Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
19.-Feb-2019 08:37 pm - par ticības spēku
… Reiz naktī muižā iebruka laupītāju banda. Kalpus nogalināja, saimniecības ēkas liesmās, bet saimniekus sasēja un sāka pirms nāves spīdzināt – lai parāda, kur mantu noslēpuši.

Te piepeši, cauri liesmojošajiem vārtiem pagalmā iejoņoja klusējošu jātnieku virtene. Visi melnos zirgos, melnās drēbēs, melniem apmetņiem plīvojot, krīta baltām sejām un melniem milzu zobiniem rokās. Laupītājus sakapāja vienā mirklī, neviens no ļaundariem neizglābās.

Atbrīvotais saimnieks slīga ceļos, simtu reižu pateicās un vaicāja: "Ak sakiet jel, kam lai mūžam esmu pateicīgs par dzīvības glābšanu?" - Pēc mulsa klusuma melno jātnieku vadonis aizkapa balsī atbildēja: "Mēs esam tie rutki, kurus tu visu mūžu esi ēdis. Tu tik kaismi ticēji, ka rutki tev nodrošinās ideālu veselību un ilgu mūžu - mums nebija kur likties, - nācās atbilst tavām iedomām".
19.-Feb-2019 05:27 pm - kultūršoks
Nupat uzzināju, ka pirms nedaudziem gadiem vegānisma uzvaras gājiena priekšā kritis pēdējais klasiskās paidagoģijas bastions - Lielbritānijā nu arī privātskolās miesas sodu vairs nav.

No otras puses, bija interesanti uzzināt, ka viens no grūtākajiem eksāmeniem šajās skolās esot pamatskolā eksāmens galvas paklanīšanā. Proti, tā kā aristokrāts noliec galvu tikai karaļa priekšā, tad sasveicinoties ar sev līdzīgo vai zemāk stāvošo to galvu jāpakustina tā, lai ideāli ievērotas pieklājības normas, taču nebūtu klanīšanās. Tāda netverama kustība, it kā piešķiebjot, it kā mazliet pagriežot. Jauniešiem to visai grūti apgūt, kā daudz ko no tā, kas viņu kārtu atšķir no pārējiem. Taču, noblesse oblige...
12.-Feb-2019 08:01 pm - grāmatas kirilicā
Ja nu kāds iekārtojies sapņu darbā Lielajā Barjerrifā par bākas sargu, un nu mokās garlaicībā, tad akurāt viņam domāts blāķis ar lejulādējamām grāmatām par vēsturi kirilicā (protams, tās visas morāli vai fiziski novecojušas - kā jau minēju, literatūra ir kirilicā) - varbūt kas noder...

... )
12.-Feb-2019 07:37 pm - Mini, mini mīkliņu!
Kurš uzminēs astotklasnieku esejas tēmu, no kuras ir šis citāts, tam es ļaušu sev izmaksāt iekš HK strādnieku konjaciņu! Lai gan... tāpat neuzminēsiet. :D

"(..) pazemes LGBT subkultūru, kur cilvēki "staigā" (t.i., konkurē) par trofejām un balvām pasākumos, kas pazīstami kā bumbiņas. Daži, kas arī dejo; citi konkurē vilcienu kategorijās, kas ir paredzētas, lai sacenstos ar citiem dzimumiem un sociālajām klasēm. Lielākā daļa bumbu kultūras dalībnieku pieder grupām, kas pazīstamas kā "mājas". (..)"

P.S.
Tam/tai, kurš mani lasa no 304. kabineta datora, konkursā liegts piedalīties. :)
31.-Jan-2019 06:52 am - par atšķirīgo
Skolā, izrunājot tēmu par ahajiem, palaižu uz ekrāna fragmentu no filmas "Troja". Gan jau arheologi mani ar šķipelēm nomētātu, taču manuprāt tur nav tās briesmīgākās ahaju bruņu replikas, kādas redzētas. Gana labi. Un replikas bērni saprot/uztver daudz labāk, nekā oksidējušos skrandu fragmentus no akadēmiskām reprezetācijām. Nosatāmies Hektora un Ahileja divkauju (pagūstu vēl pamācoši norādīt - aš savas māmiņas intonācijā, - ka lūk, Ahileja vārdu ļaudis zina 4000 gadus pēc viņa nāves, jo atceras izcilos, nevis ierindas kendamas mētātājus), apspriežam ahaju un doriešu bruņu atšķirības (Ahilejam ir tāda ļooooti aizdomīga agrīnā doriešu viengabala kirasa, bet Hektors klasisks ahajs). Tad es apturu filmas gaitu Ahileja lēcienā gaisā un vaicāju: ko vēl arat par šo kadru teikt? Atbildē klusums...
- Nu bet padomājat, tam nav nekāda sakara ar seno laiku vēsturi, bet jaunāko laiku.
- Mulss klusums. 30 ačteļu pāri mani vēro: ko tas učuks no mums grib?
- Ech jūs, tas taču ir 20.-21. gs. mijas modernās popkultūras sekssimbols Breds Pits!
- Klusums... Tad paceļas viena nedroša roķele: skolotāj, bet kas ir Breds Pits?
- Tad samulsu es. Sajutos vecs un tik vien nobubināju: nu jūsu māmiņām viņš jaunībā šķita ļoti smuks. Nomainīju kadru un sākām apspriest kuģu taranu dizaina īpašības.

Stāsta morāle? Ja manāt kur internetos kādu pieminām Bredu Pitu, tad bez jūzerpikčas un ortogrāfijas analīzes ir skaidrs, ka virtuālajam sarunu biedram ir pāri 40...
22.-Jan-2019 08:29 am - vidi vērojot
Ceturto mēnesi dzīvoju bērnības vietās, Āgenskalnā. Akurāt 30m bites lidojumā no Bišu ielas namiņa, kur tālajos 1880. gados apmetās mani senči, ienākuši pilsētā no Kandavas novada Kalnmuižas. No dzīves pilsētā šejienes vide visai krasi atšķiras ar to, ka nekur pie namu sienām nav miskastes (visā Nometņu ielas garumā no Slokas ielas līdz tirgum būs labi ja kādas 3). Otrais punkts: mīlīgie koka namiņi ir jauki un uomulīgi tikai no ārpuses... Principā tos vai nu jājauc nost, vai visus jārenovē un jāsiltina, jo dzīvot tajos nav iespējams, tikai izdzīvot. Tā perspektīvā raugoties izskatās, ka pēc gadiem Āgenskalns būs tāds pats "mirušais kvartāls" kā Ķīpsala, kuru savulaik padarīja par centram vistuvāko guļamrajonu. Divas maximas viena otrai blakus nozīmē mazbodīšu neizbēgamu bankrotu. Nekādu citādu vērojumu nav.
22.-Jan-2019 08:13 am - Iz klasiskās literatūras sižetiem (kā vēsta interneti, lasīšana darot labāku un empātiskāku
Dzīvoja reiz galvaspilsētā sīkuzņēmējs, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, kuram piederēja apģērbu un higiēnas preču bodīte. Bizness gāja no rokas, sieva piepelnījās kā istabene, bankā maziņš uzkrājumiņš, un nu jau palēnām kalt plānus par paplašināšanos un bērnu laišanu pasaulē. Vēl viņam piederēja arī dzīvoklis - par nākotni domājot, bija izmantiojis iespēju un ieguldījies nekustamā īpašuma iegādē, - kuru viņš nolēma izīrēt, lai vismaz NĪN un komunālos maksājumus segtu. Diemžēl tieši ar šo dzīvoklīti, kas bija ieplānots kā "drošības spilvens" katram gadījumam, sākās viņa problēmas.

Izīrēja uzņēmējs to kādam jaunam cilvēkam - it kā solīds, strādā "spēka struktūrās" (tātad likuma kalps ar stabiliem ienākumiem), nupat ieradies no provinces. Kā visai drīz izrādījās, tā bija kļūda. Īrnieks, kā lai to tā politkorektāk pateikt, nu nebija pats likumbijīgākais pilsonis šaipus Himalajiem. "Orgānos" iekārtojies par "blatu", pateicoties tēva draudzībai ar ietekmīgiem ļaudīm uzplečos. Izturējās derdzīgi: rupjš, netīrīgs, mēnešiem nemaksāja īri, toties regulāri pļēguroja ar draudziņiem, postīja īpašumu, traucēja kaimiņiem. Nu nelaime, ne īrnieks!

Kad nu saimnieks vairs nevarēja izturēt un sāka uzstājīgāk prasīt, lai īrnieks pilda savus pienākumus, sākās it kā nejaušu nelaimju virkne. Vispirms tika arestēta viņa sieva, kuru apsūdzēja valsts nodevībā. Valsts nodevībā, Karl! Istabeni! Gan veikalā, gan dzīvesvietā notika kratīšana, viss izvandīts, spoguļi sadaudzīti, skaidrā nauda no lādītes pazudusi. Pēc tam arestēja arī pašu uzņēmēju – izmisumā šis aizskrēja pēc palīdzības pie sava uzplečotā īrnieka, taču tas pats viņu arī nodeva dienesta kolēģiem. Un ko domājat? Arī nabaga sīkuzņēmējam "piešuva" valsts nodevību!

Ciešanu mērs bija pilns: apcietinājumā viņu dauzīja, pazemoja, turēja vienā kamerā ar recidīvistiem, kas par viņu augu diennakti ņirgājās, stiepa uz konfrontāciju ar kaut kādu uzplečoto, kas beigu beigās izrādījās ne tas, par ko uzdevās. Pie tam kamēr viņu mērdēja karcerī, tikmēr īrnieks piespieda viņa sievu stāties seksuālos sakaros.
Beigu beigās, izsistiem zobiem un sagrautu veselību palaida vaļā, pirms tam liekot parakstīties par brīvprātīgu sadarbošanos ar izmeklētājiem un kļūšanu par ziņotāju.

Taču ne uz ilgu laiku. Visai drīz atkal arestēja gan viņa sievu, kura bija cerējusi ar savu ķermeni paglābt ģimeni, gan viņu pašu. Sabija ieslodzījumā vairākus gadus, tā arī bez apsūdzības uzrādīšanas un tiesas. Viņu vienkārši mērdēja iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā. Kad beigu beigās palaida brīvībā, tad mūsu sīkuzņēmējs bija pilnībā izputināts: veikals bankrotējis, dzīvoklis atņemts. Tā visai īsā laika sprīdī stabils vidusslāņa pārstāvis tika padarīts par bomzi, kas nu pārtika no žēlastības dāvanām. Savukārt viņa īrnieks īstenoja spožu karjeru apsardzes dienestā. Bet uzņēmēja sievu vienkārši nogalināja, lai nemaisās pa kājām un lieku nerunā.

Kas tālāk notika ar bijušo galantērijas bodnieku Bonasjē, Dimā vecākais klusē.
22.-Jan-2019 08:12 am - Iz sarunas pie konjaka glāzes
- Interesanti, ka neviens filosofs nav bijis dendijs.
- Nu nevispārināsim. Par hellēņiem mēs tomēr nezinām nekā. Visnotaļ iespējams, ka Platōns špacierēja rūpīgi pomādētām ūsām, tērpies krāšņā no Austrumiem importētā stīmpanku zīda kimono. Bet tendence uz noplukumu, ko šie par atbrīvošanos no konvencionālisma dažkārt dēvē, vērojama gan. Taču drīzāk tas suns aprakts pašos cilvēkos. Dendijs, kā jau to norāda Hosē Ortega i Gasets, ir dzīvespriecīga personība ar tendenci uz hedonismu, līdz ar er kaifu no dzīves sīkumiem un stila. Savukārt ar filosofiju, tāpat kā ar dzeju un psiholoģiju, tendēti aizrauties ļaudis ar kādām nebūt dvēseles traumām. Nu tie, kas nespēj atrast sevi, cītīgi taustās pa pašrefleksijas tumsu un meklē, bet tā kā Maslova piramīda ir arī viņu pamatu pamats, tad arī ar nepārvaramu vēlmi misionāriski dalīties ar apkārtējiem ar tām nedaudzajām sevis druskām, ko atraduši.
31.-Dec-2018 06:36 am - iemetot aci cibā atcerējos
Savulaik, kad mēģināju rīkot sociālā plakāta izstādes, viens potenciālais mecenāts man atteica, sakot: "Es nekādus māksliniekus vairs neatbalstu un neatbalstīšu, jo man nepatīk ļaudis, kuri nevis pasaka "paldies", bet uzskata, ka tas ir mans pienākums, un viņi mani ar savu esamību aplaimo". :)
25.-Dec-2018 08:52 am - The Transformation of War - militārā vēsture
... )
This page was loaded Feb 24. 2019, 12:50 am GMT.