Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
22.-Maijs-2017 07:31 am - JKP meklē novērotājus pašvaldību vēlēšanām
Ir svarīgi, lai 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās tiktu ievēroti visi normatīvie akti, kas uz tām attiecas – vajadzīgi novērotāji. Domāju, virtuves politologiem un studentiem dalība tajā varētu būt interesanta pieredze.

Jaunā konservatīvā partija (neokonservatīvie) aicina brīvprātīgos nodrošināt vēlēšanu apgabalu iecirkņos savu novērotāju klātesamību, aicina visus novērotājus un interesentus (Rīgā vien nepieciešami vēl aptuveni 90!) uz semināru, kas notiks:
Sestdien, 27. maijā, plkst. 15.00
Struktoru ielā 14, Rīgā (Agroresursu un ekonomikas institūts), otrajā stāvā - mazajā konferenču zālē.
Karte: https://goo.gl/maps/d9C4CpzZKVx

Pirms tam vēlams izlasīt Centrālās vēlēšanu komisijas mācību kursu https://www.cvk.lv/macibukurss/ (Reģistrēt jaunu lietotāju -> Loma: Partijas novērotājs -> Pašās beigās pieteikuma anketa kļūšanai par brīvprātīgo novērotāju nav jāaizpilda, jo JKP novērotāji iecirknī ieradīsies ar partijas pilnvarojumu).

Novērotāju vārdu, uzvārdu, personas kodu, (telefonu, e-pastu), paziņot Marijai Balcerei (Rīgas pilsētas vēlēšanu apgabalā) SMS veidā pa tel. 29 495 596, e-pasts: balceremarija@inbox.lv , https://www.facebook.com/marija.balcere , vai attiecīgās JKP nodaļas vadītājam.
15.-Maijs-2017 08:14 pm - 15. maijs
Te ieskanas tālruņa zvans. Pa ielām braukājot smagie automobiļi, pilni aizsargiem. Vai redakcija par to ko zinot? Nē, redakcijai tā pirmā ziņa.
“- Skat’, Ulmanis būs no visas tiesas nobijies, sacēlis kājās aizsargus! – Celms zobgalīgi nosmīn. Bet tad piebilst: – Pag’, jāpazvana Brunim, varbūt tam kas vairāk zināms. [Te domāts viens no sociāldemokrātu vadītājiem, Saeimas deputāts Bruno Kalniņš.] (..) Bruno? (..) te mums ziņo, ka pa ielām braukā aizsargi. (..) Ko tas īsti nozīmē (..)?
– Nu, Ulmanis jau teica… Tas laikam sakarā ar baumām par „leģionāriem”. Kabinets ar’ esot sanācis uz sēdi. Piezvani uz turieni (..).
Celms zvana uz ministru kabinetu.
– Adjutants Lūkina kungs? Te deputāts Celms. Palūdziet pie aparāta valsts kontrolieri.
– Nepareizi savienots! – noskan atbilde, un (..) klausule nolikta.
Celms izbrīnā ieplēš acis, sejā pazib uztraukums.
– Hm, ko tas nozīmē? – viņš iesaucas. – Tā taču bija Lūkina balss. Ko viņš māžojas?”
Ieskrien izsūtāmais zēns, saukdams, ka okupē sociāldemokrātu tautas namu. Tad arī pie redakcijas ir klāt vairākas smagās mašīnas, sprāgst rokas granātas, plīst stikli. Ir skaidrs, ka māju ielenkuši bruņoti ļaudis. Steidzīgi nodzēsuši ugunis, visi redakcijā esošie cilvēki glābjas pagrabā. Skriedami ierauga caur stikla durvīm, kā aizsargi iebrūk tipogrāfijā.
„- Savādi! – Celms prāto. – Kāpēc aizsargi?… (..) Aizsargi taču Ulmaņa pusē! Laikam kāda daļa būs pārgājusi pučistu pusē, citādi to nevar izskaidrot!”
Pēc kāda laika mašīnas aizbrauc, ārpusē atstājot sardzi. Četri redakcijas darbinieki nakti pavada tumšā pagrabā, joprojām nesaprazdami, kas patiesībā noticis. Celms spriež:
„(..) nevar būt šaubu, ka valdībai izdosies savaldīt pučistus. Gan jau drīz arī mūsu aplenkšana beigsies.”
No rīta redakcijā bez mitas zvana tālruņi. Izsūtāmais zēns, augšā uzlavījies, uz vēdera aizlien līdz aparātam. Nu noskaidrojas patiesība – naktī arestēti visi sociāldemokrātu līderi, izsludināts kara stāvoklis. Ulmanim jauna valdība.
11.-Maijs-2017 10:05 am - piespieda :)
"Ja es par ko no sirds ienīstu komunistus, tad par to, ka viņi piespieda mani kļūt par nacionālistu."

Augustīns Foksa (Agustín de Foxá y Torroba, 1906-1959)
11.-Maijs-2017 07:29 am - par cepienu nopietnību
Tā kā dievzemītes mežos ziloņi nedzīvo, toties ir daudz odu, tautieši gadsimtu gaitā iemācījušies uz skaitli trīs jebkuru nesvarīgu odu uzpūst par politisku ziloni.
9.-Maijs-2017 05:57 am - 9. maija pirmssākumi
9. maijā Senajā Romā sāka svinēt lemurāijas (Lemuralia) - mirušo piemiņas dienas. Uzskatīja, ka šajā laikā mirušo dvēseles klīst kā vampīri pa dzīvo pasauli un dzer to asinis pa pakšiem. Tāpēc romieši vācās barā un staigāja pa ielām (nezinu, vai ar senču fotogrāfijām mietu galos), klaigādami un rībinādami zobinus, vara katlus u.c. troksni radošus priekšmetus (ja šiem būtu bijuši tanki - gan jau ka palaistu pa bruģi, jo labi rīb) – uzskatīja, ka metāla rīboņa un šķindoņa baida tos garus projām. Mūsdienās šī datuma pirmsākums piemirsts, bet pats gājiens, trokšņošana un drope pēc tā palikusi.

8.-Maijs-2017 09:01 am - 9. maijs - veci cipari
Man vecmāmiņa deva padomu nekāpt virsū katrai uz taciņas pamanītai čupiņai, tad kedas nebūšot s...dos un nesmirdēšot, savukārt pamatskolā fizikā mācīja, ka katrai darbībai neizbēgami seko pretdarbība. Laudis melš, ka saprātīgs cilvēks spējot prognozēt, kāda tā pretdarbība būs, un izvēlēties, rīkoties, vai nerīkoties, atkarībā no paredzamā rezultāta.

9. maija sakarā manuprāt būtu interesanti korelēt ikgadējo pasākuma dalībnieku skaitu ar izmaiņām iekšpolitikas aktualitātēs (nu tur vēlēšanas u.tml.) kā arī ar nacionālistu aktivitātēm (nu tur minoritāšu skolu likvidēšanas aicinājumi, minoritāšu bērnudāzos valsts valodas ieviešana, valodu referendumi u.tml.) – varētu būt interesanti ar diagrammu līknēm paspēlēties:
* 09.05.1991. - pirmo reizi nekādas parādes, nekādu salūtu, bet Pārdaugavā pie pieminekļa salasās knapi 10 000 līdzjutēju.
* 09.05.1992. - nekādu svinību nav - valdība pozicionējas karā zaudētāju nometnē, kam nav jāsvin uzvarētāju svētkus, - mediji datumu ignorē, Pārdaugavā pie pieminekļa salasās kādi 6-8000 ziedu licēji.
* 09.05.1993. - nekādu svinību nav, 9. maija atzīmēšana ir tīri privāta lieta, līdzjutēji šoreiz salasās savi 20 000, parādās pirmie aģitatori, medijos klusums.
* 09.05.1994. - latviešu medijos klusums, piemin tikai, ka manīti Pārdaugavā pāris PSRS karogi, līdzjutēju skaits nav zināms (visticamāk, mazliet mazāk, nekā iepriekšējā gadā).
* 09.05.1995. - tuvojas Saeimas vēlēšanas, latviešu medijos sāk 9. maiju politizēt (vieni aicina iet un svinēt, otri paziņo, ka nacisma sagrāves atzīmēšana ir nostalģija pēc PSRS un nelojalitāte); Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 10 000 līdzjutēju.
* 09.05.1996. - Banku krīze pašā plaukumā, iedzīvotāji nīgri. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 20 000 līdzjutēju, aģitatori aicina klātesošos pievērsties šīs dienas politiskajām aktualitātēm, redzami vairāki paštaisīti sarkanie karogi.
* 09.05.1997. - Banku krīze beigusies. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās knapi 1-2000 (ziņo latviešu mediji) vai 8000 (krievvalodīgie mediji) pensionāri un pāris jaunie margināļi. Krievvalodīgie iedzīvotāji pasākumu ignorē.
* 09.05.1998. - Tuvojas Saeimas vēlēšanas un latviešu mediji atkal cenšas aktualizēt un rakstīt par 9. maiju, to politizējot "mūsējie/svešie". Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 10 000 līdzjutēju (latviešu mediji) vai 15 000 (krievvalodīgie mediji). Aģitē pret NATO.
* 09.05.1999. - Mediji pasākumam uzmanību nepievērš, Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 1000 līdzjutēju (latviešu mediji) vai 2-5000 (krievvalodīgie mediji). Ar runām uzstājas Rubiks, Ždanoka u.c., zvejojot sev elektorātu. Pirmo reizi pasākumā parādās nacbolu jauniešu grupiņa.
* 09.05.2000. - 55. gadu jubileja uzvarai, attiecīgi, ziedu licēju šoreiz mazliet vairāk, nekā iepriekšējā gadā, t.i. būs kādi 2500.
* 09.05.2001. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās ap 3000 līdzjutēju. Ar runām uzstājas Ždanoka u.c., zvejojot sev elektorātu.
* 09.05.2002. - Tuvojas Saeimas vēlēšanas un latviešu mediji atkal cenšas aktualizēt un rakstīt par 9. maiju, to politizējot "mūsējie/svešie". Ar runām uzstājas Jurkāns, Rubiks, Ždanoka u.c., zvejojot sev elektorātu. Latviešu medijos pirmo reizi sākas kampaņa par to, ka ziedu licēji pie pieminekļa publiski dzerot šņabi (kas aizliegts), cenšas tos pasniegt kā degradējušos margināļus – sākas kampaņa par krievvalodīgo permanento nelojalitāti un, ka šī ir tikai latviešu valsts. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās jau kādi 10 000.
* 09.05.2003. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās jau ap 7-80 000 līdzjutēju (ziņo krievvalodīgie mediji). Pasākums politizēts, tiek pasniegts jau kā ЗаПЧЕЛ organizēta opozīcijas mobilizācija. Piedalās Krievijas, Baltkrievijas, Tadžikistānas vēstnieki. Pirmo reizi pie monumenta organizēti atvestas jauniešu grupas no minoritāšu skolām.
* 09.05.2004. - NA aktualizē minoritāšu skolu reformas nepieciešamību, ko aktīvi reproducē latviešu mediji, bez tam tuvojas Eiroparlamenta vēlēšanas - politiķiem medusmaize elektorāta zvejā. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās jau ap 100 000 līdzjutēju, dominē sauklis "rokas nost no mūsu skolām".
* 09.05.2005. - Tā kā nekādu sabiedriski iekšpolitiski akūtu notikumu fonā nav, pasākumam politiķi un mediji pievērš mazāk uzmanību, un šoreiz Pārdaugavā pie pieminekļa salasās labi ja kādi 50 000 līdzjutēju. V.V. Freiberga dodas uz 9. maija svinībām Maskavā.
* 09.05.2006. - Tuvojas Saeimas vēlēšanas un latviešu mediji atkal cenšas aktualizēt un rakstīt par 9. maiju, to politizējot "mūsējie/svešie", ka Latvija esot tikai un vienīgi latviešu valsts. Pirmo reizi parādās Jura ordeņa lentas kā svētku simbols. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās 5-15 000 (latviešu mediji ziņo tikai par dažiem tūkstošiem).
* 09.05.2007. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazāks skaits līdzjutēju, nekā iepriekšējā gadā. Toties pārmaiņas ievieš ieradusies grupiņa latviešu nacionālistu, kas provocē kašķi (dižlatvieti Šiškinu policija aiztur par nacistu karoga vicināšanu, viņa kolēģi - par ziedu vaiņagu izspārdīšanu) - pirmo reizi 9. maiju sava elektorāta mobilizēšanai sāk izmantot latviešu neonacisti.
* 09.05.2008. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās kādi 15-20 000 līdzjutēju, pasākums noris klusu un bez ekscesiem. Sarkano karogu nav, tradicionālajiem ЗаПЧЕЛ zvejniekiem šoreiz uz tribīnes jādala vietu ar uz skatuves uznākušajiem SC.
* 09.05.2009. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās aptuveni 15-20 000 līdzjutēju. Atkal ierodas provocēt konfliktu latviešu nacionālisti - šoreiz Gardas "meitenes" (akciju pavada VL komanda, to filmējot). Uz skatuves parādās Lindermans (pirms tam praktiski aizmirsts kopš Atmodas laikiem), kuru aiztur policija. Politiķu vidū tribīnē pirmo reizi kāpj Ušakovs. "Latvijas Avīze" konstatē, ka "9. maijs līdzās atcerei aizvien vairāk atgādina krievu pikniku un nacionālo kopības dienu - tādu kā latviešiem ir Dziesmu un deju svētki".
* 09.05.2010. - Pasākums vairs nav iedzīvotāju daļas pašiniciatīva, bet to sāk organizēt biedrība "9.maijs.lv" (cieši saistīta ar SC). Fonā V.Zatlers dodas uz 9. maija svinībām Maskavā. Latviešu medijos aktīva kampaņa pret svētku svinētājiem, tiek uzsvērta to nelojalitāte valstij, naidīgums latviešu tautai u.tml., kas, protams, drīzāk mudina 9. maija svinētājiem pievienoties arī tos nelatviešus, kas līdz šim šo pasākumu ignorējuši. Fonā latviešu nacionālisti no VL-TB/LNNK īsteno propagandas kampaņu par parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts un pašvaldību skolās apmācību ieviest 100% (līdzšinējo 60%) latviešu valodā. Reaģējot uz šo fonu, Pārdaugavā pie pieminekļa salasās savi 100 000 līdzjutēju.
* 09.05.2011. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās savi 200 000 līdzjutēju, un nu 9. maijs kļūst par tādu kā nacionālās kopības dienu, 2. Pasaules karam paliekot jau otrā plānā. ЗаПЧЕЛ no pasākuma izspiesti, to pilnībā kontrolē SC. Latviešu medijos aktīva kampaņa pret 9. maija svinētājiem - uz Pārdaugavu dodoties tikai valstij nelojālie, - viegls šoks par tik lielu skaitu, šķendēšanās par transporta korķiem Pārdaugavā.

Datus pēc 2011. gada vairs neskatījos.
7.-Maijs-2017 11:30 am - What happened when an anti-Semite found he was Jewish?
Pirms pāris gadiem viens no ungāru nacionālistu partijas Jobbik līderiem, Eiroparlamenta deputāts Csanad Szegedi uzzināja (ļaunvēļi parakājās arhīvos), ka viņa vecmāmiņa un vectētiņš bijuši ebreji. Cilvēkam, kura viens no pamatlozungiem bija "Ebreji nopirkuši visu Ungāriju!", un kurš daudz pūļu veltījis 2PK laika "Ungāru gvardes" atjaunošanai (šī paramilitārā organizācija ņēma aktīvu dalību holokausta īstenošanā), tas bija liels trieciens. Diemžēl arī partijas biedriem – momentā tika aizmirsti visi viņa nopelni un kungs izslēgts no partijas rindām.

Tajā visā interesants šķiet viens aspekts, proti, mana empīriskā pieredze rāda, ka vislielākie nacionālisti un nacionālo vērtību sargātāji ļoti bieži izcelsmē ir etniski jaukti - kuriem identitātes meklējumos jāatsakās no kādas daļējas etniskas izcelsmes, pozicionējoties citā, - savukārt ļaudis, kurus izcelsmes problēmas neuztrauc, etniskajos jautājumos ir daudz tolerantāki un mierīgāki. Interesanti.
7.-Maijs-2017 10:29 am - 1922. gadā par Latvijas valūtu kļuva lats un tika dibināta Latvijas Banka
"Kādi bija instrumenti, ar kuriem Latvijas valsts un Latvijas Banka veidoja stabilo latu un uzturēja tā kursu, raidījumā Nauda laiku lokos stāsta vēsturnieks Āris Puriņš."

“Un te ir tas lielais noslēpums, ka līdz 1940. gadam Latvijas Bankas valūtas krājumi vai zelta krājumi seškārtīgi pārsniedza to summu [emitētās naudas daudzumu], kas bija nepieciešama valūtas segumam. Kāpēc? Kurš to pateiks šodien? Tur ir vajadzīga ļoti nopietna izpēte. Varēja būt viens subjektīvs variants – tie cilvēki, kas valsti uzbūvēja, zināmā mērā bija saistīti ar Piektā gada revolūciju, ar bēguļošanu, badu, dzīvi Eiropā utt. utt. un gatavoja sev atkāpšanos. Jo īpašas ticības tam, ka tā Latvija būs mūžīgi, par kādu [tagad] runā, nebija. 1920. gadā Meierovics, atgriežoties [Pēterim] Dardzānam ar Imantas pulku Latvijā, Meierovics skaidri un gaiši pateica: “Mums ir 20 gadi – un ne vairāk.” Tā ka viņi rēķinājās ar to, ka šī valsts ir īslaicīgs pasākums. Un tad – ko darīsim? Būs jāmūk. Kur mēs muksim? Atkal uz tukšu telpu? Nē, lai mums tur priekšā būtu kaut kāds krājums. Tas [valsts] zelts un valūta jau ārzemēs arī glabājās. Otrs iespējamais variants ir, ka viņi tomēr gatavojās karam un gribēja t naudu izmantot ieroču iepirkšanai. Bet ieročus nepārdeva. Tā ka Latvija jau faktiski tika uzmesta, kā raksta Klīve, bijušais Latvijas Bankas prezidents, jau 1936. gadā angļu pārstāvis ieradās pie Ulmaņa un pateica, ka Latvijas tas aizsargjumts – širmis – tiek noņemts. Vai tas bija sakarā ar to politiku, kādu uzsāka Ulmanis, skatoties uz Musolīni, uz šo korporatīvismu – katrā gadījumā pateica, ka Latvijai jādzīvo, kā nu pati prot. Un ieročus, kā mēs zinām, arī nedeva.”


P.S.
Puriņš man patīk tieši ar to, ka provocē, demonstrē negaidītu skatījumu un neļauj vēsturi ierāmēt klišejās. Pie tam ekonomikas vēsture Latvijā ir nu ļoooti maz pētīta (var pat teikt, ka 1. republikas ekonomika vispār nav pētīta).
29.-Apr-2017 10:01 am - DARBS. ĢIMENE. TĒVZEME.


Par franciskajām tradicionālajām vērtībām - Darbs. Ģimene. Tēvzeme. – Petēna valdība, 1941. gads.
This page was loaded Maijs 30. 2017, 6:38 am GMT.