Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
29.-Jun-2017 06:42 am - Kad ekonomika tiek pakļauta ideoloģijai, jeb kolhozu idejas nerealizētie aizmetņi Latvijā
"Manis vēl neizsludinātais plāns paredzēja algota darba samazināšanu, ja ne pilnīgu likvidēšanu lauksaimniecībā pakāpeniski lielsaimniecību samazināšanas ceļā, zemei pārejot katru gadu dažu tūkstošu jaunu saimniecību rokās mantošanas vai pārdošanas ceļā. (..) Sakarā ar ne visai apmierinošajiem brīvprātīgas kooperācijas rezultātiem nācās domāt par piespiedu kooperāciju."

Citēts no: Kārlis ulmanis trimdā un cietumā. Dokumenti un materiāli. - Latvijas vēstures insitūta apgāds: Rīga, 1994., 323.-324. lpp.
15.-Maijs-2017 08:14 pm - 15. maijs
Te ieskanas tālruņa zvans. Pa ielām braukājot smagie automobiļi, pilni aizsargiem. Vai redakcija par to ko zinot? Nē, redakcijai tā pirmā ziņa.
“- Skat’, Ulmanis būs no visas tiesas nobijies, sacēlis kājās aizsargus! – Celms zobgalīgi nosmīn. Bet tad piebilst: – Pag’, jāpazvana Brunim, varbūt tam kas vairāk zināms. [Te domāts viens no sociāldemokrātu vadītājiem, Saeimas deputāts Bruno Kalniņš.] (..) Bruno? (..) te mums ziņo, ka pa ielām braukā aizsargi. (..) Ko tas īsti nozīmē (..)?
– Nu, Ulmanis jau teica… Tas laikam sakarā ar baumām par „leģionāriem”. Kabinets ar’ esot sanācis uz sēdi. Piezvani uz turieni (..).
Celms zvana uz ministru kabinetu.
– Adjutants Lūkina kungs? Te deputāts Celms. Palūdziet pie aparāta valsts kontrolieri.
– Nepareizi savienots! – noskan atbilde, un (..) klausule nolikta.
Celms izbrīnā ieplēš acis, sejā pazib uztraukums.
– Hm, ko tas nozīmē? – viņš iesaucas. – Tā taču bija Lūkina balss. Ko viņš māžojas?”
Ieskrien izsūtāmais zēns, saukdams, ka okupē sociāldemokrātu tautas namu. Tad arī pie redakcijas ir klāt vairākas smagās mašīnas, sprāgst rokas granātas, plīst stikli. Ir skaidrs, ka māju ielenkuši bruņoti ļaudis. Steidzīgi nodzēsuši ugunis, visi redakcijā esošie cilvēki glābjas pagrabā. Skriedami ierauga caur stikla durvīm, kā aizsargi iebrūk tipogrāfijā.
„- Savādi! – Celms prāto. – Kāpēc aizsargi?… (..) Aizsargi taču Ulmaņa pusē! Laikam kāda daļa būs pārgājusi pučistu pusē, citādi to nevar izskaidrot!”
Pēc kāda laika mašīnas aizbrauc, ārpusē atstājot sardzi. Četri redakcijas darbinieki nakti pavada tumšā pagrabā, joprojām nesaprazdami, kas patiesībā noticis. Celms spriež:
„(..) nevar būt šaubu, ka valdībai izdosies savaldīt pučistus. Gan jau drīz arī mūsu aplenkšana beigsies.”
No rīta redakcijā bez mitas zvana tālruņi. Izsūtāmais zēns, augšā uzlavījies, uz vēdera aizlien līdz aparātam. Nu noskaidrojas patiesība – naktī arestēti visi sociāldemokrātu līderi, izsludināts kara stāvoklis. Ulmanim jauna valdība.
7.-Maijs-2017 10:29 am - 1922. gadā par Latvijas valūtu kļuva lats un tika dibināta Latvijas Banka
"Kādi bija instrumenti, ar kuriem Latvijas valsts un Latvijas Banka veidoja stabilo latu un uzturēja tā kursu, raidījumā Nauda laiku lokos stāsta vēsturnieks Āris Puriņš."

“Un te ir tas lielais noslēpums, ka līdz 1940. gadam Latvijas Bankas valūtas krājumi vai zelta krājumi seškārtīgi pārsniedza to summu [emitētās naudas daudzumu], kas bija nepieciešama valūtas segumam. Kāpēc? Kurš to pateiks šodien? Tur ir vajadzīga ļoti nopietna izpēte. Varēja būt viens subjektīvs variants – tie cilvēki, kas valsti uzbūvēja, zināmā mērā bija saistīti ar Piektā gada revolūciju, ar bēguļošanu, badu, dzīvi Eiropā utt. utt. un gatavoja sev atkāpšanos. Jo īpašas ticības tam, ka tā Latvija būs mūžīgi, par kādu [tagad] runā, nebija. 1920. gadā Meierovics, atgriežoties [Pēterim] Dardzānam ar Imantas pulku Latvijā, Meierovics skaidri un gaiši pateica: “Mums ir 20 gadi – un ne vairāk.” Tā ka viņi rēķinājās ar to, ka šī valsts ir īslaicīgs pasākums. Un tad – ko darīsim? Būs jāmūk. Kur mēs muksim? Atkal uz tukšu telpu? Nē, lai mums tur priekšā būtu kaut kāds krājums. Tas [valsts] zelts un valūta jau ārzemēs arī glabājās. Otrs iespējamais variants ir, ka viņi tomēr gatavojās karam un gribēja t naudu izmantot ieroču iepirkšanai. Bet ieročus nepārdeva. Tā ka Latvija jau faktiski tika uzmesta, kā raksta Klīve, bijušais Latvijas Bankas prezidents, jau 1936. gadā angļu pārstāvis ieradās pie Ulmaņa un pateica, ka Latvijas tas aizsargjumts – širmis – tiek noņemts. Vai tas bija sakarā ar to politiku, kādu uzsāka Ulmanis, skatoties uz Musolīni, uz šo korporatīvismu – katrā gadījumā pateica, ka Latvijai jādzīvo, kā nu pati prot. Un ieročus, kā mēs zinām, arī nedeva.”


P.S.
Puriņš man patīk tieši ar to, ka provocē, demonstrē negaidītu skatījumu un neļauj vēsturi ierāmēt klišejās. Pie tam ekonomikas vēsture Latvijā ir nu ļoooti maz pētīta (var pat teikt, ka 1. republikas ekonomika vispār nav pētīta).
25.-Nov-2016 08:54 pm - Igauņu izturēšanās pret latviešu bēgļiem
Igauņu izturēšanās pret latviešu bēgļiem.
(iesūtīts)
Par igauņu izturēšanos pret latviešu bēgļiem, kuri atgriezušies caur Igauniju uz Latviju, presē līdz šim vēl nav rakstīts, bet tautā, kara iestādēs utt. daudz kas par to jau zināms, ka igauņi nelaiž nevienu latvieti cauri.
Gribu kā piemēru pievest gadījienu par savu ceļošanu.
Nodzīvoju vairākus gadus Maskavā. Nevarēdams sagaidīt komunistu valdības izbeigšanos un neizturot turienes apstākļus, nodomāju doties uz Latviju caur Igauniju. (..) tādēļ ka igauņi noslēguši mieru ar Krieviju un tādēļ domājams, vieglāka frontes pāriešana, turpretim latviešu frontē notiek kaujas. Nobraucis līdz Pleskavai, devos uz Igaunijas fronti un samērā diezgan viegli iekļuvu Igaunijā. Netālu priekš Verro stacijas tiku aizturēts un tā kā pēc saviem dokumentiem biju no Krievijas, tiku arestēts; visa nauda un bagāža atņemta un pats ievietots krātiņā pie štāba Pečoros.
Pie izmeklēšanas dabūju redzēt un dzirdēt, ka no kaut kādām draudzīgām attiecībām ar Latviju neesot ne vēsts un ka neesot ne mazākās cerības tikt caur Valku uz Rīgu. Pēc 5 dienām man paziņoja, ka pēc likuma neesot tiesības neviena latvieša laist cauri un tāpat uz likuma pamatu mana nauda konfiscēta. Prombraukdams no Maskavas, pārdevu visu savu iekārtu un drēbes, tā ka man bija klāt ap 20,000 rbl. domes un cara naudas. Ka šeit nav darīšana ar likumu, bet gan ar piesavināšanos, par to daudz jau dzirdēju Igaunijā, redzēju no tā, ka 10,000 rbl. domes naudas man atdeva atpakaļ, turpretim 6,000 rbl. cara naudas (500 rbl. gabalos) paturēja. Pie visas šīs lietas tas galvenais bija atpakaļ sūtīšana uz Krieviju. Apmēram 80 verstis bija jānoiet kājām zaldātu pavadībā (tas bija apm. marta mēn. vidū), tad pāri Pleskavas ezeram un ezera vidū mani zaldāti atlaida uz Krieviju... Ievērojot silto laiku, ledus bija apklāts ar ūdeni, izgāzos ledum cauri un tikko nenoslīku. Šeit redzama nežēlīga latviešu pazemošana, jo viņi taču varēja līdz krievu robežām nosūtīt pa zemes ceļu vai ar vilcienu. Par līdzīgiem gadījumiem daudz esmu dzirdējis arī no citiem.
O.K.

Igauņu izturēšanās pret latviešu bēgļiem. // Latvijas Sargs. Nr.143., 30.06.1920.
25.-Nov-2016 07:51 pm - Valsts un tēvijas nodevēji
Kad filmēs turpinājumu kinofilmai "Rūdolfa mantojums", kā reizi šis Virzas raksts varētu būt scenārija pamatā:

"Valsts un tēvijas nodevēji.

Kamēr armija neatkāpjas un cīnas, vezdama pārdabīgas kaujas ar Latvijas ienaidniekiem, un izpelnīdamās lielo valstu apbrīnošanu, cer, galu galā, piespiest pie zemes visus savus pretiniekus, dziļā aizmugurē atņirdz zobus un taisās izraut pamatu zem kājām visiem mūsu ieguvumiem visnekrietnākā nodevība. Tie ir latvieši, pret kuriem ir vērstas šīs rindas. Tie ir lauku saimnieki, ne visi, bet lielākā daļa no viņiem, kuri būdami zemes īpašnieki, kuru rokās visas pārtikas vielas un, kopā ar to, nostāda bada stāvoklī Latvijas pilsētas un visus tos, kuriem nav tā laime būt par māju īpašniekiem. Re, viņi ir gatavi visu pārdot – gaļu, miltus, kartupeļus, bet ne tikai par to naudu, kuru izlaidusi mūsu valdība, bet par to, ko aizstāv Bermonts, fon der Golcs, Kolčaks un Deņikins, par krievu naudu. Kad pret Rīgu tika sagatavots Bermonta uzbrukums, lai diskreditētu Latvijas valsti un viņas valdību, spekulanti beidza pārdot preces par Latvijas naudu. Ieslodzīšana cietumā uz sešiem mēnešiem, izsūtīšana pār fronti, ārpus Latvijas robežām, nāves soda daudzi panāca to, ka pāris dienās agrākais stāvoklis nostājas atkal savās robežās un tiesībās.
Tagad Bermonts daudzas pašos Rīgas vārtos un, lūk, lai viņam palīdzētu, lai vācu baroni un krievu ierēdņi atkal varētu uzsēsties uz nelaimīgās tautas pleciem, lauku saimnieki, tie, kuru rokās atrodas visa šīs vasaras lielā raža, liedzas ņemt Latvijas naudu. Viss Latvijas valsts mehānisms, strādnieki, pilsētu un lauku inteliģence, tie, kuri saņem savu algu Latvijas naudā, tiek nostādīti bezizejas stāvoklī. Un kamdēļ? Tamdēļ, ka zemes īpašniekiem ir nepatīkama neatkarīga Latvija, viņi netic tai un viņu acīs Latvijas valsts nauda ir tas pats, kas "kerenkas".
Nava vairs riebīgāka stāvokļa par šo, uz kādu ir nostājušies šie cilvēki. Armija cīnas uz dzīvību un nāvi, neapģērbta, aukstumā un tumsā, bet viņi ņem visu iespēju valstij viņai palīdzēt. Ierāvušies savu kažoku apkaklēs, viņi smejas par līķiem un asinīm, par veselas tautas varonīgu ideālismu.
Kad izgājušo gadu bruka Vidzemē lielinieki, tie bija tie paši saimnieki, kuri palika kurli pret visiem valdības uzsaukumiem. Nāca lielinieku terors, landesvēra briesmu darbi, bet rindas, kuras es rakstīju pirms lielinieku iebrukuma, vēl nava zaudējušas savu nozīmi.

Un smagie zemnieki, kas visus šitos gadus,
Nav karu jutuši, ne bēgšanu, ne badus,
Tiem sejā vienaldzīgā staro vienāds prieks,
Vai zemē tatārs, krievs vai vāciets valdnieks.
Ja pārdot, neatstājot savus kaktus siltus,
Var, simtkārtīgi pelnot, gaļu, graudus, miltus.
Ja sevī pilsonis to svešu neatrod,
Kas brīvībai un godam sevi visu dod,
Tad trulās dvēseles, nav diezgan nikna zvēra,
Ko es jums uzlaistu, lai ceļas posts bez mēra
Un būs tie kaimiņi, kas mira sendienās,
Kam nebūs piedzīvot lemts kauna ainas tās,
Ka latvietis, pret debess netaisnību kliegdams,
Ies apakš svešastības, verga plecus liekdams.

Viņi neko nava mācījušies un neko nava aizmirsuši. Nu ir pēdīgais laiks, savaldīt un uzlikt iemauktus viņu nekaunīgai iedzīvošanās kārei. Visiem tiem sodiem, ar kādiem Rīgā tika savaldīti spekulanti, divkārt pastiprinātiem, ir jākrīt uz laucinieku spekulantu, Latvijas naudas neņēmēju galvām, pastiprinātā kārtā tāpēc, ka viņi ir no mūsu pašu tautas. Latvijas saimnieciskā dzīve neko necietīs, ja, biedinājumu pārējiem, katrā pagastā redzamākie spekulanti tiek nosodīti. Valdības izdotie noteikumi pret spekulantiem un Latvijas naudas neņēmējiem jāizpilda bez kādas saudzēšanas.

Ed. Virza"

Virza Ed. Valsts un tēvijas nodevēji. // Latvijas sargs. Nr.180., 04.11.1919., 1. lpp.
30.-Okt-2016 11:17 am - par Krastkalnu un citiem
18.07.1919. Pagaidu valdības sēdē K. Ulmanis ziņoja, ka ASV pabalsta komiteja ir ar mieru nodot Pagaidu valdības rīcībā naudu, kas Rīgā ienākusi par amerikāņu komitejas piesūtītajiem miltiem, ja Pagaidu valdība atsauks politiskās apsūdzības Niedras kabineta atbalstītājiem, Rīgas pilsoņu komitejas locekļiem A. Krastkalnam, Purgalim, Reimersam un fon Samsonam. Ņemot vērā, cik ļoti nepieciešama nauda, un varbūtējo ASV miltu palīdzības sūtījumu pārtraukšanu gadījumā, ja ASV misijas prasība netiks pildīta, MK nolēma atsaukt visas šīm personām izvirzītās apsūdzības pretvalstiskā darbībā, pilnvarojot Ministru prezidentu tiem izsniegt attiecības apliecības. – LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 79.-80. lpp.
2.-Okt-2016 02:27 pm - vēlme dienēt armijā
L.P.W. Apsardzības ministrijai
Armijas virspavēlnieks
23. janvārī 1920. g.
№1793

Ļoti plaši sastopami gadījumi, kamdēļ sastādīts speciāls virspavēlnieka ziņojums, ka Latvijas pilsoņi un pat karavīri, lai izvairītos no karadienesta, vēršas citu valstu pārstāvniecībās ar vecām krievu pasēm un citiem tamlīdzīgiem dokumentiem, lūdzot iespēju pāriet šo valstu pilsonībā.

LVVA, 1468. f., 1. apr., 133. l., 202. lp.
2.-Okt-2016 02:14 pm - Vidzemes-Latgales koncentrācijas lēģeris Valmierā
Valmieras apriņķa un pilsētas komandants
17. oktobrī 1919. g.
Uz rakstu no 28. sept. š.g. zem №2722 paziņoju, ka Vidzemes-Latgales koncentrācijas lēģerī Valmierā neatrodas apcietinājumā bij. Austro-ungārijas čehu un slovaku tautības pavalstnieki.
komandants: virsleitnants Grundmans

LVVA, 1468. f., 1. apr., 133. l., 145. lp.
2.-Okt-2016 09:31 am - par kukuļiem un valsts ierēdņiem
1920. gada 2. februāra LR Pagaidu valdības MK sēdē tika nolemts, ka "no kukuļiem, kurus publika iemaksā valsts ierēdņiem un kalpotājiem, un kurus pēdējie nodod valsts kasē, izmaksāt 50% tiem, kuri naudu nodevuši valsts kasē".

LVVA, 1468. f., 1. apr., 83. l., 21. lp.
This page was loaded Aug 23. 2017, 2:44 pm GMT.