, ka tas viens gadījums drīzāk ir izņēmums nevis norma.

    Nedaudz ne pa tēmu: šeit varbūt arī parādās galvenais iemesls, kāpēc netiek cienīti imigranti, it īpaši no valstīm ar zemāku uzticēšanās kultūru, jo šādi imigranti bieži izmanto šo uzticēšanos ļaunprātīgi.

    Tagad atgriežoties pie blokķēdēm, aprakstot to noderību sadarbības veidošanā būtu svarīgi ņemt vērā visas šeit aprakstītās nianses, ieskaitot atšķirības, kādas būtu svarīgi ievērot, izstrādājot tās dažādās valstīs. Kamēr šādas niansētas pieejas nav, es nespēju uztvert nopietni, ka blokķēdes vai kriptovalūtas spētu aizstāt kaut daļu no pašreizējā sarežģītā mehānisma, kas nodrošina sadarbību dažādos darījumos.
    Friday, January 5th, 2018
    10:27 am
    Ha, mana ideja, ka musulmaņu imigrantiem Eiropā vajadzētu mācīt redpill, ir īstenota praksē. Turklāt, pēc raksta var saprast, ka tas tiek darīts ar vismaz daļēju valdības finansējumu.

    Protams, ir heiteri, kam tas viss nepatīk. Kaut arī tas ir dīvaini un neloģiski, jo vai tad būtu labāk, ja šie imigranti, neprotot lietas, nodarbotos ar seksuālu uzmākšanos un pat izvarošanu?

    Paredzu arī, ka mana otra ieteikuma īstenošana – mācīt redpill jau skolās, vairs nav aiz kalniem. Ja skolās māca, kā uzvilkt prezervatīvu uz peņa, tad būtu dīvaini nemācīt, kā tad līdz tam nonākt visefektīvākajā veidā :)
    Tuesday, January 2nd, 2018
    5:27 am
    Lasu, ka Latvija ir ieviesusi e-receptes, kas ir saprotami un vajadzīgi. Daudziem tas būs ērtāk. Gan jau ar laiku pielāgosies un pieradīs pie jaunās kārtības un novērsīs esošos trūkumus. Pārsteidz noteikums, ka zāļu saņemšanai būs jāuzrāda personas dokuments – ID karte vai pase. Man tas šķiet galīgi nevajadzīgi, jo parastās zāles nav nekāds melnā tirgus produkts. Bet vismuļķīgākais šajā ir, ka starp atzītajiem dokumentiem nav pat iekļauta vadītāja apliecība. It kā šīs sistēmas radītāji neko nebūtu dzirdējuši par Latvijas pasta problēmām šajā sakarā, kas daudziem radīja lielas problēmas, ka valdība pēc ilgas tūļāšanās atļāva pastā izmantot vadītāja apliecības.

    Šī ir ļoti neprofesionāla rīcība, un birokrāti, kas to ir izbīdījuši cauri, ir pelnījuši atlaišanu no darba.
    Sunday, December 31st, 2017
    11:01 am
    Apmēram pirms gada man radās jautājums, kāpēc amerikāņiem ADHD tiek diagnosticēts apmēram 5 reizes biežāk nekā UK. Paldies SSC, kurš šodien ir atbildējis uz manu jautājumu. Īsumā: tas ir tāpēc, ka amerikāņi ir darbaholiķi, un lai noturētos vilnī, lieto amfetamīnu. Šīs zāles gan oficiāli drīkst lietot tikai tie, kam ir diagnosticēts ADHD, tāpēc tiek apmeklēts psihiatrs, kurš iedod aizpildīt testu, un pēc šī testa rezultātiem tiek piešķirta diagnoze un parakstīts amfetamīns. Ja nesanāk ar pirmo reizi, tad var mēģināt ar otro vai trešo pie kāda cita psihiatra.

    Šis varbūt arī izskaidro watt'a pieminēto atšķirību darba ražīgumā starp Franciju un ASV. Francūži strādā relaksēti, darba vietā flirtē un dara citas blakuslietas, kamēr amerikāņi rij ripas, lai spētu izturēt konkurenci. Ja man būtu jāizvēlas, tad es laikam tomēr izšķirtos par labu francūžu darba stilam :)

    Bet šis arī izgaismo visu absurdo teātri ar narkotiku kontroli. Sistēma tiek uzturēta, lai noteikti cilvēki varētu nopelnīt. Vispirms jau psihiatri, pie kuriem vizītes nav īpaši lētas. Tālāk jau arī aptiekas, kurām jāuztur liela birokrātija ar amfetamīna uzskaiti, un protams, arī policija un tiesas, kas rūpīgi uzrauga nelikumīgu apriti utt. Reāli daudz efektīvāk būtu atļaut narkotikas iegādāties aptiekās arī bez fiktīvas diagnozes uzstādīšanas. Var uzlikt akcīzes nodokli kā cigaretēm, lai nosegtu papildu veselības izdevumus par narkotiku radīto kaitējumu. Kontrolēta pārdošana tomēr būtu daudz mazāk riskanta, nekā pērkot nezināmas izcelsmes produktu uz ielas, kas arī ir biežākais cēlonis narkotiku pārdozēšanai.

    Monday, December 25th, 2017
    1:16 pm
    Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu visiem!
    Šis gads ir bijis pārmaiņu laiks ar daudziem pozitīviem starptautiskiem notikumiem, kas ir izgaismojuši lietas, kam patiešām ir nozīme. Viena no tām ir vajadzība pēc daudzām neveiksmēm, bet arī spējas neapstāties un iet tālāk un kalt vēl ambiciozākus plānus.

    Viemēr būs cilvēki ar milzīgu jaudu nokritizēt visu, kas viņiem nepatīk, bet varbūt tieši pateicoties heiteru enerģijai feili pārtop panākumos. Piemēram, Tramps pēc dažiem prezidentūras feiliem tagad ir guvis negaidītus panākumus nodokļu reformā. Rudzītis atkal domā par jaunas grāmatas publicēšanu. Kurš vēl te ir tāda nīstākā populārā figūra? Datorgīks Neo (tas, kurš nopludināja VID datus) ir saņēmis prezidenta apžēlošanu. Viņš būtu pelnījis visu SJW atbalstu, jo šobrīd likumi ir atņēmuši mums pārāk daudz tiesības interneta vidē, it īpaši autortiesības, DRM utt. Ja tā turpināsies, tad pat zinātniekiem būs grūtības kaut ko pētīt, jo par lasīšanu būs dārgi jāmaksā, ka to varēs atļauties tikai lielās korporācijas. Diemžēl, SJW tas neinteresē, jo pamatā viņi ar lasīšanu daudz neaizraujas. Viņi nelasa pat paši savus sacerējumus, un tiek lēsts, ka 80% zinātnisko publikāciju sociālo zinātņu jomā nav citēti ne reizes. Salīdzinājumā, STEM jomās šis skaitlis ir ap 10% un par to šīs jomas zinātnieki jau ir sacēlušu lielu trauksmi.

    Dzīve daudzās valstīs ir kļuvusi sliktāka nekā pirms 50 gadiem. Nemēģiniet to izskaidrot ar triviālām teorijām, piemēram, Venecuēlā ir vissūdīgāk, jo tur ir sociālisms. Jo ir Ķīna, kurā joprojām valda komunistiskā partija, turklāt ļoti stingri ierobežojot vārdā brīvību (nesen viens VPN lietotājs ir iesēdināts cietumā), bet viņu dzīve tik un tā ir gājusi ļoti uz augšu. Vai arī Meksika un arī citās Latīņamerikas valstīs, kur nav sociālisma, dzīve arī ir ļoti pasliktinājusies. Tas nav negaidīti, jo acīmredzot, šajās valstīs ir ļoti spēcīga korupcija un mafijas ietekme.

    ASV tagad ir apzinājusies, ka vairumam dzīve patiešām vairs nav tik laba kā agrāk, tāpēc ir tikai loģiski, ka lozungs – Padarīsim Ameriku atkal diženu! – ir guvis tik lielu atsaucību. Jo tā patiešām ir vajadzīga programma, nevis lišķīgi teksti, ka viss iet uz augšu un vajag tikai turpināt rakt.

    Bet arī Eiropa nav bijusi pasargāta – Francijā, Itālijā – Eiropas Savienības paraugvalstīs dzīve šķiet sliktāka. Nav brīnums, ka Lielbritānija pateica nē šai izlikšanās politikai. Nobeigumā atgādinājums, ka negods nav nofeilot. Negods ir nofeilot un zaudēt savas ambīcijas. Vislielākais eksperts ir tas, kurš ir nofeilojis visvairāk reižu.
    Saturday, December 16th, 2017
    12:16 pm
    Jauks bloga ieraksts par to, cik ļoti dzimumdiskriminējoša ir #metoo akcija.

    Pēc loģikas būtu pareizi tagad arī apsūdzēt visus melnādainos par vardarbību pret baltajiem (jo statistiska to pamato). Liekuļi jūs SJW esat un nekas vairāk.
    Tuesday, December 12th, 2017
    1:06 pm
    Tiem, kas aizstāv psihoterapijas zinātniskumu, būtu jāsniedz piemēri, kādus tad rezultātus šī disciplīna ir sniegusi.

    Ar medicīnu viss ir skaidrs – vakcīnas ir ļoti samazinājušas bērnu mirstību, diabētiķiem vairs nav jāmirst jauniem, tuberkuloze un citas infekcijas ir 99% ārstējamas, pat HIV var kontrolēt un nodzīvot garu mūžu, ja regulāri lieto dārgas zāles. Ir arī neatrisinātas problēmas – piemēram, vēža ārstēšana vairumā gadījumu, auto-imūnās slimības u.c.

    Bet cik lieli panākumi ir psihoterapijai? Cik efektīvi tiek ārstētas trauksmes, depresijas, utt.? Šķiet, ka pašnāvību skaits nav būtiski mainījies un lielākās izmaiņas drīzāk ir saistītas ar sabiedrību, turklāt ar tendenci pieaugt pat rietumu valstīs.

    Vai ir būtiski mainījies cilvēku laimes līmenis vai apmierinātība ar attiecībām? Diez vai.

    Vienīgais, kas labi zināms ir antidepresanti. Bet pat farmakoterapijas efektivitāte ir ļoti zemā līmenī salīdzinājumā ar pārējām zālēm, turklāt antidepresantiem ir ļoti spēcīgs placebo efekts.

    Nenoliedzami, gešstalterapijas u.s. iespējams strādā zināmā līmenī. Droši vien tāpat kā pagātnē cilvēki ar depresiju gāja uz grēksūdzi un tur bieži saņēma iedvesmu iet un un rakt tālāk. Tagad reliģijai ir mazāka nozīme, tāpēc mūsdienās cilvēki to aizstāj ar psihoterapeitiem. Bet nekas no šobrīd redzamā nešķiet īpaši zinātniski.
    Monday, December 11th, 2017
    10:56 pm
    Liljabrik ir atgriezusies :)
    Saturday, December 2nd, 2017
    8:07 am
    intonācijas
    Vai tavā latviešu valodā ir 2 vai 3 intonācijas?
    Friday, December 1st, 2017
    11:28 am
    par kaušanos
    Vienu manu paziņu (sievieti, finanšu analītiķi lielā uzņēmumā) atlaida no darba par to, ka viņa darbā sakāvās ar savu kolēģi (arī sievieti – viņu arī atlaida). Varbūt tā arī ir selektīva atmiņa (Parādnieka sieva šo klapēja ar rozēm), bet ir radies iespaids, ka pieaugušas sievietes daudz biežāk kaujas par ikdienišķiem sīkumiem. Puikas izkaujas agrā vai pavēlā bērnībā un tad nobriest un saprot, ka tā ir nopietna lieta, ko pielietot tikai kritiskos gadījumos – lai aizstāvētos no agresora, novērstu reālu apdraudējum veselībai vai dzīvībai, savaldītu noziedznieku utml. (cits gadījums, protams, ir kautiņi krogos alkohola reibumā, bet tas nav apzināti, tāpēc šajā kategorijā neskaitās). Savukārt sievietes mazāk spēj kontrolēt emocijas sadzīvē, un ir tendētas biežāk uzsākt kaušanos par nenozīmīgām lietām.
    9:01 am
    Rīta doma
    Viens no iemesliem, kāpēc IT is mazāk sieviešu, ir tas, ka IT jomā strādā pārāk daudz gīku, kas nav īpaši prasmīgi komunikācijā. Tas noteikti nav vienīgais iemesls, varbūt arī ne galvenais iemesls, tomēr ļoti būtisks, jo sievietēm caurmērā komunikācija ir svarīgāka nekā vīriešiem, un viņas nejūtas ērti, ja vīrieši darbā neizsaka komplimentus. Un ja šie IT gīki tos reizēm arī pasaka, tad tas viņu pieredzes trūkuma dēļ izklausās krīpī. Nu kā lai sievietes jūtas ērti šādā darba vietā?

    Bet problēma ir ļoti vienkārši atrisināma – IT studijās ir jāievieš obligāts modulis, kurā gīkus mācītu pielāgotu “red pill” versiju, tas ir, kā adekvāti izteikt komplimentus sievietēm. Savukārt sievietēm mācītu tos adekvāti pieņemt (jo arī tā ir problēma sievietēm nedaudz autisma spektrā). Šo moduli varētu politkorekti nosaukt par savstarpējo attiecību kultūras prasmēm darba vietā vai tamlīdzīgi, lai neizaicinātu SJW.
    Tuesday, November 21st, 2017
    10:18 pm
    Ir atklāta cibas Krišjāņa identitāte. Labi iekārtojies... :D

    Tas ir dzīvojamais sektors, kas bija jānojauc...http://apollo.tvnet.lv/zinas/ja-strojbata-celtas-blokmajas-gribetu-nojaukt-ka-maskava/814187
    8:49 pm
    Vai cibā nav kāds banku speciālists, kurš zinātu, kāpēc Latvijas bankas izvēlējās neieviest SEPA tiešo debitu?

    Cik zināms, agrāk bankas uzturēja vietējo tiešo debitu. Tas nebija īpaši populārs, bet pamazām tā pielietojums pieauga, it īpaši attiecībā uz dažādiem rēķinu maksājumiem. Tad eirozona noteica datubu, kopš kura visām nacionālajām sistēmām bija jābūt savietojamām ar SEPA. Un šeit sākas interesantākais, ka Latvijas bankas tā vietā, lai ieviestu savietojamību, nolēma vispār atteikties no tiešā debeta. Visi regulārie rēķinu maksājumi tika pārtaisīti uz citām sistēmām. Bet šķiet, ka galvenais zaudējums ir tas, ka Paypal joprojām nevar paņemt naudu pa tiešo no Latvijas bankas konta bez kartes starpniecības.

    Vienkārši gribētos zināt, kāds funktieris bija LV bankām tā darīt? Vienkārši darām kā gribām, vai bažas par pārāk lielu krāpniecību zemas uzticības sabiedrībā?
    Monday, November 20th, 2017
    10:58 pm
    protesti
    Pastāstīšu, ka arī manā universitātē arī pāris reižu bija nekārtības un protesti. Vienu dienu es aizbraucu uz universitāti, lai pastrādātu bibliotēkā, bet netiku iekšā, jo priekšā bija policisti, kas tālāk nelaida, bet aiz viņiem bija dzirdami studenti, kas skaļi sauca dažādus lozungus. Es jau nobēdājos, ka būšu veltīgi pavadījis stundu ceļā, bet tad satiku kursabiedreni un ar viņu kopīgi atradām ieeju no aizmugures durvīm, un izejot cauri pagrabiem un gaiteņiem veiksmīgi tikām bibliotēkā. Par ko bija protesti, es no policistu teiktā tā arī nevarēju saprast un vēlāk tā arī neuzzināju – vai tie bija SJW vai protesti par augstajām studijas maksām, kas to lai zina? Toreiz arī neinteresēja. Domāju, ka šajos protestos STEM studenti nepiedalījās.
    Sunday, November 19th, 2017
    10:21 am
    Paklausījos Džordanu Pītersonu (Jordan Peterson) un manuprāt, viņš ir ļoti talantīgs profesors. Viņa plus ir tieši tāds, ka viņš nerunā tikai par sausu akadēmisku teoriju, bet cenšas pasniegt arī praktiskus ieteikumus. Ja kādam ir problēmas (un cibā tādu ir daudzi), tad noteikti ir vērts lasīt pēc iespējas vairāk pašpalīdzības grāmatas un klausīties dažādus runātājus. Daudzi varbūt būs neinteresanti vai nebūtiski. Bet nekad nevari zināt, kurš tieši tevi aizķers un liks aizdomāties. Nevajag klausīties heiterus, kuri nokritizēs itin visu, bet nekad nepateiks to, kas tev tiešām palīdzēs.
    Saturday, November 18th, 2017
    12:29 pm
    uzticēšanās
    Viena no lietām, kas rada aizvien lielāku birokrātiju, ir uzticēšanās trūkums starp cilvēkiem. Ja valsts pret cilvēkiem izturas kā tādiem, kuri piešmauks jebkurā brīdī, un otrādi, tad nekas cits neatliek, kā pieprasīt daudzus dokumentus ar dažādu iestāžu apstiprinājumiem, parakstiem, zīmogiem. E-sistēmu ieviešana neko būtiski nemainīs, jo neuzticēšanās pamats paliek tāds pats.

    Citi pieņem anarhistu idejas, kur šī neuzticēšanās ir nevis trūkums, bet iezīme. Viņi domā, ka uzticēšanās trūkumu var apiet ar tehnoloģijām, piemēr, blockchain, no kurām bitcoin ir visvairāk pazīstams. Taču par to ir jāmaksā ļoti liela cena – šobrīd bitcoin patērē vairāk elektrības nekā visa Latvija. Tā ir gaisā izkūpināta enerģija, un tas vēl mazāk motivē cilvēkus uzticēties politikām, kas cenšas mazināt globālo sasilšanu.

    Spēcīgākas ir kopienas, kurās ir lielāka uzticēšanās – tad ir mazāka birokrātija, mazāk nevajadzīgu izdevumu, un lielāka efektivitāte. Tāpēc arī ebreji kā kopiena visā pasaulē gūst lielākus panākumus, jo viņi vienmēr cenšas atbalstīt viens otru, izjūtot šo kopību, kas vairo uzticēšanos.

    Līdzīgas lietas notiek arī citās reliģiskās kopienās – te arī izpaužas reliģiju pozitīvās puses. Tas vairo cilvēku uzticēšanos un palielina šo cilvēku efektivitāti. Ja kāds reliģiskajā kopienā pieviļ šo uzticību, tad viņu izraida, ekskomunicē. Pat šķietami negatīvās reliģijas iezīmes, piemēram, ar zinātni nepamatotas ticības, ļoti labi strādā kā kontroles mehānisms. Tās aizsargā šo kopienu no neuzticamiem cilvēkiem, kas nav nopietni, bet kas gribētu izlikties par kopienas biedru, lai gūtu noteiktus labumus. Ilgtermiņa uzticēšanās ticībā prasa daudz lielāku atdevi no cilvēka nekā ikdienas darījumi, kuriem var būt īstermiņa ietekme. Tāpēc reliģiskās kopienās uzticēšanās ir daudz augstāka nekā vidēji sabiedrībā. Iespējams, tieši tāpēc reliģijas izglābs Eiropas civilizāciju. Lai gan šķiet, ka šoreiz tas būs islāms, jo baltie eiropieši vairs nav nopietni pret savām tradicionālajām reliģijām un nevienam neuzticas :)
    11:40 am
    Kad Ulvs atgādināja par melno amerikāņu dialektu, atcerējos šo smieklīgo prezentāciju:
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba