Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
2.-Feb-2018 02:25 pm - Tam Nameizam nav ne vainas
23.-Jan-2018 09:34 am - tāpat vien
Saka, ka ja Dievs kādu gribot sodīt, tad viņš tam atņem prātu. Te gan jāpiebilst, ka ja kādu grib sodīt Sātans, tad tas viņš tam piešķir nesatricināmu pārliecību un striktus politiskos uzskatus.
Rezultāts abos gadījumos vienāds taču, kā jau tas notiek ar Sātana izdarībām, viņa gadījumā rezultāts ir aplam pliekans un sekls – ne kripatas no tā cēluma, kas piemīt dažām prāta sajukšanas formām.
20.-Jan-2018 12:54 pm - Montekarlo
Starp citu, ja kāds vēlas bērnus aizvest vai pats aiziet uz īstu cirku, tad atgādinu, ka Montekarlo firstistē no 18. līdz 28. janvārim noris 42. cirkus festivāls.

8.-Jan-2018 10:38 am - par eshatoloģiskajām gaidām
Marksismam un nacismam, kā jau autoritārās domāšanas modeļiem, ir ļoti daudz kā kopīga (tāpēc šo pasaules uzskatu adepti tik viegli var saplūst nacionālsociālismā), taču viena no raksturīgākajām iezīmēm, šķiet, ir gaidas. Marksisti jau ~150 gadus gaida, kad beidzot sabruks pūstošais kapitālisms, aber nacisti jau ~150 gadus gaida, kad beidzot sabruks pūstošā Eiropa (~100 gadus – baltās rases izzušanu Eiropā).

Kari nāk un iet, dzimst jaunas valstis, izzūd vecās, paaudzes mainās, bet šie tik gaida: tūlīt, tūlīt kapitālisms sabruks, valūtas pagaisīs, tūlīt tūlīt baltie eiropieši bēs skatāmi tikai zoodārzos kā izmirstošas sugas pārstāvji! Tūlīt, tūlīt. Vismaz kaut kas šai pārmaiņu pilnajā pasaulē ir nemainīgs – šīs gaidas, ka "jau mūsu dzīves laikā" būs...



Parīzes zooloģiskajā dārzā tuvākajā nākotnē – 1932. gada zīmējums nacistu žurnālā "Kladderadatsch".
22.-Dec-2017 08:03 am - Kaprāna ietekmē...
Uzmetu aci Satversmes Preambulai (tie ir ar lielu pompu Satversmei pievienoti 6 teikumi, kuros pateikts tas, kā Satversmē nav, bet ko Satversmes tēvi noteikti bija klusībā iecerējuši). Proti, ir likumā iekalts, ka jā"godina savus brīvības cīnītājus".

Jautājums juristiem: vai tagad nesanāk, ka ja kāds zinātnieks-vēsturnieks izrok putekļainos arhīvu plauktos kaut ko tādu par brīvības cīnītāju rīcību kādā situācijā, kas nekādi neļauj godināt šo rīcību, tad šo zinātnieku par valsts konstitucionālo pamatu graušanu slodzīs cietumā?
22.-Dec-2017 08:00 am - Timotijs Snaiders: No nenovēršamā pie mūžīgā – jaunā nebrīvības politika
"(..) Vēsture, runājot sera Jesajas vēstures praktizēšanas garā, var palīdzēt mums paskatīties uz šīm divām lietām – nenovēršamību un mūžību – nevis kā dabiskām, nevis kā mums apkārt esošām, nevis kā domāšanas veidiem, bet gan kā idejām, un, ja tās ir idejas, tad tās ir dažas no daudzām citām idejām, un, ja mēs varam uz tām paskatīties kā uz idejām, ja mēs varam tās atšķetināt un ieraudzīt tās kā idejas starp citām idejām, kā lietas starp citām lietām šajā vēstures brīdī, tad mēs būsim spēruši pirmos soļus, lai sevi atbrīvotu, jo tieši tā ir vēsture. Vēsture ir mēģinājums atpazīt struktūras, mēģinājums ieraudzīt reālās lietas: kā tās nāk no pagātnes un virzās uz tagadni. Tikko jūs tās ieraugāt, jūs saprotat, kā tās darbojas, bet jūs saprotat arī to, kur paši atrodaties un ko esat spējīgi paveikt. Tā arī ir, man liekas, mana atbilde, mans pavisam pieticīgais risinājums šai jaunajai nebrīvībai. Ceļš uz brīvību, sākums ceļā uz brīvību ir zināt, kur jūs esat, un ideju vēsturē to var panākt, atpazīstot ideju patieso dabu, šajā gadījumā divu ļoti sliktu ideju patieso dabu: vienu sliktu ideju, kad ved uz vēl sliktāku. Šis ir piemērots vēsturisks brīdis, lai apstātos, ieraudzītu to, kas notiek mums apkārt, un izvēlētos kaut ko citu. Liels paldies."
22.-Dec-2017 07:43 am - Viļa Lāča un Džeka Londona stilā
1901. gada 27. martā Norvēģijā, Tjongsfjordā, zvejnieka ģimenē piedzima puišelis, kuru nokristīja par Gustavu.

No 12 gadu vecuma puikam nācās pašam sākt sev maizi pelnīt (tādi laiki bija), braucot zvejā. 17 gadu vecumā šis uzmunstierējās par jungu uz kravas tvaikoņa, un izvagoja visas pasaules jūras, metot ogles kuģa krāsnī, kaujoties ostmalu krogos, baudot daždažādus stipros dzērienus un eksotisku daiļavu miesu. Kā nu sanāca, kā ne, tak pašā 1920. gadu sākumā norvēģu tvaikonis gāja gar Jukatanas krastu, kur kādā miglas pilnā naktī līdz baltajām pelītēm apdzēries Gustavs nejauši pārvēlās pār kuģa bortu (to viņš pats pēc gadiem godīgi atzina, noliedzot biogrāfu rakstīto, ka aizmucis pēc strīda ar kapteini par neciešamo pārtiku). Taču Ēgila Skalagrimsona gēni nivaidēja miruši, t.i. jaunais žūpa ūdenī atžirga un spēja kā aizpeldēt līdz krastam.

Nolēmis jūrai kādu laiku atmest ar roku, Gustavs iekārtojās darbā cukurniedru pārstrādes rūpnīcā, kur pelnīja pusotru peso dienā. Bagāts no tā nekādi nekļūsi, taču tāds no viesstrādnieku liktenis – strādāt par vēdera tiesu un cerēt uz veiksmi. Un veiksme patiesi nāca! Pēc smaga darba dienas sēžot pie tekilas glāzes vietējā tavernā, no pudeles brāļiem viņš padzirdēja, ka pavisam netālu, Čičen-icā traki gringo tīra no sūnām vecus akmeņus un rok grāvjus. Protams, stulbāku nodarbi pasaulē izdomāt nevar, taču maksājot labi (kas vien jau pierāda, ka šie nav ar pilnu rubuli galvā). O! - Gustavs nosēcās, - un kā ērce ieķērās Fortūnai dibenā.

Nākamajā dienā viņš ieradās arheologu nometnē un stundām vazājās nopakaļus cienījamajam Dr.hist. Silvanam Morlī (Sylvanus Griswold Morley, 1883-1948) dīkdams, lai ņemot šo darbā. Varot rakt, varot arī nerakt – kā boss teiks. Morlī, lai kaut kā atkratītos no uzmācīgā skandināvu bomža, norādīja tam uz mežmalā rūsējošo studebekeru, sak, ja dabūsi to pie braukšanas, varēsi stūrēt. Par lielu izbrīnu zinātnieku draudzīgajam kolektīvam, pēc pāris dienām norakstītais lūznis ierūcās! Arheologi bija tikuši pie sava mehāniķa.



Neviens pat nenojauta, ka pēc pārdesmit gadiem vēstures zinātnē viens no dižākajiem prātiem un atzītākajiem speciālistiem senās Jukatanas arheoloģijā un Norvēģijas nacionālais lepnums būs arheoloģijas spīdeklis Gustavs Strēmsviks (Gustav Strømsvik, 1901-1983).
9.-Dec-2017 09:28 pm - Стефан Коллини. Зачем нужны университеты?
Демократическая плаха и экономический топор
Рецензия на книгу:
Стефан Коллини. Зачем нужны университеты?
А. И. Любжин

... )
8.-Dec-2017 07:18 pm - Университеты в Британии: очень краткая история
Отрывок из книги «Зачем нужны университеты?» историка и литературоведа Стефана Коллини об идеалах высшего образования, расширении его функций и фундаментальной структуре средневекового университета

... )
This page was loaded Feb 19. 2018, 5:50 am GMT.