Tiem, kas saka, ka mani uzskati par Maduro, ir kaut kāda šiza, es vēlreiz nocitēšu no vikipēdijas:

https://en.wikipedia.org/wiki/Nicol%C3%A1s_Maduro

Maduro was widely considered head of an authoritarian government characterized by electoral fraud, human rights abuses, corruption, and severe economic hardship. Between 2013 and 2023, Venezuela dropped 42 places in the Press Freedom Index.[24] According to estimates by the United Nations (UN) and Human Rights Watch, under Maduro's administration thousands of people have died in extrajudicial killings and seven million Venezuelans were forced to flee the country.[25][26][27]

Mani uzskati par Venecuēlu un Maduro nav veidojušies vienā dienā, bet gadu desmitos, uztverot jaunākās ziņas un saliekot kopā kā puzli. Arī tādi gadījumi, kad nobalsojot mašīnu, izrādās, ka to vada tūrists no Venecuēlas, un parunājot ar viņu, kāda ir dzīve Venecuēlā. Viņš Maduro uzskatīja par milzīgu traģēdiju valstij un visi citi dati un liecības to apliecina.

Vēl interesantāka bija pieredze pirms mazāk nekā mēneša, kad es mājās uzņēmu kaučsērferi, vienu sievieti, kura tikko bija saņēmusi antropoloģijas PhD Oksfordā, un viņa pastāstīja par savu diplomdarba tēmu, kas bija par to, kā autoritārie režīmi, un konkrēti Putins, Orbāns un Maduro – veido savu atbalstītāju tīklus ārzemēs starp emigrantiem. Es detaļās neiedziļinājos, jo tik sīki neinteresēja, tikai piezīmēšu, ka viņas diplomdarba vadītāja Oksfordā bija latviete.

Acīmredzot, šo režīmu centieni noskaņot parastos cilvēkus ārzemēs pozitīvi pret diktatoriem ir ļoti veiksmīgi, ka pat cibā vairums domā pozitīvi par šo briesmīgo diktatoru. Es saprotu, ka ir vēl citi sliktāki diktatori pasaulē, un mums ir maza interese par to, kas notiek tālu, otrpus okeāna, bet tas nav iemesls attaisnot šos noziedzniekus pret cilvēci.