Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
10.-Jun-2015 08:24 pm - par senču grūto dzīvesziņu un tikumiem
Par klaušu darbu smagumu visvecākie stendenieki atcerējušies stāstīt Kārlim Draviņam:
"Ik māja pārnedēļās sūtījusi kalpu (saimniekiem klaušās nebija jāiet) darbam muižā, kurš atgriezies tikai svētdienā. Par "liecinieku"uz muižu sūtīts kāds no vecākiem vīriem, kurš palīdzējis mazāk smagos darbos (mūrnieka palīgs, būvstrādnieks palīgdarbos u.c.). Darbos, strādāšanai kūtīs, dārzos, labības pļaujā, sūtītas arī kalpones. Bērniem vajadzējis iet lasīt vārpas, bet pēc kartupeļu novākšanas sievas varējušas ar grābekļiem pārrušināt vagas, arī bērni lasījuši kartupeļu mazumu.
Ziemā pa dienu bijis jābrauc uz mežu pēc malkas, ko jāsacērt, jāpiekrauj vezums un jāpārved muižā. (..) Katram saimniekam bija jānopļauj sešas pūrvietas t.s. liekās pļavas un jāaizved uz muižu gatavs siens. (..) Vaļenieki gājuši uz muižu pļaut riežas – par vienu nopļautu riežu atļāvuši sev nopļaut piecas pūrvietas no muižas pļavām; parasti mežainajā apvidū, bet, ja pļāvuši par naudu algā, tad maksāti divi rubļi par riežu.
Saimniekiem bijis jādod muižai arī nodevas – katru gadu viena zoss, trīs gadus vecs auns, viena vepra viduklis, noteikts skaits koka spaiņu (tos gatavojuši mājās). Nācies arī novīt 20 pinekļus zirgiem; tos vijuši no kaņepājiem un kadiķu lūkiem. Čupadu saimniekam, kuram bijis tikai trīs sieka vietas zemes, nav bijis jāsūta nevienu klaušās, toties viņam vajadzējis piegādāt 50 kadiķa lūku pinekļu. Turklāt katrām mājām (saimniecībai) bijis jāsavērpj svars – apmēram piecas mārciņas linu dzijas. (..) Klaušu laiku beigās katram otrajam saimniekam bijis jāsūta puisis muižas darbos. Tad salīguši kādu strādnieku, kurš nemaz vairs nav nācis mājās, bet dzīvojis muižā. Ēdienu viņam devuši saimnieki, katrs savu nedēļu. (..)
Bijušas tā sauktās "muižas kāzas" – rudenī, kad lauku darbi apdarīti, muiža pašpagastniekiem sarīkojusi plašas dzīres. Ļaudis cienāti ar ēdieniem un dzērieniem, un, mūzikai spēlējot, notikusi dejošana. (..)
Daudz kas zagts no muižas laukiem – gan kāļi, gan kartupeļi, gan daudz kas cits. Muižas laukos, laiksargam neredzot, pa nakti uz segām izdauzījuši rudzu kūļus, reizēm iegūstot ļoti daudz graudu. Dārzos zagti arī āboli. Dažreiz muižas sievas gājušas pat kūtī un govīm rāvušas ārā sienu no redelēm un devušas savai, tāpat ņēmušas no priekšnamā noliktiktajiem cūku kartupeļiem un nesušas savam lopam. Bijušas pat tādas kalpu sievas, kas pa dienvidiem, kad citi guļ, gājušas paslaukt citu govis.
Par mežu veci ļaudis bijuši tādos uzskatos, ka tas gan ir lielkunga īpašums, taču no tā kaut ko paņemt – tā neesot īsta zādzība, tikai tāda paņemšana. (..)
Saimniekiem vēl ap 1860. gadu parasti bijis viens puisis, trīs precēti kalpi, vēl kāda meita un viens vai divi gani."
No: Kalmanis Zigurds. Dzimtas nams. Stendes muižas veidošanās un attīstība 1288.-1920. - Aleksandra Pelēča lasītava: Dižstende, 2004., 44.-46. lpp.

Te man šķiet interesants gan klaušu smagums - verdzības laiki, - kad no saimniecības (saimnieku pāris, 1 puisis, 1 meita, 6 kalpi, 2 gani) tikai 1 kalps katru otro nedēļu strādā muižā, tb 9 pieaugušie paliek nomocītajā dzimtcilvēku saimniecībā strādāt sev, gadā nodevās 1 zoss, 1 auns, 1/2 cūkas (pie apstākļiem, ka ja nosprāgst zirgs vai govs, muižkungs iedod vietā jaunu), mājamatniecības rīku nodeva (2 nedēļu darbs visas ziemas garumā 1 cilvēkam), maksa par pļaušanu, ražas pārpalikumu savākšana u.tml. Taisni brīnums, kā tik šausmīgs apstākļos izdzīvojuši!
17.-Nov-2014 10:46 am - fragments amerikāņu žurnālistes no Gārdneres korespondences no Rīgas, 1922. g. februāris
(..) "Tieši dienvidos no sešpadsmitās paralēles, ledus ieskautā līcī, atrodas Rīga, Latvijas galvaspilsēta. [..]
Un tomēr šajā ziemeļu galvaspilsētā visas dzīves formas tiek piekoptas ar lielu dedzību gan ziemā, gan vasarā, un ziemas sports brīvā dabā ir populārs pie tiem, kas tos var atļauties. Šodien Rīga ir vienīgi atspulgs no tās pirmskara bagātības, labklājības un enerģijas. Samazinājusies no pilsētas ar pusmiljonu iedzīvotāju līdz pašreizējam ceturtdaļmiljonam, un ar slēgtām fabrikām, kuru iekārtas ir evakuētas vai izlaupītas. [..] Šādos apstākļos ļoti nedaudziem cilvēkiem ir jebkādi Latvijas rubļi, lai atļautos izklaidi, atpūtu un sportu. Tādējādi daži desmiti cilvēku, kas svētdienas pēcpusdienā februāra sākumā izklaidējas uz sasalušās Daugavas ledus, neapšaubāmi ir tikai neliela saujiņa, salīdzinot ar pūļiem, kas kādreiz izbira uz ielas svētdienas pēcpusdienā šajā jautrajā pilsētā.
Izejot no Pēterburgas viesnīcas Pils laukumā, es devos divus kvartālus uz kreiso pusi, uz Daugavas krastmalu. Tieši man priekšā atradās pieci vīri, kas darbojās, cenšoties pārvilkt laivas korpusu pāri aizsalušajai upei. Viņiem bija ķeksis un tauva, kas ļoti līdzinājās novecojušām iedzīves pārvietošanas iekārtām Amerikā, un, izmantojot pašu fizisko spēku zirgu vietā, viņi mēģināja pārbīdīt uz priekšu smago [laivas] korpusu sprīdi pa sprīdim. Ik pēc minūtes viņi mēdza apstāties, lai apspriestos un pastrīdētos par labāko veidu, kā tikt galā ar savu uzdevumu. Ar šādu ātrumu, kādā redzēju viņus darbojamies, tie varētu sekmīgi pabeigt laivas pārvilkšanu pāri upei nedēļas vai divu laikā. Viņi nepievērsa īpašu uzmanību kodakam, ko vērsu viņu virzienā.
tālāk )
7.-Nov-2014 09:34 am - maniem savas tautas nīdējiem draudziņiem
Kaut katru rītu mostos ar domu, ka vo šodien gan iespringšu visu noarhivēt (tas tomēr darbietilpīgs process, jo neļauj - vismaz uz MAC - noarhivēt visu gadu ierakstus optom, lai vecumdienās varētu memuāros iekļaut) un izdzēsties nahren no cibas, tā atkal gadās kas interesants, ar ko vēlme arī šeit padalīties (jo manas aktīvās virtuālās gaitas rit citās ārēs).

Dīvaina ir nevis vēstures avotu informācija, bet latviešu lasītāju pilnīgā nespēja šos avotus skatīt, kaut nedaudz atbrīvojoties no stereotipu valgiem. Pie tam latviešu lasītāji vēstures avotus lasa nevis no viduslaiku, bet mūsdienu cilvēka viedokļa, visu uztverot burtiski.
31.-Okt-2014 09:17 am - savas tautas nīdējiem varētu šķist papolurarizēšanas vērts
Citās zemēs pirmo kauju par savas valsts neatkarību atzīmē valsts mērogā, dievzemītē tā visu aizmirsta un interesē tikai marginālu entuziastu saujiņu.

http://www.ziedot.lv/lv/project/2037
16.-Okt-2014 07:25 am - par valodas tīrību
Tikai niekojoties ar tulkošanu no krievu valodas, pamazām sāku apjēgt, cik daudz t.s. rusicismu ir latviešu valodā, kurus pierasts lietot ikdienā kā gluži dabiskus, taču principā tie ir burtiski pārnesumi. Nu piemēram, "это день совпался, как раз, с воскресеньем", ko bez problēmām gribas latviskot kā "šī diena, kā reizi, iekrita svētdienā". Nebūtu te tulkojies, tas "kā reizi" šķistu latviskāks par latvisku, un tā sargāšanai varētu pat latvisko tradīciju garā kādu ušīti uz Šķēdes kāpām vai Bikernieku mežu aizvest. Un šādu piemēru ir leģions, vai katrā otrajā teikumā. No vienas puses viegli tulkot aš burtiski, saglabājot pat teikuma uzbūvi, taču tik un tā māc aizdomas, ka latviešu valodas mūsdienu versijas iedibinātājs un redaktors fon Mülenbach's pār mākoņa maliņu ļoti pārmetoši noraudzītos. Un ja vēl paņem visus ģermānismus, ar ko tā valoda pilna... Šķiet, ka valodniekiem vieglāk būs tai senākajā indoeiropiešu valodā atrast nedaudzos oriģinālos vārdus, nekā atsijāt visvisādus aizguvumus un to formas.
29.-Aug-2014 10:01 am - 1918

Wisjaunākās ziņas.
Kara spēku darbības apvienošana.
Kā mums ziņo, starp Baltijas zemes sargiem un dzelzs divīziju notikusi vienošanās, saskaņojot abu pušu kara darbību un apvienojoties vienā kopīgā kara spēkā pret ienaidnieku un nodibinot kopīgu fronti.
Kaujas darbības saskaņošana zemes aizsardzībai bez šaubām atnesīs tikai labumu, jo lai gan līdz šim abi spēki apkaroja vienu un to pašu ienaidnieku un abu kara spēku darbība un nodomi viens otram bija zināmi, tomēr katris spēks rīkojās savrup. Taktiskā vadība paliek dzelzs divīzijas rokās.
No Rīgas frontes.
Kā mums ziņo, beidzamās divi dienās svarīgu notikumu frontē nav bijis.
Cēsu virzienā uzsācis kaujas darbību mūsu bruņotais vilciens. 27. decembrī tas aizgājis pa dzelzceļu līdz par Ieriķu stacijai. Ligatē bijusi kaujas sadursme ar lielinieku nodaļām, kuras bij šurp atnākušas. Lielinieki no Ligates atsisti atpakaļ līdz Ieriķiem, no turienes tie apšaudījuši Ligati bez jebkādiem panākumiem.
Skrīveru virzienā kaujas sadursmes nav notikušas. Tālāk par Skrīveriem lielinieki uz priekšu nav devušies, jo Rembatē, kuru izmeklēja mūsu patruļas, lielinieki nebij atrodami.
Kurzemē arī nav pārmaiņu.

“Jaunākās ziņas”, Nr. 35. 1918. gada 29. decembrī, svētdien, 5. lpp.


Interesanta ir norāde par "mūsu" bruņoto vilcienu. Līdz šim neesmu sastapies ar informāciju, ka jau 1918. gadā LR bruņoto spēku rīcībā bijis šāds devaiss.

21.-Aug-2014 01:17 pm - iz sociālo tīklu vēstures
"Divi inteliģenti tautieši, to vecums 40 g. atgriezušies no Krievijas. Vēlas aizmirst pagājību un vis... (nesalasāms) sapņainu nākotni pie latvju meiteņu krūts. Vēstuli pēc iespējas ar fotograf. un giograf. lūdzam nodot "Jaun. Z." kant. zem J un N 391"

"Oficiers, labdabīgs, lielākas lauku māju īpašnieks, vēlas nopietnā precības nolūkā sarakstīties ar jautrām un godīgām mātes meitām, ne vecāk par 30 gadu. Kapitāls nav no svara, bet gan izglītība un audzināšana. Vēstules ar īsu dzīves aprakstu (vēl arī fotogrāfiju, kuruuz vēlēšanos tiks atpakaļ sūtīta) adresējamas uz š avīzes kant. zem "JB 389"."

"3 inteliģ vīrieš kārtas radījumi, kopv. 80 g. kurus pārņēmušas ilgas pēc mierīgākas dzīves un glāstiem, bet kuru mat. apst. to neatļauj, vēlas nop. nolūkā iepazīties ar jaunavām (nesalasāmi) jaunas bezb. Netiek (nesalasāmi) arī atraitnes (nesalasāmi) ar dzīv. apt. un foto kuras tiks atpakaļ sūt. š. av. kant. zem "A. B. S. 381".

" Divas atraitnes, kopvec. 77 g. mīlīgas dabas ilgojas pēc mīļa mūža biedra no 45-50 g., atraitņi nav izslēdzami, tikai nopietni domātas vēstules lūdz nod. "Jaunāko Ziņu" kantorī zem "H. un A. N°394."

"Jaunākās ziņas", Nr. 36., otrdien, 31. decembrī 1918. gadā, 5. lpp.
20.-Jul-2014 11:30 am
Tēmai savulaik jau pieskāros, taču nu interesanti palasīt nevis manus intuitīvos amatiera spriedelējumus, bet gan krietni graduētāka autora pētījumu. Runa ir par Dr.hist. Lipšas Inetas monogrāfiju "Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā 1914-1939." (Zinātne: Rīga, 2014., 622 lpp. ISBN 978-9984-879-65-9), kur izrakstīju šo to no 151.-156. lpp.; 360.-365. lpp., 392.-399. lpp. un 541.-549. lpp.

Laukos jaunie cilvēki iepazinās siena vākšanas, kartupeļu lasīšanas, rudzu un vasarāju kulšanas talkās, kurās "puiši un meitas dabūja pa īstam izmeņģēties salmu gubenī" un tuvināšanos turpināja, "ejot meitās". (..) Rakstnieks Aleksandrs Grīns 1925. gadā "meitās iešanu" devēja "par to tradicionelo mūsu tēvu un sentēvu ieražu, kura uz laukiem ir modē vēl tagad". (..)

tālāk )

19.-Jun-2014 07:40 pm - par igauņu bāleliņu palīdzīgo roku Latvijas Neatkarības karā
Ziemeļvidzemes pārvaldes priekšnieka A.Perlbaha ziņojums iekšlietu ministram A.Bergam par situāciju Igaunijas okupētajā Vidzemes daļā 1919. gada beigās un 1920. gada sākumā:

"Frontei tuvākajās vietās, piemēram, Balvos, igauņi plašos apmēros gūsta sievietes, aizved tās nedēļām projām vai izvaro turpat uz vietas. Tā kā Balvu saimniecību vīriešu iedzīvotāji gandrīz visi bez izņēmuma cīnās partizānu pulkos turpat lielinieku frontē, tad mājās palikušas tikai sievietes. Viņas izpilda uz saimniecību krītošās klaušas, brauc šķūtīs utt. Ļoti bieži atgadās, ka bruņoti igauņi pieprasa neoficiāli šķūtis un spiež braukt taisni tai sievietei, kura viņiem patīk. Izlietodami draudus un spaidus, tie aizbraucs ar viņu uz vairāk dienām, izvarodami braucēju. Citreiz ierodas lauku mājās igauņi ar kandžas aparātu, salaupa miltus, izdedzina kandžu un piedzeras: pēc tam uzbrūk neapbruņotām sievietēm, gūsta un pastrādā patvarības. Šādos gūstos piedalās arī virsnieki. Ja sievietes noslēpjas un nav sadabūhjamas, tad ar zobeniem sakapā gultas un segas. Kāds 2. kavalērijas pulka virsnieks pēc šāda bezpanākuma uzbrukuma, kad mājās jaunākās sievietes nerādījušās no paslēptuvēm, iesviedis jumtā rokas granātas, bļaustīdamies: "Žēl, ka neaizdedzās." Izlieto meitu gūstīšanai arī citus līdzekļus. Apvainodami tās par komunistēm, igauņi tās arestē un, patvarību izmocītas, pēc dažām dienām palaiž brīvībā. Sievietes Balvos ir pastāvīgās bailēs. Tās bēg uz kaimiņiem un lūko izvairīties. Liela daļa izņem pagastu valdēs pases un atļaujas un aizceļo."

LNA-LVVA, 6033. f., 1. apr., 30. l., 16.-17. lp.

This page was loaded Aug 28. 2015, 10:38 am GMT.