jo viņš uzpērkas uz katru maniplatīvo tekstu un asaru. un paklausoties no malas, tur skaidri var just aprēķinu, bet,kad es to pasaku, viņš saka,ka esmu ļauna
da viņš vabše uztaisīja gadsimta lažu,kas pierādā viņa spējas diskusijā - iegāja un nevis pateica,ka manis dēļ viņai jāizvācas, bet tāpēc,ka viņa pirms tam izdirsās, pateica,ka viņš viņu sūta pārdomāt dzīvi pie omes, jo viņai jāsaprot, ka viņa viņu nekomandēs
nezinu, cik daudz malkas saskladīju es, bet iegāju pateicu, ka tēvam samisējās, ka tā esmu es,kas viņu nevar izturēt, uz ko saņēmu atbildi, ka varēju nepūlēties, viņa tāpat zin
pretēji plānam, pajautāju, nafig tad viņa apdirš tēvu? un paskaidroju nedaudz savu pozīciju
Jo? Ja es tāpat jau esmu ļaunuma sakne, kāpēc nevelt pār mani visus akmeņus?
Jo viņa sāka viņam pārmest dajebvisu un tas viss bija pilnīgā beztēmā. Es paskaidroju, ka nevaru izturēt viņas neaudzinātību un skandālus trīsreiz nedēļā.
Tu viņam saki, ka viņš neko nejēdz no audzināšanas un tēlo labiņo, bet tad, kad viņš to nedara, bet manuprāt izdara labu pedagoģisko gājienu (atstājot to starp viņiem un adekvāti pamatojot), iejaucies un pazemo viņu meitas priekšā- mol, viņš ne tikai neko mājās nelemj (lem tu), viņš neko nelem sava bērna saistībā (besī un izlēmi tu), vopščim ir podkablučņiks un lohs.
Lūk. Es atkal daru visu pēc labākās sirdsapziņas, lai vīram nav gadiem viņai jātaisnojas, a izrādās, ka atkal viss ir slkti un es esmu dranķīgākais homo sapiens universā. Un tad vēl man ir jātaisnojas, kāpēc es negribu dzīvot.
es paskaidrošu: vīrs izdarīja to kas viņam kā vīrietim bija jāizdara/jāpasaka, lai neizskatītos pēc podkablučņika. un tu iegāji un brutāli salēji eļļu ugunī lai izrādītu savu aizvainojumu. ļoti slikti aprēķināts gājiens.
Tu zini, es neticu, ka to saku, bet man palēnām sāk izskatīties, ka varbūt tā drāma nemaz nav tik liela kā Tu pati mēģini viņu visu laiku uzkurt.
Paskaties arī no vīrieša perspektīvas: ok, pusaudzis ir nepieskaitāms, bet sieva, pieaugusi sieviete, psiho par nagulakām, lec pa vidu diskusijās kur viņu neviens nesauc, raud, sūdzās un guļ otrā istabā. domāju gan, ka viņam vnk gribas sist galvu pret sienu izmisumā. Un es neaizstāvu vīriešus, kas don't get shit done. Bet tavējais cik saprotu, vismaz māju remontē? Remontē. Tātad kopīgu nākotni ar tevi plāno un grib. Un cik var spriest tomēr pēc taviem atstāstiem, cenšas arī panākt lai visa šī bērna situācija kaut kā nogludinās. Pat gatavs izdabāt tev un bērnu aizsūtīt prom. Tas, ka metodes nav precīzi tās, kā tu esi iedomājusies, to es jau teicu - kaprīzes.
Ko tu īsti gribi? Man šobrīd izskatās, ka tu vēlies lai viņš ir tipa ģimenes galva, bet tai pat laikā dara visu tā kā tu gribi. tas tā gluži nedarbojas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
jo viņš uzpērkas uz katru maniplatīvo tekstu un asaru. un paklausoties no malas, tur skaidri var just aprēķinu, bet,kad es to pasaku, viņš saka,ka esmu ļauna
da viņš vabše uztaisīja gadsimta lažu,kas pierādā viņa spējas diskusijā - iegāja un nevis pateica,ka manis dēļ viņai jāizvācas, bet tāpēc,ka viņa pirms tam izdirsās, pateica,ka viņš viņu sūta pārdomāt dzīvi pie omes, jo viņai jāsaprot, ka viņa viņu nekomandēs
nezinu, cik daudz malkas saskladīju es, bet iegāju pateicu, ka tēvam samisējās, ka tā esmu es,kas viņu nevar izturēt, uz ko saņēmu atbildi, ka varēju nepūlēties, viņa tāpat zin
pretēji plānam, pajautāju, nafig tad viņa apdirš tēvu?
un paskaidroju nedaudz savu pozīciju
tagad viņa ņuņņā vēl sirsnīgāk
un man paliek žēl
bet es turos.
Ja es tāpat jau esmu ļaunuma sakne, kāpēc nevelt pār mani visus akmeņus?
Jo viņa sāka viņam pārmest dajebvisu un tas viss bija pilnīgā beztēmā. Es paskaidroju, ka nevaru izturēt viņas neaudzinātību un skandālus trīsreiz nedēļā.
Un tad vēl man ir jātaisnojas, kāpēc es negribu dzīvot.
Tu zini, es neticu, ka to saku, bet man palēnām sāk izskatīties, ka varbūt tā drāma nemaz nav tik liela kā Tu pati mēģini viņu visu laiku uzkurt.
Paskaties arī no vīrieša perspektīvas: ok, pusaudzis ir nepieskaitāms, bet sieva, pieaugusi sieviete, psiho par nagulakām, lec pa vidu diskusijās kur viņu neviens nesauc, raud, sūdzās un guļ otrā istabā. domāju gan, ka viņam vnk gribas sist galvu pret sienu izmisumā. Un es neaizstāvu vīriešus, kas don't get shit done. Bet tavējais cik saprotu, vismaz māju remontē? Remontē. Tātad kopīgu nākotni ar tevi plāno un grib. Un cik var spriest tomēr pēc taviem atstāstiem, cenšas arī panākt lai visa šī bērna situācija kaut kā nogludinās. Pat gatavs izdabāt tev un bērnu aizsūtīt prom. Tas, ka metodes nav precīzi tās, kā tu esi iedomājusies, to es jau teicu - kaprīzes.
Ko tu īsti gribi? Man šobrīd izskatās, ka tu vēlies lai viņš ir tipa ģimenes galva, bet tai pat laikā dara visu tā kā tu gribi. tas tā gluži nedarbojas.