Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
23.-Mar-2018 08:25 am - Vācbaltieši - no vēstures izsvītrotie? // Domuzīme
"(..) Vācbaltieši nebija vācu nācijas diaspora, bet gan noteikta etniska grupa ar savu vēsturi, tradīcijām, izpratni, simboliem. Protams, migrācija šo grupu primāri saistīja ar vācu zemēm, un starp ieceļotājiem bija ļaudis, kas Baltijas vidē tā arī neiesakņojās. Ja mēģinām vilkt kādas paralēles, šodien ir apzīmējums «krievi», ar kuru reizēm ļoti plaši saprotam visus krievvalodīgos, kaut arī runa ir par vairākām grupām, kuru izcelsme, vēsturiskā saistība ar Baltiju un piederības izjūta tai katrā konkrētā gadījumā būtu jāanalizē dziļāk un niansētāk. (..)

Kopš tā brīža, kad latvieši sevi apzinājās kā kopu ar savu nacionālo identitāti, viņi sāka dzīvot savā atsevišķā informācijas telpā. Apmēram pusotru gadsimtu Latvijas teritorijā pastāvēja divas samērā nošķirtas informācijas telpas. Viens par otru neko negribēja zināt, neinteresējās vai ignorēja. (..)

vācbaltiešu elite šajos pāris gadsimtos lielā mērā bija tas elements, kas saturēja kopā ar valstu robežām sadalīto bijušās Livonijas telpu, un šīs kultūrtelpas vienotība bija viens no priekšnoteikumiem, lai šeit veidotos vienotais latviešu etnoss. (..)

Latviešu rakstītās kultūras vēstures, sevišķi iespiesto grāmatu, arī preses vēstures sākumu mēs atrodam tieši Baltijas vācu luterāņu mācītāju aktivitātēs, un tas ir t. s. apgaismības filantropisms, kas sākotnēji saistījās ar reliģiskām idejām, bet pakāpeniski pārauga plašākos apgaismojošos mērķos. Protams, līdzās elites misijai pastāv arī problēmas, kas saistītas ar sociālo kontroli. Atbalsis no šīs problemātikas varam saklausīt vēl 20. gs. 30. gadu beigās diskusijā starp Ludvigu Adamoviču un Heinrihu Šaudinu. Adamovičs rakstīja — jā, ir taisnība, ka Baltijas vācieši ir likuši pamatus latviešu izglītībai un kultūrai, bet latvieši par to nekad nav jutušies īpaši pateicīgi. (..)

Elite vispār ir konservatīvs elements, tā parasti nelabprāt reaģē uz jaunām situācijām, un vācbaltieši tolaik, visticamāk, palaida garām kādas iespējas ciešākai sadarbībai ar igauņiem un latviešiem, nepietiekami novērtēja, ka laiki ir mainījušies. (..)

savulaik ir nācies pētīt vācbaltiešu muižniecības politiku tautskolu jautājumos, un es varu apgalvot, ka tieši ar šīs elites atbildību un izpratni 19. gs. šeit tika likti pamati eiropeiskai izglītības sistēmai. (..)

1939. gadā daudzi no vācbaltiešu aizbraucējiem aiznesa līdzi domu, ka latvieši tā arī nav pratuši izveidot valsti, kurā var justies droši. (..)

jāsaka — mūsu kultūrā ir ļoti daudz savā pamatā vācbaltiska, ko mēs kā tādu neapzināmies. (..) Ikdienas ieražas — cik daudz ēdienu, kurus mēs pieskaitām latviešu virtuvei, ir vāciskas izcelsmes! Pildītās pankūkas ar gaļu — komm Morgen wieder! («Nāc rīt atkal» — tāpēc, ka tās otrajā dienā garšo tikpat labi); olā apcepta baltmaize — der arme Ritter («nabadzīgie bruņinieki», jo arī bruņiniekiem reiz pienāca posta laiki); Rosa Manna («debesmanna»), Schimmende Inseln («peldošās salas»), speķa pīrādziņi, «žagariņi» utt. Reiz ar studentiem mēģinājām aplūkot kulinārās tradīcijas gan Igaunijā, gan Latvijā, un sanāca, ka īsti latvisks ir varbūt vienīgi rupjmaizes kārtojums un pelēkie zirņi. Šo savstarpējo ietekmju jomu ar vācbaltiešiem latviešu vēsturnieki un kulturologi īpaši aktīvi diemžēl nav pētījuši."
20.-Mar-2018 10:50 am - Kūpinot rīta cigu aizdomājos...
Sakarā ar valsts 100gadi aizvien vairāk pasākumu ar atsauci uz pagātni. Tak mani mulsina, ka pat ja ko raksta par 19. gadsimtu, veido tematiskās izstādes, tad obligāti ilustrē ar seniem foto, kur redzami ļaudis tikai zemnieku apģērbā (t.s. tautastērpos). Man gan šķiet, ka, pirmkārt, arī zemnieki ikdienā tā nestaigāja, bet vilka ārā no lādēm tikai uz godiem (t.i. attēls neilustrē ikdienu nu nekādi), otrkārt, zemnieki bija tikai daļa no tā segmenta, kas saplūstot, izveidoja mūsdienu latviešu tautu. Man īsti nesaprotamu iemeslu dēļ (varu vien to skaidrot ar nacionālmarksistiski tautībniecisko tradīciju) citi tautas sociālie slāņi tiek ignorēti.

Nu tas ir tā, ka ja pēc gadiem divsimts, lai atspoguļotu latviešus 21. gs. sākumā, muzejos eksponēs un ilustrācijām izmantos tikai un vienīgi attēlus no Maskačkas, Zolitūdes vai Bolderājas iemītnieku godiem... nu tur adidas treniņbiksēs un lakkurpēs (ļoti smukās) un divlitrenēm rokā. Ar lepnumu.
17.-Mar-2018 01:19 pm - Malkojot kafiju un lasot
"(..) ir absolūti bērnišķīgs, pat dumjš priekšstats – es gan ceru, ka mūsdienās tā vairs nedomā: ja tu mīli savu dzimteni, tad drīksti to tikai slavēt, bet, kolīdz mēģini izzināt sarežģītāku situāciju un saprast, kāpēc cilvēki rīkojušies nepareizi, tad tā jau ir nodevība. Tas ir tik dumji! Ar dumjību ir grūti cīnīties. Tas, kurš slavē, ir patriots; kurš kritizē – nav patriots. Man tas riebjas."

Cilvēks ir brīvs tāpēc, ka viņš ir brīvs (Valentīnu Freimani intervē Inga Žolude un Lolita Tomsone) // Rīgas laiks. marts, 2018., 20. lpp.
2.-Feb-2018 02:25 pm - Tam Nameizam nav ne vainas
23.-Jan-2018 09:34 am - tāpat vien
Saka, ka ja Dievs kādu gribot sodīt, tad viņš tam atņem prātu. Te gan jāpiebilst, ka ja kādu grib sodīt Sātans, tad tas viņš tam piešķir nesatricināmu pārliecību un striktus politiskos uzskatus.
Rezultāts abos gadījumos vienāds taču, kā jau tas notiek ar Sātana izdarībām, viņa gadījumā rezultāts ir aplam pliekans un sekls – ne kripatas no tā cēluma, kas piemīt dažām prāta sajukšanas formām.
20.-Jan-2018 12:54 pm - Montekarlo
Starp citu, ja kāds vēlas bērnus aizvest vai pats aiziet uz īstu cirku, tad atgādinu, ka Montekarlo firstistē no 18. līdz 28. janvārim noris 42. cirkus festivāls.

8.-Jan-2018 10:38 am - par eshatoloģiskajām gaidām
Marksismam un nacismam, kā jau autoritārās domāšanas modeļiem, ir ļoti daudz kā kopīga (tāpēc šo pasaules uzskatu adepti tik viegli var saplūst nacionālsociālismā), taču viena no raksturīgākajām iezīmēm, šķiet, ir gaidas. Marksisti jau ~150 gadus gaida, kad beidzot sabruks pūstošais kapitālisms, aber nacisti jau ~150 gadus gaida, kad beidzot sabruks pūstošā Eiropa (~100 gadus – baltās rases izzušanu Eiropā).

Kari nāk un iet, dzimst jaunas valstis, izzūd vecās, paaudzes mainās, bet šie tik gaida: tūlīt, tūlīt kapitālisms sabruks, valūtas pagaisīs, tūlīt tūlīt baltie eiropieši bēs skatāmi tikai zoodārzos kā izmirstošas sugas pārstāvji! Tūlīt, tūlīt. Vismaz kaut kas šai pārmaiņu pilnajā pasaulē ir nemainīgs – šīs gaidas, ka "jau mūsu dzīves laikā" būs...



Parīzes zooloģiskajā dārzā tuvākajā nākotnē – 1932. gada zīmējums nacistu žurnālā "Kladderadatsch".
22.-Dec-2017 08:03 am - Kaprāna ietekmē...
Uzmetu aci Satversmes Preambulai (tie ir ar lielu pompu Satversmei pievienoti 6 teikumi, kuros pateikts tas, kā Satversmē nav, bet ko Satversmes tēvi noteikti bija klusībā iecerējuši). Proti, ir likumā iekalts, ka jā"godina savus brīvības cīnītājus".

Jautājums juristiem: vai tagad nesanāk, ka ja kāds zinātnieks-vēsturnieks izrok putekļainos arhīvu plauktos kaut ko tādu par brīvības cīnītāju rīcību kādā situācijā, kas nekādi neļauj godināt šo rīcību, tad šo zinātnieku par valsts konstitucionālo pamatu graušanu slodzīs cietumā?
22.-Dec-2017 08:00 am - Timotijs Snaiders: No nenovēršamā pie mūžīgā – jaunā nebrīvības politika
"(..) Vēsture, runājot sera Jesajas vēstures praktizēšanas garā, var palīdzēt mums paskatīties uz šīm divām lietām – nenovēršamību un mūžību – nevis kā dabiskām, nevis kā mums apkārt esošām, nevis kā domāšanas veidiem, bet gan kā idejām, un, ja tās ir idejas, tad tās ir dažas no daudzām citām idejām, un, ja mēs varam uz tām paskatīties kā uz idejām, ja mēs varam tās atšķetināt un ieraudzīt tās kā idejas starp citām idejām, kā lietas starp citām lietām šajā vēstures brīdī, tad mēs būsim spēruši pirmos soļus, lai sevi atbrīvotu, jo tieši tā ir vēsture. Vēsture ir mēģinājums atpazīt struktūras, mēģinājums ieraudzīt reālās lietas: kā tās nāk no pagātnes un virzās uz tagadni. Tikko jūs tās ieraugāt, jūs saprotat, kā tās darbojas, bet jūs saprotat arī to, kur paši atrodaties un ko esat spējīgi paveikt. Tā arī ir, man liekas, mana atbilde, mans pavisam pieticīgais risinājums šai jaunajai nebrīvībai. Ceļš uz brīvību, sākums ceļā uz brīvību ir zināt, kur jūs esat, un ideju vēsturē to var panākt, atpazīstot ideju patieso dabu, šajā gadījumā divu ļoti sliktu ideju patieso dabu: vienu sliktu ideju, kad ved uz vēl sliktāku. Šis ir piemērots vēsturisks brīdis, lai apstātos, ieraudzītu to, kas notiek mums apkārt, un izvēlētos kaut ko citu. Liels paldies."
This page was loaded Apr 23. 2018, 2:45 pm GMT.