Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
3.-Dec-2019 07:31 pm - Latviešu kareivju izvadīšana.
Vakar no sastādamiem tautas kara vīru bataljoniem pirmais pulciņš iestājās lielās tēvijas varenajā armijā. Jau ap plkst. no rīta brīvprātigie kareivji sapulcējās latviešu bataljona organizācijas komitejas telpās Tērbatas ielā Nr. 1/8, no kurienes tos sapulcināja bijušā „Olimpia" teātra sētā.
Ap plkst. 11 tur ieradās komitejas locekļi ar prāvu skaitu latviešu oficieru un jauno kareivju pavadoņiem - tautas zeltenēm. Bija dziļi sajūsminošs brīdis, kad tautas zeltenīites puškoja bāleliņus jaukām rozēm un košu puķu rotu un mīļiem uzmudinājumiem sargāt savu tēvu zemi. Diženībā sprēgāja katra dzidrās acis un brašībā sarka katra vaigs un - atjautībā šķetinājās pār katra lūpām tautas dziesmu pantiņi par tēvu zemes mīlestību ... “Caram uzticīgi kalpodami sargāsim savu tēvu zemi!" jaunie tautas kaŗa vīri zvērēja un - nerimstoši urrā-saucieni pavadīja viņu zvērestu.
Izpušķotos tautas kara vīrus nostādīja lielā grupā ar velosipēdistiem priekšā un nofotogrāfēja, pēc kam latviešu bataljonu organizācijas komitejas priekšnieks, apsveicis jaunos tēvijas sargus, sirsnīgos vārdos aprādīja viņiem to lielo uzticību, kādu viņiem un vispār latviešu tautai dāvina Krievijas valdība un augstāka kara priekšniecība ar atļauju organizēt tautas brīvprātīgo bataljonus.
Šis vēsturiskais notikums tiks ierakstīts zelta burtiem kaŗa vēsturē. Tas lai ir jums, mums un visai Caram un tēvijai līdz pēdējam asins pilienam uzticīgai tautai dārgs un ne uz brīdi neaizmirstams. Mums ir pārāk nopietns brīdis, kurā jūs stājaties varenās krievu armijas rindās zem tautas karoga, lai sadragātu vācu dzelzs varu, atsvabinātu mūsu dzimteni no viņu varmācībām un palīdzētu valdībai nodibināt mums laimīgāku nākotni. Dievs lai ir ar jums. Bet aiz jums stāv jūs mīlejošā un uz jums paļaujošā tauta. Kalpodami Caram, kalpojiet šavai tautai un tēvijai Augsta Virsvadoņa Nikolaja Nikolajevitča vadībā, kuram - urrā!"
Dziļā pacilātībā šalca urrā saucieni, kuriem sekoja kara orķestra pavadībā valsts himna, pavadīta jūsmīgiem urrā-saucieniem. Pēc aizlūguma par Caru un tēviju nodziedāja „Dievs, svētī Latviju" un tad sākās jauno tēvijas sargu gājiens uz noteikto sapulcēšanās vietu.
Iznākot uz ielas, šis gājiens ieviļņojās nepārredzamā ļaužu pulkā, kas šaņēma jaunos kareivjus jūsmīgām gavilēm, kuras pārspēja spēcīgais kara orķestris gājiena priekšgalā ar tautas dziesmas skaņām. “Nu ar Dievu Vidzemīte", kurai sekoja dažas citas piemērotas tautas dziesmas ar kara maršiem. Lieliskais gājiens plūda pa Elizabetes ielu. Aleksandra un Basteja bulvāriem un Nikolaja ielu uz Daugavas malu, kur bija sadrūzmējušies citi ļaužu pulki un jūsmīgi apsveica jaunos tēvijas sargus, kuri drīzi ievietojās plaškotās un orķestra pavadībā dziedot “Daugav' balta putodama", attālinājās lejup Daugavai, pavadīti dziļi sajustām ļaužu pulka gavilēm un urrā-saucieniem, kamēr vien bija saredzami jaunie varoņi un sadzirdamas viņu spēcīgās tautas dziesmu skaņas: “Dziedādami, spēlēdami ienaidnieku uzvarēs. Dziedādami, spēlēdami, no kariņa mājās nāks.”

Rīgas Ziņas, Nr.213 (02.08.1915)
1.-Dec-2019 06:44 pm - par to, vai skolā mācītais dzīvē vajadzīgs
Man kaimiņos dzīvo onkulītis, vēl senāks par mani (skolēni tam neticētu). Šausmīgi pļāpīgs! Kā mani noķer pagalmā pīpojot, tā klāt komunicēt. Sākumā viņš bija izdomājis, ka man tāds inteliģents feiss, tātad par mākslu jārunā. Kad uzzināja, ka no tās nekā nejēdzu, un knapi Maļeviču no Rozentāla atšķiru, tad saduga. Bet tikai uz brīdi - no cita kaimiņa uzzinājis, ka es savulaik mazliet vēsturi esmu pastudējis, metās man virsū par to. Nu tur atklāsmes par atlantu civilizācijām un tā. Ar laiku arī šī tēma apsīka, jo no manis tāds švaks sarunu biedrs - smaidu, piekrītoši māju ar galvu un sarunas vidū atceros, ka putra uz plīts... Pēdējā laikā onkulītis mainījis monologu pamattēmu - pēdējos mēnešus aktuāls ir viņa viedoklis par pedagoģiju. Tā nupat atkal šis mani noķēra mani aiz piedurknes:
- Nu redziet, skola vispār ir lieka! Jums kas no tā, ko skolā mācījāties, dzīvē noderēja?
Es ar smaidu:
- Pilnīgi viss.
- Nevar būt! Man dzīvē nekad nav vajadzējis ne kvadrātsaknes vilkt, ne deklinācijas skaitīt! Skolā pavadītie gadi ir zemē nomesti!
- Nu bet kad studējāt Mākslas akadēmijā, vai tad jums nelika mēnešiem ilgi vienu un to pašu Dāvida degunu zīmēt dažādos rakursos, visus tos ģipša uzstādījumus?
- Vajadzēja.
- Bet vai jums pēc tam dzīvē kaut reizi to Dāvidu bija nepieciešams zīmēt? Velti izšķiests laiks!
- Tā nav! Ja mani nebūtu spieduši to degunu zīmēt, es tagad nemācētu tik labi gleznot!
- Nu redziet, ja nebūtu skolā deklinācijas un saliktus sakārtotus teikumus veidot mācījies, mēs šobrīd vispār sarunāties nespētu.

/te pamācošais dialogs pārtrūka, jo es piepeši savu putru atcerējos :) /
21.-Nov-2019 05:26 pm - pajautā
Pa ilgiem laikiem ielūkoju cibā, ko ļaudis raksta kopēji redzamajā listē. Radās tikai viens medicīniska rakstura jautājums: vai jūzeris [info]khosmos ir [info]zum alter ego?
9.-Nov-2019 11:20 am - Rasu teorijas vēstures īsais kurss:
1900. gads, Londona – Kur redzam āfrikāņu arhitektus, zinātniekus, inženierus? Tā ir atpalikusi rase, nepilnvērtīgie.

1000. gads, Brēmene – Kur redzam līvu, zemigallu un letu karaļus, klosterus, mūra pilis un manuskriptus? Tā ir atpalikusi rase, nepilnvērtīgie.

100. gads, Roma – Kur redzam zilacaino ģermāņu, ķeltu un baltu arhitektus, filosofus, akveduktus? Tā ir atpalikusi rase, nepilnvērtīgie.

1900. gads p.m.ē., Tēbas - Kur redzam eiropeīdus arhitektus, ārstus, tēlniekus? Tā ir atpalikusi rase, nepilnvērtīgie.

10 000. gads p.m.ē., Larsa – es tajās jūsu eiropās esmu bijis neredzēju nevienu irigācijas kanālu, slīpēta akmens cirvi ebenkoka kātā, labības lauku. Tikai ledāji un mežoņi iepuvušu briežādu gurnautos. Tā ir atpalikusi rase, nepilnvērtīgie.
6.-Nov-2019 07:59 am - aizdomājos par vēstures zinātnes pamatjautājumiem
Laju vidū tradicionāls ir priekšstats, ka vēstures zinātnes galvenais uzdevums ir noskaidrot “kā bija”. Kāda bija tā pagātne, kas notika, kā ļaudis dzīvoja?

Kā nekā pats diženais fon Ranke noformulēja pamatprincipu: rakstīt vēsturi “tādu, kāda tā bijusi”. T.i. zinātnieka uzdevums ir vākt faktus, pēc iespējas vairāk faktu, lai varētu rekonstruēt pēc iespējas visaptverošāku pagātnes ainu. Atrast arhīvos pēc iespējas vairāk sīku detaļu, lai papildinātu kopainu vai atsevišķus tās elementus. Neba velti vairumā pagājušā gs. pirmajā pusē un vidū (Austrumeiropā daudzviet vēl pat mūsdienās) dapušo disertāciju un monogrāfiju ievados ik pa brīdim sastopam frāzes, ka konkrētā darba uzdevums esot “aprakstīt”, “parādīt”, “izpētīt” vai “analizēt” pagātni, savukārt recenzijās kā lielākais mīnuss tiek minēts: “atsaucēs pārāk maz arhīvu materiāla”.

Ranke, protams, bija dižs vēsturnieks. Taču vairāk nekā pirms pusotra gadsimta. Zinātne attīstās. Piemēram, biologi Rankes laikā nodarbojās ar to, ka meklēja, apkopoja un klasificēja visu iespējamo informāciju par visām sastopamajām vabolītēm un sen izmirošu kukaiņu atliekām, pētīja to uzbūvi. Savukārt mūsdienās bioloģija attīstījsies par zinātni, kas pēta pašu dzīvību, ar vērienīgām teorijām, kuras ļauj izskaidrot un prognozēt.

Šajā virzienā iet arī vēstures zinātne. Līdz ar to, pagājušā gs. vidū vēl aktuālais “kā?” sen zaudējis aktualitāti un nav vairs zinātne. Meklēt un vākt faktus par vēstures notikumiem ir interesanti no faktu kolekcionēšanas viedokļa, dod zināmu labumu - kā Lancmanis savulaik izteicās, - kā “mēslojums zinātnei”, taču tā nav zinātne.

Vēstures zinātnes pamatjautājums ir “kāpēc?”. Tas ir jautājums par cēloņu un seku kopsakarībām, kuras stiepjas no senatnes līdz mūsdienām, par likumsakarībām un faktoriem, kas nosaka sociuma attīstību.

Protams, bez faktu bagāžas te neiztikt. Ar to humanitārās zinātnes atšķiras no eksaktajām, ka pirms ķerties pie zinātnes, pētniekam gadu gaitā jāuzkrāj kvantitatīvi daudz lielāku informācijas apjumu. Tāpēc fon Rankes jautājums “kā?” ir aktuāls, taču tikai gadījumā, ja tas nav pašmērķis, bet gan ir pamats nākamajam solim, kas jau ieved zinātnē.

Sasniegts, tas aktualizē vēstures zināšanas un zinātni no mūsdienu un rītdienas viedokļa, jo cilvēce turpina attīstīties, taču pārāk daudzām mūsdienu aktualitātēm cēloņi sniedzas tālu pagātnē. Cits ir tas, ka rast atbildes uz jautājumiem “kāpēc?” ir ļoti grūti. Taču zinātne tāpēc ir zinātne, ka meklē.

P.S.
Subjektīvi šķiet, ka tīri intelektuālā līmenī vēstures zinātnei Latvijā vēl ilgi nebūs vērā ņemams globāls pienesums. Tāpēc, ka tīri tehniski nav apkopota faktoloģiskā bāze (ideoloģiski pamatotais solis atteikties no visa 19. gs. pētnieciskā mantojuma un 1919. gadā sākt vēstures pētniecību no nulles, plus vēl politiskās kolīzijas, nolēma šejienes domu krietnai atpalicībai).
24.-Okt-2019 03:48 pm - PSRS vēstures īsais kurss
Biedrs Ļeņins izveidoja lielinieku jeb komunistu partiju tās 2. kongresā. Savkārt partijas 1. kongresā to izveidojušie ebreju biedri no Bunda un pārējie, izrādījās mazinieki, Krievijas strādnieku šķiras interešu nodevēji.

Tikko kā biedrs Ļeņins nomira, izrādījās, ka viņa vietnieks - otrais cilvēks komunistiskajā partijā, - biedrs Trockis ir nodevējs. To atklājušie biedri Kameņevs, Zinovjevs, Staļins un Buharins atņēma nodevējam varu un izraidīja šo ārā no strādnieku valsts.

Pēc dažiem gadiem izrādījās, ka arī biedri Kameņevs, Zinovjevs un Buharins ir strādnieku šķiras interešu un valsts nodevēji. Biedrs Jagoda parūpējās, lai šie renegāti saņem pienācīgu sodu, tos nošaujot.

Vēl pēc dažiem gadiem izrādījās, ka arī biedrs Jagoda ir naidinieku aģents. To atklāja un ar biedra Jagodas akceptu par valsts nodevēja sodīšanu parūpējās biedrs Berija. Tūlīt gan izrādījās, ka biedrs Jagoda tomēr ir viltvārdis.

Pēc biedra Staļina nāves pārējie biedri atklāja, ka arī biedrs Berija ir viltvārdis – nav nekāds vis biedrs, bet gan valsts nodevējs. Biedrs Žukovs lika nodevēju arestēt un nošaut.

Taču visai drīz biedrs Hruščovs saprata, ka ja biedrs Žukovs nav īsti nodevējs, taču nav arī tāds īsts biedrs - atcēla to no vadošajiem amatiem armijā un aizsūtīja uz Odesu sagaidīt pensiju.
Pie vieniem traukiem atklājās, ka arī biedrs Staļins mums nav bijis īsts biedrs, bet gan tautas nodevējs un kaitnieks. Līdz ar viņu liela daļa no politbiroja biedriem. Tad Staļina līķi izmeta no mauzoleja, bet neuzticamos biedrus un to atbalstītājus ar Šepilovu priekšgalā godīgie partijas biedri patrieca no amatiem un aizsūtīja sagaidīt vecumdienas kur provincē.

Pagāja daži gadi un atklājās, ka arī biedrs Hruščovs patiesībā ir voluntārists, avantūrists, karjerists un nav labs biedrs. To atklājušais biedrs Brežņevs viņu atcēla no amatiem un aizsūtīja pensijā. Laiki bija demokrātiski - sliktos biedrus jau kādu laiku vairs nešāva.

Pagāja daudzi jo daudzi gadi. Tata jau sen bija paspējusi aizmirst visus tos sliktos biedrus, kā piepeši, kā zibens spēriens no skaidrām debesīm – biedrs Brežņevs no vecuma nomira! Tūlīt noskaidrojās, ka viņš nav bijis labs biedrs, bet gan prātu izkūkojis marasmātiķis, kurš vainīgs pie valsts stagnācijas.

Tad sekoja viens pēc otra vēl divi biedri, kas bija veci marasmātiķi, taču viņi no vecuma nomira tik ātri, ka neviens īsti nepaspēja iegaumēt to vārdus.

Lai valsts vadītāji tik ātri nemirtu, dodot tautai laiku ielāgot to uzvārdus, vai pat tēvavārdus, par valsts vadītāju iecēla jauno un žiperīgo Gorbačovu. Viņš atklāja, ka visi komunistiskās partijas biedri mums nav īsti biedri, bet gan kaitnieki un valsts panīkuma vaininieki, un patrieca visu komunistisko partiju.

Tādējādi PSRS beidza pastāvēt. Bet Gorbačovs izrādījās valsts nodevējs un kaitnieks…
23.-Okt-2019 07:11 am - par plānošanu un mērķtiecību
Primitīvā, vienkāršā sabiedrībā var atļauties visai sarežģīti plānot, jo dzīves plūdums ir aplam lēns. Sarežģītā sabiedrībā rezultātu dod vairs tikai vienkārši plāni. Savukārt pārsarežģītā sabiedrībā praktiski nekāda plānošana, pat īstermiņā, vairs nedod rezultātus, jo viss mainās pārāk strauji, jo ir pārāk daudz blakus faktoru, kas ievieš korekcijas. Nepaspēj rīta kafiju izdzert, kad jau kaut kas mainījies – kādas te vairs stratagēmas? Tāpēc nav brīnums, ka ļaudis atslābst un zaudē interesi ne tikai par kādu nebūt mērķtiecīgu darbību - ne tikai par savas dzīves plānošanu, bet arī par vēlamajiem rezultātiem kā tādiem. Kā būs, tā būs. Vērtības, par kurām iepriekšējās paaudzes “uz ežiņas galvu lika”, tagadējām kļūst aizvien vienaldzīgākas. Tā kā pasivitāte, neorganizētība un vienaldzība ir visnotaļ dabiskas daudzveidīgās sarežģītības sekas. Attiecīgi, iepriekšējo gadsimtu idejas, kas orientēja cilvēku uz aktivitāti, pašorganizēšanos un entuziasmu, pamazām izčākst, jo zaudējušas aktualitāti un drīz būs plauktiņā pie Renesanses un Apgaismības archīva. Kur perifērijā, kur sabiedrība vismaz daļēji saglabājusi robustākas struktūras, ir kas par šiem pocesiem šausminās un mēģina pretoties, taču tas ir kā ar tenisa raketi mēģināt paisumu atvairīt.
22.-Sep-2019 10:10 am - par tradicionālajām vērtībām
Tā ienāca prātā doma: vai tie kvēlie entuziasti, kas nemitīgi vārās par baltās rases pārākumu un pauž vēlmi atgriezties pie striktas sociālās hierarhijas stratifikācijas pēc izcelsmes kritērijiem - vai viņi apjēdz, ka ja tas notiktu, viņiem kā jau rednekiem nāktos rakt grāvjus, bet ja šie pavērtu muti muldēšanai par rasēm, kungs liktu šos vienkārši nopērt?
20.-Sep-2019 01:25 pm - /laika zoba saēsts, sena - 21. gs. pirmā puse, - anonīma manuskripta fragments/
“(..) Personības Izaugsmes Baznīca, kā vienmēr, bija stāvgrūdām pilna. Ienākuši pa viesmīlīgi augu diennakti atvērtajām durvīm, ticīgie bijībā slīdēja garām Maska, Kavasaki, Karnegija, Geitsa un Allena svētbildēm, noskūpstīja stiklu, aiz kura relikviārijā atradās mumificējies Stīva Džobsa pirksts, līdz nonāca lielajā lūgšanu zālē. “Tici sevi! Izvēlies mērķi! Sasniedz to!” – vēstīja zeltā mirdzoši burti virs altāra. (..) Sprediķis ilga piecas stundas, ar diviem kafijbreikiem un pārtraukumu netvorkingam. Kad bija iestājies klusums un izdzisis ekrāns, draudzes locekļi pārskaitīja Baznīcai pienākošos desmito tiesu no saviem startapiem, bet tie, pār kuriem bija nākusi Motivācija, ziedoja pat bitkoinu. (..)”
19.-Sep-2019 05:12 pm - No Vidzemes gubernatora atskaites 1806. gadā
1805. g. no publiskām izpriecām un kauna lietām ievāktais nodoklis ļāvis iekārtot Rīgā namu ārlaulības dzemdētājām, kur tuvāko mēnešu laikā nāca pasaulē jau 26 mazuļi.
This page was loaded Dec 10. 2019, 11:53 am GMT.