Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
pēdējais 
8.-Maijs-2022 09:22 pm - sarunas pie alus kausa
- Nav tā, ka būtu katastrofāli krities izglītības līmenis. Sāls ir kur citur, proti, katastrofāli ir krities pieprasījums pēc personu izglītotības līmeņa, to aizstājot ar diplomu. Gluži kā Ļeniņa vīzijā, kur jebkura mājsaimniece varēs vadīt valsti, bet krāvējs – ostu. Un kamēr tas būs iespējams, nevienam tā tava izglītība nebūs vajadzīga.
18.-Apr-2022 08:34 pm - ... kad “visi runāja un rakstīja lieliskā literāri pareizā latviešu valodā”
„Moin, vecais čom! Šodien mums učenē gāja nāvīgi forši. Ģeģenē mēs ar vienu džeku izgāzām baigos podus. Učuks par to šim iespēra cāli, bet man paverņijās, un norāvos tikai truli. Mūsu učenē visi kārtīgi čaļi. Viens gan šad tad mēģina klačoties. Šodien pat mēs nolēmām bastot no fizenes, bet šitas stulbais kretīns ņem un papūš učenei. Nu, bet tad sadevām gan šim pa sariņiem. Vispār, tas ir nāvīgs krampis, zuflēt ar nekad nezuflē. Tagad drusku jāpaučijās, tad jāuzsit futene ar jauno pūsli, ko man vecīši uz svētkiem piešķīra. Un ja varēs no muteres izspiest pengu, tad jāaizkāpj uz kinci. Tur pašlaik baigi forīgs gabals. Vai tu vēl vienmēr kačo ar veļļuku? Es tavā vietā būtu izspiedis no saviem veciem moci, tad pavisam cita vīlēšana. Bet nu basta. Jāiet uz futeni. Mums jārullē ar učenes čempiņu, bet gan viņi dabūs pa bašku. Pakā. Atpūt kaut ko atpakaļ. Juris.”

Via: “Pionieris”, 1956. gada 19. janvāris
16.-Apr-2022 06:18 pm - par zināšanām
Sokrāts: “Es zinu, ka neko nezinu”.
Postmodernists: “Mēs neko nezinām, un to mēz noteikti zinām”.
- Pirmajā gadījumā no nezināšanas fakta apjausmas dzimst vēlme zināt un tālākie meklējumi – dialogs (ar sevi, citiem, dabu). Nekomfortabli.
- Otrajā gadījumā nezināšanas fakts tiek pasludināts par galīgām zināšanām, tālāk nav jēgas meklēt – monologs šīs zināšanas izplatot, nebeidzami meklējot pamatojumu, ka citas zināšanas nav iespējams sasnieg/gūt. Komforts.
11.-Apr-2022 09:29 pm - быдло
1905. gada notikumos visvairāk vācbaltiešus šokēja nevis sacelšanās apjomi, bet gan mērķtiecīgā kultūras vērtību postīšana. Pat tajās muižās, kuras netika nodedzinātas, revolucionāri pirmajam, kam ķērās klāt, bija bibliotēku, gleznu, mēbeļu un trauku iznīcināšana. Civilizēts cilvēks šo iracionalitāti nespēja saprast.

Jurijs Annenkovs savās atmiņās (Юрий Анненков. Дневник моих встреч. – Искусство, 1991. ISBN 210-02158-0) apraksta: “1918. gadā, kad sarkanā gvarde bija aizbēgusi no Somijas, es tiku līdz Kuokkalu (tolaik tas vēl bija iespējams), aplūkot savu namiņu. Bija ziema. Žilbinošajā sniega baltumā tā vieta melnēja kas nožēlojami kroplīgs – nokvēpis baļķu namiņš ar šķību jumtu, izsistiem logiem, melniem caurumiem durvju vietā. Apledojušu izkārnījumu slānis klāja grīdas. Uz sienām gandrīz līdz griestiem bija dzeltenas urīna strūklu pēdas, vēl nebija izbalējušas ar ogli vilktās augstuma atzīmes: 2 arš 2 verš, 2 arš 5 verš, 2 arš 10 verš… Šo savdabīgo sacensību sacensību uzvarētājs izrādījās kāds ložmetējnieks Matvejs Gluškovs: viņš sasniedza 2 arš 12 verš augstumā. No griestiem ar visu āķi un apmetumu izrautā lampa mētājās izkārnījumu kaudzē, uz tās uzsprausta zīmīte: “Paldies, buržuj, par lampu – labi mums spīdēja”. Ailes ar cirvjiem saārdītas šķēpelēs, ložu cauršautas, servīzes sašķaidītas, metāla trauki – katli, pannas, tējkannas, - līdz augšai piekakāti. Neaprakstāmi piekakāts bija visur: visos stāvos, uz grīdām, trepēs, uz galdiem, bufešu atvilknēs, uz krēsliem, matračiem, metot kakas pat pret griestiem. Un uzraksts: “Osti mus suds labi smako”.”

To pašu Maksims Gorkijs savā esejā par Ļeņinu (Горький о Ленине): “18-tajā gadā Pēterburgā bija lauku bezzemnieku kongress. No Krievijas ziemeļu guberņām ieradās vairāki tūkstoši zemnieki, vairākus simtus izmitināja Romanovu Ziemas pilī. Kad kongress beidzās un visi šie ļaudis devās mājup, izrādījās, ka viņi piedirsuši ne tikai visas vannas pilī, bet arī visas neizmērojami vērtīgās sevras, saksijas un austrumu porcelāna vāzes, izmantojot tās kā naktspodus. Pie tam tas darīts ne vajadzības dēļ – pils tualetes bija lieliskā kārtībā, kanalizācija darbojās. Tā huligāniski izpaudās vēlme graut, bojāt, apgānīt skaistas lietas. Divu revolūciju laikā es neskaitāmas reizes biju liecinieks šai tumšajai, atriebīgajai cilvēku vēlmei lauzt, sakropļot, izņirgāt, apgānīt skaisto.”
9.-Apr-2022 12:50 pm - par dzīvesziņu, jeb tradicionālajiem latviešu vārdiem
Senākais Vidzemes Rēzeknes* pilsnovada zemnieku vārdu saraksts no 1556. gada - publicējis jurists Arveds Švābe krājumā "Latviešu vēsturnieku veltījums profesoram Dr. hist. Robertam Viperam" (A. Gulbis: Rīga, 1939.)
[...] Den Olsten;
Item Arneck Sillen;
Ludt Penten;
Andres Stimken;
Michel Stimken;
Item Ruckel;
Wannax;
Hans Lick;
Hans Sockato;
Hansken Prenen;
Hans Meister;
Grubbul;
Hanszken Binnen;
Hansz Sicken;
Heinrich Semoten;
Michel Lickum;
Hermen Semoten.[...]
- - - -
* Mūsdienu Latgale no pārējās Vidzemes tika atšķelta ar Altamarkas pamieru 1629. gadā – t.s. poļu Vidzeme jeb Inflantija.
9.-Mar-2022 07:16 am - Kartāga ir jānojauc!
Kā visiem kovida ekspertiem, arī man nākas pārkvalificēties par militāro ekspertu. Tad nu lūk, “manas 5 kapeikas” kopējā vācelītē.

21. februārī bija burvīga tiešraide no Kremļa, ko varēja vērot un klausīties visās zemēs, kuras uztur saikni ar māmuļas Krievijas kultūrtelpu – pateicoties NEPLP un VAS Tet/Lattelecom, arī Latvijā. Putins sāka runu, protams, jau ar pierasto tiešo kalku no 1938. gada “Völkischer Beobachter” par to, kāpēc vērmahtam ar bruņotu spēku jāaizstāv apspiestos Sudetu vāciešus Čehoslovākijā. To pašaizsardzības vienības jau veiksmīgi apkarojot čehu policiju, bet nu Prāga sūtīšot armiju – to pieļaut nevar, savējos jāaizstāv – tikai Putins vārdu “vācieši” un “Sudeti” vietā lika “krievi” un “Donbass”. Shēma veca kā pati pasaule, vienmēr labi darbojusies. Bet tad viņa spriedelējumi pievērsās ne gluži Mozus laikiem, bet Ļeņinam un Staļinam, un kaut kādām komunistu partijas iekšējām diskusijām pirms 100 gadiem. Tava valsts dibināta 1991. gadā! Aiz loga 2022. gads, bet šie vēl nav pamanījuši?

... )
22.-Feb-2022 06:20 pm - cik negaidīta dzejnieka nāve!
Kas tas par personāžu: melns, nekaunīgs alkoholiķis, skandēja rupju repu, uzskatīja, ka visa pasaule viņam parādā, visus strīdus risināja ar šaušanu? Nē, tas nav Džordžs Floids, kā kāds varētu padomāt, tas ir dižākais krievu dzejnieks:

1816. gads
– Puškins izsauca uz dueli savu tēvoci, huzāru rotmistru Pāvilu Hanibālu, jo tas ballē pārlieku daudz dejojis ar Lokašovas jaunkundzi, uz kuru metis acis pats Aleksandrs. Mierizlīgums: duelis atcelts.

1817. gads
- Puškinu izsauc uz dueli tā draugs, huzāru poručiks Pjotrs Kaverins, jo Puškins leibgvardes huzāriem veltījis ņirdzīgas dzejas rindas. Mierizlīgums: duelis atcelts.
- Pēc tam Puškins izsauca uz dueli Nikolaju Turgeņevu, kurš Aleksandra rīmes par valdību bija nosaucis par lētām, bet pašu autoru par liekēdi, kurš vispirms izdīc pabalstu, bet pēc tam gāna pabalsta devēju. Mierizlīgums: Puškins atvainojās, duelis atcelts.

1819. gads bija ražīgs.
- Izsauca uz dueli dzejnieku Kondratiju Riļejevu, jo tas salōnā bija publikai pārstāstījis grāfa Fjodora Tolstoja joku par mūsu varoni, ka tas dzērumā aizturēts, aizvests un slepeno kanceleju un tur vispirms nopērts, bet pēc tam tikai noskaidrota persona. Abi duelanti izšāva viens uz otra pusi, bez rezultāta.
- Tad izsauca uz dueli pašu grāfu Tolstoju. Abi viens otram veltīja dzelīgas epigrammas, taču grāfs neatzina oponentu par dueļa cienīgu.
- Kad varonis apspēlēja jēlu jociņu par sava drauga Vilhelma Kihelberga uzvārdu, tas viņu izsauca uz dueli. Abi šāvās ar pistolēm, taču viens otram netrāpīja.
- Puškins izsauca uz dueli Modestu fon Korfu, kurš bija licis suņu puišiem nopērt Puškina sulaini Ņikitu, kurš dzērumā bija līdis pie Korfa sulaiņa kauties. Korfs paziņoja, ka viņš par tādiem niekiem nešaujas.
- Tad Puškins izsauca uz dueli majoru Deņisoviču, jo tas, kad Aleksandrs dzērumā teātrī publiski apsaukāja aktierus uz skatuves rupjībām un meta primadonnai ar sapuvušiem tomātiem, lika dižajam dzejniekam aizvērties un uzvesties kā inteliģentam cilvēkam pieklājas. Mierizlīgums: duelis atcelts.

1820. gads
- Kišiņevā traktierī sakāvās ar ulānu virsniekiem grāfu Fjodoru Orlovu un Alekseju Aleksejevu, proti, Aleksandrs traucēja šiem biljarda spēli, beigās ar bumbu iemeta Orlovam. Virsnieki dzejnieku izmeta pa durvīm, paātrinot tā inerci ar kājas spērienu pa nedzejisku vietu. Pēc brīža Puškins ielauzās biljarda zālē, bruņojies ar pistolēm, un draudēja visus nošaut – rezultātā duelis. Otrā rītā noskaidrojies, Puškins atvainojās, mierizlīgums: duelis atcelts.
- Taču dzīvei jautrības pietrūka, un Puškins ar piedāvājumu izkauties uzbāzās jēgeru štabskapitanam Ivanam Dragunovam. Proti, paņēmis rapieri, esot planējis pa kluba telpām, imitējot dažādas paukošanas pozas. Šajā brīdī ienācis Dragunovs, kuram mūsu varonis, pat neapsveicinoties, sācis lēkāt apkārt un bakstīt ar rapieri, aicinot duelēties. Dragunovs nīgri nošņācis, ka neesot vaļas ākstīties un devies tālāk, taču Puškins nav to ļāvis. Rezultātā kapitans ar roku atsitis rapiera cirtienu un ar dūri notriecis dzejnieku no kājām. Pēc tam mierizlīgums: duelis atcelts.
- Tajā Puškins izsaucis uz dueli kādu Kišiņevas grieķi (vārdu annāles nav saglabājušas), kurš krodziņā pie vīna kausa atļāvies paust izbrīnu, ka dižais dzejnieks nav lasījis kādu grāmatu, par ko bijusi saruna. Mierizlīgums: duelis atcelts.

1821. gads
- Puškins izsauca uz dueli kādu francūzi, baronu de S… (vārdu annāles nav saglabājušas), iemesls nezināms. Mierizlīgums: duelis atcelts.
- Taču francūži dzejniekam iepatikās, un nākošo tas uz dueli ar zobeniem izsauca kādu de Giljī (Deguilly). Tas, dzejniekam par lielu īgnumu, atteicās, pie tam vēl paziņoja varas iestādēm, ka viņam viens traks kauslis uzbāžas.

1822. gads arī bija ražīgs
- Puškins krogā pārsolīja kazino orķestrantiem honorāru, un tie jēgeru pulka komandiera Semjona Starova pasūtītās kadriļas vietā sāka atskaņot Puškina pasūtīto Mazurku. Abi divas reizes šāva, taču netrāpīja ne viens, ne otrs.
- Tā kā virsnieki bija nepatīkami atsaucīgi uz duelēšanos, nākamajā reizē Puškins izsauca uz dueli 65 gadus veco valsts padomnieku Ivanu Lanovu, kurš viņu bija nosaucis par pienapuiku tāpēc, ka dzejnieks visu laiku jaucās sarunā ar dzēlīgām piezīmēm. Mierizlīgums: duelis atcelts.
- Pēc laika Puškins, viesojoties moldāvu bajāra Todoraki Balša mājā, pie viesību galda izteica virkni jēlību namamātei, bet kad vīrs iejaucās, izsauca to uz dueli. Uzzinājis par to, Besarābijas vietvaldis ģenerālis Ivans Inzovs pavēlēja iemest tautas dzejnieku karcerī izgulēt dzērumu un apdomāt savu uzvedību.
- Taču jau pēc mēneša Puškins izsauca uz dueli moldāvu muižnieku Karlu Prunkulo – abi bija sekundanti kādā duelī, un Prunkulo Puškina prāt nebija izturējies ar pienācīgu cieņu dueļa noteikumu apspriešanā. Mierizlīgums: duelis atcelts.
- Tad Puškins pie viesību galda sastrīdējās ar 67 gadus veco senatoru, grāfu Severīnu Potocki un, tā kā grāfs nepiekrita tautas ģēnija argumentiem, izsauca to uz dueli. Mierizlīgums: duelis atcelts.
- Puškins pie galda, dzirdot štabskapitana Rutkovska stāstu par 3 mārciņas smagiem krusas graudiem, nosauca stāstītāju par meli, bet tas viņu – par neaudzinātu un pārlutinātu puišeli. Uzzinājis par gaidāmo dueli, ģenerālis Ivans Inzovs pavēlēja iemest tautas dzejnieku karcerī apdomāt savu uzvedību.
- Tad puškinu savas laulātās - trakoti smukas čigānietes vārdā Ludmilas, - gultā pieķēris Kišiņevas uzņēmējs Inglezi un izsaucis uz dueli. Uzzinājis par gaidāmo dueli, ģenerālis Ivans Inzovs pavēlēja varonim sēdēt pāris dienas mājas arestā, duelis atcelts.

1823. gads
- Puškins publiski nosauca kvartirmeistara nodaļas praporščiku Aleksandru Zubovu par blēdi, jo tas viņu vinnēja kārtīs. Duelī Zubovs pretiniekam netrāpīja, savukārt Puškins atteicās šaut, vien painteresējās, vai apvainotais guvis gandarījumu.
- Puškins izsauca uz dueli moldāvu rakstnieku Janko Russo. Tas bija atgriezies dzimtenē pēc 15 gadu dzīves Parīzē, momentā nonāca vietējās sabiedrības uzmanības centrā un trakoti nepatika Puškinam, kurš to nolēma pārmācīt. Mierizlīgums: duelis atcelts.
1824. gads
- Puškina duelis ar nezināmu pretinieku (par to zinām vien no Aleksandra Turgeņeva vēstules kņazam Vjazemskim). Puškins neesot trāpījis, pretinieks no sava šāviena atteicies.

1826. gads
- Puškins pie kāršu galda sastapās ar savu seno nedraugu grāfu Fjodoru Tolstoju, apvainoja to par kāršu blēdi un izsauca uz dueli. Tā kā Tolstojs bija pieredzējis duelants un lieliski prata rīkoties ar visa veida ieročiem (dueļos bija nogalinājis 11 pretiniekus), iejaucās abu draugi un viss beidzās ar mierizlīgumu – Puškins atvainojās.

1827. gads
- Puškinu izsauca uz dueli muižnieks Vladimirs Solomirskis, jo dzejnieks viesībās kņaza Urusova namā atļāvās jēli tenkot par grāfieni Annu Bobrinskuju. Iejaucās abu draugi un viss beidzās ar mierizlīgumu – Puškins atvainojās.

1828. gads
- Puškins izsauca uz dueli 55 gadus veco izglītības ministru kņazu Aleksandru Goļicinu, kurš viņu neesot pratinājis ar pienācīgu cieņu par dzejoli “Gabrieliāde” (Гаврилиада). Kņazs dzejnieka prasību ignorējis, tā kā Puškinam nācās gandarīties ar indīgām epigrammām par ministra iespējamo homoseksualitāti.
- Puškins izsauca uz dueli Francijas vēstniecības otro sekretāru Marī de Lagrenē (Marie de Lagrené). Dzejnieks ballē bija pavairāk iedzēris un, aplidojot grāfieni Agrafenu Zakrevskuju, viņam šķita, ka diplomāts esot mūzai iečukstējis ausī: “Ak, sūtiet taču viņu dillēs!” De Lagrenē apgalvoja, ka vajagot mazāk dzert, neko tādu viņš neesot teicis. Mierizlīgums: duelis atcelts.

1829. gads
- Puškins izsauca uz dueli ārlietu ministrijas kambarjunkuru grāfu Aleksandru Hvostovu, kurš neesot bijis sajūsmā par Puškina dzejas rindām “Viesnīcā vien cūkas, tarakāns, un kambarjunkurs grāfs Hvostovs”. Mierizlīgums: duelis atcelts.

1836. gads
- Puškins izsauca uz dueli grāfu Vladimiru Sollogubu, jo tas uz Natālijas Puškinas iesmiešanu par viņa nelaimīgo mīlu atbildējis, ka dāmām, kuras sen jau kā aizmirsušas, kā ir mīlēt un būt mīlētām, neklājas ņirgāties par citu jūtām. Mierizlīgums: duelis atcelts.
- Puškins izsauca uz dueli dabaszinātnieku un ārlietu ministrijas ierēdni Semjonu Hļustinu, kurš visai kritiski atļāvies izteikties par dižgara dzeju un uzvedību. Mierizlīgums: duelis atcelts.
- Puškins izsauca uz dueli kavaliergvardes pulka virsnieku Žoržu de Antesu (Georges-Charles de Heeckeren d'Anthès), jo bija manījis baumas, ka tam patīk Aleksandra sieva Natālija vairāk, nekā piedienētos. Duelis atcelts, jo Žoržs bildināja Puškina sievasmāsu Jekaterinu Gončarovu.
- Puškins izsauc uz dueli kavalērijas ģenerāli, kņazu Nikolaju Repņinu-Volkonski, kurš nicīgi izteicies par dzejnieka talantu. Mierizlīgums: duelis atcelts.

1837. gads
- Puškinu izsauca uz dueli Nīderlandes sūtnis barons Jakobs van Hekerens, jo Puškins ļoti rupjiem vārdiem to bija aizskāris. Savā vietā uz dueli sūtīja audžudēlu Žoržu de Antesu. Dueļa rezultāts: de Antess smagi ievainots labajā plecā un kontuzēts, Puškinam lode sašķaidīja gūžas locītavu un ieurbās vēderā (tajos laikos neārstējams ieveinojums).

P.S.
Man domāt, jābrīnās, ka dižais dzejnieks ar šādu dzīvesveidu vispār tik ilgi novilka, nevis par to, ka beigu beigās saņēma lodi vēderā.
15.-Feb-2022 04:26 pm - Rakstu valodas vēstures minimums
Dažas domas no
Rakstu valodas vēstures minimums (ar Pēteri Vanagu sarunājas Māra Vilde) // Domuzīme. 2021., Nr. 5., 46.-50. lpp.

- Vai ir iespējams kaut aptuveni datēt baltu pirmvalodas rašanās laiku?
- Tā pastāvēja no apmēram 3.-2. gadu tūkstoša līdz 5. gs. pirms Kristus, kad jau ir sadalījušās rietumu un austrumu baltu valodas (..) Ap 7.-9. gs. austrumbaltu pirmvaloda sadalās sīkākās vienībās; katrā vietā notiek cits process, attīstība. (..) Livonijas izveidošanās pati par sevi sociāli un vēsturiski noteica, ka šajā politiskajā teritorijā izveidojās latviešu etniskā kopība un latviešu valoda. (..)

- Vienota latviešu valoda sāka veidoties…?
- Ceļotāju un hronistu piezīmes vēl par 14. un 15. gs. liecina par sastaptiem kuršiem un zemgaļiem, kuriem katram esot sava valoda (..) 15. gadsimtā sāka veidoties un saplūst dažādās mēles, un šos procesus iegrožo ārējās robežas. Sāk formēties vienota latviešu valoda, jo visā latviešu valodas teritorijā izplatās fonētiskas, gramatiskas un arī leksikas parādības, kas ir kopīgas visām izloksnēm un variācijām un ar ko atšķiras latviešu valoda no lietuviešu valodas. (..) 16. gs. parādās pirmie rakstu pieminekļi, pamatā tēvreizes tulkojumi, par kuriem skaidri var teikt – tie rakstīti latviešu valodā. Agrāku dokumentu nav.

- Daudziem latviešiem tuvs ir arī mīts par tautasdziesmu senumu.
- Pirmā zināmā daina ir publicēta 17. gs. pirmajā pusē.

- Kādi sociālie apstākļi valodu ietekmēja vēlāk?
- Nākamais interesantais process norisinās 19. gs., sākot ar brīvlaišanu. Etniskās apziņas jau latvietim vēl nav, tas vairāk ir [sociālās] kārtas apzīmējums – dzimtzemnieki, zemnieku kārta. Izpratne bija tāda: brīvs – tas ir vācietis. Tad nu brīvlaistie tūlīt metās mācīties vācu valodu, kam vairāk naudas, tie centās bērnus skolā vai pat jau uzreiz mājās mācīt vācu valodā. (..)Aprakstīts, ka mācītāji, kuri cer tos latviešus pacelt un izglītot, ir šausmās, ka latvieši paši nemaz negrib latviski runāt. (..) Tad no zināmu [vācu] garīdznieku puses, sākot ar Vatsonu “Latviešu Avīzēs”, Treiju “Latviešu Ļaužu Draugā” arī no pašiem latviešiem – Ruģēns ar savu “kad atnāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas tagad redz”, latvieši tiek mudināti neatteikties no savas tautiskās piederības un valodas un nekaunēties no tās. Par to nepārtraukti tiek rakstīts n o19. gs. 20.-30. gadiem līdz pat 19. gs. beigām.

- Arī mūsu rakstniekiem tajos laikos ar latviešu valodu gājis interesanti.
- Rainis, piemēram, mātei raksta latviski, bet māsām – vāciski. Un vēlāk priecājas, ka viena no māsām viņam uzrakstījusi latviski. Pirmajās vēstulēs Raiņa latviešu valoda ir visai briesmīga. Skolojās, protams, viņš vāciski. Interesanti, ka iepazīšanās sākumā viņi ar Aspaziju sarakstās latviski, bet vēlāk sarakste turpinās vāciski. Tā arī ir interesanta tēma tieši sociālajā valodas lietojumā. (..)

- Kuras ir galvenās personības, bez kurām, runājot par latviešu valodas vēsturi, nevar iztikt?
- Nevaram iztikt bez Manceļa, Firekera, Glika, Stendera un Langes. Vēlākos laikos - [uz šī pamata] bez Alunāna, Kronvalda, Mīlenbaha, Raiņa, Endzelīna. Bez viņiem latviešu valodas vēsture būtu citāda. Viņi ir kā ķieģeļi latviešu rakstu valodas, kurā mēs visi šodien runājam, pamatā. Mēs šodien nerunājam tautas valodā, mēs runājam rakstu valodā, kuru veidojuši šie cilvēki.

- Vai mūsdienās ir vairāk cilvēku, kuru valoda ir degradējusies, vai arī viņi kļuvuši redzamāki sociālo tīkliu dēļ?
- Nevis degradējusies, bet nav attīstījusies. Degradēties var tikai bagāta valoda. Arī noplicināt var tikai to, kas pirms tam ir bijis.
12.-Feb-2022 03:14 pm - saruna frizētavā
Frizieris, rīkojoties ap skolotāja galvu, vaicā: Lūk vienu nesaprotu. Ar katru gadu desmitu viss attīstās, jaunas tehnoloģijas, visiem strādāt kļūst vieglāk, rezultāts kvalitatīvāks, tikai nezin kāpēc jums tur skolās un augstskolās nekas nesanāk – ar katru gadu prasības aizvien zemākas, absolventi aizvien dumjāki.

Pasniedzējs: Nu iztēlojies, kāds būtu tavs darbs un rezultāti, ja frizierim būtu jāapraksta gadu uz priekšu pa stundām, kādas frizūras kad veidosi, kāpēc, kādus instrumentus izmantosi, kāpēc, kādu šampūnu izmantosi, kāpēc. Tad rakstiski jāpamato katra instrumenta pielietošanu katru reizi, kad to vajag pielietot. Katrai darbībai, pat tam, kā tu dvieli uzliec uz pleca, jābūt izdomātiem un aprakstītiem kritērijiem. Pirms ķeries klāt jaunai galvai, jāapraksta sasniedzamos rezultātus. Tā kā šobrīd atsakāmies no vecajām frizēšanas metodēm, tad ik dienu katras jaunas frizūras izdomāšanai tev atvēlētas akurāt 5 minūtes. Tavu darbu apmaksā tikai pēc noteiktu minūšu skaita, ko tev jāvelta vienai frizūrai – ja nepaspēji, tad pats vainīgs. Bet apmaksas likme atkarīga no tā, cik bieži tu publicēsi rakstus par jaunām frizēšanas metodēm un perspektīviem frizūru stiliem, pie tam algas koeficients atkarīgs no žurnāla reitinga: “Frizieru akadēmijas vēstīs” ir lieliski, bet “Ko frizieri mums nestāsta” neder. Vēl nepieciešams regulāri apmeklēt dažādus frizieru kursus, kuros praktiski neko jaunu neuzzināsi, taču labums tāds, ka saņemsi sertifikātu. No sertifikātu skaita atkarīgas papildus piemaksas. Dzīvokļa īri apmaksāt varēsi, bet neko vairāk - frizēšana esot misija un aicinājums, - tāpēc vajag atrast bagātu laulāto. Reizi nedēļā būs 2-3 stundu frizieru sapulce, kurā jums jāspriež, ko darīt ar nepakļāvīgiem matiem un cik jauki ir pakļāvīga matu struktūra, un kā visu cilvēku matus padarīt pakļāvīgus. Saņemsi rājienu ik reizi, kad sastapsies ar nepakļāvīgiem matiem un frizūra nesanāks tikpat lieliska, kā otrā gadījumā. Izmantot pārāk asas šķēres aizliegts ar likumu, mitrināt nepakļāvīgus matus arī aizliegts. Reizi pāris gados nāks atestācija…

- Jopcik mizīt! – fizieris sastinga, - bet PA KURU LAIKU TAD FRIZĒT?!

- Šķiet, es esmu atbildējis uz jūsu jautājumu. - pasniedzējs sāji pasmaidīja.
This page was loaded Maijs 27. 2022, 9:03 pm GMT.