tu to nesaproti, jo tev vienalga,varbūt tu gribi būt mans psihologs, vai tu vispār saproti,kā ir būt manā ādā, mēs esam līdztiesīgi, es nervozēju un kratos un nevaru aizmigt, bet jūs nevarat iet augšā, es pamostos nekāda, es nevaru izgulēties, kāpēc tu tagad salīdzini ar citiem,ja es nevaru salidzināt ar draugiem, kuri var lakot nagus istabā, jā es lakoju speciāli, lai jums arī būtu jāosta, jo jūs mani nerespektējiet, tas nav godīgi, es nevaru , bet tu vari, bet kāpēc jūs nevarat iet augšā, tu nezini kā es jūtos pēc negulētajām naktīm, es sāku domāt par lietām,par kurām es negribu domāt , jūs nevarat izturēties izturēties pret mani tā, es atzīstu,ka es jūs vairs nerespektēju, jo jūs tā pret mani izturaties, estev stāstu,ka man ir tik slikti, bet tev vienalga, kāpēc man ir jāpārceļas, tu vari iet prom, kāpēc tu nevari saprast, man nevajag ģimeni, man vajag tavu mīlestību un atbalstu, tu neko nevari izdarīt manis dēļ, tev liekas,ka man ir patīkami tev pateikt paldies, ņemot vērā,kādas ir mūsu attiecības, kāpēc tu mani neslavē, kāpēc man tev ir jāatskaitās, jo tu zini,ka man ir grūti uzstāties klases priekšā,
skaidrs,ka viņa negrib pārcelties, viņa noteikti,ka nav vispār domājusi pa vasaru kur citur braukt, jo te varētu visu dienu uzdzīvot, nevis pie omītes,kas pensijā un vislaik mājās.
jo viņai pašreizējais stāvoklis ir pieņemams. tas ir vairākkārt teikts,ka viņai tā ir labi.
jo ir neitralizēts vienīgais audzinošais aspekts - es.
bet lai viņš neieliecas un aizsūta viņu uz vasaru prom. un vakarā kad viņa ir aizbraukusi, tu velc ārā savas labākās mineta prasmes, nevis īdi, ka tev vēl visa kā ir par maz.
jo viņš uzpērkas uz katru maniplatīvo tekstu un asaru. un paklausoties no malas, tur skaidri var just aprēķinu, bet,kad es to pasaku, viņš saka,ka esmu ļauna
da viņš vabše uztaisīja gadsimta lažu,kas pierādā viņa spējas diskusijā - iegāja un nevis pateica,ka manis dēļ viņai jāizvācas, bet tāpēc,ka viņa pirms tam izdirsās, pateica,ka viņš viņu sūta pārdomāt dzīvi pie omes, jo viņai jāsaprot, ka viņa viņu nekomandēs
nezinu, cik daudz malkas saskladīju es, bet iegāju pateicu, ka tēvam samisējās, ka tā esmu es,kas viņu nevar izturēt, uz ko saņēmu atbildi, ka varēju nepūlēties, viņa tāpat zin
pretēji plānam, pajautāju, nafig tad viņa apdirš tēvu? un paskaidroju nedaudz savu pozīciju
Jo? Ja es tāpat jau esmu ļaunuma sakne, kāpēc nevelt pār mani visus akmeņus?
Jo viņa sāka viņam pārmest dajebvisu un tas viss bija pilnīgā beztēmā. Es paskaidroju, ka nevaru izturēt viņas neaudzinātību un skandālus trīsreiz nedēļā.
Tu viņam saki, ka viņš neko nejēdz no audzināšanas un tēlo labiņo, bet tad, kad viņš to nedara, bet manuprāt izdara labu pedagoģisko gājienu (atstājot to starp viņiem un adekvāti pamatojot), iejaucies un pazemo viņu meitas priekšā- mol, viņš ne tikai neko mājās nelemj (lem tu), viņš neko nelem sava bērna saistībā (besī un izlēmi tu), vopščim ir podkablučņiks un lohs.
Lūk. Es atkal daru visu pēc labākās sirdsapziņas, lai vīram nav gadiem viņai jātaisnojas, a izrādās, ka atkal viss ir slkti un es esmu dranķīgākais homo sapiens universā. Un tad vēl man ir jātaisnojas, kāpēc es negribu dzīvot.
es paskaidrošu: vīrs izdarīja to kas viņam kā vīrietim bija jāizdara/jāpasaka, lai neizskatītos pēc podkablučņika. un tu iegāji un brutāli salēji eļļu ugunī lai izrādītu savu aizvainojumu. ļoti slikti aprēķināts gājiens.
Tu zini, es neticu, ka to saku, bet man palēnām sāk izskatīties, ka varbūt tā drāma nemaz nav tik liela kā Tu pati mēģini viņu visu laiku uzkurt.
Paskaties arī no vīrieša perspektīvas: ok, pusaudzis ir nepieskaitāms, bet sieva, pieaugusi sieviete, psiho par nagulakām, lec pa vidu diskusijās kur viņu neviens nesauc, raud, sūdzās un guļ otrā istabā. domāju gan, ka viņam vnk gribas sist galvu pret sienu izmisumā. Un es neaizstāvu vīriešus, kas don't get shit done. Bet tavējais cik saprotu, vismaz māju remontē? Remontē. Tātad kopīgu nākotni ar tevi plāno un grib. Un cik var spriest tomēr pēc taviem atstāstiem, cenšas arī panākt lai visa šī bērna situācija kaut kā nogludinās. Pat gatavs izdabāt tev un bērnu aizsūtīt prom. Tas, ka metodes nav precīzi tās, kā tu esi iedomājusies, to es jau teicu - kaprīzes.
Ko tu īsti gribi? Man šobrīd izskatās, ka tu vēlies lai viņš ir tipa ģimenes galva, bet tai pat laikā dara visu tā kā tu gribi. tas tā gluži nedarbojas.
Zinu, ka tas nepedagoģiski, zinu, ka mani te par to noknābās, zinu, ka tas attiecības neuzlabotu, bet es laikam viņai uzšautu. Tādu kārtīgu pļauku, lai vēl ilgi sūrst. Ja nerespektē un neciena, tad lai vismaz baidās.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
viņa saliek vīru vienā setā ar savu brēkšanu
tu to nesaproti, jo tev vienalga,varbūt tu gribi būt mans psihologs, vai tu vispār saproti,kā ir būt manā ādā, mēs esam līdztiesīgi, es nervozēju un kratos un nevaru aizmigt, bet jūs nevarat iet augšā, es pamostos nekāda, es nevaru izgulēties, kāpēc tu tagad salīdzini ar citiem,ja es nevaru salidzināt ar draugiem, kuri var lakot nagus istabā, jā es lakoju speciāli, lai jums arī būtu jāosta, jo jūs mani nerespektējiet, tas nav godīgi, es nevaru , bet tu vari, bet kāpēc jūs nevarat iet augšā, tu nezini kā es jūtos pēc negulētajām naktīm, es sāku domāt par lietām,par kurām es negribu domāt , jūs nevarat izturēties izturēties pret mani tā, es atzīstu,ka es jūs vairs nerespektēju, jo jūs tā pret mani izturaties, estev stāstu,ka man ir tik slikti, bet tev vienalga, kāpēc man ir jāpārceļas, tu vari iet prom, kāpēc tu nevari saprast, man nevajag ģimeni, man vajag tavu mīlestību un atbalstu, tu neko nevari izdarīt manis dēļ, tev liekas,ka man ir patīkami tev pateikt paldies, ņemot vērā,kādas ir mūsu attiecības, kāpēc tu mani neslavē, kāpēc man tev ir jāatskaitās, jo tu zini,ka man ir grūti uzstāties klases priekšā,
skaidrs,ka viņa negrib pārcelties, viņa noteikti,ka nav vispār domājusi pa vasaru kur citur braukt, jo te varētu visu dienu uzdzīvot, nevis pie omītes,kas pensijā un vislaik mājās.
jo viņai pašreizējais stāvoklis ir pieņemams. tas ir vairākkārt teikts,ka viņai tā ir labi.
jo ir neitralizēts vienīgais audzinošais aspekts - es.
bet lai viņš neieliecas un aizsūta viņu uz vasaru prom. un vakarā kad viņa ir aizbraukusi, tu velc ārā savas labākās mineta prasmes, nevis īdi, ka tev vēl visa kā ir par maz.
jo viņš uzpērkas uz katru maniplatīvo tekstu un asaru. un paklausoties no malas, tur skaidri var just aprēķinu, bet,kad es to pasaku, viņš saka,ka esmu ļauna
da viņš vabše uztaisīja gadsimta lažu,kas pierādā viņa spējas diskusijā - iegāja un nevis pateica,ka manis dēļ viņai jāizvācas, bet tāpēc,ka viņa pirms tam izdirsās, pateica,ka viņš viņu sūta pārdomāt dzīvi pie omes, jo viņai jāsaprot, ka viņa viņu nekomandēs
nezinu, cik daudz malkas saskladīju es, bet iegāju pateicu, ka tēvam samisējās, ka tā esmu es,kas viņu nevar izturēt, uz ko saņēmu atbildi, ka varēju nepūlēties, viņa tāpat zin
pretēji plānam, pajautāju, nafig tad viņa apdirš tēvu?
un paskaidroju nedaudz savu pozīciju
tagad viņa ņuņņā vēl sirsnīgāk
un man paliek žēl
bet es turos.
Ja es tāpat jau esmu ļaunuma sakne, kāpēc nevelt pār mani visus akmeņus?
Jo viņa sāka viņam pārmest dajebvisu un tas viss bija pilnīgā beztēmā. Es paskaidroju, ka nevaru izturēt viņas neaudzinātību un skandālus trīsreiz nedēļā.
Un tad vēl man ir jātaisnojas, kāpēc es negribu dzīvot.
Tu zini, es neticu, ka to saku, bet man palēnām sāk izskatīties, ka varbūt tā drāma nemaz nav tik liela kā Tu pati mēģini viņu visu laiku uzkurt.
Paskaties arī no vīrieša perspektīvas: ok, pusaudzis ir nepieskaitāms, bet sieva, pieaugusi sieviete, psiho par nagulakām, lec pa vidu diskusijās kur viņu neviens nesauc, raud, sūdzās un guļ otrā istabā. domāju gan, ka viņam vnk gribas sist galvu pret sienu izmisumā. Un es neaizstāvu vīriešus, kas don't get shit done. Bet tavējais cik saprotu, vismaz māju remontē? Remontē. Tātad kopīgu nākotni ar tevi plāno un grib. Un cik var spriest tomēr pēc taviem atstāstiem, cenšas arī panākt lai visa šī bērna situācija kaut kā nogludinās. Pat gatavs izdabāt tev un bērnu aizsūtīt prom. Tas, ka metodes nav precīzi tās, kā tu esi iedomājusies, to es jau teicu - kaprīzes.
Ko tu īsti gribi? Man šobrīd izskatās, ka tu vēlies lai viņš ir tipa ģimenes galva, bet tai pat laikā dara visu tā kā tu gribi. tas tā gluži nedarbojas.
Zinu, ka tas nepedagoģiski, zinu, ka mani te par to noknābās, zinu, ka tas attiecības neuzlabotu, bet es laikam viņai uzšautu. Tādu kārtīgu pļauku, lai vēl ilgi sūrst. Ja nerespektē un neciena, tad lai vismaz baidās.
izņemot,ja viņa kautko nodarīs savā bezatbildībā maniem lopiem. tad gan.
Katrs jau spriež pēc sevis, kad 8.klasē màtei pateicu " bļe" , dabūju pļauku un neatkārtojos gadus desmit. But this is not the case.