rūsganais sprakšķis

besī ārā visi tie paštaisnie dzīvokļos dzīvotāji,kas dirš savu diršamo pie katras iespējas uz privātmājniekiem.

vienīgais,kas nāk prātā,ir (man domāt,ka) Bidstrupa karikatūra par kājāmgājēju, kas lamājās uz autovadītāju, bet pats pie stūres uzvedies, rīkojās uz mata tāpat.

neticu,ka viņi visi,tikuši pie dārza, mestos saukt konteineru pie katra krūma,ko apzāģē.

šogad viņi ir sajutuši asins garšu un katrs ugunskurs apkaimē beidzas ar jāņtārpiņu ierašanos. fain, es varu panest,ka man ik pa laikam uzrīda mentus svešinieki,bet ja pašu draugi nemitīgi par to vaid, tad uzsit asini. nu nafig tad ievācāties daudzstāvenē,kas uzslieta mazmājiņām pa vidam? neviens mazmājiņnieks nestučī kaimiņu,kad tas svilina savus zarus, pat,ja tiek sapūsta svaigi izkārtā veļa vai izbojātas vakariņas dārzā.

lūdzu, zaļā vai citādāk domājošā ciba, apgaismojiet mani. jā,es zinu,ka ir noteikumi,ka var tikai ugunskuru bez zaļiem zariem, bet estaču nededzinu plastmasu vai citas huiņas.

pie mana jau tā ļoooti ļoooooti neomā esošā ,aizbimbātā status kvō, šitā nevajadzēja.

vienkāršāk ir,kad draudzējies divatā - tad ne uz vienu ne par ko nekad nav baigi jāapvainojas - kā ar manu Vislabāko.

bet vot,kad ir četrotne, tad sākas mūžīgie - kāpēc viņa man to nepateica un kāpēc tev pateica un kāpēc tu viņai tā, bet man šitā, utt utjp.

gribēju kā labāk, aizgāju šodien apraudzīt uz slimnīcu jaunāko kompānijas biedru,kas ieradies šai pasaulē. pirmo reizi, nekad agrāk tā nebiju darījusi, bet nu, ko lai es saku - nolēmu būt labāka draudzene,īpaši ņemot vērā dažas lietas,par kurām šeit neesmu tiesīga runāt.

tagad sazvanos ar citu, tā uzmet lūpu,ka es 1) neesmu pie viņas neviena bērna atnākusi 2)ka es zinu,kā jaunpienācēju sauc,a viņa nē 3) un vispār

ja vēl nāktu gaismā,ka es zināju vairākas nedēļas pirms visiem citiem,ka BŪS, tad laikam vaaaše iestātos. bet nu to man pietiek prāta paturēt pie sevis.

es nemāku ar šitām štellēm tikt galā,man ir tāds normāls veča taisnvirziena prāts - ko domāju,to saku, kā gribu, tā daru.
un vienmēr, VIENMĒR es pamanos kaut ko ne to pateikt. tagad sēžu un uztraucos,kas nu atkal būs ar visām šitām jaunajām mātēm. rrrrr!



šobrīd mums ir iestājusies nudien reāla krīze pa visiem 16 gadiem, tai četrstūrī viss sagājis šķērsām, bet jo vairāk es cenšos, jo sūdīgāks rezultāts.

gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr - to laikam jāietetovē uz pieres.

p. - iebraukt pēc tevis vakarā?
es - nēnu, es nezinu, ēem..hmm.. pfff
p. - slima?
es - nujā, iesnas, deguns uzpampis,esmu vēl neglītāka kā parasti.
p. - es Tev iedošu maisiņu.

/uzmaukt galvā,ja nu kāds nesaprata/