Jautājums. Vai kāds draudziņš zina citu kādu draudziņu, kas dzīvotu Londōnā, tuvu centram (tb izmest līkumu pa centru cilvēku neapgrūtina - nav labi apgrūtināt svešus ļaudis), un kuram varētu uzbāzties ar lūgumu par mazu un godīgu samaksu iekāpt tur vienā archīvā un nokopēt pāris papīra lapiņas?

Pamanot pirms pāris nedēļām medijos ziņu, ka kaut kur pasaulē aizsācies kārtējais kašķis par biksēm - konkrētajā gadījumā nupat ASV Floridas štata Senāts apstiprinājis likumprojektu, aizliedzot jauniešiem skolās atrasties ar nošļukušām biksēm, - atomātiski atausa atmiņā lasītais par PSRS pareizo bikšu kampaņām: jau tūdaļ pēc 2PK partija un komjaunatne cītīgi apkaroja pārāk garas un platas bikses, nesekmīgi cenšoties pierādīt tā laika jaunatnei, ka tas esot neglīti un tā tikai ielu putekļi tiekot kulstīti.
Ar laiku šī mode pārgāja un vietā nāca apspīlētas un garumā līdz potītēm "stabulenes", kuras īpaši modes fani spēja uzstīvēt tikai guļus stāvoklī, pirms tam samitrinot drēbi. Stilīgos tramdīja komjaunatnes sapulcēs, pārmetot, ka bikšu īsums neatbilst pasaules skatījuma plašumam, nelaida iekšā ballēs, pāraudzināja darba kolektīvu sapulcēs utt. Pēc tam viss tas pats atkārtojās, sabiedrībai paužot sašutumu par t.s. kļošenēm, piepildot žurnālu "Dadzis" ar nosodošām karikatūrām (šajā laikā dzima animācijas filmu seriāls "Nu pagaidi!", kur neatņemams huligāna vilka atribūts bija kļošenes) utt. Uzskatīju, ka kas tik absurds var notikt tikai padomijā kā absurda kvintesencē, taču pamazām dzelzs priekškars krita, un sev par pārsteigumu uzzināju, ka cīņa par biksēm ir mūžsena gaismas un tumsas spēku arēnas daļa, kas notikusi visos laikos. Strīdējušies par biksēm: garas vai īsas, platas vai šauras, brīvi krītošas vai apspīlētas, tumšas vai spilgtas, vai tās vispār nēsāt, kas, kādā vecumā u.tml.
( par_biksēm )

Tāda mīlīga ģimenes komēdija "Susura diena" (Groundhog Day). Ripinot cauri kapiņiem, iešāvās prātā, ka ja pieņem reinkarnāciju kā realitāti, tad sanāk susura mūžs.

Ar ļoti precīzu uzskaiti nebija laika ņemties, taču posmā Teika-Briāna vidēji no 10 sastaptajiem velobraucējiem 9 pārkāpa visus man zināmos CSN (daudz jau es nezinu, taču pat man šķiet, ka ielas šķērsošana pie sarkanās gaismas, mīšanās pa pretējo joslu pret auto plūsmu u.tml. varētu dzīt nevelosipēdistus stresā). Pats vairāk uzmanījos no babuļiem ar setočkām, kuru mīļākā izklaide ir strauji mainīt virzienu tieši tad, kad cenšos netraucējot paripināt garām. Tāda diena.

Apkārt klīst ķēdes vēstule ar aicinājumu parakstīties pret mežu ciršanu, par putnu ligzdām u.tml. Tur viss skaidrs - svēta lieta, - aizgāju un parakstījos.

Aber tomēr moka tāds retōrisks jautājums: kur kokus cērt pavasarī? Vismaz Usmas mežos aprīlī mežā neviens cirtējs iekšā netiek - tehnika iestrēgs uzreiz, jo viss slapjš, sniegs kūst, dubļi - ja nu vienīgi ar mazo cirvīti aiz mājas kādu žagariņu. ;)

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/422606-eksamens_soke_un_samulsina_skolenus : "Šodien vidusskolēniem sākas centralizētais eksāmens angļu valodā. Pildot uzdevumus, daļa skolēnu bijuši šokā un nezinājuši, kā rīkoties, jo uzdevumi bijuši jauktā secībā. (..) Atbilžu lapā uzdevumi ir pareizā secībā: 1., 2., 3. Bet darba lapā 3. uzdevums bija pirms 2. uzdevuma. Līdz ar to lielākā daļa skolēnu sajauca, jo šķirstīja lapas pēc kārtas." Babuļi šokā un niknumā lauž krēslus.
Es IzM vietā paziņotu, ka tas gluži vienkārši ir viens no eksāmena pārbaudījumiem, tb vai vidusskolēns spēj pats bez priekšā teikšanas izdomāt (redz, dzīvē dažkārt būs pašam ko jādomā, visu mūžu māmiņa pakaļ neskraidīs, krusttēvs tavā vietā nedarīs), vai uzdevumi un atbildes ir pareizā secībā. Principā bērnudārza līmenis: klucītis lien iekšā kvadrātveida caurumā, bet cilindriņu var ietvietot apaļajā caurumā, tak šķiet, dažiem pat vidusskolā ar to ir zināmas grūtības. Un kad šāds indigo to videni beidz, pēc tam uz izdienu saņem bakalauru un maģistru, sāk veiksmīgu karjeru mārketingā, tad kamrādam vistu_zaglis atliek tikai dauzīt galvu pret sienu un piedzerties, jo adekvāti atbildēt nespēj. ;)

Tb laimīgiem jābūt - visu laiku sūdzās, ka skola nedodot praktiskas iemaņas reālajai dzīvei, - tad lūk jums praktiskas iemaņas (pie tam tas vēl nieks, salīdzinot ar izplatīto aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko, vajadzēja vakar, ASAP). :)

Dzīve kā tetrī: tikko kā paspēj vienu darbiņu, tā no augšas krīt virsū divi nākošie. Pietiek iepauzēt uz sekundi, lai apdomātu kā pagriezt un kur likt, kā jau jauni trīs krīt virsū. Pagaidām iekļaujos laikā, taču pat nopriecāties par to nav laika. Haotiska raustīšanās, nevis dzīves straume, kuras krastā tos ienaidnieku līķus gaidīt peldam.

Stāvot 3 ļaužu rindā Straupes pienotavas veikaliņā Teikā, Zemitāna laukumā, aizprātojos par izdevējautōrtiesību svētīgo lomu sabiedrībā. Laika bija daudz - ja kāds vēlas izbaudīt pēdējo padomju stila komunikāciju ar pārdevējiem, kur 3 cilvēku rindā jāstāv pusstundu kā minimums (ja pārdevēja izdomā tev tomēr pievērsties, nevis turpina pļāpāt pa tālruni ar družkām vai sāk liet jogurtu pa pudelēm), tad lai dodas uz Straupes bodēm, kur vēl vecā oldskūl plaukst un zeļ, bet pircējs ir nevēlams lūdzējs.
Pie šī brīža hipertrofētā datu nesēju blāķa informācijas gūzma jau ir tik liela, ka nu aizvien lielākas grūtības sagādā nevis atrast informāciju, bet gan atsijāt graudus no pelavām. Tb vērojama visnotaļ izteikta informācijas devalvācija gan faktoloģiskā, gan kvalitatīvā ziņā. Līdz ar to visas (K)AKA/LAA un Laipas dara svētīgu darbu, izslēdzot no aprites blāķi amatieru, kas ceptin cep peršas, ko pašas par dzeju un dziesmu vārdiem dēvē, esejiņas ar daudzpunktiem raksta, fotogrāfē ceriņus un tauriņus (jo spoguļkameras nu pieejamas visiem). Vo saņemas tāds grafomāns, par saviem līdzekļiem (biežāk gan caur paziņām iekš KKF) nodrukā grāmateli, kas būtībā ir tikai lieka papīra izšķiešana. Paies pāris gadi pēc tirāžas iznākšanas, otru tirāžu neviens negrasīsies drukāt (ja nu vienīgi autōrs to apmaksās) - kas notiks, ja nebūs tādi "meža sanitāri" kā (K)AKA/LAA? Pareizi - ieliks to sūdu internetā, gan jau kādas duras citēs, spams ies, flūdos pasauli. Bet šādu autōru ir daudz, viņu vārds, kā Rakstos teikts, ir leģions! Un ej to atrodi tajos informācijas grēku plūdos kaut ko sakarīgu.
Bet tad nāk meža sanitāri autōrtiesību aģentūru izskatā un uzliek veto, aizstāvot izdevēja tiesības. Rezultātā autōra darbs pēc pirmās tirāžas jau sāk lēni apaugt ar aizmirstības putekļiem, bet tos cik tur gadus post mortem ar garantiju nesagaidīs - uz rokas pirkstiem kontinenta līmenī var saskaitīt autōrus, kuru darbi kādu interesēs 50-75 gadus pēc viņu nāves. Nerunājot par visādu fabriku dzemdinātiem "māksliniekiem", kuru 3 akordu "kompozīcijas" piegāztu dzirdamo skaņas telpu kā nafta no avarējuša tankkuģa okeānu, ja vien mūs nesargātu autōrtiesību aģentūras - maksāt par to sūdu neviens negrasās, aber pēc gada gan autōrs, gan viņa džingls izkūpēji pagātnes miglā, un vienīgais, kas to atceras, ir vien paša autōra māmuliņa. Tb (K)AKA/LAA smuki aprok amatieru sēnalas aizmirstības kapā, sargājot sabiedrību kā dambis no amatierisma aktivitāšu plūdiem.
Protams, process maksā naudu, izdevēji grib pelnīt, skaļākajiem amatieriem muti jāaizbāž ar kupjūru (profesionāļi, redz, pelna ar savu darbu, nevis pabalstu no datu nesēju nodokļa u.tml.), tb nākas ignorēt nevainīguma prezumpciju kā jurisprudences pamatu, lai iekasētu solidaritātes vārdā no sabiedrības naudiņu. Sabiedrība pretojas (tipa, es par velti neklausos to sūdu, bet nu vēl man jāmaksā, lai nedzirdētu), taču aizmirst vienu - mēs maksājam autōrtiesību aģentūrām par komfortu, par iespēju pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no amatieriem un tos aizmirst. Tādas lūk domas, pērkot patiesi garšīgo Straupes pienotavas produkciju. ;)

Žēl, ka (K)AKA/LAA nedarbojās kur jau Senajā Divupē - vo nopatentētu kāds frīks šumers riteni (nomirtu gan nabadzībā, jo ražot pašam nebūtu sākumkapitāla, taču investōrs naudu dotu tikai apmaiņā pret patentu), prasītu patenta īpašnieki naudiņu par licenci, un mēs vēl tagad ar kājiņām uz Tērbatu čāpotu, nekādi dzelzs putni gaisā nelidotu (lidotu, bet tikai daži pa visu pasauli) - naudiņas licencēm nebūtu bijis ne antīkajos laikos, ne viduslaikos, - tb valdītu te Zelta laikmets un pastorāla Straumēnu idille, nevis dragreisi un praidi. :)

Krievu livejournalā grupa vēsturnieku ņirgājas par kādā diskusijā atskanējušu argumentu "Как он может заниматься историей майя, когда еще Русская история до конца не написана?!" kā par tupuma kvintesenci. Es kautri klusēju, to lasot, un neieminos ne pušplesta vārda, ka vēstures zinātne dievzemītē balstās tikai uz šīs paradigmas.