Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
par 1939. gada speciālo "pretuzbrukuma" operāciju 
Profile
Name: indulgence
Page Summary
Latest Month
Jūlijs 2023
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Search
Entry Tags
30.-Jun-2023 11:02 am
1939. gada vasarā Vācijas avīžu virsraksti:
- " Ir jāatbild! Polija pauž arprāta vēlmi sagraut mieru un tiesiskumu Eiropā!"
- "Varšava draud bombardēt Dancigu - Polija sajukusi prātā!"
- "Poliju pārņēmis haoss, vāciešu ģimenēm jāglābjas bēgot!"
- "Polijas armija tuvojas robežai ar Vāciju!"
- "Polijas spēlēšanās ar uguni var aiziet par tālu!"
- "Poļi apšaudījuši trīs mūsu pasažieru lidmašīnas!"
- "Dancigas koridorā liesmās vācu zemnieku mājas!"
- "Poliju pārņēmis militarizācijas trakums - armijā mobilizēti 150 000 vīru!"
- "Polijas armijas vienības tiek pārdislocētas uz pierobežu!"
- "Haoss un vardarbība Augšsilēzijā!"
1. septembrī Vācijas avīzes vēsta, ka Polija piespiedusi Vācijas bruņotos spēkus sākt "pretuzbrukumu".
7. septembrī publicēts dekrēts par nopietnu kriminālatbildību par Vācijas bruņoto spēku diskreditēšanu un apdraudēšanu.
11. septembrī praktiski visās avīzēs centrālais virsraksts "Poļi paši bombardē Varšavu!"
14. septembrī Vācijas bruņoto spēku ģenerālštāba paziņojumā presei teikts, ka poļu nacionālistu pretošanās spiež Vācijas bruņotos spēkus izmantot visus iespējamos līdzekļus, tai skaitā aviobombardēšanu un artilēriju, lai piespiestu poļus saprast viņu "rīcības bezjēdzīgumu".
Avīzes raksta, ka Polijas valdība pārkāpj visus iespējamos starptautiskos likumus, ar varu piespiežot civiliedzīvotājus ņemt rokās ieročus un aizstāvēt galvaspilsētu.
21. septembrī sauszemes spēku virspavēlnieks ģenerālis fon Brauhičs paziņoja, ka "pretuzbrukums" Polijai ir beidzies.
4. oktobrī prese raksta, ka "Anglijai jāuzņemas visu atbildību par Varšavas provocēšanu pretoties". "Volkische Beobachter" šodienas virsraksti: "Vācija tiecas pēc miera", "Mums nav nekādu agresīvu plānu pret Franciju un Angliju", "Nepieciešama visu Eiropas valstu sadarbība", "Priekšlikums rīkot miera konferenci".
- - - -
Shirer W. Berlin Diary: The Journal of a Foreign Correspondent, 1934-1941. - Alfred Knopf: New York, 1941

P.S.
Kā man skaidroja cibas gudrie prāti: ja karš nav pieteikts, kara nemaz nav, ir "specoperācija" (šai gadījumā specpretuzbrukums).
Comments 
30.-Jun-2023 01:38 pm
[info]covid_19
čuri? čuri? dzimtenei jāzin savus varoņus! pat ja tā nav kopēja!
30.-Jun-2023 05:01 pm
[info]krii
Par to, ka de facto notiek karš, nebūtu jāpārliecina pat pēdējie idioti.

Savukārt, jautājums - kāpēc netiek oficiāli de iure izsludināts karastāvoklis? - ir no pavisam citas operas.
1.-Jul-2023 08:17 am
[info]indulgence
Tas vispār nav jautājums.

Kopš 19. gs. 81 pasaules valsts ir pasludinājusi karastāvokli. 31 no tām Āfrikā, 21 - Latīņamerikā, 17 - Āzijā, bet 9 - Eiropā. Bolīvijā karastāvoklis tika izsludināts 15 reizes, Argentīnā - 14, bet Taizemē - 12. Sīrijā karastāvoklis ilga 48 gadus un beidzās tikai 2011. gadā. Protams, it bieži to izsludina kara gadījumā, kā tas bija 2006. gadā Izraēlā, sākoties karadarbībai ar Hesballā bruņotajiem spēkiem Libānā - Izraēla ir tik neliela valsts, ka jebkura karadarbība skar visu valsts teritoriju. Šī paša iemesla dēļ karastāvoklis tika izsludināts arī Gruzijā 2008. gadā, kad tai uzbruka Krievija.

Vairāk ir gadījumu, kad valsts piedalās karā, vai pat to izraisa, taču karastāvokli neizsludina. Tā 1. pasaules kara laikā ASV to neizsludināja vispār, bet 2. pasaules kara laikā izsludināja tikai Havaju salās. Absolūtais vairums 2. pasaules kara dalībvalstu neizsludināja karastāvokli, ja pēc tā nebija nepieciešamība. Korejas kara laikā neviena no karojošajām valstīm nepieteica karu citai valstij un neizsludināja karastāvokli (karastāvoklis pastāvēja vien pašā karadarbības zonā). Pie tam, kaut karadarbībā bija iesaistīti visi iespējamie ieroču šķiru veidi, juridiski tas nebija karš, bet gan "policejiska operācija" (Police action).

Taču vispār karastāvoklim ar karadarbību juridiski nav sakara - karastāvoklis ir valsts iekšēja lieta, pie tam to biežāk izsludina dabas stihiju vai sociālu nemieru gadījumā. Tā, piemēram, ASV karastāvoklis tika izsludināts Kalifornijā 1906. gadā, cīnoties ar zemestrīces sekām, Kolorado 1913. gadā, reaģējot uz kalnraču sacelšanos u.c. 1970. gadā Kanādā karastāvokli izsludināja Kvebekā, lai dotu bruņotajiem spēkiem vaļu tikt galā ar Kvebekas atbrīvošanās fronti. 1981. gadā karastāvokli izsludināja Polija, lai dotu bruņotajiem spēkiem vaļu tikt galā ar arodbiedrību apvienību "Solidaritāte". 2014. gadā karastāvokli izsludināja Taizemē, lai apspiestu masu protestus pret valdību sakarā ar amnestijas likumu. 2016. gadā karastāvokli izsludināja Turcijā, sakarā ar armijas puču. 2017. gadā karastāvokli izsludināja Filipīnās, Mindao salā, lai dotu armijai lielākas iespējas cīnīties ar islamistu radikāļiem.
P.S.
Kopš 1945. gada neviena valsts nav oficiāli pieteikusi karu citai valstij.
3.-Jul-2023 07:03 pm
[info]krii
Lieliski!
Man prieks, ka beidzot kāds piekrīt nelietot vārdkopu "izsludināt karastāvokli" situācijā, kad karastāvoklis izsludināts netiek. :)
2.-Jul-2023 02:03 pm
[info]telefontubbie
Visiem kariem ir ļoti līdzīgas pazīmes, kuras redz gan militārie, gan valdības, gan civilie, informācijas karš arī ir karš nepārprotami.
Leave a Comment to the Entry
This page was loaded Nov 18. 2024, 3:41 am GMT.