Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
pēdējais 
25.-Sep-2022 07:54 pm - politkorektums
Politkorektums ir atteikšanās atzīt acīmredzamās atšķirības, t.i., diskriminēt jeb spriest. Diemžēl visa pasaule ir vienas vienīgas atšķirības, kuras nenošķirot, nav iespējams atpazīt vienojošās vadlīnijas.
15.-Aug-2022 06:51 pm - Černiševska balss tuksnesī
Paskaidrojiet man lūdzu, kur slēpjas Krievijas varenība, par ko tik daudz skandē tās propagandisti?
Vai tajā, ka uz 2022. gadu dzīves līmeņa ziņā Krievija noslīdējusi uz 90. vietu pasaulē? Tās ekonomika 95. vietā, uzņēmējdarbības brīvība - 88. vietā, valsts pārvaldes efektivitātes un korupcijas līmenī - 99. vietā, indivīda drošības ziņā - 92. vietā, izglītības līmenī - 35. vietā, pilsonisko brīvību ziņā - 89. vietā pasaulē? Vai tajā, ka Krievija ar kaunu izslēgta no Lielā astoņnieka? Tajā, ka Krievijā vislielākais spēka struktūru darbinieku īpatsvars pasaulē?
Ko Krievija var piedāvāt pārējai pasaulei? Rasismu, antiintelektuālismu, šovinismu, paštīksmināšanos un arhaisku atpalicību, ko dēvē par tradicionālajām vērtībām. Medvedjeva tvītus? Gunģajeva sprediķus? Medinska lieko hromosomu? Givi un Motorolu? Vāgnera algotņus? Olgas troļlus? Pareizticīgo dievnamus katrā kvartālā? Flīzes? Superieročus? Jaunos pionierus? Kara kultu? Uz Berlīni pēc vācietēm? Ko vēl?
Kur gan slēpjas Krievijas varenība?

Via: https://www.facebook.com/dmitry.chernyshev.5
15.-Jun-2022 04:24 pm - Berlīnes dienasgrāmata 1939-1940
Skatoties Krievijas ziņas, visu laiku nepameta sajūta, ka kaut kur jau tas viss redzēts. Tagad atcerējos: Šīrera "Berlīnes dienasgrāmata"!

Berlīne, 1940. gada 29. augusts:
Gebelss pēkšņi mainījis taktiku. Šodien viņš bija devis rīkojumu, lai visi laikraksti sašutuši vēstītu par angļu lidotāju “necilvēcību”, bombardējot neaizsargātās Berlīnes sievietes un bērnus. Jāņem vērā, ka ļaudis šeit pagaidām nezina par vācu bumbvedējiem virs Anglijas. Visiem šodienas laikrakstiem viens centrālais virsraksts: “GĻĒVAIS BRITĀNIJAS UZBRUKUMS”. Un punduris doktors liek presei iestāstīt cilvēkiem, ka vācu lidmašīnas bombardē Anglijā tikai militāros objektus, kamēr “britu bandīti” pēc Čērčila personiskās pavēles “uzbrūk tikai nemilitāriem mērķiem”.

Berlīne, 1940. gada 31. augusts:
Kad vakar ienāca istabene, es jautāju: “Vai šodien angļi gaidāmi?” Viņa nopūtās. Visa pārliecība, tāpat kā piecu miljonu berlīniešu pārliecība par to, ka galvaspilsēta ir pasargāta no gaisa uzbrukuma, ir izgaisusi.
Kāpēc viņi to dara? - viņa jautāja.
- Tāpēc, ka jūs bombardējat Londonu.
- Jā, bet mūsu armija dod triecienus tikai militārajiem objektiem, bet angļi, viņi grauj mūsu mājas!

Berlīne, 1940. gada 7. septembris:
Lai amerikāņiem būtu priekšstats par to propagandu (lai gan man nebija tiesību tā dēvēt), kurai pakļauta vācu tauta, es nolasīju vakara ēterā nākamo Berlīnes laikraksta “Borsen Zeitung” citātu: “Kamēr Vācijas aviācijas uzbrukumi tiek veikti vienīgi pret militārajiem objektiem (šo faktu atzīst arī britu prese, un britu radio), karaliskie Gaisa spēki neatrod neko labāku, kā uzbrukt civilajiem objektiem Vācijā. Lielisks piemērs tam bija uzbrukums Berlīnes centram pagājušajā naktī. Šajā uzlidojumā cieta tikai dzīvojamās mājas un neviens militārais objekts.
Vācu tautai nav ne jausmas (jo nacistiskā prese un radio to noklusē), ka tikai augustā vien luftwaffe's uzlidojumu rezultātā britu “militārajiem objektiem” bojā gājuši vairāk nekā tūkstotis mierīgo angļu iedzīvotāju.

Berlīne, 1939. gada 28. aprīlis:
Šodien Hitlers denonsēja vēl divus līgumus (man grūti aprakstīt līksmo klukstēšanu Reihstāga zālē viņa runas laikā) un atbildēja uz Rūzvelta aicinājumu garantēt, ka Vācija neuzbruks kādai no Eiropas valstīm... Hitlers teica, ka ir vērsies pie visām, kuras, pēc Rūzvelta domām, Vācija apdraud, un “visos gadījumos atbilde bija negatīva”. Tādām valstij kā Sīrijai, viņš teica, es nevarēju pajautāt, jo “pašlaik viņiem nav brīvības, un viņu tiesības pastāvīgi ierobežo demokrātisko valstu militārais spiediens”. Tad Hitlers ironizēja, ka "misters Rūzvelts" acīmredzot izvairījies pie draudiem pieminēt tādu faktu kā Palestīnas okupācija, ko nekādi nav veicis vācu karaspēks. Un tā tālāk, tajā pašā sarkastiskajā tonī... Vai Amerika vēlas risināt strīdus jautājumus sarunu ceļā? - viņš jautāja. - Bet vai tad ASV nebija pirmās, kas atteicās no dalības Tautu Savienībā? Vācija tikai pēc daudziem gadiem nolēma sekot Amerikas paraugam un arī pamest šo lielāko sarunu vietu pasaulē.

Berlīne, 1939. gada 11. septembris:
Vakarā metro, pa ceļam uz radiostaciju, es dzirdēju daudzus neapmierinātus izteikumus par karu. Sievietes izskatījās īpaši nomāktas. Tomēr, kad atgriezos atpakaļ, pa platformu stacijā, kas atradās pie Vācu operas, kustējās milzīgs pūlis, galvenokārt sievietes. Viņas bijušas operā, un šķita, ka nevienai nerūp karš, ka vācu bumbas un šāviņi krīt uz sievietēm un bērniem Varšavā. Šaubos, vai karš ienāks šo cilvēku mājās bez briesmīgām bombardēšanām vai ilgas pusbadas eksistences.
Klasiskais virsraksts šodienas avīzēs: “POĻI BOMBARDĒ VARŠAVU!”

Berlīne, 1939. gada 4. oktobris:
No šodienas preses: “12-Uhr Blatt” pirmajā lappusē sarkaniem trekniem burtiem: “Anglija ir atbildīga par Varšavas provocēšanu pretoties.” Redakcijas sleja “Nachtausgabe” apgalvo, ka pati Amerika nemaz nevēlas iestāties karā, to grib vien “Rūzvelta kungs un viņa ebreju svīta”.

Berlīne, 1939. gada 18. decembris:
Ļaudis joprojām nespēj aptvert, dižā uzvarētāja “Admirālis grāfs Špē” gaitas pēkšņi aprāvušās Montevideo. (..) Es dzirdēju, ka flotes vadībā ir aizkaitināti par Hitlera nepārdomāto propagandu šajā sakarā. Admirāļi ir īpaši neapmierināti par to, ka dienā pirms kreiseris nogrimis, Gebelss lika presei izplatīt ziņojumu (un pa radio no Montevideo atsūtītās fotogrāfijas), kurā teikts, ka kreiseris ir cietis tikai nenozīmīgu bojājumu, bet tas, ka briti ziņo, ka tas ir nopietni bojāts, – tīri meli.
- - - - -
Via: Ширер У. Берлинский дневник. Европа накануне Второй мировой войны глазами американского корреспондента —Центрполиграф: Москва, 2002
28.-Maijs-2022 12:42 pm - 14 FAŠISMA PAMATPAZĪMES
Neviena no tām nav nekas jauns, pa kādai sastopama it bieži, taču fašismā tās sastopamas visas vienkopus.

1. Tradīciju kults, atsaukšanās uz mītiskās senatnes "garīgo mantojumu", kas fašismā sinkrētiski savienots, ignorējot visas pretrunas, vienkopus maisot gan seno indoāriešu un senēģiptiešu kultu okultismu ar tradicionālistu domātāju izvilkumiem. Redzam vienkopus leģendu par svēto grālu un "Ciānas gudro protokolus", sv. Augustīnu un Stounhedžu, alķīmiju un Sv. Romas impērijas bruņniecības leģendas, bet pa virsu ko no Demestra (de Maistre), Genona (Guénon) un Gramši (Gramsci).

... )
9.-Mar-2022 07:16 am - Kartāga ir jānojauc!
Kā visiem kovida ekspertiem, arī man nākas pārkvalificēties par militāro ekspertu. Tad nu lūk, “manas 5 kapeikas” kopējā vācelītē.

21. februārī bija burvīga tiešraide no Kremļa, ko varēja vērot un klausīties visās zemēs, kuras uztur saikni ar māmuļas Krievijas kultūrtelpu – pateicoties NEPLP un VAS Tet/Lattelecom, arī Latvijā. Putins sāka runu, protams, jau ar pierasto tiešo kalku no 1938. gada “Völkischer Beobachter” par to, kāpēc vērmahtam ar bruņotu spēku jāaizstāv apspiestos Sudetu vāciešus Čehoslovākijā. To pašaizsardzības vienības jau veiksmīgi apkarojot čehu policiju, bet nu Prāga sūtīšot armiju – to pieļaut nevar, savējos jāaizstāv – tikai Putins vārdu “vācieši” un “Sudeti” vietā lika “krievi” un “Donbass”. Shēma veca kā pati pasaule, vienmēr labi darbojusies. Bet tad viņa spriedelējumi pievērsās ne gluži Mozus laikiem, bet Ļeņinam un Staļinam, un kaut kādām komunistu partijas iekšējām diskusijām pirms 100 gadiem. Tava valsts dibināta 1991. gadā! Aiz loga 2022. gads, bet šie vēl nav pamanījuši?

... )
9.-Okt-2021 11:45 am - covid
Valdīšanu izdomātie un īstenotie covid epidēmijas apkarošanas pasākumi pēc rezultativitātes atgādina centienus pļavu apdraudošos kurmjus apkarot ar dinamītu - kurmjus tā apkarot var, taču no pļavas daudz kas pāri nepaliks.
31.-Jul-2021 02:23 pm - par sarkanajām līnijām domājot
1959. gadā ASV, Ipsilantas (Ypsilanti) psihiatriskajā slimnīcā (Mičigāna) Miltons Rokičs (Dr. Milton Rokeach) veica interesantu eksperimentu ar trim pacientiem, kuri katrs bija pārliecināts, ka ir Jēzus Kristus.

Tos ievietoja visus vienā palātā. Sākumā visu triju Jēzu kopdzīve izvērtās visai neciešama: katrs nesatricināmi uzskatīja sevi par īsteno. Arī kopīgās psihoterapijas seansi neko nemainīja. Pēc īsā labilitātes perioda nostiprinājās slimnieku pasaules aina: viens uzskatīja abus pārējos par mehānismiem cilvēku izskatā, otrs pieļāva, ka abi pārējie varētu būt dievišķas izcelsmes, taču otršķirīgi kā eņģeļi, trešais konstatēja, ka abi viņa palātas biedri, visticamāk, ir psihiatriskās slimnīcas pacienti ar raksturīgiem šizofrēnijas simptomiem.

Divus gadus psihologi daždažādi eksperimentēja ar trijotni, bieži vien pārkāpjot ne tikai mūsdienu, bet arī tā laika ētikas normas (ja kāds vēlas, googlē var atrast). Par spīti visām manipulācijām visi trīs Jēzi tā arī saglabāja savu pārliecību, ik dienu strīdējās savā starpā, kurš ir īstenākais, dažkārt pat izkāvās, lai pierādītu savu taisnību, jo pašizdomātās sarkanās līnijas nepieļāva vienlīdzīgu līdzāspastāvēšanu, katrs uzskatīja, ka ir galvenais “palātJēzus”.

Bet tas pasākumā, manuprāt, nebūt nav svarīgākais. Interesantākais tas, ka vienā jaukā brīdī visi trīs nonāca pie vienotas stratēģijas turpmākajai saskarsmei, lai izvairītos no permanentā konflikta sadzīves komforta labā. Proti, viņi sāka sadzīvot, gluži vienkārši ignorējot pamatproblēmu – apzināti sāka izvairīties to pieminēt sarunās. Kā viņi saprata, ka ja ir spiesti visu mūžu uzturēties vienā telpā un nav ne mazākās iespējas no “neīstajiem” tikt vaļā, var pārlikt prioritātes no pozicionēšanās “kurš ir īstais” uz sadzīvošanu, īsti nav skaidrs. Taču izdevās. Jo īstais naidinieks bija eksperimentētāji ārpus palātas. Domāju, ka dievzemītes “politiskajām partijām”, kuru ņemtne ar sarkanajām līnijām ir visai valsts attīstību kavējoša, būtu vērts no šiem trim Jēziem pamācīties.
P.S.
2017. gadā tapa pat kinofilma “Three Christs” ar Ričardu Gīru ļaunā psihologa lomā.
30.-Maijs-2021 05:49 pm - dari ko darīdams, apdomā galu
Krusta karš pret “balto vīriešu dominanci”, ko pēdējās desmitgadēs aktivizējuši margināļi, man šķiet, ir bīstams viņiem pašiem. Taču pūlis nespēj prognozēt savas rīcības sekas.

Liberālisms kā tāds, kas devis iespēju tiem paust savas pretenzijas, cīnīties par tiesībām utt., ir tikai un vienīgi “balto vīriešu” radītās Eiropas civilizācijas produkts. Tikai šajā civilizācijā, kuras pamatā ir personas respektēšana un individuālisma kults, iespējams uzturēt toleranci pret netradicionālām, t.i. anormālām minoritāšu grupu prasību izpausmēm.

Nevienā citā lielajā civilizācijā tā visa nav. Ne Eirāzijas lielākajā daļā (postsovetiskā zona), ne Centrālāzijā, ne Austrum- un Dienvidāzijā, ne islāma pasaulē, ne melnajā kontinentā. Nekur pasaulē, izņemot Eiropas civilizācijas zonu, šie -ismi nevarēs pastāvēt. Tikko kā sabruks “balto vīriešu” civilizācija, izgaisīs arī visas šīs iespējas. "Balto kolonizatoru vergturu" pieminekļi, muzeji, institūcijas un savstarpējo attiecību likumsakarības būs sagrautas, bet zārks jau tukšs nepaliks. Nebūs šīs eiropeiskās civilizācijas, nāks vietā cita. Bet citā civilizācijā nebūs vietas nekādiem tur blm'iem, grīnpīsiem un feminismiem.

Tāpēc, lai cik censtos būt iecietīgs un empātisks, ar netīksmi raugos, kā salašņu pūlis pieprasa sev kvotas, demolē pieminekļus, cenzē rakstītu un runātu vārdu. Es saprotu emocionālo vēlmi justies taisnīguma ieviesēju avangardā, taču manuprāt tie ļautiņi zāģē zaru, uz kura paši sēž.

P.S.
Man aizdomas, ka reakcija, kas sevi dēvē par konservatīvismu, patiesībā ir tīrs neopuritānisms - tie paši vēži, tikai citā kulītē.
25.-Jun-2020 03:05 pm - par pieminekļu karu
Viens no pēdējā laika “trendiem” Rietumos ir jauno kreiso “karš ar pieminekļiem”, kas kreisajos izsauc tradicionālu atbalstu vai neitralitāti, bet labēji un mēreni noskaņotajā sabiedrības daļā – neizpratni vai pretīguma pilnu noliegumu. Jautājumā neiedziļinoties, patiesi var šķist, ka tā ir īsta stulbuma bakhanālija: ar brēcieniem “kolonizators!”, “rasists!”, “vergturis!” iznīcināt tādus bronzā vai akmenī atveidotos vēsturiskos personāžus kā, piemēram, Kolumbu, Vašingtonu, Hegu, Lī vai Rūzveltu. Pārmest pagātnes ļaudīm to, kas viņu laikā bijis pašsaprotams, un ir nosodāms tikai no mūsdienu kreisās morāles skatījuma, it kā ir tikpat dumji, kā, piemēram, pārmest Ciceronam, ka tas bijis romieris, vai Kopernikam, ka tas bijis katoļu mūks. Savukārt pašiem pieminekļu kara adeptiem šāds pamatojums nebūt nešķiet absurds, bet gan pašsaprotams – un tā Beļģijas pilsētā Zotegemā (Zottegem) tika sadauzīta Gaja Jūlija Cēzara statuja, pieķerot arī klāt netālu esošo Sv. Antoniju.

Daudzus tas šokēja. Kā nekā ir 21. gadsimts, paši sevi uzskatām par visai civilizētu sabiedrību, un nu tādas “tautas protesta” izpausmes kā antīkas statujas iznīcināšana, kakāšana uz policijas auto jumta un sadzīves priekšmetu veikalu izlaupīšana, kas bija pašsaprotama senāk, nu šķiet ne visai pieņemama. Bet ja tā apdomā, tad redzam, ka process ir visnotaļ dabisks, realizēts izsenis, un šodien vairāk šokējošas ir tā izpausmes, nevis mērķis.

Pieminekļi un toponīmika ir katras valsts ideoloģiskā kompleksa acīmredzamākā daļa. Līdz ar to, vienmēr, mainoties varai un pasaules skatījuma meinstrīmam, pirmie tiek nomainīti pieminekļi, vēstures mācību grāmatas un vietvārdi, to visu aizvietojot ar jaunu, laika garam atbilstošāku piedāvājumu.

Spriešana, ka lūk, civilizētās zemēs dažviet pagātnes ne visai politkorektie un mūsdienu labie pieminekļi it labi sadzīvo vidē, ir pašapmāns. Kā vienmēr, kad atsevišķu izņēmumu piemēru mēģina pasniegt kā kopēju tendenci. Ja jaunā kārtība ir absolūti antagoniska vecajai, tad nekāda plurālisma nav. Piemēram, nekur Vācijā nepieļaus pieminekli Hitleram, Itālijā – Musolini, Irānā – gāztajam šaham, vai Īrijā – Oliveram Kromvelam. Arī Latvijā 20. gs. sākumā, veidojoties jaunai valstij, pirmais, izkala no Vidzemes bruņniecības nama sienas nišas Pletenberga statuju, tās vietā liekot Lāčplēsi, likvidēja visus impērijas laika pieminekļus, bet vietvārdus latviskoja (Austrumlatgalē gadījumos, kad nebija latviska toponīma - nācās pat izdomāt).

Sadzīvošana iespējama vien gadījumā, kad valsts ideoloģijā netiek noliegta vēsturiskā tradīcija – tad var atļauties atstāt kādu nelielu procentu pieminekļu kādam varbūt ne pārāk simpātiskam svešzemju valdniekam, kuram tomēr bijusi arī sava pozitīva nozīme šīs zemes pagātnē, vai revolucionāriem dumpiniekiem. Tā teikt, sabiedrības pasaules skatījuma stabilitāte ļauj pie pāris tūkstošiem “mūsu” monumentu pastāvēt kādam desmitam idejiski “svešo”. Taču proporcijā “savējo” dominantei jābūt izteiktai arī šādā gadījumā – tad tas ideoloģijai netraucē, bet pat ļauj justies aizbildnieciski pārākai. Pasaules skatījuma ietekmes sfēras pamati ir stabili.

Savukārt “mūsu” pieminekļu jo vairāk, jo labāk. Neba velti vienas Latvijas austrumos esošas kaimiņvalsts liela ārpolitiska rūpe ir savās bijušajās kolonijās saglabāt piemiņas vietas un pieminekļus, kam tiek atvēlēti gan milzu līdzekļi, gan slēgti starptautiski līgumi, gan veikts diplomātiskais spiediens vai pat draudi – “mūsu” pieminekļi “viņu” teritorijā iezīmē “mūsu” ideoloģiskās ietekmes sfēru (tas nekas, ka pašu zemē kaut kur provincē brāļu kapi aizauguši, bet piemineklis kādiem tur panfiloviešiem pussabrucis – kaimiņu zemēs uzturēsim tos granītā un bronzā spožus).

Ko ar to vēlos teikt? To, ka pieminekļi bieži vien ir daudz svarīgāki, nekā mums šķiet, ejot ikdienā garām un vērojot uz to galvām kakājošos baložus. Šķiet, šī brīža pieminekļu kari Rietumos iezīmē neapzinātu tendenci uz vēlmi pēc totālas paradigmas maiņas. Uz absolūtu līdzšinējās valsts kultūras vēsturiskās tradīcijas noliegumu un aizmiršanu, lai sāktu visu “no baltas lapas”. Tieši tas pats motīvs, kas 1905. gadā motivēja dedzināt muižu bibliotēkas un 1917. gadā piekakāt izdemolēto Ziemas pili, bet pēdējās desmitgadēs motivē talibanus Afganistānā, ISIS kaujiniekus Irākā un brāļus musulmaņus Ēģiptē ar veseriem graut senatnes pieminekļus. Tiem, kam galvenais ir taisnīgas jauna pasaules celšana, “netaisnīgā” pagātne ir jādzēš no atmiņas kā traucējoša.

Man personīgi tas šķiet derdzīgi, taču aizdomas, ka jaunās pasaules adeptiem manas pārdomas ir pilnīgi vienaldzīgas. Ar to jārēķinās.

P.S.
Manuprāt kreisie ir visi tie, kuriem aktuālas idejas par apspiedējiem/apspiestajiem, brīvību, brālību un vienlīdzību, kā arī neiecietība pret atpakaļrāpulību (konservatīvismu).
5.-Aug-2019 10:33 am - akurāt gluži manas domas, raugoties uz aizZilupes purvāju
Альфред Кох - бывший вице-премьер России, бывший глава Госкомимущества России, на днях дал интервью русской радиостанции (WMNB):
"(..)
- А как вы прогнозируете экономическое будущее России?
- Сырьевой придаток. Безусловная эмиграция всех людей, которые могут думать, но не умеют работать (в смысле - копать), которые только изобретать умеют. Далее - развал, превращение в десяток маленьких государств.

- И как долго это будет длиться?
- Я думаю, в течение 10-15 лет... Вы понимаете... В течение 70 лет, когда формировалось мировое хозяйство, Россия, вернее Советский Союз, находился как бы вовне, развивался отдельно, по каким-то своим законам. И мировое хозяйство сформировалось без Советского Союза. И оно самодостаточно, там есть достаточные ресурсы, все есть. И сейчас Россия появилась, а она никому не нужна. (Смеется.) В мировом хозяйстве нет для нее места, не нужен ее алюминий, ее нефть. Россия только мешает, она цены обваливает со своим демпингом. Поэтому я думаю, что участь печальна, безусловно.

- Прогнозируете ли приход инвестиций в Россию, будет ли он в той мере, в какой его ожидают?
- Нет, потому что Россия никому не нужна (смеется), не нужна Россия никому (смеется), как вы не поймете!

- Но ведь Россия имеет гигантские экономические и людские ресурсы, и работать на российский рынок...
- Какие гигантские ресурсы имеет Россия? Этот миф я хочу развенчать наконец. Нефть? Существенно теплее и дешевле ее добывать в Персидском заливе. Никель в Канаде добывают, алюминий - в Америке, уголь - в Австралии. Лес - в Бразилии. Я не понимаю, чего такого особого в России?

- Но торговать с Россией, с огромной страной, где огромная потребность купить, купить, купить...
- Для того чтобы купить, нужно иметь деньги. Русские ничего заработать не могут, поэтому они купить ничего не могут.

- Словом, вы не видите никаких перспектив?
- Я - нет. (Смеется.) Ну, Примаков если видит, пускай работает (смеется), я, как только перестал их видеть, я уволился из правительства.

- Как, по-вашему, может повернуться экономическая политика российского правительства? Будет ли возврат к старым методам?
- Какое это имеет значение? Как ни верти, все равно это обанкротившаяся страна.

- И вы полагаете, что никакие методы хозяйствования Россию не спасут?
- Я думаю, что бесполезно.

- Могут ли быть реформы в обычном понимании этого слова приемлемы для России?
- Если только Россия откажется от бесконечных разговоров об особой духовности русского народа и особой роли его, то тогда реформы могут появиться. Если же они будут замыкаться на национальном самолюбовании, и искать какого-то особого подхода к себе, и думать, что булки растут на деревьях. Они так собой любуются, они до сих пор восхищаются своим балетом и своей классической литературой XIX века, что они уже не в состоянии ничего нового сделать.
(..)
This page was loaded Dec 10. 2022, 11:40 am GMT.