mako sans ielicis iekš http://vesture.sauc.lv/ J.Augškalna-Aberberga grāmatu „Latvijas socialdemokratiskā strādnieku partija. Vēsturisks atskats.“ (Rīga, 1929, izdevniecības p./s. „Nākotnes kultūra“).

( īsa_anotācija )

1919. gada 8. septembrī
Apsardzības ministrijai
Rīgas pilsētai piederošā skolas ēka Torņu ielā Nr.4 ceturtā septembrī tika ieņemta no 1. divīzijas štāba kvartirmeistara daļas priekš kaŗa laupījuma muzeja ierīkošanas. (..)
Rīgas dome

LVVA, 1468. f., 1. apr., 140. l., 327. lp.

1919. gada 2. septembrī
Iekšlietu Ministrijai
Iekšējās Apsardzības Nodaļai
Pagodinos paziņot, ka naktī uz 1. septembri š.g. Strazdes muižā, Talsu apriņķī, apkārt klejojoša lielinieku laupītāju banda, sastāvoša apmēram no 24 apbruņotiem vīriešiem, ka domājams ar Kretuli priekšgalā, ir izdarījuse iebrukumu un nolaupījuse: vienu cūku ap 8 pudu, 6 centnerus rudzu miltu, 5 burkas saftes, 5 kukuļus rudzu maizes, 1 tāļskatu, 2 ruļļus jumta papes un 2 mārciņas šķindeļu naglas - uz kopsummu 2393 rbl. 10 kap.
Apriņķa priekšnieks
LVVA, 1468. f., 1. apr., 140. l., 307. lp.

--------------------------------
Sevišķi manu sirdi aizkustināja, lasot šo ziņojumu, tās 5 burkas zaptes. ;)

Neraugoties uz to, ka 1918. gada vasara bija lietaina un tas bija neražas gads, pie tam vācu okupācijas vara bija krietni palaupījusi Kurzemes un Vidzemes zemniekus, tiem 1919. gadā nācās jostas sajozt vēl ciešāk. Saskaņā ar 1919. gada 28. februāra vienošanos starp Latvijas Pagaidu valdību un Igaunijas Pagaidu valdību, Igaunijas armija ieņemtajos Latvijas novados drīkstēja rekvizēt zemniekiem un izvest uz Igauniju 54 297 pudus rudzu, 13 351 pudus miežu, 44 151 pudu kviešu, 68 412 pudu auzu, 128 880 pudu kartupeļu. Ik mēnesi varēja rekvizēt un izvest: 462 pudu sviesta, 888 pudu cūkgaļas, 1750 pudu liellopu gaļas, 38 000 pudu siena, 10 000 pudu salmu. Vienošanās spēkā līdz abu valstu robežas galīgai nospraušanai.

LVVA, 1468. f., 1. apr., 134. l., 10. lp.

Tāpat vien iekrita acīs, sēžot archīvā un caurskatot bruņoto spēku veidošanos un personālsastāva izmaiņas, ka zināms CV standarts bija arī tajā laikā, ar savām standartfrāzēm, piemēram, katrs, kurš prasījās darbā Apsardzības ministrijā, neaizmirsa uzrādīt: "protu visas trīs vietējās valodas" (izglītotāki norādīja arī svešvalodu un seno valodu zināšanas).

22.02.1919. Liepāja
Apsardzības Ministra kgm.
Raports
21. februārī plkst. 2. no rīta Kūrmājas īpašnieks Selmeņa kgs. lūdza mani, vai es nevarētu pierunāt iet uz mājām 4 kareivjus, kuri esot iereibuši un sēžot ar trīs dāmām. Ieejot bufetes telpās, es redzēju virsnieku Grosvaldu, kurš tur stāvēja ar divi dāmām un teica, ka meklējot ūdeni. Selmeņa kgs ludza, lai šīs dāmas tūliņ pazūdot, jo viss sen jau esot slēgts un nevienam, kas še nedzīvojot, neesot tiesības te uzturēties. Arī es teicu to. Dāmas neklausīja un aizskrēja uz kabinetu, kur visa sabiedrība ieslēdzās. Lūgums dēļ iešanas uz mājām netika izpildīts. Lai nekompromitētos klātesošo privātpersonu klātbūtnē, es biju spiests braukt uz s/s "Saratowu" un ņemt patruļu lietas likvidēšanai. Attaisot kabineta durvis, mēs ieraudzījām kareivjus un dāmas brīvi sēžot, pie kam pat šineļi bij izklāti uz grīdas. Es lūdzu, lai iet uz mājām, pretējā gadījumā arestēšu. Cēsu rotas virsnieki - Maizīts, Līkums un Birkāns to tūliņ darīja, bet virsnieks Grosvalds bez zābakiem gulēja uz dīvāna un nelikās ne ziņas, teikdams, ka viņam neviens nevarot pavēlēt, viņš pats zinot ko darot. Prasot Kūrmājas īpašniekam, vai no klātesošajiem te kāds dzīvo, viņš teica, ka nē. Es biju spiests virsnieku Grosvaldu un trīs dāmas arestēt, pie kam tikai vienai no dāmām bija pase. Arī dāmas visu laiku smējās un tas nāca no tam, ka virsnieks Grosvalds neatzina manus rīkojumus. Ar pavadrakstu es virsnieku Grosvaldu un trīs dāmas nosūtīju Inženieru rotas komandierim, dēļ turēšanas apcietinājumā, līdz lietas noskaidrošanai. Otru dienu, kad es ierados kaŗa ostā, apcietināto telpās, arestētās personas tur vairs neatradās. Uz manu rīkojumu viņas nav atsvabinātas.
Ministrijas komandants J.Eisa
(LVVA, 1468. f., 1. apr., 135. l., 79. lp.)

Nākamajā lapā šajā lietā seko cits dokuments - Liepājas jaunformējamo spēku priekšnieka ziņojums, ka kapitans Eisa iedrāzies naktī garnizona telpās, kategoriski pieprasot karavīrus vērienīgiem "politiskiem arestiem", lai nepieļautu valsts apvērsumu un pasaules galu. Iedevuši šim patruļu, lai atšūtos, tak pārcentības pārņemtais kapitans atvedis Grosvaldu ar trim iereibušiem skuķiem, bet nopakaļus nākuši vēl 3 virsnieki, kas izskaidrojuši kā patiesībā bijis, tb visi palaisti mājās, aber Eisa esot visiem zināms zanuda, tb nūģis. :)

P.S.
Beigu beigās kapitans Eisa tā visiem bija noriebies, ka viņu pārcēla uz Iekšlietu ministriju.

Reti kad gadās palasīt grāmatiņu, kuras autors ir reizē tik kvēls un vienlaikus totāli infantils, kā Valdmanis savā "Starp dzirnakmeņiem". Grūts liktenis, taču dažviet tīri interesanti.

Vakar konstatēju, ka LVVA fonda Nr. 1515, 1. apr. (Latviešu atsevišķās rotas pavēles un sarakste 1918./19.), spriežot pēc aptaujas lapas, kopš fonda izveidošanas caurskatījis tikai viens pētnieks - V.Bērziņš 1991. gadā.

Principā Latvijas (ko pamatā te saprot tikai un vienīgi kā latviešu) vēsture pasaulē nevienam nav un nebūs vajadzīga un neinteresēs vairāk kā sāmu ziemeļbriežu ganu vēsture, kamēr vien dievzemītes vēsturnieki paši nevēlēsies stāstīt pasaulei par savu specifiku, un, galvenais, neiemācīsies to darīt pasaulei saprotama - kā minimums poststrukturāla vai postkoloniāla, - diskursa ietvaros.

Kas interesanti - tā kā šobrīd nav kāda viena vēstures zinātnes "centra", kas noteiktu Zināšanu pieaugsmes pamatvirzienus, ir iespējami visdažādākie fenomeni, tai skaitā arī interesants un nozīmīgs pienesums no Baltijas jūras austrumkrasta. Teorētiski ir iespējams.