- Vilks, a vilks, kāpēc tev tik liela aste?
- Tā nav aste, - mulsi atbildēja vilks un nosarka.



( ... tālāk ... )

Aladina dēmons, ko prastie ļaudis par džinu dēvē, prata radīt matēriju un enerģiju no nekā. Tak viņu iznīcināja pirmais termodinamikas likums jeb enģelis. Laplasa dēmons - Absolūtais Prāts, kurš zina visu par visām visuma daļiņu mijiedarbībām pagātnē un nākotnē. Cīnās par bezmaksas transakcijām un pret autortiesībām. Visas informācijas apkopošanai nepieciešams bezgalīgs enerģijas daudzums, un te nu pielavījās trešais termodinamikas enģelis. Ak, ja Aladina dēmons būtu bijis te blakus! Maksvela dēmons laiž caur visām atverēm molekulas, rūpīgi uzraugot to ātrumu. Taču te nu nepieciešama bezgalīga atmiņa - ak, ja Laplasa dēmons blakus būtu šai cīņā! Pie zemāko dēmonu kategorijas varētu pieskaitīt, nu tā aiz matiem pievelkot, pussprāgušo Šrēdingera kaķi un Rasela tējkannu. Kaķi mēģināja piebeigt Everets, to pavairojot - bezgalīgs kaķu daudzums ir tikai kaķu daudzums un nav vairs Šrēdingera kaķi. Vīgnera draugs uzskatīja, ka tā ir socioloģiska problēma, bet Hokings postulēja, ka nekāda kaķa nav, bet piebeigt fiksi vajag pašu Šrēdingeru, lai nejauc prātus. Par Rasela tējkannu nevar pateikt neko citu kā vien to, ka par to nevar neko pateikt. Bet par Mebiusa lentu un Kleina pudeli nav vērts neko teikt. Aristotela (tā, kas no Stagīras) pērtiķi bezgalīgā laikā uzrakstīs dajebko, tak neviens nepiešķirs tādām muļķībām grantu. Tāpēc pērtiķus uzrauga Darvina enģelis, ļaujot tiem rakstīt dajebko, taču visnotaļ konkrētu tam atvēlētu laika sprīdi. Darvina enģelis (patiesībā Maksvela dēmona atvase) te ir nevis viens, bet gan kopā ar Laplasa dēmona atvasi - Mendeļa dēmonu. Iemācījušies iegaumēt (ja ne visu, tad gana daudz). Izklaidējas viņi, spēlējot entropiju: dēmons to audzē, bet enģelis nīcina. Bet pārējā laikā enģeļi ir bargi un konkrēti. Darvina enģelis: visi, kas neklausīs, taps nozūmēti. Mendeļa enģelis: visi, kas klausīs, dzīvos mūžīgi, līdz tiks nozūmētio par nākošās pavēles nepildīšanu. Darvina enģelis nopietni piebilst: vienmēr atradīsies kāds, kurš pildīs nākošo pavēli. Mendeļa enģelis: pat viscītīgāko izpildītāju vidū gadās kāds, kas novirzās. Te stingrība nepieciešama. Un Mendeļa enģelis cīnās - tēvi un dēli, - ar Laplasa dēmonu par atmiņu. Dēmons to sargā, bet enģelis pieprot totālas aizmirstības māku. Darvina un Mendeļa engeļiem talkā nāk arī Ļapunova enģelis. Viņš uzkļup riebumā sašķiebtu muti Maksvela dēmonam sakot, ka pat ja pēc savas totālas anihilācijas rodas kas jauns, nav iespējas uzzināt, ka tas ir tas pats jaunais. Dieva enģeli esot uzvarējis Dokinza dēmons. Tā viņš pats apgalvo. Taču kuluāros sačukstas, ka Dieva engelis bijis labāks. Fuko enģelis, bruņots ar Paskāla zobinu un Kopernika vairogu, satrieca pīšļos Dika dēmonu sakot, ka pasaule ir milzumliela, bet mēs tāda maza kakiņa kur maliņā. Un tādus kā mēs pasaulē nesaskaitīt. Bet Dika dēmons spirinās, ka lūk pasaule mums radīta un unikāla (haha, atbild enģelis: unikāla tikai ar to, ka mēs tāda maza kakiņa kur maliņā). Un virs visiem Nornu austā diegā šūpojas mēms Okamas asmens, gaidot Lisenko dēmona atdzimšanu.

Sena okinaviešu leģenda vēsta, ka kādā vētrainā naktī, kad viļņu šļakatas un debess vienā veselumā griezās, strandēja jūrjā lielisks kuģis. Izdzīvoja tikai viens jūrnieks kurš, dēlim pieķēries, tika svaidīts viļņos kā skaida. Te piepeši viļņi pašķīrās un no jūrjas iznira milzīgs piķamelns jūrjas briesmonis kvēlojošām acīm k
ā krematorijas krāsnīm! "Ho, ho ho!" - Baisi noducināja baisais piķamelnais jūrjas briesmonis - "vai esi ko briesmīgāku redzējis? Ho ho ho!" - Taču jūrnieks, izspļāvis kārtējo jūrjas ūdens malku, atbildēja: "esmu gan. Izsisties dzīvē, pie tam nezaudējot godu un veselo saprātu, ir daudz briesmīgāk!" - Piķamelnais jūrjas briesmonis brīdi paklusēja, un tad klusu pazuda jūrjas dzīlēs. Jo tā nu tas ir.