Sātana advokāta piezīmes
pesimisms, skepse un infantilitāte
pēdējais 
13.-Nov-2016 11:30 am - trampisms un antitrampisms
Par to man nesaprotamo tautiešu cepšanos par jaunā ASV prezidenta vulgaritāti un primitīvismu, kas it sevišķi uzkrītoša pēc Obamas intelektuālisma pozīcijas.
Lieta tāda, ka jau pasen bija visnotaļ skaidrs, ka elektorāts sadalījies tā aptuveni ~45% par demokrātiem un ~45% par republikāņiem, un neies jau mainīt balsošanas paradumus tikai tāpēc, ka kāda personālija mainās. Tātad priekšvēlēšanu cīņa ir par ~10% elektorāta, pie tam tā ir tā daļa, kurai racionāls pasaules skatījums pasvešs. Tb jau pirms pāris gadiem bija skaidrs, ka nākošajās (nu jau pagājušajās) vēlēšanās būs tikai cīņa par to, un retorika būs lumpeniem saprotamā valodā un par tiem svarīgiem jautājumiem. (To es pats neizdomāju, bet noskatījos TV pirms 2 gadiem uzņēmtā dokumentālā kīnō par Omabas karjeru, kur tika minēti šādi procenti un sūkstījās, ka nākotnē neizbēgami gaidāms populisma uzplaiksnījums.)
Tb ļaudis uztraucas un cepas par izteikumiem, ko Tramps veltījis tikai un vienīgi Teksasas govju ganiem un Viskonsīnas mežstrādniekiem, lai dabūtu to balsis, t.i. TIKAI IEKŠĒJAM TIRGUM. Ja tas līdzētu dabūt balsis, viņš da jebko pateiktu vai pat pliku dibenu rādītu.
Diemžēl ļaužu atmiņa ir kā kāmītim, tb neatceras, ko solīja un pildīja Buši, ko solīja un pēc tam kā administrāciju vadīja Obama utt. Jo prezidents nav patvaldnieks – viņa vēlmes pamatīgi iegrožo Kongress, Senāts, administrācija, t.i. viņš ir kā tankkuģa kaptainis, bet tankkuģa bremzēšanas ceļš ir 20 km, savukārt kursa maiņas amplitūta vēl lielāka. Viņš nevar tā pēc burvju mājiena mainīt valsts politiku tikai tāpat vien, jo tā vēlas. Man domāt, ka daudz interesantāk ir nevis tas, ko Donalds priekšvēlēšanu kašķos kliedzis, bet gan ko viņš tagad savā komandā savāks, kas būs ministri, kas vietnieki un padomnieki.

UPD
Vairāk biedē tie ļaudis, kas sevi pozicionē kā trampistus, kas nu sajutušies sadzirdēti un viņa ievēlēšanu uztvēruši kā apliecinājumu savas pārliecības pareizumam.
17.-Okt-2016 07:10 am - tā mīlīgi un trāpīgi :)
16.-Jul-2016 10:04 am - sēnēs!
Palasu freidlisti – viena vienīga cepšanās par Turciju. Mīļie mani, tā Turcijā ir pastāvīga tradīcija, kas pēdējos 100 gados atkārtojas ar apskaužamu regularitāti: kad valsti pārņem stagnācija un iedzīvotāju neapmierinātība, tad armija uztaisa apvērsumu un pārņem varu. Saliek korumpantus cietumos, iestājas miers, sākas ekonomikas augšupeja, armija smuki nodod varu civilajai pārvaldei, demokrātiski ievēlētā valdība desmitgadē salaiž visu dēlī un cikls sākas no jauna. Ne mums kāds prasis padomiņu, ne ko varam ietekmēt.
Ir svarīgākas lietas, par ko domāt, piemēram, laika prognozētāju solītās vētras un lietavas, vismaz mūsu pusē, gājušas secen, tb spīd saulīte, viegls vējiņš – laiks ideāls, lai dotos sēnēs. :)
10.-Jun-2016 01:01 pm - neaizgāju vakar uz olšūnu protestiem
Pirmo reizi kopš Baltijas ceļa laikiem sataisījos uz piketu, takš netiku, nevarēju samenedžēt auklīti. :/

Biju nobriedis iet nevis tāpēc, ka dzīvotu ilūzijās par iespējām šādā veidā (vicinot plakātiņu un kliedzot "Belēviču ziepēs!") ietekmēt varas vīru nostāju, un ne tāpēc, ka aplam uztrauktos par nedzemdējušu sieviešu olšūnu likteni (tās mani interesēja pirms gadiem 20 ;) ). Tas viss mazsvarīgi.
Gluži vienkārši, esmu maldīgā pārliecībā, ka likumi var patikt, var nepatikt, taču jābūt vienam, proti, likuma nepieciešamībai jābūt racionāli pamatotai. Pieņēmumi - "iespējams" nožēlos, "var būt" blaknes, - nav vis racionālisms, bet gan šamanisms (jebkurai medicīniskai manipulācijai var būt blaknes, bet par manipulācijas nelietderību var spriest tikai pēc klīniskas analīzes, kuras šai gadījumā nav). Un, kaut cilvēks pa lielam nav racionāla būtne, taču jācenšas, lai savstarpējās saskarsmes normas būtu balstītas racionalitātē, nevis atsevišķu indivīdu ticībā, kas tiek administratīvi uzspiesta pārējiem. Aber ideoloģijā balstīti ierobežojumi neizbēgami pārvēršas aizliegumos. Un tad jau nebija vērts tai Baltijas ceļā stāties, ja atgriežamies sistēmā, kur likumdošana pakārtota dažu un ne visai gudru taču pie varas kloķiem nonākušu indivīdu ideoloģiskai ticībai.
Tāpēc vēlējos aiziet un vienkārši ar savu klātbūtni paust: neesmu ar jums, aizliedzēji.
Nekas, gan jau kādreiz saņemšos.
24.-Okt-2014 10:59 am - pēcvēlēšanu gaisotnē
Par t.s. "saskaņiešu" apkarošanu* atradu analogu citātu:
«Как-то, несколько недель тому назад, в самый разгар большевистской власти мою прислугу посетил ее брат, матрос, конечно, социалист до мозга костей. Все зло, как и полагается, он видел в буржуях, причем под буржуями разумелись все, кроме матросов, солдат. Когда ему заметили, что едва ли вы сможете обойтись без буржуев, например появится холера, что вы станете делать без докторов? – он торжественно ответил, что все это пустяки. «Ведь это уже давно известно, что холеру напускают сами доктора».
Иван Павлов. «О русском уме» 1918

-----------
* Šai gadījumā mani neinteresē šis politiskais grupējums, par kuru man nav ne mazāko ilūziju, bet gan pretējās puses argumentācija, to apkarojot. Tb ļaužu argumentācija karojošajā paradigmā "mēs/viņi" joprojām dzīva.
8.-Okt-2014 09:42 am - dažkārt gadi nāk vieni
Vakar 5 min paskatījos TV interviju ar Hermani. Atliek vien secināt, ka gluži tāpat, kā Zālītes u.c. gadījumos, talants vienā jomā nebūt nenozīmē kādu nebūt izcilību citās. Tik vien kā plašākas iespējas publiski paust savu viedokli, kurš ir analogs mūsmājas sētnieces Monikas pārliecībai - marksistiskais domāšanas modelis nekur nav pazudis vēstures mēslainē, bet dzīvo gan pagalmā, gan TV ekrānā. Acīmredzot tāpēc Moņa tādā sajūsmā par šo interviju, ka no rīta, kad biju izvilcies uzkūpināt rīta cigu, atlika pat lapu grābšanu, lai mani apgaismotu novitātēs virtuves politoloģijā.
3.-Okt-2014 10:20 am - par tām jūsu vēlēšanām spriedelējot
Mazliet mani mulsina retorika, ka jābalsojot nevis par uzskatiem, pārliecību un mērķiem, bet tikai par tām partijām, kuras ar garantiju pārvarēšot to 5% barjeru, jo ja balsošot par kādu, kas varētu parlamentā neiekļūt, tas atņemšot balsis esošajām varas partijām, un šāds balsotājs esot nejēga un tautas ienaidnieks.

Ja ko tādu apgalvotu visi kalvīši-šleseri-āboltiņas-ušakovi-dombrovski, es to saprastu: skaidrs, ka nevienam negribas kādu jaunpienācēju pie siles, kas mainītu spēku samēru un ar kuru būtu jādalās (vai, pasarg Džā, tālākā hipotētiskā nākotnē pat kura priekšā jāpiekāpjas). Saprotu arī tos, kuriem esošā situācija un perspektīva valstī šķiet visnotaļ pieņemama: ja vēlies, lai viss būtu kā šobrīd ir, balso tur par savu vienotību, vislatviešiem, saskaņu vai zaļzemniekiem, un tie jau nu saglabās status quo un līdzšinējo virzības vektoru. Šāds aicinājums publiskajā sfērā dzirdēts arī no visai prominentām personām, tipa politologi u.tml., kas man jau grūtāk pieņemams, gan visādiem cibiņiem (kas, protams, nav rādītājs, jo kreatīvo emigrējušo mājsaimnieču rezonējoša publisko frāžu atreferēšana man nekad nav šķituši īpaši saistoša).

Es par ko citu aizdomājos. Proti, šāds aicinājums ir tieša vēršanās pret demokrātijas principu kā tādu, jo vēlēšanās jābalso par idejām un mērķiem, kas saskan ar tavu pasaules skatījumu, nevis par kaut kādu sūdu, kas tev nepatīk, tikai tāpēc, ka tas sūds ar garantiju noturēšoties "на плаву", tb pārvarēšot barjeras un iekļūšot parlamentā.

Ja pareizi saprotu, tad demokrātijas pamatos ir ideja par iespēju rasties jaunām idejām un tām augt, pret apstākļiem, kad tās tiek apspiestas. Un tad jau laiks rādīs, vai sabiedrības vairākums pieņem šīs idejas, noraida, vai tās paliek kur sētmalā, knapi bvelkot dzīvību. Taču te ir klajš aicinājums samīdīt jebkuru jaunu asnu, vadoties nevis pēc tā saturiskā kritērija (skaidrs, ka 90% jaunpartiju drīzāk ir frīku kompānijas, taču atcerēsimiems, ka visas esošās "varas partijas" un "profesionālie" politiķi savulaik sāka gluži tāpat), bet tikai tāpēc, ka tas var traucēt esošajiem krūmiem baudīt saules gaismu un cīnīties par varu dārziņā. Tb es te saskatu visai vāji maskētu vēlmi pēc skaidras un prognozējamas politiskas stagnācijas ar autoritārisma elementiem, kur būtu 3-4 politiskās partijas, bet jaunu partiju dibināšanu vispār vajadzētu aizliegt, taču ideālā gadījumā būītu tikai 2 partijas - "latviešu" un "krievu".

Tb manuprāt tiem, kas neredz par ko balsot, tieši šī iemesla dēļ - lai arī nākotnē nebūtu situācijas, kad tev nav par ko balsot, - jābalso par vissīkākajiem frīkiem, ja vien viņu idejas tevi kā paķer. Ja viņš vēlas, lai šīs idejas nenoslāpst dīglī. Aber ja tā kāda balss netiek "premjeru partijām", tad šie paši vainīgi, tb lai uzvedās un darbojās tā, ka par viņiem kādam vēlme balsot, nevis par iemeslui ir klasiskais muļķu mierinājums "par mazāko ļaunumu".

P.S.
Atcerēsimies, ka pirms pārdesmit gadiem arī Dzintaru Raivja komanda bija margināli frīki puišeļi, kas plikiem vēderiem lāpu gājienos skrēja pa ielām, un visi "profesionālie politiķi" aicināja par šiem nebalsot, jo tā tiekot atņemtas balsis visiem Latvijas ceļiem un Tautas partijām, kas stūrējot šo valsti un garantējot stabilitāti.

P.P.S.
Tās tīri subjektīvas pārdomas, jo kā pīpmanis es principā nevaru balsot ne par vienu pie varas esošo politisko partiju, kuras priekšstāvji ir atbalstījuši manu dzīves komfortu iegrožojušo likumu, tb aizliegumu krodziņu īpašniekiem pašiem lemt par savu biznesu, vai tā būs dzertuve pīpmaņiem bohēmistiem, vai burkānsulas spiestuve "piena kafejnīca" sārtvaidžiem klerkiem.
This page was loaded Dec 5. 2016, 4:18 am GMT.