Kopš 2007. gada noris civilā tiesvedība LR Kultūras ministrijas prasībā pret AS „Rīgas Kinostudija”, uzskatot, ka AS „Rīgas Kinostudija”, prettiesīgi uzdodas par padomju gados uzņemto filmu autortiesību īpašnieku, norādot, ka autortiesības uz padomju laika kino mantojumu pieder nevis kinostudijai, bet gan Latvijas valstij. Ministrija 2008.gadā vērsās tiesā ar prasību, kā arī lūdza piemērot pagaidu noregulējumu - aizliegumu AS «Rīgas kinostudija» un Dānijā reģistrētam uzņēmumam «Voxell Aps» izplatīt kopumā LPSR laikā tapušās 973 filmas. Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja lūgumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, arī Rīgas apgabaltiesa neapmierināja Kultūras ministrijas blakus sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2010. gada oktobrī atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu. 2012. gada 18. jūnijā Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir plānots skatīt Kultūras ministrijas prasību pret AS „Rīgas kinostudija” par autortiesību un blakustiesību atzīšanu uz vairākiem simtiem padomju laikā Latvijā uzņemto filmu.

Man nav ne jausmas, cik lielā mērā pašreizējai SIA "Rīgas kinostudija" ir saistība ar LPSR laika valsts uzņēmumu (protams, izņemot izvēlēto nosaukumu un telpas, kurās šie iekārtojušies). 1990. gada aprīlī Rīgas kinostudija tika likvidēta, bet tās telpās izveidoja 6 jaunas valsts organizācijas: Rīgas kinostudija, filmu studija AL KO, piedzīvojumu un kriminālo filmu studija Dekrim, filmu studija Trīs, zīmēto un leļļu animācijas studija Dauka un Rīgas dokumentālo filmu studija. 90. gadu otrajā pusē notika šo studiju privatizācija, no valsts tām nonākot privātīpašnieku rokās. Var jau būt, ka šiem ir visas tiesības, ja jau 13. janvārī uz Nacionālās apvienības frakcijā VL-TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks organizēja vērienīgu sēdi nolūkā atbalstīt visu no 1964. gada 1. jūnija līdz 1993. gada 14. maijam tapušo mākslas filmu nonākšanu viena SIA īpašumā. Taču, ja nemaldos, tiesvedība nav beigusies, sprieduma nav.

Tāpēc mani mulsina (K)AKA/LAA un SIA Rīgas kinostudija aktivitātes pēdējo nedēļu laikā, panākot no YouTube serveriem virkni padomju laika animācijas filmu dzēšanu (principā sanāk, ka, pieprasot dzēst ne savu īpašumu, šie visai brutāli pārkāpuši Autortiesību likumu, jo kamēr tiesa vēl nav lēmusi, šiem nav nekādu īpašumtiesību). Pie tam izdzēsuši lāci Pūku un Karlsonu, t.i. multenes, kuras Rīgā tikai ieskaņotas latviešu valodā. Man tas ļoti nepatīk. :/

P.S.
Latvijas Kinematogrāfistu savienība (tb reālie filmu autori) 2010. gadā iesniedza blakussūdzību pret SIA Rīgas kinostudija, taču Rīgas apgabaltiesa atteicās ierosināt apelācijas tiesvedību, jo LKS sūdzībai nebija pievienojusi kvīti par 20 latu valsts nodevas samaksu. Ģeniāli! :)

"Rīga, 9.apr., LETA. Šobrīd Latvijas interneta lietotājiem vairs nav pieejami populārās interneta vietnes "YouTube" ievietotie oficiālie mūzikas video, novēroja ziņu aģentūra LETA." - Tajā Categories > Music ir tikai legāli bez maksas izplatīti mūzikas klipi, ko grupas pašas (vai viņu pārstāvji) Youtubē ievieto, tb sanāk, ka autortiesību aģentūras, lai nepalaistu garām iespēju iekāst piķi, neļauj pašiem autoriem bez maksas izplatīt savu darbu klipiņus. Mani personīgi šī lieta neskar, jo es tos video tāpat neskatījos, bet tā KAKKA/LAA man dikti nepatīk ar katru dienu vairāk. Uzskatāms piemērs, kā, maskējoties ar vāvuļošanu par indivīda tiesību sargāšanu, "uzvāras" viena grupiņa starpnieku, bet cieš visas sabiedrības tiesības (ieskaitot aizstāvāmā indivīda).

Tak paskatoties, kādas summas tais aģentūrās apgrozās, nav brīnums, ka šie pat Google taisās uz ceļiem nospiest, nemaz nerunātjot par nabaga autoriņiem - bizness ienesīgumā stāv tuvu ieroču un narkotiku kontrabandai, kur vienā līmenī ar sutenerismu (tāds intelektuālā darba sutenerisms jau vien ir). Tagad tikai jāsagaida, ka KAKKA/LAA pasludinās, ka visiem Linux lietotājiem jāmaksā, kaut softa radītāji to mērķtiecīgi par velti izplata, kā arī no visu wikipēdiju lietotājiem tak var naudiņu iekasēt, kaut arī tur autoru mērķis ir WikiMedia kā softa bezmaksas izplatīšana un wikipēdiju kā uzziņu vietnes bezmaksas informācijas gūšana.