pesimisms, skepse un infantilitāte
es no malas, pats par sevi
pēdējais 
16.-Okt-2014 07:25 am - par valodas tīrību
Tikai niekojoties ar tulkošanu no krievu valodas, pamazām sāku apjēgt, cik daudz t.s. rusicismu ir latviešu valodā, kurus pierasts lietot ikdienā kā gluži dabiskus, taču principā tie ir burtiski pārnesumi. Nu piemēram, "это день совпался, как раз, с воскресеньем", ko bez problēmām gribas latviskot kā "šī diena, kā reizi, iekrita svētdienā". Nebūtu te tulkojies, tas "kā reizi" šķistu latviskāks par latvisku, un tā sargāšanai varētu pat latvisko tradīciju garā kādu ušīti uz Šķēdes kāpām vai Bikernieku mežu aizvest. Un šādu piemēru ir leģions, vai katrā otrajā teikumā. No vienas puses viegli tulkot aš burtiski, saglabājot pat teikuma uzbūvi, taču tik un tā māc aizdomas, ka latviešu valodas mūsdienu versijas iedibinātājs un redaktors fon Mülenbach's pār mākoņa maliņu ļoti pārmetoši noraudzītos. Un ja vēl paņem visus ģermānismus, ar ko tā valoda pilna... Šķiet, ka valodniekiem vieglāk būs tai senākajā indoeiropiešu valodā atrast nedaudzos oriģinālos vārdus, nekā atsijāt visvisādus aizguvumus un to formas.
29.-Aug-2014 10:01 am - 1918

Wisjaunākās ziņas.
Kara spēku darbības apvienošana.
Kā mums ziņo, starp Baltijas zemes sargiem un dzelzs divīziju notikusi vienošanās, saskaņojot abu pušu kara darbību un apvienojoties vienā kopīgā kara spēkā pret ienaidnieku un nodibinot kopīgu fronti.
Kaujas darbības saskaņošana zemes aizsardzībai bez šaubām atnesīs tikai labumu, jo lai gan līdz šim abi spēki apkaroja vienu un to pašu ienaidnieku un abu kara spēku darbība un nodomi viens otram bija zināmi, tomēr katris spēks rīkojās savrup. Taktiskā vadība paliek dzelzs divīzijas rokās.
No Rīgas frontes.
Kā mums ziņo, beidzamās divi dienās svarīgu notikumu frontē nav bijis.
Cēsu virzienā uzsācis kaujas darbību mūsu bruņotais vilciens. 27. decembrī tas aizgājis pa dzelzceļu līdz par Ieriķu stacijai. Ligatē bijusi kaujas sadursme ar lielinieku nodaļām, kuras bij šurp atnākušas. Lielinieki no Ligates atsisti atpakaļ līdz Ieriķiem, no turienes tie apšaudījuši Ligati bez jebkādiem panākumiem.
Skrīveru virzienā kaujas sadursmes nav notikušas. Tālāk par Skrīveriem lielinieki uz priekšu nav devušies, jo Rembatē, kuru izmeklēja mūsu patruļas, lielinieki nebij atrodami.
Kurzemē arī nav pārmaiņu.

“Jaunākās ziņas”, Nr. 35. 1918. gada 29. decembrī, svētdien, 5. lpp.


Interesanta ir norāde par "mūsu" bruņoto vilcienu. Līdz šim neesmu sastapies ar informāciju, ka jau 1918. gadā LR bruņoto spēku rīcībā bijis šāds devaiss.

21.-Aug-2014 01:17 pm - iz sociālo tīklu vēstures
"Divi inteliģenti tautieši, to vecums 40 g. atgriezušies no Krievijas. Vēlas aizmirst pagājību un vis... (nesalasāms) sapņainu nākotni pie latvju meiteņu krūts. Vēstuli pēc iespējas ar fotograf. un giograf. lūdzam nodot "Jaun. Z." kant. zem J un N 391"

"Oficiers, labdabīgs, lielākas lauku māju īpašnieks, vēlas nopietnā precības nolūkā sarakstīties ar jautrām un godīgām mātes meitām, ne vecāk par 30 gadu. Kapitāls nav no svara, bet gan izglītība un audzināšana. Vēstules ar īsu dzīves aprakstu (vēl arī fotogrāfiju, kuruuz vēlēšanos tiks atpakaļ sūtīta) adresējamas uz š avīzes kant. zem "JB 389"."

"3 inteliģ vīrieš kārtas radījumi, kopv. 80 g. kurus pārņēmušas ilgas pēc mierīgākas dzīves un glāstiem, bet kuru mat. apst. to neatļauj, vēlas nop. nolūkā iepazīties ar jaunavām (nesalasāmi) jaunas bezb. Netiek (nesalasāmi) arī atraitnes (nesalasāmi) ar dzīv. apt. un foto kuras tiks atpakaļ sūt. š. av. kant. zem "A. B. S. 381".

" Divas atraitnes, kopvec. 77 g. mīlīgas dabas ilgojas pēc mīļa mūža biedra no 45-50 g., atraitņi nav izslēdzami, tikai nopietni domātas vēstules lūdz nod. "Jaunāko Ziņu" kantorī zem "H. un A. N°394."

"Jaunākās ziņas", Nr. 36., otrdien, 31. decembrī 1918. gadā, 5. lpp.
20.-Aug-2014 01:10 pm - par sarunāšanos ne valsts valodā publiskā telpā
“Par vācisku sarunāšanos “Kazino” teātra telpās sauc pie atbildības kornetu Hugo Antonoviču fon Erberg-Košencijevsku no 1. Ņevas ielas Nr. 12 un Fridrihu Geju no Pērnavas ielas Nr. 27 ar Elzu Bērziņ no Avotu ielas Nr. 29, kas sarunājušies vāciski tramvaja vagonā.”

Rīgas Avīzes, 1915. gada 20. februāris (5. marts), 2. lpp.
20.-Jul-2014 11:30 am
Tēmai savulaik jau pieskāros, taču nu interesanti palasīt nevis manus intuitīvos amatiera spriedelējumus, bet gan krietni graduētāka autora pētījumu. Runa ir par Dr.hist. Lipšas Inetas monogrāfiju "Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā 1914-1939." (Zinātne: Rīga, 2014., 622 lpp. ISBN 978-9984-879-65-9), kur izrakstīju šo to no 151.-156. lpp.; 360.-365. lpp., 392.-399. lpp. un 541.-549. lpp.

Laukos jaunie cilvēki iepazinās siena vākšanas, kartupeļu lasīšanas, rudzu un vasarāju kulšanas talkās, kurās "puiši un meitas dabūja pa īstam izmeņģēties salmu gubenī" un tuvināšanos turpināja, "ejot meitās". (..) Rakstnieks Aleksandrs Grīns 1925. gadā "meitās iešanu" devēja "par to tradicionelo mūsu tēvu un sentēvu ieražu, kura uz laukiem ir modē vēl tagad". (..)

tālāk )

19.-Jun-2014 07:40 pm - par igauņu bāleliņu palīdzīgo roku Latvijas Neatkarības karā
Ziemeļvidzemes pārvaldes priekšnieka A.Perlbaha ziņojums iekšlietu ministram A.Bergam par situāciju Igaunijas okupētajā Vidzemes daļā 1919. gada beigās un 1920. gada sākumā:

"Frontei tuvākajās vietās, piemēram, Balvos, igauņi plašos apmēros gūsta sievietes, aizved tās nedēļām projām vai izvaro turpat uz vietas. Tā kā Balvu saimniecību vīriešu iedzīvotāji gandrīz visi bez izņēmuma cīnās partizānu pulkos turpat lielinieku frontē, tad mājās palikušas tikai sievietes. Viņas izpilda uz saimniecību krītošās klaušas, brauc šķūtīs utt. Ļoti bieži atgadās, ka bruņoti igauņi pieprasa neoficiāli šķūtis un spiež braukt taisni tai sievietei, kura viņiem patīk. Izlietodami draudus un spaidus, tie aizbraucs ar viņu uz vairāk dienām, izvarodami braucēju. Citreiz ierodas lauku mājās igauņi ar kandžas aparātu, salaupa miltus, izdedzina kandžu un piedzeras: pēc tam uzbrūk neapbruņotām sievietēm, gūsta un pastrādā patvarības. Šādos gūstos piedalās arī virsnieki. Ja sievietes noslēpjas un nav sadabūhjamas, tad ar zobeniem sakapā gultas un segas. Kāds 2. kavalērijas pulka virsnieks pēc šāda bezpanākuma uzbrukuma, kad mājās jaunākās sievietes nerādījušās no paslēptuvēm, iesviedis jumtā rokas granātas, bļaustīdamies: "Žēl, ka neaizdedzās." Izlieto meitu gūstīšanai arī citus līdzekļus. Apvainodami tās par komunistēm, igauņi tās arestē un, patvarību izmocītas, pēc dažām dienām palaiž brīvībā. Sievietes Balvos ir pastāvīgās bailēs. Tās bēg uz kaimiņiem un lūko izvairīties. Liela daļa izņem pagastu valdēs pases un atļaujas un aizceļo."

LNA-LVVA, 6033. f., 1. apr., 30. l., 16.-17. lp.

29.-Maijs-2014 03:48 pm - Olas pilsētniekiem
Pārtikas nodrošināšanas departaments paziņo, ka no 13.-19. apr. pilsētu iedzīvotāji uz izsludinātiem smilšu, violetās un rozā krāsas kartiņu kuponiem varēs saņemt 1 olu.

"Tēvija", pirmdien, 13. aprīlis, 1942. g., 3. lpp.
22.-Maijs-2014 10:44 am - par Rīgas latviskošanu
Pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē īstie tautudēli un savas nācijas gods, prāts un sirdsapziņa ķērās pie nopietnas problēmas, pie Rīgas latviskošanas. Tā, redz, jau 700 gadus bijusi tīri vāciska pilsēta ar krievu piešprici, tie pilsētu plānojuši un būvējuši, aber latvju emigrācija uz Rīgu masveidā parādījās tikai pēc dzimtļaužu brīvlaišanas. Tā nu pat XIX-XX gs. mijā rīgā latviešu valodu varēja dzirdēt tikpat bieži, kā, teiksim, mūsdienās kur Korkā vai Dublinā. Tas bija nepatīkami: katra ēka, katrs bruģakmens jaunās valsts jaunajiem saimniekiem atgādināja, ka viņi te ir ienācēji: mūsu Rīga ir jauka pilsēta, tikai žēl, ka to vāciešu/krievu/žīdu te tik daudz (par šo tēmu iesaku palasīt A.Deglava "Rīga").

Tad nu ar Ulmaņpapus svētību un aktīvu līdzdalību latvju architektu grupa ar E.Štālbergu un P.Kundziņu priekšgalā izstrādāja ģenerālplānu Ost "Rīgas centrālās daļas pārveidošanas projektu", kas paredzēja nojaukt lielāko daļu "suņu vācu bruņinieku" architektūras, lai atbrīvotu telpu monumentālai, svaigai un latviskai pilsētvides dvesmai.

jaucam_nost )
27.-Apr-2014 09:43 am - Vilkači Latvijā un raganas Indijā
Kā tiešs Pietuka Krustiņa asinsradinieks, es visnotaļ atzinīgi klausos sava novadnieka Ķenča domās par man tuvu tēmu (savulaik, tālajos 80. gados, kad vēl vairāk nejēdzu no seniem laikiem, plaši izrakstījos par vilkaču tēmu):
http://lr1.latvijasradio.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/vilkachi-latvija-un-raganas-indija.a36514/

par_raganām )
This page was loaded Okt 24. 2014, 7:54 pm GMT.