![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
vienkāršāk ir,kad draudzējies divatā - tad ne uz vienu ne par ko nekad nav baigi jāapvainojas - kā ar manu Vislabāko.
bet vot,kad ir četrotne, tad sākas mūžīgie - kāpēc viņa man to nepateica un kāpēc tev pateica un kāpēc tu viņai tā, bet man šitā, utt utjp.
gribēju kā labāk, aizgāju šodien apraudzīt uz slimnīcu jaunāko kompānijas biedru,kas ieradies šai pasaulē. pirmo reizi, nekad agrāk tā nebiju darījusi, bet nu, ko lai es saku - nolēmu būt labāka draudzene,īpaši ņemot vērā dažas lietas,par kurām šeit neesmu tiesīga runāt.
tagad sazvanos ar citu, tā uzmet lūpu,ka es 1) neesmu pie viņas neviena bērna atnākusi 2)ka es zinu,kā jaunpienācēju sauc,a viņa nē 3) un vispār
ja vēl nāktu gaismā,ka es zināju vairākas nedēļas pirms visiem citiem,ka BŪS, tad laikam vaaaše iestātos. bet nu to man pietiek prāta paturēt pie sevis.
es nemāku ar šitām štellēm tikt galā,man ir tāds normāls veča taisnvirziena prāts - ko domāju,to saku, kā gribu, tā daru.
un vienmēr, VIENMĒR es pamanos kaut ko ne to pateikt. tagad sēžu un uztraucos,kas nu atkal būs ar visām šitām jaunajām mātēm. rrrrr!
šobrīd mums ir iestājusies nudien reāla krīze pa visiem 16 gadiem, tai četrstūrī viss sagājis šķērsām, bet jo vairāk es cenšos, jo sūdīgāks rezultāts.
gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr - to laikam jāietetovē uz pieres.
bet vot,kad ir četrotne, tad sākas mūžīgie - kāpēc viņa man to nepateica un kāpēc tev pateica un kāpēc tu viņai tā, bet man šitā, utt utjp.
gribēju kā labāk, aizgāju šodien apraudzīt uz slimnīcu jaunāko kompānijas biedru,kas ieradies šai pasaulē. pirmo reizi, nekad agrāk tā nebiju darījusi, bet nu, ko lai es saku - nolēmu būt labāka draudzene,īpaši ņemot vērā dažas lietas,par kurām šeit neesmu tiesīga runāt.
tagad sazvanos ar citu, tā uzmet lūpu,ka es 1) neesmu pie viņas neviena bērna atnākusi 2)ka es zinu,kā jaunpienācēju sauc,a viņa nē 3) un vispār
ja vēl nāktu gaismā,ka es zināju vairākas nedēļas pirms visiem citiem,ka BŪS, tad laikam vaaaše iestātos. bet nu to man pietiek prāta paturēt pie sevis.
es nemāku ar šitām štellēm tikt galā,man ir tāds normāls veča taisnvirziena prāts - ko domāju,to saku, kā gribu, tā daru.
un vienmēr, VIENMĒR es pamanos kaut ko ne to pateikt. tagad sēžu un uztraucos,kas nu atkal būs ar visām šitām jaunajām mātēm. rrrrr!
šobrīd mums ir iestājusies nudien reāla krīze pa visiem 16 gadiem, tai četrstūrī viss sagājis šķērsām, bet jo vairāk es cenšos, jo sūdīgāks rezultāts.
gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr - to laikam jāietetovē uz pieres.
0,7 vienmēr var sadalīt, bērnus ar gan kādreiz redzēs