pesimisms, skepse un infantilitāte
es no malas, pats par sevi
pēdējais 
17.-Nov-2014 10:46 am - fragments amerikāņu žurnālistes no Gārdneres korespondences no Rīgas, 1922. g. februāris
(..) "Tieši dienvidos no sešpadsmitās paralēles, ledus ieskautā līcī, atrodas Rīga, Latvijas galvaspilsēta. [..]
Un tomēr šajā ziemeļu galvaspilsētā visas dzīves formas tiek piekoptas ar lielu dedzību gan ziemā, gan vasarā, un ziemas sports brīvā dabā ir populārs pie tiem, kas tos var atļauties. Šodien Rīga ir vienīgi atspulgs no tās pirmskara bagātības, labklājības un enerģijas. Samazinājusies no pilsētas ar pusmiljonu iedzīvotāju līdz pašreizējam ceturtdaļmiljonam, un ar slēgtām fabrikām, kuru iekārtas ir evakuētas vai izlaupītas. [..] Šādos apstākļos ļoti nedaudziem cilvēkiem ir jebkādi Latvijas rubļi, lai atļautos izklaidi, atpūtu un sportu. Tādējādi daži desmiti cilvēku, kas svētdienas pēcpusdienā februāra sākumā izklaidējas uz sasalušās Daugavas ledus, neapšaubāmi ir tikai neliela saujiņa, salīdzinot ar pūļiem, kas kādreiz izbira uz ielas svētdienas pēcpusdienā šajā jautrajā pilsētā.
Izejot no Pēterburgas viesnīcas Pils laukumā, es devos divus kvartālus uz kreiso pusi, uz Daugavas krastmalu. Tieši man priekšā atradās pieci vīri, kas darbojās, cenšoties pārvilkt laivas korpusu pāri aizsalušajai upei. Viņiem bija ķeksis un tauva, kas ļoti līdzinājās novecojušām iedzīves pārvietošanas iekārtām Amerikā, un, izmantojot pašu fizisko spēku zirgu vietā, viņi mēģināja pārbīdīt uz priekšu smago [laivas] korpusu sprīdi pa sprīdim. Ik pēc minūtes viņi mēdza apstāties, lai apspriestos un pastrīdētos par labāko veidu, kā tikt galā ar savu uzdevumu. Ar šādu ātrumu, kādā redzēju viņus darbojamies, tie varētu sekmīgi pabeigt laivas pārvilkšanu pāri upei nedēļas vai divu laikā. Viņi nepievērsa īpašu uzmanību kodakam, ko vērsu viņu virzienā.
tālāk )
7.-Nov-2014 09:39 am - maniem kosmopolītiskajiem draudziņiem
Latvijas Vēsturnieku Komisijas organizēta
Starptautiska zinātniska konference
„Pirmais pasaules karš un tā sekas Baltijā”
Rīga, Raiņa bulv. 19 (Juridiskās fak. Konferenču zāle, 153.telpa), 2014. gada 14.novembrī. Konferences darba valodas latviešu un angļu, nodrošināts sinhrons tulkojums

9.30 – 10.00 - Reģistrācija
10.00 – 10.30 - Konferences atklāšana (vada Antonijs Zunda)

Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktora Gunta Zemīša uzruna
Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētāja Ineša Feldmaņa uzruna

tālāk )
7.-Nov-2014 09:34 am - maniem savas tautas nīdējiem draudziņiem
Kaut katru rītu mostos ar domu, ka vo šodien gan iespringšu visu noarhivēt (tas tomēr darbietilpīgs process, jo neļauj - vismaz uz MAC - noarhivēt visu gadu ierakstus optom, lai vecumdienās varētu memuāros iekļaut) un izdzēsties nahren no cibas, tā atkal gadās kas interesants, ar ko vēlme arī šeit padalīties (jo manas aktīvās virtuālās gaitas rit citās ārēs).

Dīvaina ir nevis vēstures avotu informācija, bet latviešu lasītāju pilnīgā nespēja šos avotus skatīt, kaut nedaudz atbrīvojoties no stereotipu valgiem. Pie tam latviešu lasītāji vēstures avotus lasa nevis no viduslaiku, bet mūsdienu cilvēka viedokļa, visu uztverot burtiski.
5.-Nov-2014 03:20 pm - maniem kosmopolītiskajiem draudziņiem
Visi var apmeklēt
Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskos lasījumus “Rīga un rīdzinieki arhīva dokumentos”
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zāle
2014. gada 7. novembrī

9.30–10.00 Dalībnieku reģistrācija
10.00–10.15 Atklāšana

tālāk )
31.-Okt-2014 09:17 am - savas tautas nīdējiem varētu šķist papolurarizēšanas vērts
Citās zemēs pirmo kauju par savas valsts neatkarību atzīmē valsts mērogā, dievzemītē tā visu aizmirsta un interesē tikai marginālu entuziastu saujiņu.

http://www.ziedot.lv/lv/project/2037
16.-Okt-2014 07:25 am - par valodas tīrību
Tikai niekojoties ar tulkošanu no krievu valodas, pamazām sāku apjēgt, cik daudz t.s. rusicismu ir latviešu valodā, kurus pierasts lietot ikdienā kā gluži dabiskus, taču principā tie ir burtiski pārnesumi. Nu piemēram, "это день совпался, как раз, с воскресеньем", ko bez problēmām gribas latviskot kā "šī diena, kā reizi, iekrita svētdienā". Nebūtu te tulkojies, tas "kā reizi" šķistu latviskāks par latvisku, un tā sargāšanai varētu pat latvisko tradīciju garā kādu ušīti uz Šķēdes kāpām vai Bikernieku mežu aizvest. Un šādu piemēru ir leģions, vai katrā otrajā teikumā. No vienas puses viegli tulkot aš burtiski, saglabājot pat teikuma uzbūvi, taču tik un tā māc aizdomas, ka latviešu valodas mūsdienu versijas iedibinātājs un redaktors fon Mülenbach's pār mākoņa maliņu ļoti pārmetoši noraudzītos. Un ja vēl paņem visus ģermānismus, ar ko tā valoda pilna... Šķiet, ka valodniekiem vieglāk būs tai senākajā indoeiropiešu valodā atrast nedaudzos oriģinālos vārdus, nekā atsijāt visvisādus aizguvumus un to formas.
29.-Aug-2014 10:01 am - 1918

Wisjaunākās ziņas.
Kara spēku darbības apvienošana.
Kā mums ziņo, starp Baltijas zemes sargiem un dzelzs divīziju notikusi vienošanās, saskaņojot abu pušu kara darbību un apvienojoties vienā kopīgā kara spēkā pret ienaidnieku un nodibinot kopīgu fronti.
Kaujas darbības saskaņošana zemes aizsardzībai bez šaubām atnesīs tikai labumu, jo lai gan līdz šim abi spēki apkaroja vienu un to pašu ienaidnieku un abu kara spēku darbība un nodomi viens otram bija zināmi, tomēr katris spēks rīkojās savrup. Taktiskā vadība paliek dzelzs divīzijas rokās.
No Rīgas frontes.
Kā mums ziņo, beidzamās divi dienās svarīgu notikumu frontē nav bijis.
Cēsu virzienā uzsācis kaujas darbību mūsu bruņotais vilciens. 27. decembrī tas aizgājis pa dzelzceļu līdz par Ieriķu stacijai. Ligatē bijusi kaujas sadursme ar lielinieku nodaļām, kuras bij šurp atnākušas. Lielinieki no Ligates atsisti atpakaļ līdz Ieriķiem, no turienes tie apšaudījuši Ligati bez jebkādiem panākumiem.
Skrīveru virzienā kaujas sadursmes nav notikušas. Tālāk par Skrīveriem lielinieki uz priekšu nav devušies, jo Rembatē, kuru izmeklēja mūsu patruļas, lielinieki nebij atrodami.
Kurzemē arī nav pārmaiņu.

“Jaunākās ziņas”, Nr. 35. 1918. gada 29. decembrī, svētdien, 5. lpp.


Interesanta ir norāde par "mūsu" bruņoto vilcienu. Līdz šim neesmu sastapies ar informāciju, ka jau 1918. gadā LR bruņoto spēku rīcībā bijis šāds devaiss.

21.-Aug-2014 01:17 pm - iz sociālo tīklu vēstures
"Divi inteliģenti tautieši, to vecums 40 g. atgriezušies no Krievijas. Vēlas aizmirst pagājību un vis... (nesalasāms) sapņainu nākotni pie latvju meiteņu krūts. Vēstuli pēc iespējas ar fotograf. un giograf. lūdzam nodot "Jaun. Z." kant. zem J un N 391"

"Oficiers, labdabīgs, lielākas lauku māju īpašnieks, vēlas nopietnā precības nolūkā sarakstīties ar jautrām un godīgām mātes meitām, ne vecāk par 30 gadu. Kapitāls nav no svara, bet gan izglītība un audzināšana. Vēstules ar īsu dzīves aprakstu (vēl arī fotogrāfiju, kuruuz vēlēšanos tiks atpakaļ sūtīta) adresējamas uz š avīzes kant. zem "JB 389"."

"3 inteliģ vīrieš kārtas radījumi, kopv. 80 g. kurus pārņēmušas ilgas pēc mierīgākas dzīves un glāstiem, bet kuru mat. apst. to neatļauj, vēlas nop. nolūkā iepazīties ar jaunavām (nesalasāmi) jaunas bezb. Netiek (nesalasāmi) arī atraitnes (nesalasāmi) ar dzīv. apt. un foto kuras tiks atpakaļ sūt. š. av. kant. zem "A. B. S. 381".

" Divas atraitnes, kopvec. 77 g. mīlīgas dabas ilgojas pēc mīļa mūža biedra no 45-50 g., atraitņi nav izslēdzami, tikai nopietni domātas vēstules lūdz nod. "Jaunāko Ziņu" kantorī zem "H. un A. N°394."

"Jaunākās ziņas", Nr. 36., otrdien, 31. decembrī 1918. gadā, 5. lpp.
20.-Aug-2014 01:10 pm - par sarunāšanos ne valsts valodā publiskā telpā
“Par vācisku sarunāšanos “Kazino” teātra telpās sauc pie atbildības kornetu Hugo Antonoviču fon Erberg-Košencijevsku no 1. Ņevas ielas Nr. 12 un Fridrihu Geju no Pērnavas ielas Nr. 27 ar Elzu Bērziņ no Avotu ielas Nr. 29, kas sarunājušies vāciski tramvaja vagonā.”

Rīgas Avīzes, 1915. gada 20. februāris (5. marts), 2. lpp.
20.-Jul-2014 11:30 am
Tēmai savulaik jau pieskāros, taču nu interesanti palasīt nevis manus intuitīvos amatiera spriedelējumus, bet gan krietni graduētāka autora pētījumu. Runa ir par Dr.hist. Lipšas Inetas monogrāfiju "Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā 1914-1939." (Zinātne: Rīga, 2014., 622 lpp. ISBN 978-9984-879-65-9), kur izrakstīju šo to no 151.-156. lpp.; 360.-365. lpp., 392.-399. lpp. un 541.-549. lpp.

Laukos jaunie cilvēki iepazinās siena vākšanas, kartupeļu lasīšanas, rudzu un vasarāju kulšanas talkās, kurās "puiši un meitas dabūja pa īstam izmeņģēties salmu gubenī" un tuvināšanos turpināja, "ejot meitās". (..) Rakstnieks Aleksandrs Grīns 1925. gadā "meitās iešanu" devēja "par to tradicionelo mūsu tēvu un sentēvu ieražu, kura uz laukiem ir modē vēl tagad". (..)

tālāk )

This page was loaded Nov 24. 2014, 2:05 am GMT.