Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
9.-Maijs-2020 11:30 am - skolēnu jāieinteresē
Tā kā mazliet raugos informāciju par izglītību un skolu, tad pamanu, ka lasot kādas nebūt ziņas un rakstus, nemitīgi visapkārt parādās aizcinājumi “skolēnu jāieinteresē”. Ieinteresējos. Iemetu to google meklētājā. Parādījās aptuveni 1 090 rezultāti:

“Par dabaszinātnēm jāieinteresē jau no mazotnes”;
“Jāieinteresē par kultūru bērni un jaunieši”;
“Zinātniskajos procesos skolēni ir jāieinteresē”;
“Lai bērns ar prieku dotos uz sporta stundu, viņš ir jāieinteresē”;
“Skolotājam jāieinteresē skolēns savā mācību priekšmetā”;
“Skolēns ar garīgās attīstības traucējumiem jāieinteresē”;
“Skolēns kultūrā un mākslā ir jāieinteresē”;
“Skolēns ir jāieinteresē regulāri lasīt”;
“Skolēni ir vairāk jāieinteresē, viņu darbība ir jāievirza”;
“Skolotājam ir jāieinteresē skolēns mācīties”;
“Mums vairāk jāmotivē un jāieinteresē šie bērni”;
“skolēni jāieinteresē papildus lasīt literatūru”;
“Mums jāieinteresē jauniešus, lai arī savā brīvajā laikā viņi vēlētos”;
“Skolotājam ir jāieinteresē un jāmotivē”;
“Jāieinteresē mācīties eksaktās zinātnes”;
“Lai bērns ar prieku dotos uz sporta stundu, viņš ir jāieinteresē!”;
utt. – visus 1 090 rezultātus citēt neredzu vajadzību.

Kas ir ieinteresētība un aizraušanās? Man domāt, tas ir hobijs. Lielākajai daļai cilvēku kaut kas tāds ir. (Protams, ir ļaudis, kam nav, kas pilda kādas funkcijas, lai saņemtu algu, varētu dzīvot un pildīt šīs funkcijas, taču vairāk ir tādu, kurus tomēr kāds dzīves aspekts interesē vairāk.) Kurš ņemas pa savu mazdārziņu, kurš katru brīvu brīdi skrien makšķerēt vai kādu mehānismu izjaukt un pārlikt, kurš fotogrāfē putniņus, kurš lasa mīlas romānus vai meklē internetos jaunas pankūku receptes. Hobiju ir tūkstošiem.

Taču, kas te manuprāt svarīgākais, absolūtajam vairumam cilvēku hobijs ir viens. Nu nevar cilvēks vienlīdz aizrautīgi ņemties ar vairākām nodarbēm vienlaikus – kādai neizbēgami būs priekšroka, kāda interesēs mazāk. Atgriežoties pie skolēniem, kurus jāieinteresē… vidusskolā apgūst aptuveni 18 mācību priekšmetus, bet pamatskolā – ~16. Neizbēgami rodas retorisks jautājums: vai cilvēkam (bet tas pusaudzis ir mazs cilvēks) ir iespējams vienlīdz interesēties un aizrauties ar 16-18 hobijiem? Pirms aicināt uz ieinteresēšanu, padomājiet par to.
1.-Maijs-2020 01:12 pm - 5. klase - procentu rēķināšana
Cenšoties savu 5klasnieci kontrolēt viņas attālinātajā matemātikas apguves procesā skolā, pamēģināju atcerēties veiksmīgi aizmirsto procentu aprēķināšanas prasmi. Nu un lai būtu interesantāk, rēķinājām ko konkrētu, nevis abstraktu. Sanāca šādi: covid sakarā Latvija testē vidēji 15,3 iedzīvotājus uz 1000. Šāds testēšanas apjoms pavisam nedaudz apsteidz OECD valstu vidējo apjomu ( 15,2 testētie uz 1000 iedzīvotājiem), un labi parāda vīrusa reālo un iespējamo izplatību populācijā (kaut vai tāpēc vien ka mums nav krasi norobežotu sociālo slāņu - visi ir bauri, dzīvesveids un dzīves līmenis līdzīgs).

Līdz šīm Latvijā kopumā veikti 54 811 izmeklējumi un 858 no tiem ir bijuši pozitīvi (1,5% no testētajiem). No vīrusa skartajiem lielākā daļa pat nenojauš, ka ir vīrusa nēsātāji, jo nesaslimst. Stacionārs bijis nepieciešams vien 38 pacientiem ar reālām saslimšanas pazīmēm (0,06% no testētajiem, 4,4% no inficētajiem), bet tikai 4 pacienti ir ar smagu slimības gaitu (0,007% no testētajiem, 0,4% no inficētajiem). Epidēmijā ir miruši 15 (0,002% no testētajiem, 1,7% no inficētajiem). Procentus no valsts iedzīvotāju kopskaita nerēķinājām, jo jaunkundze prātīgi nosprieda: tik daudz nulles aiz komata rakstīt esot garlaicīgi.

Zviedrijā iedzīvotāju ~10333456, pagaidām saslimuši ~0,2% no visas populācijas, miruši ~0,025%.
Itālijā ~60359546 iedzīvotāji, saslimuši ~0,34%, miruši ~0,046%

P.S.
Visi buboņu mēri un spāņu gripas, nemaz nerunājot par ebolu, ikgadējo tuberkulozes pļauju u.c. infekcijām var iet malā kautri uzpīpēt.
1.-Maijs-2020 12:22 pm - Niedra Andrievs. Tautas nodevēja atmiņas - audio lasījumi (JRT)
1. lasījums/ A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/411519062?ref=fb-share&1&fbclid=IwAR3u_4lrkJ16pCY79C8cp83Q0a6QwtrRRqbobh3SRHDehWrCbymXVeBU-jk

2. lasījums / A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/411544355?fbclid=IwAR3EqxYnxQRDXGQsAQp3nm2UtX-U84M48RCv6VTKuoQ-_6Wbd55UZMWED7k

3. lasījums/ A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/412083851?fbclid=IwAR3EqxYnxQRDXGQsAQp3nm2UtX-U84M48RCv6VTKuoQ-_6Wbd55UZMWED7k

4. lasījums/ A. Niedra “Tautas nodevēja atmiņas”. Lasa: Kaspars Znotiņš
https://vimeo.com/412114678?fbclid=IwAR0kf4b9IHRi4HPcW-JrW7yNiN10ANbEYN3UKMCnjRzN5HOtoNOa1uIAs3g
30.-Apr-2020 09:26 am - par specializāciju
Ar rīta kafijas krūzi vienā, un cigareti otrā rokā stāvu, lūkojos tirkīzzilajās debesīs, un iedomājos, proti, sasniegumi kā tādi prasa šauru un dziļu specializāciju, savukārt tā neizbēgami noved pie šaura, starveida skatījuma - lieliski urbj dziļumā, bet netver laukumu apkārt. Varbūt tāpēc norma ir "jo lielāks speciālists, jo garlaicīgāks cilvēks", savukārt "enciklopēdiķi" ir izņēmums? Jāpadomā par to.
23.-Apr-2020 03:28 pm - pasaciņa par ceļotāju laikā
- Apsūdzētais, tu apgalvo, ka neesi ne herētiķis, ne melnais mags, ne trakais, bet gan nokļuvis pie mums no 2020. gada, tāpēc tevi nevajagot dedzināt sārtā.
- J-j-jā.
- Nu ko. Pieņemsim, es tev ticu. Taču pārējie tēvi inkvizitori tam netic. Bet tu taču vari pierādīt, ka esi no nākotnes, jo zini, kas turpmāk notiks. Pasaki, kad Tā Kunga priekšā stāsies Viņa Majestāte, mūsu svētītais karalis Luijs IX?
- Ēēēē, īsti neatceros, to Luiju bija ļoti daudz.
- Nu labi. Mūsu varonīgā bruņniecība ir atsaukusies Viņa Svētības pāvesta aicinājumam, un nu jau astoto reizi devusies atkarot Svēto Zemi. Vai izdosies?
- Hmm, ziniet, es neesmu speciālists vēstures jautājumos.
- Pieļauju. Ne visiem dots. Kā ar ģeogrāfiju?
- Ne visai…
- Matemātika?
- Ē… ē ir mc kvadrātā, to atceros.
- Kas?
- Ai, nav svarīgi. Arī neorientējos.
- Varbūt ģeometrijā kādas jaunas zināšanas vari vēstīt?
- Pitagora bikses… arī nē.
- Draugs, es no sirds vēlos tev palīdzēt. Tāpēc esmu inkvizitors – izmeklētājs. Neesam nekādi barbari, bez izmeklēšanas un noskaidrošanas nevienu netiesājam. Varbūt pats vari ko pastāstīt par nākotnes mehānismiem, atklājumiem, zinātnēm?
- Ēēē… Zeme ir apaļa.
- Paldies, to mēs zinām. Vēl kas būtu?
- Nu, mūsu laikā ir elektrība.
- Jau interesantāk! Kas tas ir?
- Nu tāds spēks, kas darbina visu visā pasaulē!
- Vari izskaidrot saprotamāk?
- Ēēēē… Nu tur… elektroni skrien pa vadiem… Pluss un mīnuss… sasodīts!
- Varbūt tu varētu to elektrību mums kā nodemonstrēt? Kas tev priekš tās iegūšanas nepieciešams?
- Nē...
- Hmm, varbūt tev ir kādas citas nākotnes cilvēku sasniegtās prasmes vai iemaņas?
- Ai, lai nu paliek – dedzinat mani nost!
11.-Apr-2020 02:15 pm - aibažubažubažu
Kopumā šajos aibažubažu laikos man viss ir labi. Ja neskaita to, ka jostas vietā klāt nākuši 2kg intelekta un dailes... Toties pēc gada vienpatībā esmu pārvarējis bailes no bijušās laulenes un sāku audzēt bārdu. Pagaidām briesmīgi knieš, taču ar laiku ceru portrejā līdzināties īstam jaunlatvietim. Pārējais ne īpaši uztrauc. Jāsāk stādīt vīnogulājus.
11.-Apr-2020 01:39 pm - 2013. gada vīrusa MERS histērijas laikā Džons Klīzs (John Cleese) mazliet paironizēja par gaisotni:
- Apvienotās Karalistes valdība, sajutusi mediju spiedienu, negribīgi paaugstināja vīrusa bstamības novērtējumu no “nepatīkami” uz “liek mazliet uzmanīties”. Iespējams, ka ja tās lietas tā turpināsies, var nākties paaugstināt vērtējumu uz “mazliet kaitinošs” vai pat “esam mazliet dusmīgi”. Atceramies, ka briti sasniedza esam mazliet dusmīgi stadiju 1940. gadā pēc Londonas masveida bombardēšanas, kad praktiski beidzās tējas krājumi. Ja nu lieta izrādīsies nopietna, tad pieļauju, bīstamības novērtējumu varētu pat paaugstināt uz “apgrūtinoši”, vai pat “ļoti nepatīkami”, ko pēdējo reizi izsludināja 1588. gadā, kad Britānijai tuvojās spāņu Lielā Armāda.
- Skotijā jau šobrīd vīrusa bīstamības novērtējums paaugstināts no “esam trakoti nikni!” un “sarausim to draņķi lupatās!”. Gluži vienkārši citu vērtējuma gradāciju skotiem nav, tāpēc karaliskajā armijā pēdējos 300 gadus viņus liek pirmajās rindās.
- Francijas valdība vakar paziņoja, ka paaugstina vīrusa bīstamību no “bēgam!” un “slēpjamies!”. Pie lielākām briesmām viņiem paredzēti vien divi novērtējumi: “sadarbojamies ar ienaidnieku” un “padodamies”. Savulaik to izraisīja ugunsgrēks balto karogu šūšanas rūpnīcā, kas pilnībā paralizēja Francijas bruņoto spēku stratēģiskās un taktiskās spējas.
- Itālijā jau pagājušajā nedēļā vīrusa bīstamības novērtējums tika paaugstināts no “kliedzam skaļi un satraukti” uz “visiem ieņemt bargu stāju”. Ja tā turpināsies, tad drīz var sekot “besjēdzīgas militārās operācijas” un “pārejam pretinieka pusē”.
Vācijas kanclere informēja sabiedrību, ka federatīvā republika pāriet no “absolūta nicinājuma” fāzes nākošajā: “uzvelkam uniformas un maršējam”. Cerams, ka vīrusa dēļ nesekos “atņemam kaimiņiem zemi” un “padodamies”.
- Beļģijā, kā jau tas parasts krīzes situācijās, visa valsts devusies atvalinājumā, un vienīgais, kas karalisti apdraud, ir NATO ierēdņu izvākšanās no Briseles.
- Arī no Austrālijas mums nāk satraucošas vēstis. Tur vīrusa bīstamības pakāpes novērtējums paaugstināts no “nav problēmu” uz “viss kārtībā, draugs”. Protams, teorētiski varam pieļaut, ka, epidēmijai plešoties plašumā, var izsludināt reālās trauksmes fāzi “sasodīts, laikam brīvdienās jāatceļ barbekju pikniku!”, taču tas ir maz ticams – Austrālijas vēsturē šādu precedentu nav bijis.
- ASV Kongress nolēmis apspriest problēmu tuvākos trīs gadus, līdz kāds tai uzšķaudīs.
- Savukārt Krievijas ārlietu ministrs, kā parasti, nācis klajā ar paziņojumu, ka viņu hakeri pie šī visa neesot vainīgi.
3.-Apr-2020 12:44 pm - Trolley problem
Savulaik nelaiķis Milts mums, studentiem, uzdeva risināt klasisko vagona uzdevumu (Trolley problem), kuru tālajā 1967. gadā noformulējusi Futa (Philippa Ruth Foot). Proti, pa dzelzceļa sliedēm nesas smags, nevadāms vagons, atkabinājies no sastāva. Viņa ceļā uz sliedēm guļ sasieti 5 cilvēki, kurus tur novietojis maniaks filosofs. Taču ir iespēja glābt viņu dzīvību: pirms tam ir pārmijas, kuras pārslēdzot, jūs varat novadīt vagonu uz rezerves sliedēm. Diemžēl tur uz sliedēm guļ 1 sasiets cilvēks. Dilemma: glābsiet vienu, vai piecus?

Sajūta, ka vēroju šo uzdevumu dzīvē, kur tas izpaužas visai drastiskajos mirkļa lēmumos epidēmijas apkarošanā. Pie mums izvēlējušies glābt to vienu, Zviedrijā - tos piecus. Laiks - pareizāk sakot, gala rezultāta statistika, - rādīs, kura izvēle bijusi pareizā.

Taču mani nepamet jušana, ka pēc gadiem, atceroties visu šo šurumburumu, pašnāvnieku dievzemītē būs krietni lielāks skaits, nekā vīrusa upuru. Iepriekšējās krīzes laikā arī daudzi zaudēja darbu (kaut ne tik daudzi, kā šobrīd, kad masveidā atlaiž pat medicīnas darbiniekus), bet viņiem bija iespēja atrast citu darbu vai aizbraukt uz ārzemēm. Tagad ir četras sienas un koronavīrusa histērija aiz tām.

https://www.tvnet.lv/6936369/atsitiens-bus-pamatigs-saruna-ar-psihiatru-mari-taubi?
2.-Apr-2020 03:20 pm - tāds skepses kopsavilkums vienuviet
https://swprs.org/a-swiss-doctor-on-covid-19/

Man savukārt šis viss interesē vairāk no cilvēku psiholoģijas viedokļa, jo, vērojot klātienē, kā veidojas masu histērijas vilnis, var labāk saprast 20. gs. pirmās puses notikumus - cik viegli ļaužu prātus pārņem pārliecība.
31.-Mar-2020 01:45 pm - par bēgļu cunami
Iešāvās prātā, kā šobrīd klājas bēgļu jautājuma ekspertiem? Visi pārkvalificējušies uz mikrobioloģiju, savus nesenos pareģojumus piemirsuši? Pēc "bēgļu krīzes" masu histērijas medijos un soctīklos prognozēm šobrīd Eiropai bija jau jābūt nogrimušai moru jūrjā.
This page was loaded Maijs 25. 2020, 6:03 pm GMT.